Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62021CN0823

    Lieta C-823/21: Prasība, kas celta 2021. gada 22. decembrī – Komisija/Ungārija

    OV C 128, 21.3.2022, p. 9–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
    OV C 128, 21.3.2022, p. 4–4 (GA)

    21.3.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 128/9

    Prasība, kas celta 2021. gada 22. decembrī – Komisija/Ungārija

    (Lieta C-823/21)

    (2022/C 128/12)

    Tiesvedības valoda – ungāru

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Azéma, L. Grønfeldt, A. Tokár un J. Tomkin)

    Atbildētāja: Ungārija

    Prasītājas prasījumi

    Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

    —

    atzīt, ka – trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atrodas Ungārijas teritorijā, t.sk. pie tās robežām, iespēju izmantot starptautiskās aizsardzības procedūru un iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu pakārtodama prasībai par to, ka viņiem ir iepriekš jāveic procedūra Ungārijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, kas atrodas kādā trešā valsti – Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti Direktīvā 2013/32 (1), interpretējot to kopsakarā ar Hartas 18. pantu;

    —

    piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Saskaņā ar patvēruma tiesību regulējumu, kas Ungārijā ir ieviests ar 2020. gada Likumu Nr. LVIII, kurš bija pieņemts provizoriski, taču kura spēkā esamība pēc tam tika vairākkārt pagarināta, visām personām – atskaitot dažus izņēmumus –, kuras minētajā valstī vēlas iesniegt patvēruma pieteikumu, ir iepriekš jāiesniedz nodomu vēstule Ungārijas vēstniecībā Belgradā vai Kijevā, un tikai pēc tam, kad ir saņemta labvēlīga atbilde uz šo nodomu vēstuli un izsniegta ieceļošanas atļauja, rodas iespēja izmantot starptautiskās aizsardzības procedūru.

    Komisija uzskata, ka šī jaunā patvēruma procedūra nav saderīga ar Direktīvas 2013/32 par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 6. pantu, kas interpretēts Hartas 18. panta gaismā.

    Proti, minētās direktīvas 6. pantā garantētās tiesības uz “piekļuvi procedūrai” nozīmē pirmkārt jau iespēju visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, t.sk. pie tās robežām, sagatavot starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

    Taču no piemērojamajām 2020. gada Likuma Nr. LVIII normām izriet, ka gadījumā, ja trešo valstu valstspiederīgie, kas atrodas Ungārijas teritorijā, t.sk. pie tās robežām, pauž vēlmi saņemt starptautisko aizsardzību, Ungārijas iestādes šo izpaudumu neuzskatīs par starptautiskās aizsardzības pieteikuma sagatavošanu Direktīvas 2013/32 izpratnē. Pieteikums netiks reģistrēts, un attiecīgajai personai netiks atzītas pieteikuma iesniedzējam pienākošās tiesības. Lai varētu iesniegt pieteikumu, attiecīgajai personai savukārt ir jāatstāj Ungārijas teritorija, jāatgriežas kādā trešā valstī un jānokārto iepriekšēja procedūra šajā valstī esošajā Ungārijas vēstniecībā.

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.).

    Top