Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018XG0607(01)

    Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu

    ST/9012/2018/INIT

    OV C 195, 7.6.2018, p. 7–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    7.6.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 195/7

    Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu

    (2018/C 195/04)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    atgādinot šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā,

    ATGĀDINOT, ka:

    1.

    		 izglītības sociālā dimensija saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai saglabātu un iegūtu prasmes, kas ļauj pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū;

    2.

    		 2017. gada 17. novembra sociālajā samitā Gēteborgā Vadītāju programma bija veltīta izglītībai un kultūrai. Vairākām konkrētām darba jomām tika noteikts politisks atbalsts, par pamatu ņemot galvenokārt Komisijas paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”, kurā izklāstīta doma par kopīgu strādāšanu, pilnībā respektējot subsidiaritāti, virzībā uz kopīgu redzējumu par Eiropas izglītības telpu, kas balstīta uz uzticēšanos, savstarpēju atzīšanu, sadarbību un labākās pieredzes apmaiņu, mobilitāti un izaugsmi un kas jāizveido līdz 2025. gadam;

    3.

    		 kā turpinājumu Gēteborgas samitam – Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumus, kuros izglītība ir noteikta par augstas prioritātes jautājumu Eiropas politikas programmā un radīts impulss, lai šajā jomā panāktu ievērojamu progresu;

    UZSKATA, ka:

    4.

    		 izglītība un kultūra ir būtiskas, lai savestu eiropiešus kopā, un tās ir būtiskas atsevišķu personu nākotnei, kā arī visas Savienības nākotnei. Visiem eiropiešiem vajadzētu spēt izmantot daudzveidīgā kopīgā kultūras un izglītības mantojuma priekšrocības;

    5.

    		 Eiropas izglītības telpas pamatā būtu jāliek nepārtraukta mūžizglītība, sākot no agrīnās pirmskolas izglītības un aprūpes, turpinot ar skolu un profesionālo izglītību un apmācību, līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai;

    6.

    		 Eiropas izglītības telpai būtu jāveicina un jāsekmē mobilitāte un sadarbība izglītības un apmācības jomā un jāpalīdz dalībvalstīm modernizēt to izglītības un apmācības sistēmas;

    7.

    		 UZSVER, ka stratēģiskā sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) ir radījusi vērtīgu pamatu, uz kuru balstīties, lai noteiktu kopīgas prioritātes un palīdzētu dalībvalstīm modernizēt savas izglītības un apmācības sistēmas;

    8.

    		 AICINA dalībvalstis turpināt pārdomāt kopīgo redzējumu par Eiropas izglītības telpu, tostarp par tās iespējamiem mērķiem, uzdevumiem un tvērumu un par tās saiknēm ar stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā pēc 2020. gada. Turpmākiem pasākumiem pēc ET 2020 – pastiprinot sadarbību starp dalībvalstīm un ar Komisijas atbalstu – būtu jāveicina savstarpēja mācīšanās un jāatbalsta turpmāki centieni un soļi, kas vērsti uz redzējuma par Eiropas izglītības telpu pārvēršanu īstenībā. Lai panāktu virzību saistībā ar redzējumu par Eiropas izglītības telpu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš turpmāk norādītajām jomām:

    9.

    		 ERASMUS+

    9.1.

    		 UZSVER, ka programma Erasmus+ ir ļoti veiksmīga ES pamatiniciatīva, kas sekmē mācību mobilitāti visā Eiropā un ārpus tās un sniedz nozīmīgu ieguldījumu personiskās izaugsmes un starpkultūru kompetenču veicināšanā un Eiropas identitātes stiprināšanā; tā ir pamatā ES mēroga sadarbībai visu līmeņu izglītības un apmācības iestāžu starpā, tā arī palielina ES konkurētspēju un veicina kopīgo Eiropas vērtību popularizēšanu;

    9.2.

    		 ATZINĪGI VĒRTĒ programmas Erasmus+ vidusposma novērtējuma rezultātus un AICINA veikt pasākumus, ar kuriem palielina un izvērš dalību programmā, turpina pievērst uzmanību projektu ietekmei un kvalitātei, sekmē augstas kvalitātes izglītību un apmācību un padara pieeju nākamās paaudzes Erasmus+ programmai iekļaujošāku un taisnīgāku, piemēram, visās programmas daļās veicinot vienlīdzīgas iespējas un uzlabojot piekļuvi programmai nepietiekami pārstāvētiem reģioniem un grupām, pieteikumu iesniedzējiem, kuri piesakās pirmoreiz, un organizācijām, kam ir mazākas spējas. Varētu pastiprināt sinerģiju ar citiem Eiropas Savienības finansējuma avotiem, tomēr būtu jāizvairās no finansējuma pārklāšanās;

    9.3.

    		 AICINA turpināt vienkāršot noteikumus un procedūras, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu visos līmeņos;

    10.

    		 DIGITĀLĀS PRASMES UN IZGLĪTĪBA

    10.1.

    		 UZSVER, ka ir svarīgi uzlabot mācīšanos un mācīšanu digitālajā laikmetā un veicināt digitālās kompetences – vienas no pamatkompetencēm mūžizglītībā – attīstību, īpašu uzmanību pievēršot Sofijas konferencē paustajam aicinājumam rīkoties digitālo prasmju un izglītības jomā un Komisijas paziņojumam par Digitālās izglītības rīcības plānu;

    10.2.

    		 UZSVER, ka nākamās paaudzes Erasmus+ programmā un citās attiecīgās Savienības finansējuma programmās būtu jāatbalsta izglītības un apmācības sistēmu un infrastruktūras pielāgošana digitālajam laikmetam;

    10.3.

    		 AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU, TĀM RĪKOJOTIES SASKAŅĀ AR SAVĀM ATTIECĪGAJĀM KOMPETENCĒM:

    10.3.1.

    		 atbalstīt izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, īstenojot inovāciju, tostarp, pedagoģiski un inovatīvi izmantojot digitālās tehnoloģijas un pieejas, ar ko atbalsta izglītības un apmācības kvalitāti un iekļaujošo būtību un, atbilstīgā veidā izmantojot attiecīgās ES finansējuma programmas un rīkus, tostarp brīvprātīgo pašnovērtējuma rīku SELFIE, mudināt iniciatīvas un visu attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību, lai turpinātu attīstīt izglītību un apmācību nolūkā visā izglītībā un apmācībā iekļaut digitālās prasmes;

    10.3.2.

    		 veikt konkrētus pasākumus, ar kuriem veicina digitālo kompetenču un medijpratības attīstību visu eiropiešu vidū, lai veidotu noturību pret dezinformāciju, propagandu un tā dēvētajiem filtru burbuļiem (filter bubbles) un lai visiem iedzīvotājiem, tostarp no nelabvēlīgas vides nākušajiem, nodrošinātu prasmes, kas viņiem nepieciešamas, lai lietotu digitālās tehnoloģijas un internetu pašu labklājībai un pilsoniskajai līdzdalībai;

    10.3.3.

    		 stimulēt tādu izglītību, kas veicina radošumu un uzņēmējdarbību, kā arī piemērotā gadījumā un saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktu noteikumiem veicināt sadarbību starp izglītību un uzņēmējdarbību un pilsonisko sabiedrību apmācības programmas izglītojamo un pedagogu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, piemēram, digitālo prasmju apmācības programmu attīstīšanai. Atzīst darbu, ko veic Intelektuālā īpašuma un izglītības tīkls, kuru pārvalda Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs;

    11.

    		 AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA

    11.1.

    		 ATGĀDINA konkrētās problēmas, ar ko sastopas Eiropas augstākās izglītības nozare, kā izklāstīts Padomes 2017. gada novembra secinājumos par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu;

    11.2.

    		 ATZĪST pierādīto Erasmus+ mācību mobilitātes un Savienības mēroga stratēģisko partnerību pievienoto vērtību sadarbības sekmēšanā augstākās izglītības jomā, kā arī tādas iniciatīvas kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības;

    11.3.

    		 ATZĪST, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas augstākās izglītības iestāžu stratēģisku savstarpējo sadarbību ar augšupēju, elastīgu, nebirokrātisku, iekļaujošu, atvērtu un pārredzamu pieeju;

    11.4.

    		 ATBALSTA “Eiropas universitāšu” veidošanos; tie būtu augšupēji veidoti, ģeogrāfiskā un sociālā ziņā iekļaujoši tīkli, kas bez šķēršļiem darbojas pāri robežām, un kam varētu būt vadoša loma vienotas Eiropas izglītības telpas veidošanā kopumā, palīdzot radīt iespējas jaunām Eiropas pilsoņu paaudzēm un stiprinot augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju Eiropā; UZSKATA, ka “Eiropas universitātēm” piemīt potenciāls ievērojami uzlabot mobilitāti un sekmēt augstu kvalitāti un izcilību izglītībā un pētniecībā, stiprinot pētniecības, mācīšanas un inovācijas savstarpējo saikni un zināšanu pārnesi, apliecinot daudzvalodu mācību procesa sniegtos ieguvumus, atzīstot kvalifikācijas un attīstot kopīgas izglītības un pētniecības programmas un projektus;

    11.5.

    		 AICINA KOMISIJU, PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU, un ciešā sadarbībā ar DALĪBVALSTĪM izstrādāt un noteikt “Eiropas universitāšu” galvenos mērķus un koncepciju, kā arī sniegt atbalstu to attīstīšanai. PIEŅEM ZINĀŠANAI, ka Komisija šajā nolūkā ir izveidojusi ad hoc ekspertu grupu, kas sastāv no dalībvalstu ekspertiem. PIEŅEM ZINĀŠANAI, ka atlases kritēriji “Eiropas universitāšu” izmēģinājuma posmam tiks izstrādāti, ievērojot procedūras, kas noteiktas Erasmus+ regulā (1);

    11.6.

    		 AICINA Komisiju regulāri ziņot Padomei par panākumiem, kas gūti atlases kritēriju izstrādē “Eiropas universitāšu” izmēģinājuma posmam. AICINA Komisiju kopā ar dalībvalstīm un balstoties uz izmēģinājuma projekta rezultātiem, apsvērt “Eiropas universitāšu” nākotnes veidolu;

    11.7.

    		 UZSVER, ka augstskolu un uzņēmēju sadarbība ir būtiska ES konkurētspējas, kā arī ekonomiskās un sociālās izaugsmes veicināšanā; ATZĪST Eiropas augstskolu un uzņēmumu foruma devumu; UZSVER, ka pastāvīgi jāatbalsta augstskolu partnerības ar uzņēmumiem, lai attīstītu to potenciālu inovācijā, pētniecībā un inovatīvu pedagoģijas risinājumu izstrādē;

    11.8.

    		 AICINA dalībvalstis ar Komisijas atbalstu veicināt pasākumus, ar kuriem atbalsta augstākās izglītības iestāžu spējas uzņēmējdarbībā un inovācijā, tostarp, izmantojot pašnovērtējuma rīku HEInnovate;

    11.9.

    		 AICINA Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un balstoties uz izmēģinājuma projekta rezultātiem, izskatīt iespēju izveidot brīvprātīgu ES studenta karti, kam būtu jāveicina labāka mācību mobilitāte, nodrošinot labākus pakalpojumus studentiem un mazāku administratīvo slogu augstākās izglītības iestādēm;

    12.

    		 AUGSTAS KVALITĀTES UN IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA

    12.1.

    		 ATGĀDINA, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir noteikts, ka visiem bērniem ir tiesības uz agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu un labā kvalitātē; UZSVER, ka būtu jāpalielina centieni nolūkā sasniegt prioritātes, kas izklāstītas Padomes 2011. gada secinājumos par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un nolūkā visiem bērniem – tostarp tiem, kuri nāk no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgiem reģioniem, kā arī no visām sociālajām un ekonomiskajām vidēm – nodrošināt piekļuvi pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām;

    12.2.

    		 UZSVER, ka ir jānodrošina augstas kvalitātes un iekļaujoša izglītība, lai atbalstītu visu izglītojamo attīstību, tostarp, koncentrējoties uz prioritātēm, kas izklāstītas Padomes 2017. gada novembra secinājumos par skolu attīstību un izcilu mācīšanu;

    12.3.

    		 UZSVER, ka ir jāveicina skolotāju un citu izglītības darbinieku profesiju pievilcība un nozīmīgums un jāatbalsta viņu prasmju pastāvīga pilnveide. Lai arī daudzas no nākotnes profesijām vēl ir nezināmas, šī profesija ir to vidū, kuras laikmetā, ko caurstrāvo tehnoloģiskās inovācijas un mākslīgais intelekts, saglabās savu centrālo lomu sabiedrībā. Šajā sakarā būtu jāveicina skolotāju un citu izglītības darbinieku mobilitāte, kā arī labāka komunikācija starp struktūrām, kuras ir atbildīgas par viņu apmācību;

    12.4.

    		 UZSVER, ka ir ļoti svarīgi apvienot spēkus, lai Eiropā samazinātu to skolēnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un lai palielinātu iespējas attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un pamatprasmēm visām neaizsargātajām grupām, tostarp bērniem, kuru vecāki ir darba ņēmēji, kas uz īsākiem vai ilgākiem laika periodiem pārceļas uz citu dalībvalsti;

    12.5.

    		 ATZĪMĒ grūtības, ar kurām nepietiekamas valstu izglītības sistēmu savstarpējās komunikācijas gadījumos bērni un skolēni varētu sastapties, pēc ārzemēs pavadītiem laika periodiem atgriežoties savu valstu izglītības sistēmā;

    12.6.

    		 AICINA dalībvalstis ar Komisijas atbalstu attiecīgā gadījumā izpētīt veidus, kā mobilitātes gadījumos uzlabot apmaiņu ar informāciju par skolēnu izglītības līmeni, vienlaikus ievērojot Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību;

    13.

    		 VALODU APGUVE

    13.1.

    		 ATZĪST daudzvalodu kompetenci par svarīgu elementu Eiropas izglītības telpas veidošanā; UZSVER, ka valodām ir vadoša loma izpratnes un daudzveidības sekmēšanā, kā arī Eiropas vērtību popularizēšanā, un tās ir būtiski svarīgas personiskajai izaugsmei, mobilitātei, sabiedriskajai līdzdalībai un nodarbināmībai;

    13.2.

    		 ATGĀDINA Eiropadomes 2017. gada decembra secinājumos paustās ieceres attiecībā uz valodu apguvi;

    13.3.

    		 ATGĀDINA Padomes 2014. gada maija secinājumus par daudzvalodību un valodu prasmju attīstību, kuros dalībvalstis tika aicinātas pieņemt un uzlabot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt daudzvalodību un uzlabot valodu mācīšanās un mācīšanas kvalitāti un efektivitāti;

    14.

    		 KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANA (2)

    14.1.

    		 UZSKATA, ka augstākās izglītības un vidējās izglītības kvalifikāciju, tostarp PIA kvalifikāciju, atzīšana, kā arī ārzemēs pavadīto mācību periodu iznākumu atzīšana ir svarīgi Eiropas izglītības telpas elementi, jo tie veicina izglītojamo neierobežotu mobilitāti visā Savienībā;

    14.2.

    		 UZSVER, cik svarīga ir sadarbība starp izglītības un apmācības sistēmām, izglītības un apmācības sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, lai attīstītu un īstenotu politikas pasākumus, kā arī lai ar kvalitātes garantēšanu un uzlabotām novērtēšanas procedūrām vairotu uzticēšanos;

    14.3.

    		 ATGĀDINA, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. panta 2. punkta otrajā ievilkumā Savienība tiek aicināta veicināt diplomu un mācību laika akadēmisku atzīšanu, pamatojoties uz Lisabonas Konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību, un tās papildu tekstiem, lai veicinātu studentu un mācībspēku mobilitāti; PILNĪBĀ RESPEKTĒ dalībvalstu atbildību un kompetenci šajā jomā un UZSVER, ka ierosinātos risinājumus Savienības līmenī vajadzētu balstīt uz pārredzamību un uzticēšanos un ka tajos būtu jāņem vērā dalībvalstu izglītības sistēmu specifika;

    PAPILDUS UZSVER:

    15.

    		 ka koncepcijā iekļautajām iniciatīvām un turpmākajām darbībām, ko paredzēts ierosināt un īstenot kā daļu no Eiropas izglītības telpas, ir jānodrošina papildināmība un saskaņotība attiecībā uz valstu izglītības un apmācības sistēmām un tajās būtu jāiekļauj visi izglītības un apmācības līmeņi un veidi, tostarp pieaugušo izglītība un profesionālā izglītība un apmācība.

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+ un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

    (2)  Kvalifikācijas, kā tās definētas I pantā Lisabonas Konvencijā par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (t. i., augstākās izglītības kvalifikācija un kvalifikācija, kas dod piekļuvi augstākajai izglītībai).

    PIELIKUMS

    POLITISKAIS KONTEKSTS

    1.   

    Padomes secinājumi “Sagatavot jauniešus 21. gadsimtam – programma Eiropas sadarbībai skolu jomā” (2008. gada 21. novembris).

    2.   

    Padomes secinājumi par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) (2009. gada 12. maijs).

    3.   

    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par izglītības nozīmes palielināšanu labi funkcionējošā zināšanu trijstūrī (2009. gada 26. novembris).

    4.   

    Padomes secinājumi par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi – kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (2011. gada 19. un 20. maijs).

    5.   

    Padomes secinājumi par augstākās izglītības modernizēšanu (2011. gada 28. un 29. novembris).

    6.   

    Padomes secinājumi par augstākās izglītības sociālo dimensiju (2013. gada 16. un 17. maijs).

    7.   

    Padomes secinājumi par Eiropas augstākās izglītības globālajiem aspektiem (2013. gada 25. un 26. novembris).

    8.   

    Padomes secinājumi par efektīvu izglītības vadību (2013. gada 25. un 26. novembris).

    9.   

    Padomes secinājumi par daudzvalodību un valodu prasmju attīstību (2014. gada 20. maijs).

    10.   

    Deklarācija par pilsoniskuma un kopējo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminācijas – veicināšanu ar izglītības palīdzību (Parīze, 2015. gada 17. marts).

    11.   

    Padomes secinājumi par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā (2015. gada 18. un 19. maijs).

    12.   

    Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu – Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (2015. gada 23. un 24. novembris).

    13.   

    Padomes secinājumi par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanu un panākumu skolā veicināšanu (2015. gada 23. un 24. novembris).

    14.   

    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību – izglītības un apmācības ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā (2016. gada 24. februāris).

    15.   

    Padomes secinājumi par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību (2016. gada 30. maijs).

    16.   

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunā prasmju programma Eiropai – kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (2016. gada 10. jūnijs).

    17.   

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Izglītības uzlabošana un modernizēšana” (2016. gada 7. decembris).

    18.   

    Padomes ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (2016. gada 19. decembris).

    19.   

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Erasmus+ programmas (2014–2020) vidusposma novērtējumu (2018. gada 31. janvāris).

    20.   

    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par iekļautību daudzveidībā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību visiem iedzīvotājiem (2017. gada 17. februāris).

    21.   

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” – Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju 2017. gada 17. novembra sanāksmē Gēteborgā.

    22.   

    Padomes ieteikums par absolventu gaitu apzināšanu (2017. gada 20. novembris).

    23.   

    Padomes secinājumi par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu (2017. gada 20. novembris).

    24.   

    Padomes secinājumi par skolu attīstību un izcilu mācīšanu (2017. gada 20. novembris).

    25.   

    Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumi.

    26.   

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Digitālās izglītības rīcības plānu (2018. gada 17. janvāris).

    27.   

    Padomes Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (2018. gada 15. marts).

    28.   

    Padomes ieteikums par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu (2018. gada 22. maijs).

    29.   

    Padomes ieteikums par pamatkompetencēm mūžizglītībā (2018. gada 22. maijs).

    Top