EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014TN0810

Lieta T-810/14: Prasība, kas celta 2014. gada 12. decembrī – Portugāle/Komisija

OV C 65, 23.2.2015, p. 40–40 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

23.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/40


Prasība, kas celta 2014. gada 12. decembrī – Portugāle/Komisija

(Lieta T-810/14)

(2015/C 065/55)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, J. Arsénio de Oliveira un S. Nunes de Almeida)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt par nelikumīgu Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta izdoto lēmumu par maksājuma noteikšanu, kas paziņots ar 2014. gada 6. oktobra vēstuli 2014D/14507;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir uzurpējusi Eiropas Savienības tiesu varas pilnvaras, tādējādi tai nav kompetences.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pamatojot tiesību aktu ar mākslīgiem secinājumiem par Tiesas pasludinātā sprieduma lietā C-292/11 sekām, ir pārkāpti līgumi un visas ar to īstenošanu saistītās tiesību normas.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot tiesību aktu, tādējādi pārkāpjot līgumus un visas ar to īstenošanu saistītās tiesību normas, nav ievērots sprieduma res judicata spēks.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti Eiropas Savienības tiesībās iedibinātie tiesiskās noteiktības, juridisko attiecību stabilitātes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots dubulta soda uzlikšanas principa pārkāpums, kas, pieņemot jaunu individuālu tiesību aktu, neļauj panākt to, ko nav izdevies panākt agrāk ar atceļošiem tiesu nolēmumus.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots pilnvaru sadalījums starp dalībvalstīm un Komisiju, tādējādi pēdējai minētajai nav kompetences, jo tā mēģināja ierobežot dalībvalstu pilnvaras noteikt pienācīgu vacatio legis termiņu.


Top