I.

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (1), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES (2), nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas ietekmes uz vidi novērtējumu “pilsētu celtniecības projektam” pakārto gan nosacījumam, ka jābūt sasniegtam zemes platības apguves limitam vismaz 15 ha apmērā, kā arī būvju kopējās platības limitam virs 150 000 m2, gan nosacījumam, ka tam jābūt kopējas daudzfunkcionālas apbūves attīstības projektam, katrā ziņā ar dzīvojamām un komercdarbībai paredzētām ēkām, tostarp, ielām, kas izbūvētas piekļuvei šiem objektiem, un infrastruktūras objektiem, kas sniedzas ārpus attiecīgā projekta teritorijas? Vai šajā sakarā nozīme ir faktam, ka valsts tiesību aktos īpaši nosacījumi ir paredzēti:

II.

Vai Direktīvā 2011/92 – it īpaši, ņemot vērā III pielikuma 2. punkta c) apakšpunkta viii) daļā noteikto, ka, lemjot, vai II pielikumā minētiem projektiem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, ir jāņem vērā arī “ainavas, kas ir nozīmīgas no vēstures, kultūras un arheoloģijas viedokļa” –, ir izvirzīta prasība attiecībā uz teritorijām, kas ir īpaši nozīmīgas no vēstures, kultūras, pilsētvides vai arhitektūras viedokļa, kā, piemēram, UNESCO Pasaules mantojuma vietas, paredzēt zemākus limitus vai vieglākus kritērijus (par tiem, kas minēti pirmajā jautājumā)?

III.

Vai Direktīva 2011/92 nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram, vērtējot “pilsētu celtniecības projektu” pirmā jautājuma izpratnē, apvienošanu (kumulāciju) ar citiem līdzīgiem un teritoriāli saistītiem projektiem veic ierobežotā apjomā, ņemot vērā tikai pēdējo piecu gadu laikā apstiprināto kapacitāšu summu, tostarp, pieprasīto kapacitāti vai attiecīgi kapacitātes palielināšanu, turklāt pilsētu celtniecības projektu vai attiecīgi projekta daļas pēc to īstenošanas konceptuāli vairs neuzskata par pilsētu celtniecības projektu un gadījumā, ja plānotā projekta kapacitāte nesasniedz limitus 25 % apjomā, izpaliek lēmums, ko pieņem katrā atsevišķā gadījumā par to, vai kumulācijas rezultātā jārēķinās ar būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, kuru rada piesārņojums vai traucējumi, un tādēļ plānotajam projektam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums?

IV.

Ja atbilde uz pirmo un/vai otro jautājumu ir apstiprinoša – vai gadījumā, ja ir pārsniegta dalībvalstīm piešķirtā rīcības brīvība, novērtējumā, kas valsts iestādēm (atbilstoši – izskatāmajā lietā tieši piemērojamiem – Direktīvas 2011/92 2. panta 1. punkta, kā arī 4. panta 2. un 3. punkta noteikumiem) jāveic katrā atsevišķā gadījumā par to, vai attiecīgajam projektam var būt būtiska ietekme uz vidi un tādēļ projektam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, var aprobežoties tikai ar to, ka ņem vērā noteiktus aizsardzības aspektus, kā, piemēram, noteiktas teritorijas aizsardzības mērķi, vai arī šādā gadījumā ir jāņem vērā visi Direktīvas 2011/92/ES III pielikumā minētie kritēriji un aspekti?

V.

Vai Direktīva 2011/92, īpaši ņemot vērā tās 11. pantā ietvertās tiesību aizsardzības prasības, pieļauj situāciju, ka ceturtajā jautājumā minēto novērtējumu vispirms veic iesniedzējtiesa (būvatļaujas izdošanas procedūrā un izvērtējot savu jurisdikciju), kuras tiesvedībā “sabiedrībai” saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām puses statuss piemīt vien ļoti ierobežotā apmērā un pret kuras lēmumiem “attiecīgās sabiedrības daļas” locekļiem Direktīvas 2011/92 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkta izpratnē ir pieejama vien ļoti ierobežota tiesību aizsardzība? Vai, atbildot uz šo jautājumu, nozīme ir tam, ka atbilstoši valsts tiesiskajai situācijai – neskarot iespēju pieņemt lēmumu pēc savas ierosmes – tikai attīstītājs, attiecīgā iestāde vai vides tiesībsargs [Umweltanwalt] var pieprasīt izdot atsevišķu lēmumu par to, vai projektam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums?

VI.

Vai Direktīva 2011/92 “pilsētu celtniecības projektu” gadījumā atbilstoši tās II pielikuma 10. punkta b) apakšpunktam paredz, ka pirms vai līdztekus nepieciešamam ietekmes uz vidi novērtējumam vai attiecīgi, pirms konkrētā gadījumā ir pabeigts vērtēt ietekmi uz vidi, kam jāprecizē nepieciešamība veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, var izdot būvatļauju atsevišķiem būvobjektiem, kas ir daļa no kopējā pilsētas celtniecības projekta, turklāt būvniecības lietas kontekstā netiek visaptveroši vērtēta ietekme uz vidi Direktīvas 2011/92 izpratnē un sabiedrībai tiesvedībā puses statuss piemīt vien ierobežotā apmērā?