This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62011CA0527
Case C-527/11: Judgment of the Court (Second Chamber) of 14 March 2013 (request for a preliminary ruling from the Augstākās tiesas Senāts — Latvia) — Valsts ieņēmumu dienests v Ablessio SIA (VAT — Directive 2006/112/EC — Articles 213, 214 and 273 — Identification of taxable persons subject to VAT — Refusal to assign a VAT identification number on the ground that the taxable person is not in possession of the material, technical and financial resources to carry out the declared economic activity — Legality — Countering tax evasion — Principle of proportionality)
Lieta C-527/11: Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Valsts ieņēmumu dienests/Ablessio SIA (PVN — Direktīva 2006/112/EK — 213., 214. un 273. pants — PVN maksātāju identifikācija — Atteikums piešķirt PVN identifikācijas numuru tāpēc, ka nodokļa maksātājam nav materiāltehnisku un finansiālu iespēju deklarētās saimnieciskās darbības veikšanai — Likumība — Krāpšanas apkarošana nodokļu jomā — Samērīguma princips)
Lieta C-527/11: Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Valsts ieņēmumu dienests/Ablessio SIA (PVN — Direktīva 2006/112/EK — 213., 214. un 273. pants — PVN maksātāju identifikācija — Atteikums piešķirt PVN identifikācijas numuru tāpēc, ka nodokļa maksātājam nav materiāltehnisku un finansiālu iespēju deklarētās saimnieciskās darbības veikšanai — Likumība — Krāpšanas apkarošana nodokļu jomā — Samērīguma princips)
OV C 141, 18.5.2013, p. 7–7
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
18.5.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 141/7 |
Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Valsts ieņēmumu dienests/Ablessio SIA
(Lieta C-527/11) (1)
(PVN - Direktīva 2006/112/EK - 213., 214. un 273. pants - PVN maksātāju identifikācija - Atteikums piešķirt PVN identifikācijas numuru tāpēc, ka nodokļa maksātājam nav materiāltehnisku un finansiālu iespēju deklarētās saimnieciskās darbības veikšanai - Likumība - Krāpšanas apkarošana nodokļu jomā - Samērīguma princips)
2013/C 141/10
Tiesvedības valoda — latviešu
Iesniedzējtiesa
Augstākās tiesas Senāts
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Valsts ieņēmumu dienests
Atbildētāja: SIA Ablessio
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 214. panta, kas aplūkots kopā ar šīs pašas direktīvas 273. pantu, interpretācija — Valsts tiesību akti, kuros ir paredzēta iespēja atteikt reģistrāciju PVN maksātāju reģistrā, ja nodokļa maksātājs nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tā materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību — Atteikums sabiedrību iekļaut PVN maksātāju reģistrā tāpēc, ka tā nav spējīga veikt deklarēto saimniecisko darbību
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 213., 214. un 273. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie liedz dalībvalsts nodokļu administrācijai atteikties sabiedrībai piešķirt pievienotās vērtības nodokļa identifikācijas numuru tikai tāpēc, ka, pēc šīs administrācijas domām, tai nav materiāltehnisku un finansiālu iespēju deklarētās saimnieciskās darbības veikšanai un ka šīs sabiedrības kapitāla daļu īpašnieks iepriekš vairākas reizes ir saņēmis šādu numuru sabiedrībām, kuras nekad nav veikušas reālu saimniecisko darbību un kuru kapitāla daļas īpašnieks drīz pēc minētā numura saņemšanas atsavinājis, ja attiecīgā nodokļu administrācija, ņemot vērā objektīvus apstākļus, nav pierādījusi, ka pastāv ticami pierādījumi, kas ļauj domāt, ka piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa identifikācijas numurs tiks izmantots krāpnieciski. Iesniedzējtiesai ir jānovērtē, vai minētā nodokļu administrācija ir sniegusi ticamus pierādījumus tam, ka pamatlietā pastāv krāpšanas risks.