Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kā resursietilpīgas un energoietilpīgas nozares var izmantot ES atveseļošanas plānu, lai īstenotu sociāli pieņemamu pārkārtošanos virzībā uz dekarbonizāciju un digitalizāciju”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 152/07)

Ziņotājs:	Andrés BARCELÓ DELGADO
Līdzziņotājs:	Enrico GIBELLIERI

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa:	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.11.2021.
Pieņemts plenārsesijā	8.12.2021.
Plenārsesija Nr.	565
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	151/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

ES atveseļošanas mehānismam un ar to saistītajiem nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem (NANP) ir jāveicina taisnīga pārkārtošanās ES resursietilpīgās un energoietilpīgās nozarēs. Tos īstenojot, šajās nozarēs jārada un jāuztur kvalitatīvas darbvietas, jāiesaista sociālie partneri NANP īstenošanā un jāatbalsta darbaspēka pārkārtošanās, veicinot pārkvalificēšanos un kvalifikācijas paaugstināšanu.

1.2.

EESK mudina Komisiju un citas ES iestādes garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, lai dalībvalstu atšķirīgo pieeju dēļ nerastos līdzsvara trūkums rūpniecisko priekšrocību sadalē.

1.3.

EESK uzskata, ka rūpniecības pārkārtošana netiks panākta, ja netiks īstenota enerģētikas pārkārtošana. Šajā nolūkā svarīga nozīme būs pietiekamu mazoglekļa enerģijas avotu pieejamībai par pieņemamām cenām, lai kļūtu iespējama mazoglekļa rūpnieciskā ražošana. ES likumdevējiem un dalībvalstīm būtu jālīdzsvaro enerģētisko vektoru pieejamība un to izmaksas, lai resursietilpīgām un energoietilpīgām nozarēm ļautu veikt rūpniecības pārkārtošanu un konkurēt starptautiskajā arēnā. Turklāt svarīgs aspekts būs tehnoloģiskā neitralitāte, lai nodrošinātu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NANP) pienācīgu īstenošanu, šajā procesā ievērojot ES 2030. un 2050. gada klimata mērķus un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM).

1.4.

Viens no visaptverošiem šā pārveides procesa pamatelementiem ir automatizācijas un digitalizācijas izmantošana rūpniecības pārkārtošanā. Tomēr digitalizācijas lomu resursietilpīgās un energoietilpīgās nozarēs nedrīkst pārprast: tas ir instruments, nevis pašmērķis.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē septiņas pamatjomas, ko Komisija noteikusi dalībvalstīm paredzētajās norādēs par NANP, un to, ka vismaz 37 % no kopējā budžeta ir jāvelta klimata ieguldījumu pasākumiem un vismaz 20 % – digitalizācijai. Komiteja mudina ES iestādes cieši uzraudzīt piešķirto līdzekļu izmantošanu, lai izpildītu šīs prasības.

1.6.

Laika periods, kas nepieciešams, lai resursietilpīgu un energoietilpīgu nozaru uzņēmumi īstenotu rūpniecības pārkārtošanos, ilgs arī pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) darbības beigām. EESK mudina ES iestādes ņemt to vērā un izstrādāt jaunus un piemērotus finanšu instrumentus un noteikumus, lai pēc 2026. gada panāktu pilnīgu pāreju uz mazoglekļa rūpniecību.

1.7.

Tā kā resursietilpīgiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem ir jāvelta īpaša uzmanība pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībās, EESK mudina ES iestādes ieviest īpašus pasākumus, lai risinātu problēmas, ar kurām šie uzņēmumi saskaras ceļā uz oglekļneitrālu rūpniecību.

1.8.

Ar ēku renovāciju tiks nodrošināta ievērojama energoefektivitātes pasākumu daļa – tie ir vajadzīgi, lai 2050. gadā panāktu oglekļneitrālu sabiedrību. EESK atbalsta ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbus un projektus, kuru mērķis ir renovēt ēku ārējo konstrukciju būvelementus un iekārtas.

1.9.

EESK stingri iestājas par tādas patentētas ES mākoņdatošanas sistēmas izveidi, kas Eiropas Savienībai nodrošinātu tehnoloģisko neatkarību.

1.10.

Lai industriālā pārveide būtu sekmīga, ārkārtīgi svarīga nozīme ir talantu pārvaldībai ES rūpniecībā. Tāpēc Komisijai būs jāuzrauga, vai programmas un darbības, kas izstrādātas, lai uzlabotu jaunās prasmes, šai ziņā sekmē pārveidi.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi ne tikai pasaules mēroga ārkārtas situāciju veselības jomā, bet arī ekonomikas un sociālo krīzi. Šajā smagajā situācijā Eiropas politikas veidotājiem ir jāīsteno nozīmīgi politikas pasākumi, lai stabilizētu visu Eiropas dalībvalstu ekonomiku.

2.2.

Eiropas Savienība programmas NextGenerationEU (NGEU) ietvaros ir izveidojusi vairākus mehānismus, kuru mērķis ir, izmantojot visapjomīgāko stimulu kopumu, kāds jebkad ir bijis, palīdzēt dalībvalstīm izkļūt no krīzes spēcīgākām. Tas nodrošinās 1,8 triljonus EUR ilgtermiņa budžetā, ko izmantos, pielietojot dažādus instrumentus, kas vērsti uz modernizāciju, pētniecību, klimatisko pārkārtošanos un sociālo aizsardzību.

2.3.

Viens no NextGenerationEU instrumentiem ir ANM, kas koncentrēsies uz Covid-19 pandēmijas izraisītā tūlītējā ekonomiskā un sociālā kaitējuma novēršanu un veicinās divējādo pārkārtošanos uz dekarbonizētu un digitālu sabiedrību.

2.4.

Mehānisma kopējā summa ir 672,5 miljardi EUR, kas tiks sadalīti kā aizdevumi (360 miljardi EUR) un dotācijas (312,5 miljardi EUR); šie līdzekļi būs pieejami, lai atbalstītu reformas un ieguldījumus, ko dalībvalstis veic nolūkā panākt ilgtspējīgu atveseļošanos.

2.5.

Šis finansējums tiks piešķirts saskaņā ar dalībvalstu nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, kas ietvers nepieciešamās reformas un ieguldījumus, kā arī atspoguļos attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ko Padome sniegusi Eiropas pusgada pārvaldības sistēmas ietvaros, lai sniegtu ieguldījumu ES 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā.-

2.6.

Eiropas Komisija ir noteikusi galvenās pamatjomas, kurās katrai dalībvalstij jānosaka konkrēti rīcības virzieni: 1) PROGRESĪVĀKA ENERĢĒTIKA – tīras tehnoloģijas un atjaunojamie energoresursi; 2) RENOVĀCIJA – ēku energoefektivitāte; 3) UZLĀDE UN UZPILDE – ilgtspējīgs transports un uzlādes stacijas; 4) SAVIENOŠANA – ātrdarbīgu platjoslas pakalpojumu izvēršana; 5) MODERNIZĀCIJA – publiskās pārvaldes digitalizācija; 6) IZVĒRŠANA– datu mākoņa iespējas un ilgtspējīgi procesori; 7) PĀRKVALIFIKĀCIJA UN PRASMJU PILNVEIDE – izglītība un apmācība digitālo prasmju atbalstam. Galvenās pamatjomas ir definētas tā, lai darbības, kas tiek veiktas, dotu būtisku ieguldījumu ES zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Ar ANM – izmantojot dalībvalstu veicinātās attīstības jomas, kas saskaņotas ar Eiropas pusgada īpašajiem ieteikumiem dalībvalstīm – tiks nodrošināta nepieciešamā rīcības brīvība organizācijām, kuras skārusi pandēmijas izraisītā ekonomiskā situācija. Tas it īpaši palīdzēs ekonomikas nozarēm, piemēram, resursietilpīgām un energoietilpīgām nozarēm, kuras jau tāpat ir sarežģītā situācijā (ņemot vērā lielo regulatīvo slogu un negodīgu konkurenci no dažām trešām valstīm) un kuras ir smagi ietekmējuši pašreizējie apstākļi.

2.7.

Atveseļošanas stratēģija, kuras pamatā ir ES industriālā stratēģija un tās 2021. gada atjauninātā versija, palīdzēs sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķi, 2050. gada klimatneitralitātes mērķi un pārskatīto 2030. gada SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju. ANM loma būs būtiska, jo tas palīdzēs nodrošināt milzīgos ieguldījumus, kas jāveic resursietilpīgām un energoietilpīgām nozarēm, lai šos mērķus sasniegtu. Centieni izveidot spēcīgāku vienoto tirgu virzībā uz ES atveseļošanu ir jāatbalsta ar spēcīgām partnerībām starp ES, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, rūpniecības nozari un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Atveseļošanas stratēģija stiprinās arī Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas atbalsta tos reģionus, kuri ir atkarīgi no resursietilpīgām un energoietilpīgām nozarēm un kuros notiek strukturālas pārmaiņas.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

ES atveseļošanas plāns ir svarīgs aspekts ilgtspējīgā pārejā uz dekarbonizētu un digitalizētu ekonomiku, un tajā uzsvērts, ka, virzoties uz ES divējādo pārkārtošanos, līdztekus politiskai apņēmībai un/vai “zelta likumiem” ir vajadzīga arī politiska atbildība. EESK piekrīt ierosinātajām galvenajām pamatjomām, saskaņā ar kurām ieguldījumi tiks koncentrēti uz dažām vissvarīgākajām jomām virzībā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), vienlaikus nodrošinot ES tiesību aktos noteikto 2030. gada klimata mērķu sasniegšanu (samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu) un 2050. gada klimata mērķu sasniegšanu (panākt SEG emisiju nulles līmeni).

3.2.

Pandēmija ir radījusi vajadzību izveidot vienotu ceļu, kurā noteikumi ir globāli definēti un tiek vienādi piemēroti visos reģionos, tādējādi novēršot iespējamo sadrumstalotības risku, kas izriet no atšķirībām resursu piešķiršanā. Pandēmijas izraisītā krīze un nepieciešamība pāriet uz ilgtspējīgu, noturīgu un elastīgu ekonomiku varētu sniegt lielisku iespēju izstrādāt noteikumus, kas garantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienībā.

3.3.

Šajā nolūkā ir pienācīgi jānovērtē resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru pašreizējā nedrošā situācija, kā arī tas, kā šo apstākļu pastāvīgais raksturs varētu ietekmēt Eiropas ekonomiku kopumā. Būtu jāpatur prātā resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru ieguldījums Eiropas Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP), kā arī tas, ka tie ir līderi inovācijas jomā, ir atbildīgi par kvalitatīvas nodarbinātības radīšanu un veicina visas sabiedrības ilgtermiņa labklājību. Lai sabiedriskais sektors būtu spēcīgs, tam jāsaņem impulss no privātā sektora. Tomēr EESK pauž bažas par to, ka daži jau apstiprinātie NANP nav pietiekami precīzi orientēti uz resursietilpīgām un energoietilpīgām nozarēm, jo ieguldījumi dažkārt tiek novirzīti uz citām ekonomikas nozarēm.

3.4.

Turklāt ir jāapsver stimuls, ko resursietilpīgas un energoietilpīgas nozares var sniegt pētniecības un izstrādes ziņā, jo tās ir svarīgas jomas, kurās inovācijas tiks izvērstas no laboratorijas līdz industriālam līmenim.

3.5.

Resursietilpīgas un energoietilpīgas nozares potenciāli ir viens no nozīmīgākajiem dalībniekiem rūpniecības pārkārtošanā, kas nodrošinās Eiropu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Rūpniecībā būtu jāpastiprina centieni izstrādāt un ieviest ražošanas procesus ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un veicināt tos sarežģītajās piegādes ķēdēs. Bez šāda iekšēja un ārēja darba būs grūti sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos būtiskos, bet vērienīgos mērķus un ES izvirzītos mērķus.

3.6.

Automatizācijai un digitalizācijai būs svarīga nozīme šīs rūpniecības pārkārtošanās sasniegšanā. Tomēr nevajadzētu jaukt jēdzienus: pārveidošana ir mērķis; digitalizācija ir rīks. Digitālu risinājumu īstenošana optimizēs veidu, kādā cilvēki domā, pieņem lēmumus un rīkojas: lai gan digitalizācijai ir jābūt vienai no ANM prioritātēm, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā šie instrumenti dos iespēju efektīvāk risināt problēmas, ar kurām mēs saskaramies.

3.7.

Digitālajai pārveidei būs nepieciešama tādu tehnoloģiju izstrāde, kas izmēģinājuma vai laboratorijas līmenī ir pārbaudītas rūpnieciskā mērogā. Šajā nolūkā publiskā un privātā sektora partnerībām būtu jākoncentrējas uz pētniecību, izstrādi un inovāciju. Ieguldījumi būtu jākoncentrē uz tehnoloģijām, kas jau agrīnā posmā liecina par inovatīvo risinājumu plašu izmantojamību, īstenojamību un uzticamību vērtību ķēdes augšdaļā un kas vienlaikus saskan ar ilgtspējas mērķiem. Turklāt būs nepieciešams plānot pārejas periodu, kurā inovatīvus risinājumus var pienācīgi izvērst līdz rūpniecības mērogam.

3.8.

Lai varētu efektīvi risināt šo situāciju, pārkārtošanās būtu jākoncentrē uz iegūto zinātību, jau pieejamajiem resursiem un iespējamo sinerģiju, kas var rasties. Pārveide ietver inovāciju, izgudrojumus, projektēšanu, izstrādi un būtībā attīstību; tomēr tas automātiski nenozīmē jaunradi par katru cenu.

3.9.

EESK apzinās, ka šai pārejai būs vajadzīgi ieguldījumi. ANM un NGEU nebūtu jāuzskata par panaceju. Lai īstenotu divējādo pārkārtošanos, resursietilpīgu un energoietilpīgu nozaru pārveidei būs vajadzīgs apjomīgs investīciju plāns un būs jāmobilizē daudzi papildu finansējuma avoti (piemēram, valsts atbalsts, svarīgi projekti visas Eiropas interesēs, jauni pašu resursi ES budžetā, turpmākie ES ETS ieņēmumi, privātie ieguldījumi utt.). Šajā nolūkā ir būtiski rūpniecības un enerģētikas politiku saskaņot ar klimata politiku, lai mobilizētu visus milzīgos ieguldījumus, kas nepieciešami pārejai uz bezoglekļa ekonomikas modeli.

3.10.

EESK uzskata, ka būtu jācenšas atbalstu, kas resursietilpīgu un energoietilpīgu nozaru pārveidei tiek sniegts no ANM, koordinēt ar pašreizējām publiskā un privātā sektora finansējuma programmām, piemēram, SPIRE vai Clean Steel Partnership. Rūpniecības alianses būtu jāizmanto kā platformas, kurās veicināt ilgtermiņa sinerģiju starp projektiem, ko finansē no ANM un esošajām ES programmām, lai paātrinātu resursietilpīgu un energoietilpīgu nozaru pārveidi.

3.11.

Ir konstatēts, ka ANM sniegtais finansiālais atbalsts jāpapildina ar vērienīgu nodokļu reformu. Tas būtu jāsaskaņo ar ESAO nolīgumu, lai panāktu, ka ļoti ienesīgām sabiedrībām no 2023. gada tiek piemērota faktiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15 %.

3.12.

Par uzņēmumu dotēšanas galveno mērķi būtu jāizvirza ES rūpniecības starptautiskās konkurētspējas saglabāšana, vienlaikus ievērojot ES sociālos, ekonomiskos un vides standartus, lai panāktu, ka divējādā pārkārtošanās dod labumu Eiropas iedzīvotājiem.

3.13.

Kā minēts iepriekš, ES atveseļošanas plānam būs svarīga nozīme resursietilpīgu un energoietilpīgu nozaru pārveidošanā, vienlaikus veicinot citu ekonomikas nozaru pārveidi virzībā uz divējādo pārkārtošanos. Šai plašajai pārveidei būs vajadzīgi ilgtermiņa pielāgošanās un pārejas periodi, it īpaši visos jautājumos, kas saistīti ar cilvēkkapitālu. EESK stingri iesaka ieguldījumu mehānismu darbību pagarināt arī pēc 2026. gada un skaidri noteikt to savstarpējo saikni.

4.   Īpašas piezīmes

EESK aicina dalībvalstis un rūpniecību ierosināt ieguldījumus un reformas, kas visvairāk var ietekmēt pārveidi, lai sasniegtu galīgos mērķus galvenajās Komisijas noteiktajās pamatjomās. Nedrīkst ignorēt to, ka izmaksām, kas saistītas ar šīs divējādās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu, jābūt pieņemamām visai sabiedrībai kopumā.

4.1.   PROGRESĪVĀKA ENERĢĒTIKA – tīras tehnoloģijas un atjaunojamie energoresursi

4.1.1.

Rūpniecības pārkārtošana netiks panākta, ja netiks īstenota enerģētikas pārkārtošana. Rūpniecības dekarbonizācija būs tieši atkarīga no tā, vai būs pietiekami un cenas ziņā pieejami mazoglekļa energoresursi, kas mazoglekļa rūpniecisko ražošanu padara iespējamu. Lai sasniegtu klimata un digitālos mērķus, izšķiroša nozīme būs dekarbonizētas enerģijas ražošanai drošā veidā un pietiekamā apjomā. Tāpat ir vajadzīgi ļoti plaši ieguldījumi, lai attīstītu vai izveidotu infrastruktūru, kas nepieciešama šo nepieredzēto mazoklekļa enerģijas apjomu transportam, uzglabāšanai un sadalei. Nacionālo atveseļošanas plānu un it īpaši ierosināto reformu īstenošanā sevišķa uzmanība būtu jāpievērš tam, lai resursietilpīgām un energoietilpīgām nozarēm nodrošinātu konkurētspējīgas, stabilas un paredzamas enerģijas cenas, tādējādi ierobežojot ietekmi, kādu enerģijas dārdzība atstās uz inflāciju, kas var apdraudēt atlabšanu gan minētajās nozarēs, gan visā sabiedrībā.-

4.1.2.

EESK piekrīt, ka nacionālo atveseļošanas plānu īstenošanā jāgādā par tehnoloģiju neitralitāti: šajā pārejā jāiekļauj visas mazoglekļa tehnoloģijas (atjaunojamā enerģija, zaļais ūdeņradis, kodolsintēzes reaktors u. c.), ja tās atbilst 2030. un 2050. gada klimata mērķiem, kā arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Nevienu tehnoloģiju nevajadzētu izslēgt preventīvi vai patvaļīgi. Resursu piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai nodrošinātu konkurētspējīgas enerģijas cenas galapatērētājiem neatkarīgi no tehnoloģijas.

4.1.3.

Šajā nolūkā var būt nepieciešams apsvērt ne tikai iespēju kombinēt dažādus konkurētspējīgus atjaunojamos energoresursus, bet arī iespēju tos kombinēt ar oglekļa uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas tehnoloģijām, neaizmirstot, ka svarīga nozīme būs energotīklu starpsavienojumiem starp dažādām dalībvalstīm. Ir jāievieš pietiekams un viendabīgs regulējums, lai radītu ekonomisko pamatojumu ieguldījumiem un ļautu ieviest šīs tehnoloģijas.

4.1.4.

Papildus jautājumiem, kas saistīti ar enerģijas pieejamību par pieņemamu cenu un tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir pienācīgi jāņem vērā energoefektivitāte. Visos scenārijos, kas noteikti ES ilgtermiņa emisiju samazināšanas stratēģijā 2050. gada klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, svarīga loma ir piešķirta energotaupībai (1). Pāreja uz pilnīgāku aprites ekonomiku ievērojami ietekmēs arī enerģijas un resursu patēriņa samazināšanu resursietilpīgās un energoietilpīgās nozarēs.

4.1.5.

Ņemot vērā iepriekš minēto negodīgas konkurences risku un lai novērstu un mazinātu riskus, ko var radīt oglekļa emisiju pārvirze, šie jautājumi ir pienācīgi jārisina ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Ir svarīgi neatstāt novārtā pasākumus vai sistēmas, kas ir palīdzējuši samazināt emisijas, bet vajadzības gadījumā tos pastiprināt ar papildu vai papildinošiem (nevis alternatīviem) mehānismiem.

4.1.6.

Izvērtējot visus iespējamos galvenos faktorus, kam būs jāpievēršas pamatjomā PROGRESĪVĀKA ENERĢĒTIKA, galvenās šaubas rodas par to, kā ES spēs piegādāt vēl nepieredzētu enerģijas daudzumu, kas vajadzīgs sabiedrībai.

4.2.   RENOVĀCIJA – ēku energoefektivitāte

4.2.1.

Lai uzlabotu esošo un jauno ēku energoefektivitāti, būs vajadzīgi viedi materiāli un aprīkojums, kas veicinās pāreju uz ilgtspēju. Par viediem materiāliem mēs uzskatām tādus, kas ir zaļi vai kuru ražošanā tiek izmantoti ilgtspējīgi procesi.

4.2.2.

EESK pauž cerību, ka viedie materiāli (un ar tiem saistītie ilgtspējīgie ražošanas procesi) tiks veicināti plašāk nekā līdz šim, lai visaptveroši sekmētu Eiropas Komisijas noteikto mērķu sasniegšanu. Nedrīkst aizmirst par iekārtām: energoefektivitāte netiks sasniegta, ja mēs koncentrēsimies tikai uz pašām ēkām; arī iekārtām un sistēmām jābūt pienācīgi izvērtētām, atjaunotām un savstarpēji savienotām. Tā rezultātā varētu sāk darboties viedu materiālu tirgi, un publiskā iepirkuma procesi varētu būt praktisks sākumpunkts.

4.3.   UZLĀDE UN UZPILDE – ilgtspējīgs transports un uzlādes stacijas

4.3.1.

Eiropas stratēģijā ir jāpieliek lielas pūles, lai izstrādātu skaidru ceļvedi grūti elektrificējamu nozaru (tālsatiksmes un kravas autopārvadājumu, aviācijas, jūras transporta utt.) dekarbonizācijai.

4.3.2.

Atjaunojamo un mazoglekļa degvielu stratēģija un atjaunojamo un maz-oglekļa degvielu kopīga vērtības ķēde palīdzēs dekarbonizēt aviācijas un jūras transporta nozares, vienlaikus papildinot centienus dekarbonizēt autotransportu, arī ar elektrifikācijas palīdzību. Tādējādi visiem tiks garantēta piekļuve cenas ziņā pieejamai mobilitātei. Transporta dekarbonizācija tiks veikta, pamatojoties uz aprites cikla un izmaksu un ieguvumu novērtējumu un aizstājot transporta veidus, kuri rada vislielāko ietekmi, lai tie vairs nebūtu pirmā izvēle, turklāt vienlaikus nodrošinot pietiekamus pārejas periodus lietotājiem ar zemiem ienākumiem, kuriem tiktu piedāvātas ilgtspējīgas mazoglekļa degvielas.

4.4.   SAVIENOŠANA – ātrdarbīgu platjoslas pakalpojumu izvēršana

4.4.1.

EESK apzinās automatizācijas un digitalizācijas nozīmi gaidāmajā rūpniecības pārkārtošanā, jo šīs jomas veido visaptverošu pārveides procesa pamatu.

4.4.2.

Rūpniecībai ir jābūt pieejamiem pietiekamiem resursiem, lai uzlabotu sistēmu automatizāciju. Pēc tam var sniegt kvalitatīvu informāciju, izmantojot digitālos rīkus, lai lēmumu pieņemšanas procesus padarītu efektīvākus.

4.4.3.

Lai to sasniegtu, būs vajadzīgi ieguldījumi ne tikai tehnoloģijās, bet arī darba ņēmēju un visas sabiedrības digitālo prasmju apmācībā, digitālās domāšanas ieviešanā un pienācīga regulējuma un rīku nodrošināšanā, lai garantētu arī kiberdrošību.

4.5.   MODERNIZĀCIJA – publiskās pārvaldes digitalizācija

4.5.1.

EESK saprot, ka publiskās pārvaldes digitalizācijai var būt jācīnās pret pārmērīgu administratīvo slogu rūpniecībā, un šis fakts ir pienācīgi jāņem vērā. Tomēr šai digitālajai pārejai ir jābalstās uz reālu izmaksu un ieguvumu analīzi, un resursi pienācīgi jāpiešķir, pamatojoties uz tehniskiem kritērijiem (šī analīze ir jāapsver vēl pirms paša mērķa).

4.6.   IZVĒRŠANA – datu mākoņa iespējas un ilgtspējīgi procesori

4.6.1.

Pienācīga datu pārvaldība būtiski ietekmēs pārdomātu lēmumu- pieņemšanu, uzņēmējdarbības izpētes attīstību, problēmu efektīvu risināšanu un resursu optimizāciju – visiem šiem aspektiem ir svarīga nozīme sekmīgas pārejas nodrošināšanā. Ir jāpiešķir pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu visu veidu organizāciju iesaistīšanos šīs iniciatīvas īstenošanā, garantējot taisnīgus datu resursus, kas nodrošinās taisnīgu pāreju.

4.6.2.

Lai stiprinātu stratēģisko neatkarību, Eiropas Savienībai būtu jāattīsta savas mākoņdatošanas spējas, kas nodrošina tehnoloģisko suverenitāti un ļauj nenonākt tehnoloģiskā atkarībā no trešām valstīm.

4.7.   PĀRKVALIFIKĀCIJA UN PRASMJU PILNVEIDE – izglītība un apmācība digitālo prasmju atbalstam

4.7.1.

Pāreja, kas mūs gaida, nebūs iespējama, ja tās pamatā nebūs pašreizējās un nākotnes sabiedrības vajadzības, cerības un taisnīgas pārejas koncepcija.

4.7.2.

Eiropas Savienības galvenā konkurences priekšrocība ir mūsu cilvēkkapitāls. Eiropai trūkst izejvielu, mūsu dzīves līmenis ir visaugstākais pasaulē, un mūsu tiesiskais regulējums ir diezgan stingrs: tas nozīmē, ka mūsu lielākā priekšrocība ir augsta produktivitāte, ko virza mūsu cilvēkkapitāls un bagātīgā daudzveidība.

4.7.3.

Spēju veidošanai un galveno prasmju noteikšanas projektiem būs būtiska nozīme efektīvā rūpniecības pārkārtošanā tā, lai uzmanību pievērstu vienlīdzībai un neviens netiktu atstāts novārtā. Šajā nolūkā visos sabiedrības līmeņos ir jāveicina apmācība par jaunajiem uzdevumiem, kas būs jāveic (gan pašreizējiem, gan nākotnes darbiniekiem).

4.7.4.

Turpmākajos lēmumu pieņemšanas procesos svarīga nozīme būs inovatīvai domāšanai. Šo spēju veidošanai jābūt daļai no mācību programmām. Turklāt tuvākajā nākotnē būs milzīgs pieprasījums pēc digitālajām prasmēm. Cilvēkresursu jomā jākoncentrējas uz centieniem mazināt šo deficītu, lai nodrošinātu konkurētspējīgas organizācijas, kuru darbinieku prasmes atbilst paredzētajam mērķim.

---

(1)  https://knowledge4policy.ec.europa.eu/publication/depth-analysis-support-com2018-773-clean-planet-all-european-strategic-long-term-vision_en