20.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/29

—

atzīt, ka Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 90/314/EEK (1) 7. pants;

—

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

1.

Itālijas Republika, nosakot komplekso ceļojumu patērētājiem trīs mēnešu termiņu no paredzētās ceļojuma beigu dienas, lai Garantiju fondā iesniegtu intervences lūgumu, nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti saskaņā ar Direktīvas 90/314/EEK 7. pantu.

2.

Direktīvas 90/314/EEK 7. pantā ir paredzēts, ka organizatoram un/vai pārstāvim, kas ir līgumslēdzēja puse, jāsniedz pietiekama drošības garantija attiecībā uz iemaksātās naudas atmaksāšanu un patērētāja repatriāciju maksātnespējas gadījumā. Saskaņā ar sniegto interpretāciju Kopienas judikatūrā šis noteikums uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt rezultātu, piešķirot kompleksā ceļojuma pircējiem tiesības uz efektīvu aizsardzību organizatoru maksātnespējas gadījumā, it īpaši attiecībā uz samaksātās naudas atmaksāšanu un repatriāciju.

3.

8. pantā ir dota atļauja dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus, bet tikai tad, ja tie sniedz plašāku patērētāju aizsardzību.

4.

Šajā lietā aplūkojamā Itālijas tiesiskā regulējuma mērķis — atbilstoši Itālijas iestāžu sniegtajai informācijai pārkāpuma [izskatīšanas] procedūras laikā — ir valsts budžetam garantēt iespēju atgūt patērētājiem samaksātās summas un līdz ar to nodrošināt valsts finanšu intereses, nevis garantēt plašāku komplekso ceļojumu patērētāju aizsardzību.

5.

Komisija saprot Itālijas interesi garantēt saprātīgu un līdzsvarotu Garantiju fonda pārvaldīšanu, atvieglojot šī pēdējā darbību, vēršoties pret ceļotāju; tomēr tā uzskata, ka šāds pasākums, nosakot kategorisku termiņu lūguma par fonda intervenci iesniegšanai, ievieš nosacījumu, ar ko patērētājiem var tikt liegtas Direktīvā 90/314/EEK garantētās tiesības.

6.

Kā norāda Itālijas iestādes, nav strīda par to, ka patērētājs var iesniegt lūgumu par fonda intervenci tiklīdz tam ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas ar kavēt līguma izpildi. Bet, lai to izdarītu, tam šādi apstākļi ir jāzina. Tas vēl būtu iespējams gadījumos, kad ceļojuma organizatora maksātnespēja ir acīmredzama, jo pastāv spriedums par maksātnespējas atzīšanu, bet lielākoties patērētājam nav zināms reālais aģentūras finanšu stāvoklis. Līdz ar to ir dabiski, ka patērētājs vispirms vēršas pie pēdējā ar vēstuli, lai saņemtu samaksātās naudas atmaksu, vai, iespējams, nosūta brīdinājumu, vēlāk arī samaksas rīkojumu. Tādējādi ir iespējams, ka trīs mēnešu termiņš, kas ir noteikts ministrijas rīkojuma Nr. 349/1999 5. punktā, var būt jau beidzies brīdī, kad Garantiju fondā tiek iesniegts intervences lūgums, kā rezultātā patērētāja tiesības uz samaksātās naudas atmaksāšanu ir jau zaudētas.

7.

Lai šajā procedūrā izpildītu norādītos neizpildītos pienākumus, Itālijas iestādes vispirms paziņoja, ka šo trīs mēnešu termiņu vēlas pagarināt līdz divpadsmit mēnešiem, bet vēlāk paziņoja, ka vēlas to atcelt.

8.

Itālijas Republikas oficiālajā laikrakstā Itālijas iestādes publicēja paziņojumu, informējot ieinteresētās personas par to, ka līdz brīdim, kad minētais termiņš tiek atcelts, pieprasījumus par piekļuvi Garantiju fondam var iesniegt jebkurā brīdī.

9.

Komisija uzskata, ka šie pasākumi, kas patiesībā ir apsveicams mēģinājums labot norādītā pārkāpuma sekas, nav pietiekami, lai novērstu risku, ka kompleksā ceļojuma pircējs varētu zaudēt tiesības uz efektīvu aizsardzību organizatora maksātnespējas gadījumā.

10.

Lai tiesiskā drošība būtu pilnībā garantēta un privātpersonas varētu zināt savu tiesību apmēru un uz tām atsaukties tiesās, direktīvas tiesību normas ir jāīsteno ar neapstrīdamu efektivitāti, konkrētību un skaidrību, nevis tikai ar vienkāršu administratīvu praksi, kura ir pati viegli grozāma pēc valsts administrācijas uzskata.

11.

Tas, ka Itālijas tiesību sistēmā līdzās pastāv tiesību norma, pirmkārt, kas formāli nav atcelta un kura, paredzot noilgumu, nosaka trīs mēnešu termiņu lūguma par fonda intervenci iesniegšanai, un, otrkārt, administrācijas paziņojums neņemt vērā šo termiņu, rada acīmredzami neskaidru situāciju kompleksā ceļojuma pircējiem.