Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62014CN0556

    Lieta C-556/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 18. septembra spriedumu lietā T-317/12 Holcim (Romania) SA /Eiropas Komisija 2014. gada 1. decembrī iesniedza Holcim (Romania) SA

    OV C 65, 23.2.2015, p. 22–24 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    23.2.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 65/22

    Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 18. septembra spriedumu lietā T-317/12 Holcim (Romania) SA/Eiropas Komisija 2014. gada 1. decembrī iesniedza Holcim (Romania) SA

    (Lieta C-556/14 P)

    (2015/C 065/33)

    Tiesvedības valoda – angļu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Holcim (Romania) SA (pārstāvis – L. Arnauts, advokāts)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

    —

    atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 18. septembra spriedumu lietā T-317/12 Holcim (Romania) SA/Eiropas Komisija;

    —

    piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Vispārējā tiesā lietā T-317/12 un tiesāšanās izdevumus, kas radušies Tiesā;

    —

    nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.

    Pakārtoti, apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus, kas celti Vispārējā tiesā:

    —

    pamatojoties uz LESD 256., 268. un 340. pantu, atzīt ES atbildību par Eiropas Komisijas rīcību attiecībā uz zaudējumiem, kuri ir radušies apelācijas sūdzības iesniedzējai pēc 1 0 00  000 emisijas kvotu zādzības;

    —

    piespriest ES izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai nozagto emisijas kvotu tirgus vērtību, kuras nebūs atgūtas galīgā sprieduma pasludināšanas dienā, atbilstoši tirgus cenai, kāda bija zādzības dienā, pieskaitot procentu likmi 8 % gadā, sākot no 2010. gada 16. novembra;

    —

    līdz ar to piespriest Eiropas Savienībai pagaidu kārtā izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai 1 EUR;

    —

    piespriest pusēm vienoties par zaudējumu apmēru un/vai likt apelācijas sūdzības iesniedzējai pierādīt galīgo zaudējumu apmēru trīs mēnešu laikā pēc starpsprieduma pieņemšanas;

    —

    pasludināt spriedumu par izpildāmu.

    Un katrā ziņā:

    —

    piespriest ES atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

    —

    pasludināt spriedumu par izpildāmu.

    Pamati un galvenie argumenti

    Ar Komisijas 2004. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes (2) Lēmumu 280/2004/EK (3) Eiropas Komisija ir ieviesusi standartizētu valsts reģistru sistēmu (turpmāk tekstā – “ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēma”), lai varētu izsekot un garantēt drošu Eiropas Savienības emisijas kvotu (turpmāk tekstā – “ES kvotas”) (atļauja emitēt noteiktu daudzumu siltumnīcas efektu izraisošās gāzes atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem par to samazināšanu) izsniegšanu, iegūšanu, atsavināšanu un atcelšanu. Valstu reģistrus savieno un pārrauga centrālais administrators Eiropas Komisijā, kurš uztur par Kopienas Neatkarīgo darījumu žurnālu (CITL).

    Vairākiem ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmas valstu reģistriem uzbruka kibernoziedznieki. 2010 gada 16. novembrī notika pretlikumīga piekļuve Holcim (Romania) ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmas kontiem. Ar vairākiem darījumiem, kurus veica neautorizētas personas, 1 6 00  000 ES kvotas tika pārskaitītas uz kontiem citās valstīs, no tām tika atgūtas tikai 6 00  000 kvotas, pateicoties tam, ka iejaucās Rumānijas Valsts Reģistrs (turpmāk tekstā – “NEPA”). Tas atbilst zaudējumiem aptuveni EUR 1 5 0 00  000 apmērā, jo Eiropas Komisijas nostājas dēļ Holcim (Romania) nevarēja atgūt atlikušas nozagtās kvotas.

    Eiropas Komisija ir pastāvīgi atteikusi i) bloķēt nozagtās kvotas, kaut gan katrai no tām ir individuāls numurs un tām ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmā jebkurā laikā var viegli izsekot, un ii) atklāt, kuros kontos un/vai valstu reģistros tās atrodas, lai Holcim varētu uzsākt tiesvedības attiecīgajās dalībvalstīs. Eiropas Komisija turklāt ir uzdevusi valstu reģistriem ieņemt tādu pašu nostāju, pamatojoties uz pienākumu ieverot konfidencialitāti.

    Prasība par zaudējumu atlīdzību pret Eiropas Savienību saskaņā ar Protokola par Tiesas statūtiem 21. pantu un LESD 256., 268. un 340. pantu, kuru Vispārējā tiesa noraidīja ar tās 2014. gada 18. septembra spriedumu, ir pamatota ar:

     

    Pirmais pamats: par Eiropas Savienības atbildību par Eiropas Komisijas prettiesiskiem lēmumiem, kuri izpaudās tādējādi, ka:

    i.

    ir kļūdaini interpretēts 2004. gada 21. decembra Regulas Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK 10. panta 1. punkts;

    ii.

    ir pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, 20. pants;

    iii.

    nolemjot neizpaust nozagto ES emisijas kvotu atrašanās vietu ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmā, ir pārkāpti vairāki vispārējie tiesību principi (samērīguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, pienākums ievērot pienācīgu rūpību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar tiesībām uz īpašumu).

     

    Otrais pamats: par Eiropas Savienības atbildību par Direktīvas 2003/87 19. un 20. panta un Eiropas Komisijas Regulas Nr. 2216/2004 prettiesisku ieviešanu attiecībā uz ES Emisijas kvotu apmaiņas sistēmas drošību, konfidencialitāti un darbību.

     

    Trešais pamats: par Eiropas Savienības atbildību par prettiesiskiem lēmumiem, kuri, salīdzinot ar citiem, nesamērīgi skar noteiktu saimnieciskās darbības subjektu loku (ārkārtēji zaudējumi) un pārsniedz attiecīgajai nozarei raksturīgā ekonomiskā riska apmēru (īpaši zaudējumi), kā arī reglamentējošajam aktam, kas ir apgalvoto zaudējumu pamatā, nav vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes.

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 32. lpp.

    (2)  OV L 386, 1 lpp.

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmums 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā, OV L 49, 1. lpp.

    Top