Prasība, kas celta 2007. gada 3. jūlijā — Koninklijke Grolsch/Komisija

(Lieta T-234/07)

(2007/C 211/75)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Koninklijke Grolsch NV (pārstāvji — M. B. W. Biesheuvel, advocaat, J. K. de Pree, advocaat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2007. gada 18. aprīļa lēmumu par procedūru, kas ierosināta, pamatojoties uz EK līguma 81. pantu (lieta COMP/B–2/37.766 — Nīderlandes alus tirgus), ar kuru prasītājai tika noteikts naudas sods.

Prasītāja pamato savu prasību ar trīs procesuāliem pārkāpumiem. Pirmkārt, tā apgalvo, ka procedūra ilga nepamatoti ilgi, kā rezultātā ir pārkāpts princips, ka procedūra pabeidzama saprātīgā laika periodā. Otrkārt, Grolsch apgalvo, ka liedzot tai pieeju citu dalībnieku atbildēm uz paziņojumu par iebildumiem, ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību. Treškārt, tā apgalvo, ka Komisija, izvērtējot pušu rīcību, nav ņēmusi vērā un nepilnīgi vai bez nepieciešamās rūpības izvērtējusi vainu mīkstinošus viedokļus, ir pārkāpusi labas pārvaldības principu, tostarp pienācīgas rūpības principu un nevainīguma prezumpciju.

Tālāk prasītāja ceļ sešus iebildumus par Komisijas konstatētajiem lietas apstākļiem. Tā Komisija ar savu konstatējumu attiecībā uz, pirmkārt, vienošanos iespējamo mērķi, otrkārt, šajā gadījumā, iespējams, panākto klientu sadali viesnīcu un individuālā patēriņa segmentā, treškārt, apgalvoto citu darījuma nosacījumu saskaņošanu, ceturtkārt, apgalvoto vienošanos un/vai saskaņošanu par cenu un cenu paaugstinājumu gan viesnīcu, gan individuālā patēriņa, tostarp alu, kas tiek pārdots ar izplatītāja preču zīmi (Private-label-Bier), segmentā, piektkārt, apgalvoto pārkāpuma ilgumu un, sestkārt, iespējamo prasītājas tiešo līdzdalību apgalvotajā EK līguma 81. panta pārkāpumā, ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu un labas pārvaldības principu.

Visbeidzot prasītāja min divus pamatus, apstrīdot naudas soda lielumu. Uzliekot naudas sodu maksimāli pieļaujamo 10 % no kopējā apgrozījuma apmērā, ņemot par pamatu kopējo apgrozījumu, kas ietver akcīzes nodokli, Komisija pārkāpa Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktu. Turklāt noteiktais naudas sods bija nesamērīgs, ņemot vērā ilgo procedūru un salīdzinājumā ar paralēlu Beļģijas alus lietu (2).

(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).

(2)  Lieta Nr. IV/37.614/F3 PO/Interbrew un Alken-Maes (OV 2003, L 200, 1. lpp.).