—

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—

noraidīt prasītājas pirmajā instancē prasības otro, trešo un ceturto prasības pamatu;

—

nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pieņem nolēmumu par prasītājas pirmajā instancē prasības pirmo un piekto pamatu, un

—

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

(1)

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, kvalificējot faktus pārsūdzētā sprieduma 54. punktā, no prasītājas iegūtās atzīmes vispārējā kompetencē “Saziņa” secinādama ciešu saikni starp konkrētā konkursa valodu lietojumu un apstrīdētā lēmuma pamatojuma izklāstu.

(2)

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi faktus pārsūdzētā sprieduma 55.–57. punktā, pieņemot, ka pastāv cieša saikne tāpēc, ka kandidātam ir grūtāk kārtot testu viņa 2. valodā nekā viņa dzimtajā valodā. Vispārējā tiesa esot arī sagrozījusi pierādījumu, ignorējot to, ka konkrētajā lietā divas citas prasītājas vislabāk pārvaldītās valodas bija angļu un franču. Tādējādi 2. valodas izvēles ierobežošana līdz angļu, franču un vācu valodai nevarēja izraisīt tai nekādu neizdevīgāku situāciju.

(3)

Treškārt, un pēdējokārt, pārsūdzētā sprieduma 58. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi faktus, ciešo saikni pamatojot arī ar to, ka prasītājai bija jākārto rakstveida pārbaudījums ar citādu klaviatūras konfigurāciju, nevis ar QWERTY-PT, pie kuras viņa bija pieradusi. Pirmām kārtām, tas neesot saistīts ar apstrīdētā lēmuma pamatojumu. Otrām kārtām, pat ja EPSO sniedz klaviatūras konfigurācijas ierobežotu izvēli (AZERTY, QWERTY-EN un QWERTZ-DE), tas esot no konkursa valodu lietojuma atšķirīgs jautājums.