1)

Vai Regulas (ES) 2016/679 (1) (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk tekstā – “VDAR”) 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka slimokases medicīniskam dienestam ir aizliegts apstrādāt sava darbinieka veselības datus, kas ir priekšnosacījums šī darbinieka darbspējas novērtēšanai?

2)

Ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu noliedzoši, kā rezultātā saskaņā ar VDAR 9. panta 2. punkta h) apakšpunktu būtu iespējams atkāpties no VDAR 9. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma apstrādāt veselības datus – vai tādā gadījumā kā šeit aplūkotajā papildus VDAR 9. panta 3. punktā noteiktajām prasībām ir jāņem vērā citas – un attiecīgā gadījumā kādas – datu aizsardzības prasības?

3)

Ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu noliedzoši, kā rezultātā saskaņā ar VDAR 9. panta 2. punkta h) apakšpunktu būtu iespējams atkāpties no VDAR 9. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma apstrādāt veselības datus – vai tādā gadījumā kā šeit aplūkotajā veselības datu apstrādes pieļaujamība vai likumība turklāt ir atkarīga no tā, vai ir izpildīts vismaz viens no VDAR 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem?

4)

Vai VDAR 82. panta 1. punktam ir konkrēti vai vispārēji preventīvs raksturs un vai tas ir jāņem vērā, saskaņā ar VDAR 82. panta 1. punktu novērtējot kompensējamā nemateriālā kaitējuma apmēru, kas jāsedz pārzinim vai apstrādātājam?

5)

Vai, novērtējot kompensējamā nemateriālā kaitējuma apmēru saskaņā ar VDAR 82. panta 1. punktu, nozīme ir pārziņa vai apstrādātāja vainas pakāpei? It īpaši, vai var ņemt vērā vainas neesamību vai vieglu nolaidību pārziņa vai apstrādātāja labā?