1)

Mūsu ikdienas dzīvi un ekonomiku arvien vairāk nosaka digitālās tehnoloģijas, un iedzīvotāji arvien vairāk ir pakļauti nopietniem kiberincidentiem. Gan civilā infrastruktūra, gan militārās spējas ir atkarīgas no drošām digitālajām sistēmām, tāpēc nākotnē drošības līmeni cita starpā noteiks tehnoloģiju un industrijas nodrošinātā spēja uzlabot Savienības aizsargātību pret kiberdraudiem.

1)

Vairāk nekā 80 % Savienības iedzīvotāju ir pieslēgums internetam, mūsu ikdienas dzīvi un ekonomiku arvien vairāk nosaka digitālās tehnoloģijas, un iedzīvotāji arvien vairāk ir pakļauti nopietniem kiberincidentiem. Gan infrastruktūra, gan drošības spējas ir atkarīgas no drošām digitālajām sistēmām, tāpēc nākotnē drošības līmeni cita starpā noteiks kopējās noturības veicināšana un tehnoloģiju un industrijas nodrošinātā spēja uzlabot Savienības aizsargātību pret pastāvīgi mainīgiem kiberdraudiem. Šādu drošību var panākt, palielinot informētību par kiberdrošības draudiem, attīstot kompetences, spējas un iespējas visā Savienībā, pienācīgi ņemot vērā tehniskā nodrošinājuma un programmatūras infrastruktūras, tīklu, produktu un procesu mijiedarbību, kā arī ietekmi uz sabiedrību un ētiskajiem aspektiem un ar to saistītās bažas.

1a)

Kibernoziedzība ir strauji augošs drauds Savienībai, tās iedzīvotājiem un ekonomikai. Vismaz vienu kiberincidentu 2017. gadā pieredzēja 80 % Eiropas uzņēmumu. “Wannacry” uzbrukums 2017. gada maijā skāra vairāk nekā 150 valstis un 230 000 IT sistēmas un būtiski ietekmēja kritiskās infrastruktūras, piemēram, slimnīcas. Tas uzsver nepieciešamību ieviest augstākos kiberdrošības standartus un holistiskus kiberdrošības risinājumus, iesaistot cilvēkus, produktus, procesus un tehnoloģijas Savienībā, kā arī nodrošināt Savienībai vadošās pozīcijas šajā jomā un digitālo autonomiju.

4)

Valstu un valdību vadītāji Tallinas digitālajā samitā 2017. gada septembrī aicināja Savienību “līdz 2025. gadam kļūt par pasaules līderi kiberdrošības jomā, lai nodrošinātu mūsu pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos, pārliecību un aizsardzību tiešsaistē, kā arī nodrošinātu likumā reglamentētu bezmaksas internetu”.

4)

Valstu un valdību vadītāji Tallinas digitālajā samitā 2017. gada septembrī aicināja Savienību “līdz 2025. gadam kļūt par pasaules līderi kiberdrošības jomā, lai nodrošinātu mūsu pilsoņu, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos, pārliecību un aizsardzību tiešsaistē, kā arī nodrošinātu likumā reglamentētu , drošāku un bezmaksas internetu” , un apņēmās “vairāk izmantot atvērtā pirmkoda risinājumus un/vai atvērtus standartus, kad tiek izveidotas vai pārbūvētas IKT sistēmas un risinājumi (cita starpā, lai izvairītos no atkarības no viena pārdevēja), tostarp tos, kas izstrādāti un/vai veicināti ES sadarbspējas un standartizācijas programmās, piemēram, ISA2” .

(4a)

Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centram (“Kompetenču centrs”) būtu jāpalīdz palielināt tīkla un informācijas sistēmu, tostarp interneta un citas kritiskās infrastruktūras, kas vajadzīga sabiedrības funkcionēšanai, piemēram, transporta, veselības un banku sistēmām, noturību un uzticamību.

(4b)

Kompetenču centrā un tā darbībās būtu jāņem vērā Regulas (ES) 2019/XXX [Regulas (EK) Nr. 428/2009 pārstrādāta redakcija, kā ierosināts COM(2016)0616]  (1a) īstenošana.

5)

Būtiski tīklu un informācijas sistēmu traucējumi var ietekmēt atsevišķas dalībvalstis un Savienību kopumā. Tādējādi iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai tīklu un informācijas sistēmu drošība ir ārkārtīgi svarīga. Patlaban Savienība ir atkarīga no kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas. Tomēr savu stratēģisko interešu nolūkā Savienībai jānodrošina būtisku kiberdrošības tehnoloģisko spēju saglabāšana un attīstīšana, lai aizsargātu savu digitālo vienoto tirgu un jo īpaši lai aizsargātu kritiskos tīklus un informācijas sistēmas, kā arī sniegtu svarīgākos kiberdrošības pakalpojumus.

5)

Būtiski tīklu un informācijas sistēmu traucējumi var ietekmēt atsevišķas dalībvalstis un Savienību kopumā. Tādējādi sabiedrībai un ekonomikai visā Savienībā tīklu un informācijas sistēmu augstākā līmeņa drošība ir ārkārtīgi svarīga. Patlaban Savienība ir atkarīga no kiberdrošības pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas. Tomēr savu stratēģisko interešu nolūkā Savienībai ir jānodrošina būtisku kiberdrošības tehnoloģisko spēju un iespēju saglabāšana un attīstīšana, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu datus, kritiskos tīklus un informācijas sistēmas , tostarp sabiedrības funkcionēšanai kritiski svarīgu infrastruktūru, piemēram, transporta sistēmas, veselības sistēmas un banku pakalpojumus, un digitālo vienoto tirgu , kā arī sniegtu svarīgākos kiberdrošības pakalpojumus.

6)

Savienībā ir uzkrāta ievērojama lietpratība un pieredze kiberdrošības jomā saistībā ar pētniecību, tehnoloģijām un industriālo attīstību, taču industrijas un pētniecības kopienu centieni ir sadrumstaloti, turklāt tām trūkst saskaņotības un kopīga pamatuzdevuma, un tādējādi šajā nozarē tiek kavēta konkurētspēja. Šie centieni un lietpratība jāapkopo, jāapvieno tīklā un efektīvi jāizmanto, lai pastiprinātu un papildinātu jau esošus pētījumus, tehnoloģiskās un industriālās spējas Savienības un valstu līmenī.

6)

Savienībā ir uzkrāta ievērojama lietpratība un pieredze kiberdrošības jomā saistībā ar pētniecību, tehnoloģijām un industriālo attīstību, taču industrijas un pētniecības kopienu centieni ir sadrumstaloti, turklāt tām trūkst saskaņotības un kopīga pamatuzdevuma, un tādējādi šajā nozarē tiek kavēta konkurētspēja un kritisku datu, tīklu un sistēmu efektīva aizsardzība . Šie centieni un lietpratība jāapkopo, jāapvieno tīklā un efektīvi jāizmanto, lai pastiprinātu un papildinātu jau esošus pētījumus, tehnoloģijas, prasmes un industriālās spējas Savienības un valstu līmenī. Tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare saskaras ar būtiskiem uzdevumiem, piemēram, apmierināt pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem, tā var gūt labumu no sabiedrības dažādības pārstāvības kopumā un no dzimumu līdzsvarotas pārstāvības, etniskās daudzveidības un nediskriminācijas pret personām ar invaliditāti, kā arī atvieglojot piekļuvi zināšanām un apmācībai nākamajiem kiberdrošības ekspertiem, tostarp viņu izglītību neformālā kontekstā, piemēram, tādās jomās kā brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projekti, pilsonisko tehnoloģiju projekti, jaunuzņēmumi un mikrouzņēmumi.

6a)

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ļoti svarīgi Savienības kiberdrošības nozares dalībnieki, kas savas elastības dēļ var nodrošināt modernākos risinājumus. Tomēr MVU, kas nav specializējušies kiberdrošībā, ir vairāk pakļauti kiberincidentiem, jo ir nepieciešamas lielas investīcijas un zināšanas, lai izveidotu efektīvus kiberdrošības risinājumus. Tādēļ ir nepieciešams, lai Kompetenču centrs un Kiberdrošības kompetenču tīkls (Tīkls) sniegtu īpašu atbalstu MVU, atvieglojot tiem piekļuvi zināšanām un apmācībai ar mērķi sniegt tiem iespēju panākt pietiekamu drošību un ļaut tiem, kas aktīvi darbojas kiberdrošības jomā, dot ieguldījumu Savienības vadošās lomas nodrošināšanā šajā jomā.

6b)

Speciālās zināšanas ir plašākas nekā industriālie un pētniecības konteksti. Nekomerciālos un pirmskomerciālos projektos, ko dēvē par “civilo tehnoloģiju projektiem”, izmanto atvērtus standartus, atvērtos datus un brīva un atvērta pirmkoda programmatūru sabiedrības interesēs un lai nodrošinātu sabiedrisko labumu. Tie veicina noturību, informētību un kompetenču attīstību kiberdrošības jautājumos, un tiem ir svarīga loma nozares spēju veidošanā un šīs jomas pētniecībā.

6c)

Termins “ieinteresētās personas” šīs regulas kontekstā attiecas cita starpā uz nozari, publiskajām iestādēm un citām struktūrām, kas nodarbojas ar operatīviem un tehniskiem jautājumiem kiberdrošības jomā, kā arī uz pilsonisko sabiedrību, cita starpā arodbiedrībām, patērētāju apvienībām, brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras kopienu, akadēmisko un pētnieku kopienu.

8)

Kompetenču centram vajadzētu būt Savienības galvenajam instrumentam, kas izmantojams, lai apvienotu investīcijas kiberdrošības pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā un īstenotu attiecīgos projektus un iniciatīvas kopā ar Kiberdrošības kompetenču tīklu. Tam būtu jāsniedz ar kiberdrošību saistīts finansiāls atbalsts no Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, turklāt vajadzētu būt pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fondam un vajadzības gadījumā citām programmām. Šādai pieejai būtu jāpalīdz veidot sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar kiberdrošības pētniecību , inovācijām, tehnoloģijām un industriālo attīstību, tādējādi ļaujot izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās.

8)

Kompetenču centram vajadzētu būt Savienības galvenajam instrumentam, kas izmantojams, lai apvienotu investīcijas kiberdrošības pētniecībā, tehnoloģijās un industriālajā attīstībā un īstenotu attiecīgos projektus un iniciatīvas kopā ar Kiberdrošības kompetenču tīklu. Tam būtu jāsniedz ar kiberdrošību saistīts finansiāls atbalsts no Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kā arī no Eiropas Aizsardzības fonda tādām darbību un administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar aizsardzību, turklāt vajadzētu būt pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fondam un vajadzības gadījumā citām programmām. Šādai pieejai būtu jāpalīdz veidot sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar Savienības iniciatīvām kiberdrošības pētniecības un izstrādes jomā , inovācijām, tehnoloģijām un industriālo attīstību, tādējādi ļaujot izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās.

8a)

“Integrētā drošība” ir princips, kas formulēts Komisijas 2017. gada 13. septembra kopīgajā paziņojumā “Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību” un kas ietver mūsdienīgas metodes drošības uzlabošanai visos produkta vai pakalpojuma dzīves cikla posmos, sākot ar drošām projektēšanas un izstrādes metodēm, samazinot uzbrukuma virsmu un iekļaujot pienācīgas drošības pārbaudes un drošības revīziju. Ekspluatācijas un uzturēšanas laikā ražotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums nekavējoties darīt pieejamus atjauninājumus, lai novērstu jaunas ievainojamības iespējas vai apdraudējumu, paredzamajam produkta ekspluatācijas laikam un turpmākam laikam. To arī var panākt, sniedzot iespēju trešām personām izstrādāt un nodrošināt šādus atjauninājumus. Atjauninājumi īpaši jānodrošina bieži izmantotām infrastruktūrām, produktiem un procesiem.

8b)

Ņemot vērā ar kiberdrošību saistīto problēmu apmēru un investīcijas kiberdrošības spējās un iespējās citviet pasaulē, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpalielina finansiālais atbalsts pētniecībai, izstrādei un ieviešanai šajā jomā. Lai īstenotu apjomradītus ietaupījumus un panāktu salīdzināmu aizsardzības līmeni visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jācenšas ieguldīt Eiropas sistēmā, attiecīgā gadījumā izmantojot Kompetenču centra mehānismu.

8c)

Kompetenču centram un kiberdrošības kompetenču kopienai, lai veicinātu Savienības konkurētspēju un augstākos kiberdrošības standartus starptautiskā mērogā, būtu jācenšas apmainīties ar informāciju par kiberdrošības produktiem un procesiem, standartiem un tehniskajiem standartiem ar starptautisko sabiedrību. Tehniskie standarti ietver tādu īstenošanas paraugu izveidi, kurus publicē saskaņā ar atvērto standartu licencēm. Īstenošanas parauga droša izstrāde ir būtiska plaši izmantotā tīkla un tādas informācijas sistēmu infrastruktūras kā internets un kritiskās infrastruktūras vispārējas uzticamības un noturības nodrošināšanai.

9)

Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas mērķi vislabāk ir sasniedzami, tajā piedaloties visām dalībvalstīm vai pēc iespējas lielākai dalībvalstu daļai, un tā kā dalībvalstu dalības stimulēšanas nolūkā balsstiesības būtu jāparedz tikai tām dalībvalstīm, kuras sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai.

9)

Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas mērķi vislabāk ir sasniedzami, tajā sniedzot ieguldījumu visām dalībvalstīm vai pēc iespējas lielākai dalībvalstu daļai, un tā kā dalībvalstu dalības stimulēšanas nolūkā balsstiesības būtu jāparedz tikai tām dalībvalstīm, kuras sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai.

12)

Nacionālie koordinācijas centri būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Papildus nepieciešamajām administratīvajām spējām šajos centros vajadzētu būt attīstītai vai arī tieši pieejamai tehnoloģiskai lietpratībai kiberdrošības jomā, jo īpaši tādās sfērās kā kriptogrāfija, IKT drošības pakalpojumi, ielaušanās atklāšana, sistēmu drošība, tīklu drošība, programmatūras un lietojumprogrammu drošība, vai drošības un privātuma cilvēciskie un sabiedriskie aspekti. Centriem būtu jāspēj arī efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1148 (23) izraudzītām iestādēm, un pētniecības kopienu.

12)

Nacionālie koordinācijas centri būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Papildus nepieciešamajām administratīvajām spējām šajos centros vajadzētu būt attīstītai vai arī tieši pieejamai tehnoloģiskai lietpratībai kiberdrošības jomā, jo īpaši tādās sfērās kā kriptogrāfija, IKT drošības pakalpojumi, ielaušanās atklāšana, sistēmu drošība, tīklu drošība, programmatūras un lietojumprogrammu drošība, vai drošības un privātuma cilvēciskie , ētiskie, sabiedriskie un vides aspekti. Centriem būtu jāspēj arī efektīvi iesaistīties un nodrošināt koordināciju ar industriju, publisko sektoru, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1148 (23) izraudzītām iestādēm, un pētniecības kopienu , lai izveidotu pastāvīgu publiskā un privātā sektora dialogu par kiberdrošību. Turklāt sabiedrība būtu jāinformē par kiberdrošību, izmantojot atbilstīgus saziņas līdzekļus.

14)

Jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, lietu internets, augstas veiktspējas datošana (HPC) un kvantu skaitļošana, blokķēde un tāds jēdziens kā droša digitālā identitāte vienlaikus rada jaunas kiberdrošības problēmas un piedāvā to risinājumus . Lai novērtētu un apliecinātu pašreizējo vai nākotnes IKT sistēmu noturību, būs jāveic drošības risinājumu testēšana attiecībā uz HPC un kvantu mehānismu uzbrukumiem. Kompetenču centram, Tīklam un kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāpalīdz attīstīt un izplatīt jaunākos kiberdrošības risinājumus . Tajā pat laikā vajadzētu būt iespējai, ka Kompetenču centru un Tīklu var izmantot izstrādātāji un operatori, kuri darbojas kritiskajās nozarēs, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības, finanšu, vispārējās valdības, telesakaru, ražošanas, aizsardzības un kosmosa sektorā, jo tas viņiem palīdzētu risināt kiberdrošības problēmas.

14)

Jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, lietu internets, augstas veiktspējas datošana (HPC) un kvantu skaitļošana, kā arī tāds jēdziens kā droša digitālā identitāte vienlaikus rada jaunas kiberdrošības problēmas un piedāvā produktus un procesus . Lai novērtētu un apliecinātu pašreizējo vai nākotnes IKT sistēmu noturību, būs jāveic drošības produktu un procesu testēšana attiecībā uz HPC un kvantu mašīnu uzbrukumiem. Kompetenču centram, Tīklam , Eiropas digitālās inovācijas centriem un kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāpalīdz attīstīt un izplatīt jaunākos kiberdrošības produktus un procesus, tostarp divējāda lietojuma, jo īpaši tos, kas palīdz organizācijām pastāvīgi attīstīt spējas, noturību un pienācīgu pārvaldību. Kompetenču centram un Tīklam būtu jāstimulē viss inovācijas cikls un jāpalīdz novērst kiberdrošības tehnoloģiju un pakalpojumu inovācijas “nāves ieleju” . Tajā pat laikā vajadzētu būt iespējai, ka Kompetenču centru , Tīklu un kopienu var izmantot izstrādātāji un operatori, kuri darbojas kritiskajās nozarēs, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības, finanšu, vispārējās valdības, telesakaru, ražošanas, aizsardzības un kosmosa sektorā, jo tas viņiem palīdzētu risināt kiberdrošības problēmas , un būtu jāizpēta dažāda motivācija uzbrukumiem tīklu un informācijas sistēmu integritātei, piemēram, noziedzība, rūpnieciskā spiegošana, neslavas celšana un dezinformācija .

14a)

Ņemot vērā, ka kiberdraudu un kiberdrošības raksturs strauji mainās, Savienībai ir jāspēj ātri un nepārtraukti pielāgoties jaunām norisēm šajā jomā. Tādēļ Kompetenču centram, Kiberdrošības kompetenču tīklam un kiberdrošības kompetenču kopienai vajadzētu būt pietiekami elastīgiem, lai nodrošinātu vajadzīgo reaģētspēju. Tiem būtu jāveicina risinājumi, kas palīdz struktūrām pastāvīgi veidot spējas uzlabot savu un Savienības izturētspēju.

14b)

Kompetenču centram vajadzētu būt mērķim nodrošināt Savienībai vadošās pozīcijas un lietpratību kiberdrošības jomā un tādējādi garantēt Savienībā visaugstākos drošības standartus, nodrošināt Savienībā datu, informācijas sistēmu, tīklu un kritisko infrastruktūru aizsardzību, radīt jaunas, kvalitatīvas darbvietas šajā jomā, novērst Eiropas kiberdrošības ekspertu intelektuālā darbaspēka emigrāciju uz trešām valstīm un sniegt Eiropas pievienoto vērtību jau esošajiem valstu kiberdrošības pasākumiem.

15)

Kompetenču centram būtu jāpilda vairākas galvenās funkcijas. Pirmkārt, Kompetenču centram būtu jāsekmē Eiropas Kiberdrošības kompetenču tīkla darbība un jāpalīdz tās koordinēšanā, kā arī jāsniedz atbalsts kiberdrošības kompetenču kopienai. Kompetenču centram būtu jāuzņemas kiberdrošības tehnoloģiskās programmas vadība un jāsekmē Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā apkopotās lietpratības pieejamība. Otrkārt, tam būtu jāīsteno Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” attiecīgās daļas, piešķirot dotācijas, parasti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā. Treškārt, Kompetenču centram būtu jāveicina Savienības, dalībvalstu un/vai industrijas kopīgas investīcijas.

15)

Kompetenču centram būtu jāpilda vairākas galvenās funkcijas. Pirmkārt, Kompetenču centram būtu jāsekmē Eiropas Kiberdrošības kompetenču tīkla darbība un jāpalīdz tā koordinēšanā, kā arī jāsniedz atbalsts kiberdrošības kompetenču kopienai. Kompetenču centram būtu jāuzņemas kiberdrošības tehnoloģiskās programmas vadība un jāapkopo, jāizplata un jāsekmē Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā apkopotās lietpratības pieejamība un piekļuve kiberdrošības infrastruktūrai . Otrkārt, tam būtu jāīsteno Digitālās Eiropas programmas un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” attiecīgās daļas, piešķirot dotācijas, parasti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā. Treškārt, Kompetenču centram būtu jāveicina Savienības, dalībvalstu un/vai industrijas kopīgas investīcijas , apmācības iespējas un izpratnes veicināšanas programmas saskaņā ar Digitālās Eiropas programmu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai pārvarētu prasmju trūkumu. Tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība MVU atbalstīšanai kiberdrošības jomā.

16)

Kompetenču centram būtu jāveicina un jāatbalsta kiberdrošības kompetenču kopienas sadarbība un pasākumu koordinācija, kas aptvertu kiberdrošības tehnoloģiju izstrādē iesaistīto apjomīgu, atvērtu un daudzveidīgu dalībnieku kopumu. Šajā kopienā jo īpaši būtu jāietver pētniecības subjekti, piedāvājuma un pieprasījuma puses industrijas, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāsniedz ieguldījums Kompetenču centra pasākumos un darba plānā, kā arī tai būtu jāgūst labums no Kompetenču centra un Tīkla kopienas veidošanas pasākumiem, taču tai nevajadzētu būt kā citādi privileģētai attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus.

16)

Kompetenču centram būtu jāveicina un jāatbalsta kiberdrošības kompetenču kopienas ilgtermiņa stratēģiskā sadarbība un pasākumu koordinācija, kas aptvertu kiberdrošības tehnoloģiju izstrādē iesaistīto apjomīgu, atvērtu , starpdisciplināru un daudzveidīgu Eiropas dalībnieku kopumu. Šajā kopienā jo īpaši būtu jāietver pētniecības subjekti, tostarp tie, kas nodarbojas ar kiberdrošības ētiku, piedāvājuma puses industrijas, pieprasījuma puses industrijas , tostarp MVU , kā arī publiskā sektora pārstāvji. Kiberdrošības kompetenču kopienai būtu jāsniedz ieguldījums Kompetenču centra pasākumos un darba plānā, kā arī tai būtu jāgūst labums no Kompetenču centra un Tīkla kopienas veidošanas pasākumiem, taču tai nevajadzētu būt kā citādi privileģētai attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus.

16a)

Kompetenču centram būtu jāsniedz atbilstīgs atbalsts ENISA darbam attiecībā uz uzdevumiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2016/1148 (“TID direktīva”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/XXX  (1a) (“Kiberdrošības akts”). Tādēļ ENISA būtu jāsniedz attiecīgs devums Kompetenču centra uzdevumā noteikt finansēšanas prioritātes.

17)

Lai apmierinātu gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses industriju vajadzības, Kompetenču centra uzdevumam sniegt industrijām zināšanas un tehnisko palīdzību kiberdrošības jomā būtu jāattiecas gan uz IKT produktiem un pakalpojumiem, gan uz visiem citiem industriālajiem un tehnoloģiskajiem produktiem un risinājumiem , kuros jābūt integrētam kiberdrošības aspektam.

17)

Lai apmierinātu publiskā sektora un gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses industriju vajadzības, Kompetenču centra uzdevumam sniegt publiskajam sektoram un industrijām zināšanas un tehnisko palīdzību kiberdrošības jomā būtu jāattiecas gan uz IKT produktiem , procesiem un pakalpojumiem, gan uz visiem citiem industriālajiem un tehnoloģiskajiem produktiem un procesiem , kuros jābūt integrētam kiberdrošības aspektam. Jo īpaši Kompetenču centram būtu jāveicina, ka tiek izvērsti dinamiski uzņēmuma līmeņa risinājumi, kas vērsti uz veselu organizāciju spēju veidošanu, tostarp attiecībā uz cilvēkiem, procesiem un tehnoloģiju, lai efektīvi aizsargātu organizācijas pret pastāvīgi mainīgajiem kiberdraudiem.

17a)

Kompetenču centram būtu jāveicina modernu kiberdrošības produktu un risinājumu plaša izmantošana, jo īpaši tādu, kas ir starptautiski atzīti.

18)

Tā kā Kompetenču centram un Tīklam būtu jācenšas panākt sinerģijas starp kiberdrošības civilo un aizsardzības jomu, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti tiks īstenoti saskaņā ar Regulu XXX [turpmāk “Apvārsnis Eiropa” regula], kurā noteikts, ka pētniecības un inovācijas pasākumi “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir vērsti uz civilajām vajadzībām.

18)

Tā kā Kompetenču centram un Tīklam būtu jācenšas panākt sinerģijas un koordināciju starp kiberdrošības civilo un aizsardzības jomu, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētie projekti tiks īstenoti saskaņā ar Regulu XXX [turpmāk “Apvārsnis Eiropa” regula], kurā noteikts, ka pētniecības un inovācijas pasākumi “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ir vērsti uz civilajām vajadzībām.

19)

Lai nodrošinātu strukturētu un ilgtspējīgu sadarbību, Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības būtu jānosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos.

19)

Lai nodrošinātu strukturētu un ilgtspējīgu sadarbību, Kompetenču centra un nacionālo koordinācijas centru attiecības būtu jānosaka saskaņā ar līgumisku vienošanos , kas būtu jāsaskaņo Savienības līmenī .

20)

Būtu jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas garantētu Kompetenču centra atbildību un pārredzamību.

20)

Būtu jāizstrādā attiecīgi noteikumi, kas garantētu Kompetenču centra un finansējumu saņemošo uzņēmumu atbildību un pārredzamību.

20a)

Tādu izvēršanas projektu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar infrastruktūru un spējām, ko īsteno Eiropas līmenī vai kopīgā iepirkumā, var sadalīt dažādos īstenošanas posmos, piemēram, atsevišķos konkursos par aparatūras un programmatūras arhitektūru, ražošanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, savukārt katrs uzņēmums drīkst piedalīties tikai vienā no posmiem, un var pieprasīt, lai saņēmēji vienā vai vairākos no šiem posmiem atbilst konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz Eiropas īpašumtiesībām vai kontroli.

20b)

Tā kā ENISA ir specializēta Savienības kiberdrošības aģentūra, Kompetenču centram būtu jācenšas panākt pēc iespējas lielākas sinerģijas ar to, un Valdei būtu jāapspriežas ar ENISA, ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā visos jautājumos, kas saistīti ar kiberdrošību, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar pētniecību.

20c)

Izvirzot pārstāvi iecelšanai Valdē, Eiropas Parlamentam šajā procesā būtu jāiekļauj informācija par pilnvarām, tostarp par pienākumu regulāri ziņot Eiropas Parlamentam vai atbildīgajām komitejām.

21)

Komisijas Kopīgajam pētniecības centram un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA), ņemot vērā viņu attiecīgo lietpratību kiberdrošības jomā, būtu aktīvi jāiesaistās kiberdrošības kompetenču kopienas, kā arī Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā.

21)

Komisijas Kopīgajam pētniecības centram un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA), ņemot vērā viņu attiecīgo lietpratību kiberdrošības jomā un lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas sinerģijas , būtu aktīvi jāiesaistās kiberdrošības kompetenču kopienas, kā arī Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes darbībā. ENISA būtu jāturpina īstenot savus stratēģiskos mērķus, jo īpaši kiberdrošības sertifikācijas jomā, kā noteikts Regulā (ES) 2019/XXX [Kiberdrošības akts]  (1a) , savukārt Kompetenču centram būtu jādarbojas kā operatīvai struktūrai kiberdrošības jomā.

24)

Kompetenču centra Valdei, kas sastāv no dalībvalstīm un Komisijas, būtu jānosaka Kompetenču centra darbības vispārējais virziens un jānodrošina, ka Kompetenču centrs pilda savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Valde būtu jāpilnvaro izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finansiālos noteikumus, noteikt pārredzamas darba procedūras Kompetenču centra lēmumu pieņemšanai, pieņemt Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu, kurā izklāstītas prioritātes Kompetenču centra mērķu un uzdevumu sasniegšanā, pieņemt savu reglamentu, iecelt izpilddirektoru un lemt par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu un izbeigšanu.

24)

Kompetenču centra Valdei, kas sastāv no dalībvalstīm un Komisijas, būtu jānosaka Kompetenču centra darbības vispārējais virziens un jānodrošina, ka Kompetenču centrs pilda savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Valde būtu jāpilnvaro izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finansiālos noteikumus, noteikt pārredzamas darba procedūras Kompetenču centra lēmumu pieņemšanai, pieņemt Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu, kurā izklāstītas prioritātes Kompetenču centra mērķu un uzdevumu sasniegšanā, pieņemt savu reglamentu, iecelt izpilddirektoru un lemt par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu un izbeigšanu. Lai gūtu labumu no sinerģijām, ENISA vajadzētu būt pastāvīgam novērotājam Valdē un būtu jāpiedalās Kompetenču centra darbā, tostarp apspriežoties par daudzgadu stratēģisko plānu, darba plānu un finansēšanai atlasīto darbību sarakstu.

24a)

Valdei būtu jācenšas veicināt Kompetenču centra atpazīstamību visā pasaulē, lai palielinātu tā pievilcību un padarītu to par struktūru, kurai kiberdrošības jomā izdevies sasniegt pasaules līmeņa izcilību.

25)

Lai Kompetenču centrs darbotos pienācīgi un rezultatīvi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Valdē ieceļamajām personām ir atbilstoša profesionālā lietpratība un pieredze funkcionālajās jomās. Lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību, Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jācenšas ierobežot savu attiecīgo pārstāvju mainību Valdē.

25)

Lai Kompetenču centrs darbotos pienācīgi un rezultatīvi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Valdē ieceļamajām personām ir atbilstoša profesionālā lietpratība un pieredze funkcionālajās jomās. Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jācenšas ierobežot savu attiecīgo pārstāvju mainību Valdē , lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību, un jācenšas panākt dzimumu līdzsvaru .

25a)

Komisijas balsojuma svaram Valdes lēmumos vajadzētu būt atbilstošam Savienības budžeta ieguldījumam Kompetenču centrā, ievērojot Komisijas pienākumu nodrošināt Savienības budžeta pienācīgu pārvaldību Savienības interesēs, kā noteikts Līgumos.

26)

Lai Kompetenču centra darbība būtu sekmīga, tās izpilddirektors jāieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas administratīvās un vadības prasmes, kā arī kompetenci un pieredzi kiberdrošības jomā, turklāt izpilddirektora pienākumi jāpilda pilnīgi neatkarīgi.

26)

Lai Kompetenču centra darbība būtu sekmīga, tās izpilddirektors jāieceļ pārredzamā veidā un ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas administratīvās un vadības prasmes, kā arī kompetenci un pieredzi kiberdrošības jomā, turklāt izpilddirektora pienākumi jāpilda pilnīgi neatkarīgi.

27)

Lai uzturētu regulāru dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām personām, Kompetenču centrā vajadzētu būt izveidotai padomdevēja struktūrai — Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei būtu jākoncentrējas uz jautājumiem, kas ir svarīgi ieinteresētajām personām, un par tiem jāinformē Kompetenču centra Valde. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvam un tai uzticētajiem uzdevumiem, piemēram, konsultācijām saistībā ar darba plānu, būtu jānodrošina pietiekama ieinteresēto personu pārstāvība Kompetenču centra darbā.

27)

Lai uzturētu regulāru un pienācīgi pārredzamu dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām personām, Kompetenču centrā vajadzētu būt izveidotai padomdevēja struktūrai — Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Tam būtu arī jāsniedz izpilddirektoram un Valdei neatkarīgi ieteikumi par ieviešanu un iepirkumu. Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei būtu jākoncentrējas uz jautājumiem, kas ir svarīgi ieinteresētajām personām, un par tiem jāinformē Kompetenču centra Valde. Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvam un tai uzticētajiem uzdevumiem, piemēram, konsultācijām saistībā ar darba plānu, būtu jānodrošina pietiekama ieinteresēto personu pārstāvība Kompetenču centra darbā. Katrai nozares ieinteresēto personu kategorijai būtu jāpiešķir minimālais vietu skaits, īpašu uzmanību pievēršot MVU pārstāvībai.

28)

Kompetenču centram ar Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes starpniecību būtu jāgūst labums no īpašās lietpratības, kā arī plašās un nozīmīgās ieinteresēto personu pārstāvības, kuras pamatā ir līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība kiberdrošības jomā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros.

28)

Kompetenču centram un tā darbībām ar Industriālās un zinātniskās konsultatīvās padomes starpniecību būtu jāgūst labums no īpašās lietpratības, kā arī plašās un nozīmīgās ieinteresēto personu pārstāvības, kuras pamatā ir līgumiskā publiskā un privātā sektora partnerība kiberdrošības jomā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros un izmēģinājuma projekti saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” attiecībā uz Kiberdrošības kompetenču tīklu. Kompetenču centram un Industriālajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei attiecīgā gadījumā būtu jāapsver iespēja atveidot esošās struktūras, piemēram, kā darba grupas.

28a)

Kompetenču centram un tā struktūrām būtu jāizmanto pieredze un ieguldījums no iepriekšējām un pašreizējām iniciatīvām, piemēram, līgumiskas publiskās un privātās partnerības (cPPP) kiberdrošības jomā, Eiropas Kiberdrošības organizācijas (ECSO) un izmēģinājuma projekta un sagatavošanas darbības par brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras revīzijām (EU FOSSA).

29)

Kompetenču centrā vajadzētu būt ieviestiem noteikumiem par interešu konfliktu novēršanu un risināšanu . Kompetenču centram būtu arī jāievēro atbilstīgi Savienības noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (24). Uz Kompetenču centra veikto personas datu apstrādi attieksies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2018. Kompetenču centram būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju.

29)

Kompetenču centrā vajadzētu būt ieviestiem noteikumiem par interešu konfliktu novēršanu , apzināšanu un atrisināšanu attiecībā uz tā locekļiem, struktūrām, darbiniekiem un Valdi, kā arī Zinātnisko un industriālo konsultatīvo padomi un kopienu. Dalībvalstīm attiecībā uz nacionālajiem koordinācijas centriem būtu jānodrošina interešu konflikta novēršana, konstatēšana un atrisināšana . Kompetenču centram būtu arī jāievēro atbilstīgi Savienības noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (24). Uz Kompetenču centra veikto personas datu apstrādi attieksies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2018. Kompetenču centram būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju.

31)

Kompetenču centram būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus, plašākai sabiedrībai. Kompetenču centra struktūru reglaments būtu jādara publiski pieejams.

31)

Kompetenču centram būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi un vispusīgi sniedzot informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus, plašākai sabiedrībai . Tam būtu jānodrošina sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām saraksts, kurā norādīti kiberdrošības kompetenču kopienas locekļi, un jāpublicē interešu deklarācijas, ko tie iesnieguši saskaņā ar 42. pantu. Kompetenču centra struktūru reglaments būtu jādara publiski pieejams.

31a)

Gan Kompetenču centram, gan nacionālajiem koordinācijas centriem ieteicams pēc iespējas sekot līdzi starptautiskajiem standartiem un ievērot tos, lai veicinātu attīstību virzienā uz globālu paraugpraksi.

33a)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz elementu definēšanu līgumos starp Kompetenču centru un nacionālajiem koordinācijas centriem un attiecībā uz kritēriju noteikšanu subjektu novērtēšanai un akreditēšanai kiberdrošības kompetenču kopienas locekļu statusā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu  (1a) . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

34)

Ņemot vērā , ka šīs regulas mērķus – saglabāt un attīstīt Savienības kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs ierobežoto resursu izkliedētības, kā arī nepieciešamā investīciju apjoma dēļ, taču, izvairoties no nevajadzīgas šo centienu dublēšanās, var labāk sasniegt Savienības līmenī, palīdzot sasniegt investīciju apjoma kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

34)

Šīs regulas mērķus – stiprināt Savienības konkurētspēju un spējas kiberdrošības jomā un samazināt savu digitālo atkarību , palielinot Savienībā izstrādāto kiberdrošības produktu, procesu un pakalpojumu ieviešanu, saglabāt un attīstīt Savienības kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs ierobežoto resursu izkliedētības, kā arī nepieciešamā investīciju apjoma dēļ, taču, izvairoties no nevajadzīgas šo centienu dublēšanās, var labāk sasniegt Savienības līmenī, palīdzot sasniegt investīciju apjoma kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu . Turklāt tikai Savienības līmeņa darbības var nodrošināt augstāko kiberdrošības līmeni visās dalībvalstīs un līdz ar to novērst drošības nepilnības, kas pastāv dažās dalībvalstīs un kas rada drošības nepilnības visai Savienībai. Tādējādi Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

(1)

“kiberdrošība” ir tīklu un informācijas sistēmu, to lietotāju un citu personu aizsardzība pret kiberdraudiem;

(1)

“kiberdrošība” ir visas darbības, kas nepieciešamas tīklu un informācijas sistēmu, to lietotāju un skarto personu aizsardzībai pret kiberdraudiem;

(1a)“

(2)

“ kiberdrošības produkti un risinājumi” ir IKT produkti, pakalpojumi vai procesi ar īpašu mērķi tīklus un informācijas sistēmas, to lietotājus un iesaistītās personas aizsargāt pret kiberdraudiem ;

(2)

“produkti un procesi” ir komerciāli un nekomerciāli IKT produkti, pakalpojumi vai procesi ar īpašu mērķi datus, tīklus un informācijas sistēmas, to lietotājus un citas iesaistītās personas aizsargāt pret kiberdrošības apdraudējumiem ;

(2a)

(3)

“publiskā iestāde” ir jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp publiska padomdevēja struktūra, valsts, reģionu vai vietējā līmenī vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda publiskās pārvaldes funkcijas, tostarp veicot konkrētus pienākumus;

(3)

“publiskā iestāde” ir jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp publiska padomdevēja struktūra, valsts, reģionu vai vietējā līmenī vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar Savienības un attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda publiskās pārvaldes funkcijas, tostarp veicot konkrētus pienākumus;

(4)

“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas brīvprātīgi sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai.

(4)

“finansētāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas brīvprātīgi sniedz finansiālu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo un darbības izmaksu segšanai.

(4a)

“Eiropas digitālās inovācijas centri” ir tiesību subjekts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/XXX  (1a) .

(a)

saglabāt un attīstīt kiberdrošības tehnoloģiskās un industriālās spējas, kas nepieciešamas digitālā vienotā tirgus drošībai;

(a)

attīstīt kiberdrošības tehnoloģiskās , industriālās, sabiedriskās, akadēmiskās un pētnieciskās spējas un iespējas , kas nepieciešamas digitālā vienotā tirgus drošībai un labākai Savienības pilsoņu, uzņēmumu un publisko iestāžu datu aizsardzībai ;

(aa)

palielināt tīkla un informācijas sistēmu, interneta un Savienībā plaši izmantotas aparatūras un programmatūras infrastruktūras, tostarp kritiskās infrastruktūras, noturību un uzticamību;

(b)

palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par citu Savienības industriju konkurētspējīgu priekšrocību .

(b)

palielināt Savienības kiberdrošības industrijas konkurētspēju un padarīt kiberdrošību par vienu no citu Savienības industriju konkurētspējas priekšrocībām .

(ba)

vairot informētību par kiberdrošības apdraudējumiem un saistīto sociālo un ētisko ietekmi un problemātiku un samazināt kiberdrošības prasmju trūkumu kiberdrošības jomā Savienībā;

(bb)

attīstīt Eiropas vadošo lomu kiberdrošības jomā un nodrošināt augstākos kiberdrošības standartus visā Savienībā;

(bc)

stiprināt Savienības konkurētspēju un citas spējas, vienlaikus samazinot tās digitālo atkarību, šim nolūkam palielinot Savienībā izstrādāto kiberdrošības produktu, procesu un pakalpojumu izmantošanu;

(bd)

stiprināt iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu uzticēšanos digitālajai pasaulei, un līdz ar to veicināt digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķu sasniegšanu;

1.

sekmēt 6. pantā minētā Nacionālo koordinācijas centru tīkla (turpmāk “Tīkls”) un 8. pantā minētās kiberdrošības kompetenču kopienas darbu un palīdzēt to koordinēt ;

1.

izveidot, pārvaldīt un sekmēt 6. pantā minētā Nacionālo koordinācijas centru tīkla (turpmāk “Tīkls”) un 8. pantā minētās kiberdrošības kompetenču kopienas (turpmāk “kopiena”) darbu ;

2.

palīdzēt īstenot kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX (26) izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, ar Regulu Nr. XXX (27) izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs], kā arī citās Savienības programmās, ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos;

2.

koordinēt kiberdrošības darbības, kas paredzētas ar Regulu Nr. XXX (26) izveidotajā Digitālās Eiropas programmā un jo īpaši minētās regulas 6. pantā, ar Regulu Nr. XXX (27) izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši I pielikuma 2. pīlāra 2.2.6. iedaļā Lēmumā Nr. XXX, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” [īpašās programmas atsauces numurs], kā arī citās Savienības programmās, ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos , un palīdzēt īstenot darbības, kuras finansē no Eiropas Aizsardzības fonda, kas izveidots ar Regulu (ES) 2019/XXX ;

3.

uzlabot industriju, publiskā sektora un pētniecības kopienu rīcībā esošās kiberdrošības spējas, zināšanas un infrastruktūru, veicot šādus uzdevumus:

3.

uzlabot sabiedrības, industriju, publiskā sektora un pētniecības kopienu noturību, iespējas, kā arī to rīcībā esošās kiberdrošības spējas, zināšanas un infrastruktūru, veicot šādus uzdevumus attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem :

(a)

attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem – iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, tostarp MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām;

(a)

iegūt, uzlabot, ekspluatēt Kompetenču centra objektus un saistītos pakalpojumus un godīgā , atklātā un pārredzamā veidā padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, jo īpaši MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām;

(b)

attiecībā uz industrijas un pētniecības modernajām infrastruktūrām kiberdrošības jomā un saistītajiem pakalpojumiem – sniegt atbalstu, tostarp finansiālu, citiem subjektiem, lai tās varētu iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādas infrastruktūras un pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, tostarp MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām;

(b)

sniegt atbalstu, tostarp finansiālu, citiem subjektiem, lai tās varētu iegūt, uzlabot, ekspluatēt šādus objektus un saistītos pakalpojumus un padarīt pieejamus plašam industrijas lietotāju lokam visā Savienībā, jo īpaši MVU, publiskajam sektoram, kā arī pētniecības un zinātnes kopienām;

(ba)

sniegt finansiālo atbalstu un tehnisko palīdzību kiberdrošības jaunuzņēmumiem, MVU, mikrouzņēmumiem, asociācijām, individuāliem ekspertiem un civilo tehnoloģiju projektiem;

(bb)

finansēt programmatūras drošības koda revīzijas un saistītos uzlabojumus brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projektiem, ko plaši izmanto infrastruktūrai, produktiem un procesiem;

(c)

kiberdrošības jautājumos sniegt zināšanas un tehnisko palīdzību industrijai un publiskajām iestādēm, jo īpaši atbalstot darbības, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā pieejamajai lietpratībai;

(c)

sekmēt zināšanu apmaiņu kiberdrošības jomā un tehnisko palīdzību cita starpā pilsoniskajai sabiedrībai, industrijai un publiskajām iestādēm, akadēmisko un pētnieku kopienai, jo īpaši atbalstot darbības, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi Tīklā un kiberdrošības kompetenču kopienā pieejamajai lietpratībai ar mērķi uzlabot kibernoturību Savienībā ;

(ca)

veicināt “integrēto drošību” kā principu infrastruktūru, produktu un pakalpojumu attīstības, uzturēšanas, ekspluatācijas un atjaunināšanas procesā, jo īpaši atbalstot mūsdienīgas un drošas izstrādes metodes, pienācīgas drošības pārbaudes un drošības revīzijas un ietverot ražotāja vai piegādātāja apņemšanos darīt pieejamus atjauninājumus, lai novērstu jaunas ievainojamības vai draudus, nekavējoties un pēc aplēstā produkta kalpošanas laika beigām, vai dodot iespēju trešai personai radīt un sniegt šādus atjauninājumus;

(cb)

atbalstīt pirmkoda ieguldījumu politiku un to attīstību, jo īpaši publiskajām iestādēm, kurās tiek izmantoti brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projekti;

(cc)

apvienot industrijas ieinteresētās personas, arodbiedrības, akadēmiskās aprindas, pētniecības organizācijas un publiskās iestādes, lai nodrošinātu ilgtermiņa sadarbību attiecībā uz kiberdrošības produktu un procesu izstrādi un īstenošanu, tostarp, ja vajadzīgs, apvienot un kopīgot resursus un informāciju attiecībā uz šādiem produktiem un procesiem;

4.

sekmēt modernāko kiberdrošības produktu un risinājumu plašu ieviešanu visā ekonomikā , veicot šādus uzdevumus:

4.

sekmēt modernāko un ilgtspējīgu kiberdrošības produktu un procesu plašu ieviešanu visā Savienībā , veicot šādus uzdevumus:

(a)

stimulēt pētniecību un izstrādi kiberdrošības jomā un Savienības kiberdrošības produktu un risinājumu izmantošanu publiskajās iestādēs un lietotāju industrijās ;

(a)

stimulēt pētniecību un izstrādi kiberdrošības jomā un Savienības kiberdrošības produktu un holistisku procesu izmantošanu visā inovācijas ciklā, cita starpā publiskajās iestādēs , industrijā un tirgū ;

(b)

palīdzēt publiskajām iestādēm, pieprasījuma puses industrijām un citiem lietotājiem pieņemt un integrēt jaunākos kiberdrošības risinājumus ;

(b)

palīdzēt publiskajām iestādēm, pieprasījuma puses industrijām un citiem lietotājiem palielināt savu noturību, pieņemot un integrējot modernus kiberdrošības produktus un procesus ;

(c)

jo īpaši palīdzēt publiskajām iestādēm organizēt publisko iepirkumu vai publisko iestāžu uzdevumā rīkot modernāko kiberdrošības produktu un risinājumu iepirkumus;

(c)

jo īpaši palīdzēt publiskajām iestādēm organizēt publisko iepirkumu vai publisko iestāžu uzdevumā rīkot modernāko kiberdrošības produktu un procesu iepirkumus , tostarp sniedzot atbalstu iepirkumam, lai palielinātu publisko investīciju drošību un ieguvumus no tām ;

(d)

sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību kiberdrošības jomas jaunuzņēmumiem un MVU, lai veidotu saikni ar potenciālajiem tirgiem un piesaistītu investīcijas;

(d)

sniegt finansiālu atbalstu un tehnisku palīdzību kiberdrošības jomas jaunuzņēmumiem un MVU, mikrouzņēmumiem, individuāliem ekspertiem, plaši izmantotiem brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras projektiem un civilo tehnoloģiju projektiem, lai uzlabotu zināšanas par kiberdrošību, veidotu saikni ar potenciālajiem tirgiem un ieviešanas iespējām un piesaistītu investīcijas;

5.

uzlabot izpratni par kiberdrošību un palīdzēt mazināt prasmju trūkumu Savienībā saistībā ar kiberdrošību, veicot šādus uzdevumus:

5.

uzlabot izpratni par kiberdrošību, palīdzēt mazināt prasmju trūkumu un stiprināt prasmju līmeni Savienībā saistībā ar kiberdrošību, veicot šādus uzdevumus:

(-a)

(a)

atbalstīt kiberdrošības prasmju turpmāku attīstīšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, tostarp ENISA;

(a)

atbalstīt kiberdrošības prasmju un kompetenču turpmāku attīstīšanu, apvienošanu un apmaiņu visos attiecīgajos izglītības līmeņos, atbalstīt mērķi panākt dzimumu līdzsvaru, veicināt kopīgu un augstu kiberdrošības zināšanu līmeni un veicināt lietotāju un infrastruktūru noturību visā Savienībā, sadarbībā ar Tīklu un vajadzības gadījumā saskaņojot ar attiecīgajām ES aģentūrām un struktūrām, tostarp ENISA;

(a)

sniegt finansiālu atbalstu centieniem kiberdrošības pētniecības jomā, pamatojoties uz kopīgu, pastāvīgi izvērtētu un uzlabotu daudzgadu stratēģisko, industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko programmu ;

(a)

sniegt finansiālu atbalstu centieniem kiberdrošības pētniecības jomā, pamatojoties uz kopīgu, pastāvīgi izvērtētu un uzlabotu daudzgadu stratēģisko, industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko plānu, kas minēts 13. pantā ;

(b)

sadarbībā ar industriju un Tīklu atbalstīt plaša mēroga pētījumu un demonstrējumu projektus nākamās paaudzes kiberdrošības tehnoloģisko spēju jomā;

(b)

sadarbībā ar industriju , akadēmisko un pētniecības kopienu, publisko sektoru un iestādēm, tostarp Tīklu un kopienu, atbalstīt plaša mēroga pētījumu un demonstrējumu projektus nākamās paaudzes kiberdrošības tehnoloģisko spēju jomā;

(ba)

nodrošināt pamattiesību ievērošanu un ētisku rīcību Kompetenču centra atbalstītajos kiberdrošības pētījumu projektos;

(bb)

uzraudzīt ziņojumus par ievainojamībām, ko atklājusi kopiena, un veicināt ievainojamību atklāšanu un ielāpu, labojumu un risinājumu izstrādi un izplatīšanu;

(bc)

sadarbībā ar ENISA uzraudzīt pētījumu rezultātus attiecībā uz pašmācības algoritmiem, ko izmanto ļaunprātīgām kiberdarbībām, un atbalstīt Direktīvas (ES) 2016/1148 īstenošanu;

(bd)

atbalstīt pētniecību kibernoziedzības jomā;

(be)

atbalstīt tādu produktu un procesu pētniecību un izstrādi, kurus varētu brīvi pētīt, kopīgot un izmantot kā pamatu, jo īpaši verificētas un verificējamas aparatūras un programmatūras jomā, cieši sadarbojoties ar industriju, Tīklu un kopienu;

(c)

atbalstīt pētniecību un inovāciju kiberdrošības tehnoloģiju standartizācijā;

(c)

atbalstīt pētniecību un inovāciju formālā un neformālā kiberdrošības tehnoloģiju standartizācijā un sertifikācijā, saistot to ar pašreizējo darbu un attiecīgā gadījumā cieši sadarbojoties ar Eiropas standartizācijas organizācijām, sertifikācijas iestādēm un ENISA ;

(ca)

sniegt īpašu atbalstu MVU, veicinot piekļuvi zināšanām un apmācībai un izmantojot pielāgotu piekļuvi pētniecības un izstrādes rezultātiem, ko pastiprina Kompetenču centrs un Tīkls, lai palielinātu konkurētspēju;

7.

uzlabot sadarbību starp civilo un aizsardzības jomu attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām un to pielietošanu kiberdrošības jomā, veicot šādus uzdevumus:

7.

uzlabot sadarbību starp civilo un aizsardzības jomu attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām un to pielietošanu kiberdrošības jomā, veicot šādus uzdevumus , kas attiecas uz reaģēšanai un aizsardzībai paredzētām kiberaizsardzības tehnoloģijām, lietojumiem un pakalpojumiem :

8.

veicināt sinerģijas starp kiberdrošības civilajām un aizsardzības jomām saistībā ar Eiropas Aizsardzības fondu, veicot šādus uzdevumus:

8.

veicināt sinerģijas starp kiberdrošības civilajām un aizsardzības jomām saistībā ar Eiropas Aizsardzības fondu, veicot šādus uzdevumus , kas attiecas uz reaģēšanai un aizsardzībai paredzētām kiberaizsardzības tehnoloģijām, lietojumiem un pakalpojumiem :

(ba)

palīdzēt un sniegt padomu Komisijai Regulas (ES) 2019/XXX [Regulas (EK) Nr. 428/2009 pārstrādātā redakcija, kā ierosināts COM(2016)0616] īstenošanā;

8.a

(a)

noteikumus, kas reglamentē darbību saistībā ar infrastruktūru vai spēju, tostarp attiecīgā gadījumā šādas darbības īstenošanu uzticot mitinātājam, pamatojoties uz Kompetenču centra noteiktajiem kritērijiem;

(a)

specifiskus noteikumus, kas reglamentē darbību saistībā ar infrastruktūru vai spēju, tostarp attiecīgā gadījumā šādas darbības īstenošanu uzticot mitinātājam, pamatojoties uz Kompetenču centra noteiktajiem kritērijiem;

(ba)

specifiskus noteikumus, kas reglamentē dažādus īstenošanas posmus;

(bb)

ka Savienības ieguldījuma rezultātā piekļuve ir tik atvērta, cik iespējams, un tik slēgta, cik nepieciešams, un ka ir iespējama atkārtota izmantošana.

(a)

atbalstīt Kompetenču centru tā mērķu sasniegšanā un jo īpaši kiberdrošības kompetenču kopienas koordinēšanā;

(a)

atbalstīt Kompetenču centru tā mērķu sasniegšanā un jo īpaši kiberdrošības kompetenču kopienas izveidošanā un koordinēšanā;

(b)

veicināt industrijas un citu dalībnieku līdzdalību dalībvalstu līmenī pārrobežu projektu ietvaros;

(b)

sekmēt, mudināt un veicināt pilsoniskās sabiedrības, industrijas , it sevišķi jaunuzņēmumu un MVU, akadēmiskās un pētnieku kopienas, kā arī citu dalībnieku līdzdalību dalībvalstu līmenī pārrobežu projektu ietvaros;

(ba)

sadarbībā ar citām struktūrām, kurām ir līdzīgi uzdevumi, darboties kā vienotam kontaktpunktam attiecībā uz kiberdrošības produktiem un procesiem, ko finansē ar citām Savienības programmām, piemēram, InvestEU vai Vienotā tirgus programmu, jo īpaši attiecībā uz MVU;

(c)

sadarbībā ar Kompetenču centru veicināt konkrētās nozarēs pastāvošo industriālo problēmu identificēšanu un risināšanu kiberdrošības jomā;

(c)

sadarbībā ar Kompetenču centru veicināt konkrētās nozarēs pastāvošo problēmu identificēšanu un risināšanu kiberdrošības jomā;

(ca)

cieši sadarboties ar nacionālajām standartizācijas organizācijām, lai veicinātu esošo standartu ieviešanu un iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, jaunu standartu noteikšanā;

(e)

veicināt sinerģiju veidošanu ar attiecīgajiem pasākumiem valsts un reģionu līmenī;

(e)

veicināt sinerģiju veidošanu ar attiecīgajiem pasākumiem valsts, reģionu un vietējā līmenī;

(fa)

veicināt un izplatīt kopīgu minimālo kiberdrošības izglītības programmu sadarbībā ar attiecīgajām struktūrām dalībvalstīs;

(g)

valsts vai reģionu līmenī popularizēt un izplatīt Tīkla, kiberdrošības kompetenču kopienas un Kompetenču centra attiecīgos paveiktā darba rezultātus;

(g)

valsts, reģionu vai vietējā līmenī popularizēt un izplatīt Tīkla, kiberdrošības kompetenču kopienas un Kompetenču centra attiecīgos paveiktā darba rezultātus;

(h)

novērtēt to subjektu pieteikumus kļūt par kiberdrošības kompetenču kopienas daļu, kas iedibināti tajā pašā dalībvalstī, kur koordinācijas centrs.

(h)

novērtēt to subjektu un privātpersonu pieteikumus kļūt par kiberdrošības kompetenču kopienas daļu, kas iedibināti tajā pašā dalībvalstī, kur koordinācijas centrs.

(a)

pētniecība;

(a)

akadēmiskās darbības vai pētniecība;

(ca)

ētika;

(cb)

oficiāla un tehniska standartizācija un specifikācijas.

(5a)

(a)

pieņem daudzgadu stratēģisko plānu, kurā ietverts paziņojums par Kompetenču centra galvenajām prioritātēm un plānotajām iniciatīvām, ieskaitot aplēses par finansējuma vajadzībām un avotiem;

(a)

pieņem daudzgadu stratēģisko plānu, kurā ietverts paziņojums par Kompetenču centra galvenajām prioritātēm un plānotajām iniciatīvām, ieskaitot aplēses par finansējuma vajadzībām un avotiem , ņemot vērā ENISA sniegtos ieteikumus ;

(b)

pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem Kompetenču centra darba plānu, gada pārskatus un bilanci, kā arī gada darbības pārskatu;

(b)

pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem Kompetenču centra darba plānu, gada pārskatus un bilanci, kā arī gada darbības pārskatu , ņemot vērā ENISA sniegtos ieteikumus ;

(e)

pieņem kritērijus un procedūras, lai novērtētu un akreditētu subjektus kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļus;

(e)

pieņem procedūras, lai novērtētu un akreditētu subjektus kā kiberdrošības kompetenču kopienas locekļus;

(ea)

pieņem 10. panta 2. punktā minētās darba vienošanās;

(ga)

pieņem Kompetenču centra pārredzamības noteikumus;

(i)

kopā ar kiberdrošības kompetenču kopienas locekļiem izveido darba grupas;

(i)

kopā ar kiberdrošības kompetenču kopienas locekļiem izveido darba grupas , ņemot vērā pastāvīgo novērotāju sniegtos ieteikumus ;

(l)

veicina Kompetenču centra atpazīstamību visā pasaulē, lai palielinātu tā pievilcību un padarītu to par struktūru, kurai kiberdrošības jomā izdevies sasniegt pasaules līmeņa izcilību ;

(l)

veicina Kompetenču centra sadarbību ar globāliem aktoriem ;

(r)

pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir proporcionāla krāpšanas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi;

(r)

pieņem krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju, kas ir proporcionāla krāpšanas un korupcijas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi , kā arī pieņem visaptverošus aizsardzības pasākumus personām, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ;

(s)

pieņem metodiku dalībvalstu finansiālā ieguldījuma aprēķināšanai;

(s)

pieņem dalībvalstu finanšu iemaksu visaptverošu definīciju un metodiku to dalībvalstu brīvprātīgo iemaksu apjoma aprēķināšanai , kuras var uzskatīt par finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šo definīciju, šādu aprēķinu veicot katra finanšu gada beigās ;

(a)

Kompetenču centra un Tīkla pārvaldību un organizāciju;

(b)

budžeta piešķiršanu Kompetenču centram un Tīklam;

(c)

vairāku dalībvalstu kopīgām darbībām, ko, iespējams, papildina no Savienības budžeta papildus lēmumam par piešķiršanu saskaņā ar b) apakšpunktu.

(c)

pēc apspriešanās ar Valdi un Komisiju, sagatavo un iesniedz pieņemšanai Valdē daudzgadu stratēģiskā plāna projektu un Kompetenču centra ikgadējā darba plāna projektu, ietverot darba plāna īstenošanai nepieciešamo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tvērumu, kā arī attiecīgo Komisijas un dalībvalstu ierosināto izdevumu aplēses;

(c)

pēc apspriešanās ar Valdi , Industriālo un zinātnisko konsultatīvo padomi, ENISA un Komisiju, sagatavo un iesniedz pieņemšanai Valdē daudzgadu stratēģiskā plāna projektu un Kompetenču centra ikgadējā darba plāna projektu, ietverot darba plāna īstenošanai nepieciešamo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tvērumu, kā arī attiecīgo Komisijas un dalībvalstu ierosināto izdevumu aplēses;

(h)

sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi retrospektīvu novērtējumu secinājumiem un divreiz gadā par īstenošanas gaitu ziņo Komisijai;

(h)

sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi retrospektīvu novērtējumu secinājumiem un divreiz gadā par īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un Eiropas Parlamentam ;

(l)

apstiprina finansējumam atlasīto darbību sarakstu, balstoties uz neatkarīgu ekspertu grupas izveidotu sarindojuma sarakstu;

(l)

pēc apspriešanās ar Industriālo un zinātnisko konsultatīvo padomi un ENISA apstiprina finansējumam atlasīto darbību sarakstu, balstoties uz neatkarīgu ekspertu grupas izveidotu sarindojuma sarakstu;

(s)

sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un regulāri — Valdei;

(s)

sagatavo turpmākas rīcības plānu atbilstīgi secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņo Komisijai un Eiropas Parlamentam un regulāri — Valdei;

(v)

nodrošina efektīvu saziņu ar Savienības iestādēm;

(v)

nodrošina efektīvu saziņu ar Savienības iestādēm un pēc pieprasījuma ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ;

(1)

sniedz stratēģiskas konsultācijas izpilddirektoram un Valdei, kā arī ieguldījumu darba plāna un daudzgadu stratēģiskā plāna izstrādē Valdes noteiktajos termiņos;

(1)

sniedz stratēģiskas konsultācijas izpilddirektoram un Valdei, kā arī ieguldījumu attiecībā uz Kompetenču centra izvēršanu, orientāciju un darbību, ciktāl tas attiecas uz industriju un pētniecību, kā arī ieguldījumu darba plāna un daudzgadu stratēģiskā plāna izstrādē Valdes noteiktajos termiņos;

1a)

(3)

veicina un apkopo atsauksmes par Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu.

(3)

veicina un apkopo atsauksmes par Kompetenču centra darba plānu un daudzgadu stratēģisko plānu un konsultē Valdi par to, kā uzlabot kompetenču centra stratēģisko orientāciju un darbību .

(a)

1 981 668 000 EUR no Digitālās Eiropas programmas, ieskaitot līdz 23 746 000 EUR administratīvajām izmaksām;

(a)

1 780 954 875 EUR 2018. gada cenās (1 998 696 000 EUR pašreizējās cenās) no Digitālās Eiropas programmas, ieskaitot līdz 21 385 465 EUR 2018. gada cenās ( 23 746 000 EUR faktiskajās cenās) administratīvajām izmaksām;

(ba)

var būt nepieciešams maksājums no Eiropas Aizsardzības fonda par Kompetences centra veiktām ar aizsardzību saistītām darbībām, tostarp par visām administratīvajām izmaksām, piemēram, izmaksām, kas Kompetences centram var rasties, darbojoties kā projekta vadītājam Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros veiktām darbībām.

(a)

iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas administratīvo izmaksu segšanai;

(a)

Savienības un iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas administratīvo izmaksu segšanai;

(b)

iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas darbības izmaksu segšanai;

(b)

Savienības un iesaistīto dalībvalstu finansiālās iemaksas darbības izmaksu segšanai;

(ca)

Regulas (ES) Nr. 2019/XXX [Eiropas Aizsardzības fonds] 22. pantu [rezultātu īpašumtiesības], 23. pantu [rezultātu īpašumtiesības] un 30. pantu [Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana] piemēro jebkādai Kompetenču centra dalībai ar aizsardzību saistītās darbībās, ja tas paredzēts darba plānā, un neekskluzīvu licenču piešķiršana var būt ierobežota ar trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību vai tiek uzskatītas par tādām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie.