10.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/23

1)

Vai tālab, lai pierādītu Kopienas preču zīmes reputāciju Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (1) (turpmāk tekstā – “Direktīva”), 4. panta 3. punkta izpratnē, var būt pietiekami ar to, ka tai ir reputācija kādā vienā dalībvalstī, arī tad, ja pieteikums valsts preču zīmes reģistrēšanai, pret kuru, pamatojoties uz šo reputāciju, ir celts iebildums, ir iesniegts citā, nevis šajā dalībvalstī?

2)

Vai saistībā ar Kopienas preču zīmes reputācijas pārbaudē izmantotajiem teritoriālajiem kritērijiem drīkst piemērot principus, ko Eiropas Savienības Tiesa noteikusi attiecībā uz Kopienas preču zīmes faktisku izmantošanu?

3)

Vai Kopienas agrākas preču zīmes īpašniekam neatkarīgi no tā, ka tas pierāda Kopienas preču zīmes reputāciju nevis dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums valsts preču zīmes reģistrēšanai, bet gan citās – būtisku Eiropas Savienības teritorijas daļu aptverošās – valstīs, var prasīt iesniegt pietiekamu pierādījumu par to arī attiecībā uz šo dalībvalsti?

4)

Vai gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu atbildams noliedzoši, ievērojot iekšējā tirgus īpatnības, var izrādīties, ka būtiskā Eiropas Savienības daļā intensīvi izmantota preču zīme nav zināma patērētājiem attiecīgajā valstī un tāpēc nav izpildīts otrs nosacījums, kas vajadzīgs, lai būtu reģistrāciju liedzošs iemesls saskaņā ar Direktīvas 4. panta 3. punktā noteikto, jo nav draudu, ka reputācijai vai atšķirtspējai varētu tiktu nodarīts kāds kaitējums, vai no tām negodīgi gūts kāds labums? Gadījumā, ja tas tā ir, kādi apstākļi Kopienas preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda, lai šis nosacījums būtu izpildīts?