52018IR2180

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52018IR2180 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018IR2180

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Taisnīgas nodokļu politikas tiesību aktu kopums”

COR 2018/02180

OV C 461, 21.12.2018, p. 43–51 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

21.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/43

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Taisnīgas nodokļu politikas tiesību aktu kopums”

(2018/C 461/07)

Ziņotājs:

Paul LINDQUIST (SE/PPE), Stokholmas landstinga loceklis

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm

COM(2018) 20 final

Pielikums dokumentam “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm”

COM(2018) 20 final

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem

COM(2018) 21 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm

(COM(2018) 20 final)

1. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Galīgā PVN sistēmā pret visām dalībvalstīm jābūt vienlīdzīgai attieksmei, un tāpēc tām jāpiemēro vienādi ierobežojumi samazinātu PVN likmju piemērošanā, kuriem jāsaglabājas kā izņēmumam no pamatlikmes. Šādu vienlīdzīgu attieksmi, neierobežojot dalībvalstu pašreizējo elastību PVN likmju noteikšanā, var panākt, visām dalībvalstīm dodot iespēju , lai ņemtu vērā dažādu pakalpojumu un preču pozitīvo sociālo un ekoloģisko ietekmi, piemērot samazinātu likmi, uz kuru neattiecas minimuma prasība, kā arī atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN priekšnodokli, papildus ne vairāk kā divām samazinātām likmēm vismaz 5 % apmērā. Ievērojot šajā direktīvā noteiktos ierobežojumus, dalībvalstis var saglabāt pašreizējās samazinātās PVN likmes vai noteikt jaunas samazinātas likmes, kas sniedz labumu galapatērētājam un kalpo vispārējas nozīmes mērķiem un kas, piemēram, attiecas uz darbietilpīgiem pakalpojumiem un ņem vērā sociālus un/vai ekoloģiskus aspektus.

Pamatojums

Ja noteikumi ir pārāk specifiski, rodas ievērojams risks, ka tie var būt šķērslis vēlamajam elastīgumam.

2. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Kaut gan joprojām ir iespējama dažādu likmju piemērošana konkrētos attālos apgabalos, ir jānodrošina, ka pamatlikmē tiek ievērots 15 % minimums.	Kaut gan joprojām ir iespējama dažādu likmju piemērošana konkrētos attālos apgabalos, ir jānodrošina, ka pamatlikmē tiek ievērots 15 % minimums un 25 % maksimums .

3. grozījums

Aiz 1. panta 1. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	direktīvas 97. pantu aizstāj ar šādu: “Pamatlikme nevar būt zemāka par 15 % un augstāka par 25 %.”

4. grozījums

1. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
direktīvas 98. pantu aizstāj ar šādu:	direktīvas 98. pantu aizstāj ar šādu:
“98. pants	“98. pants
1. Dalībvalstis var piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes.	1. Dalībvalstis var piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes.
Samazinātas likmes nosaka procentu veidā no summas, kurai uzliek nodokli, un tās nevar būt mazākas par 5 %.	Samazinātas likmes nosaka procentu veidā no summas, kurai uzliek nodokli, un tās nevar būt mazākas par 5 %.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis papildus minētajām divām samazinātām likmēm var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka nekā 5 % minimums, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN.	2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis papildus minētajām divām samazinātām likmēm var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka nekā 5 % minimums, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN.
3. Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas piemēroti saskaņā ar 1. un 2. punktu, saņem tikai galapatērētājs un tos piemēro, lai konsekventi īstenotu vispārējas nozīmes mērķi.	3. Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas piemēroti saskaņā ar 1. un 2. punktu, saņem galapatērētājs un tos piemēro, lai konsekventi īstenotu vispārējas nozīmes mērķi , kurā ir ņemta vērā dažādu pakalpojumu un preču radīta pozitīva sociālā un ekoloģiskā ietekme .
Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepiemēro precēm vai pakalpojumiem kategorijās, kas noteiktas IIIa pielikumā.”;	Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepiemēro precēm vai pakalpojumiem kategorijās, kas noteiktas IIIa pielikumā.”;

Pamatojums

Ierobežojumu, ar kuru atbrīvojumus paredzēts noteikt “tikai” galapatērētājam, praksē varētu būt grūti īstenot, jo daudzas preces un pakalpojumi tiek pārdoti gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Apsvērumos norādīts, ka priekšlikuma mērķis ir cita starpā nodrošināt iekšējā tirgus darbību, kā arī izvairīties no liekas sarežģītības un no tās izrietoša izmaksu pieauguma uzņēmumiem. Minēto iemeslu dēļ vārds “tikai” būtu jāsvītro no direktīvas teksta.

Pielikums dokumentam “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm”

(COM(2018) 20 final)

5. grozījums

5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Alkoholisko dzērienu piegāde

11.01

11.02

11.03

11.05

47.00.25

Nav

(5)

Alkoholisko dzērienu piegāde

11.01

11.02

11.03

11.04

11.05

47.00.25

Nav

Pamatojums

Nav nekāda pamatojuma, kādēļ alkoholam vermutā un citiem aromatizētiem vīniem būtu jāpiemēro samazināta nodokļu likme.

6. grozījums

7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(7)

Transportlīdzekļu piegāde, noma, uzturēšana un remonts

33.15

33.16

47.00.81

77.1

77.34

77.35

77.39.13

Velosipēdu, bērnu ratiņu un invalīdu ratiņu piegāde, noma, uzturēšana un remonts

….

30.92

33.17.19

47.00.45

47.00.75

77.21.10

77.29.19

95.29.12

29.10.24

45.11.245.11.3

(7)

Transportlīdzekļu piegāde, noma, uzturēšana un remonts

33.15

33.16

47.00.81

77.1

77.34

77.35

77.39.13

Velosipēdu (tai skaitā elektropiedziņas velosipēdu), elektropiedziņas motorolleru , bērnu ratiņu un invalīdu ratiņu piegāde, noma, uzturēšana un remonts

…..

30.92

33.17.19

47.00.45

47.00.75

77.21.10

77.29.19

95.29.12

29.10.24

45.11.245.11.3

Pamatojums

Būtu skaidri jānorāda, ka dalībvalstis var noteikt samazinātas likmes arī elektropiedziņas velosipēdiem un elektropiedziņas motorolleriem. Elektropiedziņas velosipēdiem un elektropiedziņas motorolleriem ir liela nozīme mobilitātes jomā.

7. grozījums

10. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(10)

Datoru, elektronisko un optisko ierīču piegāde; rokas pulksteņu piegāde

47.00.3

47.00.82

47.00.83

47.00.88

Nav

(10)

Datoru, elektronisko un optisko ierīču piegāde; rokas pulksteņu piegāde

47.00.3

47.00.82

47.00.83

47.00.88

Apstarošanas, elektromedicīnas un elektroterapijas ierīču, kā arī briļļu un kontaktlēcu piegāde

26.60

32.50.4

Pamatojums

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt samazinātas likmes arī brillēm un kontaktlēcām, kā arī sirdsdarbības stimulatoriem un dzirdes aparātiem.

8. grozījums

15. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(15)

Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi

Nav

(15)

Finanšu pakalpojumi

Nav

Pamatojums

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 135. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no nodokļa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumus, tostarp ar tiem saistītus pakalpojumus, ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti.

Izskatāmais Komisijas priekšlikums tādējādi ir pretrunā Direktīvas 2006/112/EK tekstam.

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem

(COM(2018) 21 final)

9. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojumu, ko dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību, ir nepieciešams pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par šo uzņēmumu nodomu izmantot atbrīvojumu. Mazajam uzņēmumam š āds paziņojums būtu jāiesniedz dalībvalstij, kurā tas veic uzņēmējdarbību . Pēc tam minētajai dalībvalstij, pamatojoties uz šā uzņēmuma deklarētajiem apgrozījuma datiem, šī informācija būtu jāpaziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm.

Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojumu, ko dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību, ir nepieciešams pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par šo uzņēmumu nodomu izmantot atbrīvojumu. Š āds paziņojums būtu jāiesniedz , izmantojot tiešsaistes portālu, kas būtu jāizveido Komisijai . Pēc tam uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalstij, pamatojoties uz šā uzņēmuma deklarētajiem apgrozījuma datiem, šī informācija būtu jāpaziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm.

Pamatojums

Grozījums ir saistīts ar 1. panta 12. punkta grozījumu: tiek pārņemts priekšlikums, kas ietverts ziņojuma projektā, ko Eiropas Parlamentam iesniedza T. Vandenkendelaere (PPE/BE).

10. grozījums

1. panta 12. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

direktīvas 284. pantu aizstāj ar šādu:

“284. pants

1. Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko šo dalībvalstu teritorijā veic mazie uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību šajā teritorijā un kuru gada apgrozījums, kas attiecināms uz šādu piegādi un sniegšanu, dalībvalstī nepārsniedz robežvērtību, ko šā atbrīvojuma piemērošanai noteikušas minētās dalībvalstis.

Pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, dalībvalstis var noteikt atšķirīgas robežvērtības attiecībā uz dažādām uzņēmējdarbības nozarēm . Tomēr šīs robežvērtības nedrīkst pārsniegt EUR 85 000 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā.

Pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, dalībvalstis var noteikt atšķirīgas robežvērtības. Tomēr šīs robežvērtības nedrīkst pārsniegt EUR 100 000 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā.

2. Dalībvalstis, kuras ir ieviesušas atbrīvojumu attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, piemēro atbrīvojumu arī preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai savā teritorijā, ko īsteno uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	attiecīgā mazā uzņēmuma gada apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 100 000 ;

b)	vērtība piegādēm dalībvalstī, kurā uzņēmums neveic uzņēmējdarbību, nepārsniedz robežvērtību, ko šajā dalībvalstī piemēro, lai piešķirtu atbrīvojumu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

a)	attiecīgā mazā uzņēmuma gada apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 100 000 ;

b)	vērtība piegādēm dalībvalstī, kurā uzņēmums neveic uzņēmējdarbību, nepārsniedz robežvērtību, ko šajā dalībvalstī piemēro, lai piešķirtu atbrīvojumu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

3. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazie uzņēmumi, kuri gūst labumu no atbrīvojuma, atbilst 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

4. Pirms atbrīvojuma izmantošanas citās dalībvalstīs mazais uzņēmums informē dalībvalsti, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

4. Komisija izveido tiešsaistes portālu, kurā var reģistrēties mazie uzņēmumi, kas atbrīvojumu vēlas izmantot citā dalībvalstī .

Ja mazais uzņēmums izmanto atbrīvojumu dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazais uzņēmums precīzi deklarē gada apgrozījumu Savienībā un gada apgrozījumu dalībvalstī un informē to attiecīgo citu dalībvalstu nodokļu iestādes, kurās mazais uzņēmums veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumus.”;

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes principu valstu robežvērtību noteikšanai jābūt dalībvalstu ziņā. Tāpēc, izņemot Savienībai kopumā ierosināto maksimālo summu EUR 100 000 apmērā, nebūtu jāievieš cita maksimālā summa. Iespēja noteikt atšķirīgas valstu robežvērtības ir vērtējama atzinīgi, jo tā nodrošina lielāku elastīgumu, tomēr aprobežošanās ar dažādām uzņēmējdarbības nozarēm var radīt nodalīšanas problēmas.

11. grozījums

1. panta 15. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Iekļauj šādu 288.a pantu:	Iekļauj šādu 288.a pantu:
“288.a pants	“288.a pants
Ja nākamā kalendārā gada laikā mazā uzņēmuma gada apgrozījums dalībvalstī nepārsniedz atbrīvojuma robežvērtību, kas minēta 284. panta 1. punktā, mazais uzņēmums var turpināt gūt labumu no atbrīvojuma attiecīgajā gadā ar noteikumu, ka tā gada apgrozījums dalībvalstī minētajā gadā nepārsniedz 284. panta 1. punktā noteikto robežvērtību par vairāk nekā 50 % .”;	Ja nākamā kalendārā gada laikā mazā uzņēmuma gada apgrozījums dalībvalstī nepārsniedz atbrīvojuma robežvērtību, kas minēta 284. panta 1. punktā, mazais uzņēmums var turpināt gūt labumu no atbrīvojuma attiecīgajā gadā ar noteikumu, ka tā gada apgrozījums dalībvalstī minētajā gadā nepārsniedz 284. panta 1. punktā noteikto robežvērtību par vairāk nekā 33 % .”;

Pamatojums

Šis noteikums ļauj ierobežot negatīvu domino efektu. Tomēr uzņēmumiem, kuri nevar izmantot atbrīvojumu, var rasties konkurences kropļojumi. Tādēļ procentu likmei, par kādu var pārsniegt robežvērtību, nevajadzētu būt lielākai par 33 %.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu reformēt pašreizējo PVN sistēmu Eiropas Savienībā, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un lai nodrošinātu, ka PVN tiesību akti ir pielāgoti globālajā un digitālajā ekonomikā notiekošajām pārmaiņām;

tomēr uzsver, ka priekšlikumam ir jābūt līdzsvarotam, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un reģionālo un vietējo pašvaldību administratīvā sloga un izmaksu pieauguma;

vērš uzmanību uz to, ka PVN režīmu un noteikto likmju atšķirības īpaši ietekmē pierobežas reģionus un šo reģionu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību. Tāpēc jāpārbauda, kāda ir teritoriālā ietekme izskatāmajiem priekšlikumiem, kuri ļauj nodrošināt lielāku elastīgumu PVN likmju noteikšanā, un ierosinātajām robežvērtībām;

Kopīgi noteikumi attiecībā uz PVN likmēm

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu preces un pakalpojumus aplikt ar nodokļiem saskaņā ar galamērķa valsts principu, jo šādi konkurences kropļojumu risks ir mazāks;

atbalsta direktīvas priekšlikuma 98. panta 1. un 2. punktu, saskaņā ar kuriem dalībvalstis drīkst piemērot ne vairāk kā divas samazinātas 5 % likmes, vienu samazinātu likmi, kas ir zemāka nekā 5 % minimums, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN;

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot to preču sarakstu (IIIa pielikums), kam nevar piemērot samazinātu nodokļa likmi, pašreizējā to preču saraksta (kurā iekļauti arī dažādi pagaidu izņēmumi) vietā, kam PVN likme var būt zemāka nekā standarta likme. Priekšlikums dalībvalstīm nodrošina lielāku elastīgumu un novērš nodokļu neitralitātes trūkumu, kas izriet no fakta, ka dažas dalībvalstis ir samazinājušas PVN precēm, kurām citās dalībvalstīs nav paredzēts samazinājums. RK norāda, ka saraksta mērķis ir izvairīties no konkurences kropļojumiem. Tāpēc sarakstu nevajadzētu izmantot citu politikas mērķu sasniegšanai;

uzskata, ka pašreizējais regulējums ne tikai nenodrošina nodokļu neitralitāti dalībvalstu starpā, bet arī ierobežo iespējas izmantot tehnoloģiju attīstības potenciālu, jo vienam un tam pašam produktam vai pakalpojumam atkarībā no izplatīšanas veida piemēro atšķirīgas nodokļu likmes. Viens no uzskatāmiem piemēriem ir aizliegums piemērot samazinātu PVN likmi digitālām publikācijām, piemēram, elektroniskiem laikrakstiem, klausāmgrāmatām un mūzikas straumēšanai. Iepriekš minētais ir īpaši skāris laikrakstu nozari, kurā šobrīd līdz ar plašsaziņas līdzekļu patēriņa pieaugošo digitalizāciju norisinās dziļas strukturālas pārmaiņas un kuras nozīmi demokrātijā nevajadzētu novērtēt par zemu;

izsaka pieņēmumu, ka 98. panta 3. punkts attiecas uz precēm un pakalpojumiem, ko parasti pērk patērētāji. Pēc šādas pārskatīšanas preces un pakalpojumus varēs pārdot ar samazinātu nodokļu likmi arī tad, ja tās tiek pārdotas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām;

uzsver, ka termins “galapatērētājs” var radīt piemērošanas problēmas. PVN kontekstā galapatērētājs var būt privātpersona, ar nodokli neapliekama juridiska persona vai ar nodokli apliekama persona, kas veic no nodokļa atbrīvotu darbību bez tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN. Tomēr paskaidrojuma rakstā norādīts, ka “galapatērētājs” ir persona, kura iegūst preces vai pakalpojumus personīgai lietošanai. Tā kā arī juridiskas personas var būt galapatērētāji, RK uzskata, ka šī definīcija jāattiecina arī uz tām;

10.

atbalsta priekšlikumu, ka vidējai svērtajai PVN likmei jābūt lielākai par 12 %, lai nodrošinātu dalībvalstu ieņēmumu aizsardzību;

11.

uzskata, ka lielāks elastīgums PVN likmju noteikšanas jomā var palielināt sarežģītību, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem nav tādu resursu un sistēmu kā lieliem uzņēmumiem, lai pārrobežu tirdzniecībā piemērotu vairākas atšķirīgas nodokļu likmes;

12.

aicina Eiropas Komisiju izveidot elektronisku portālu, piemēram, pilnveidojot jau izveidoto TEDB tīmekļa portālu, lai uzņēmumi varētu sekot līdzi visu ES dalībvalstu dažādajām PVN likmēm un saskaņā ar nosacījumiem par atbrīvojumu, kuru dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kas tajā neveic uzņēmējdarbību, paziņot par savu nodomu izmantot atbrīvojumu. Šim rīkam ir jābūt viegli pieejamam, uzticamam un lietojamam visās ES valodās;

13.

aicina Komisiju saistībā ar izskatāmā priekšlikuma īstenošanu paplašināt iespēju izmantot vienas pieturas aģentūras minishēmu (MOSS). Vienas pieturas aģentūras minishēma ir īpaši nozīmīga PVN administratīvajā pārvaldībā galamērķa valstī;

14.

norāda, ka lielāks elastīgums PVN likmju pieņemšanas jomā var apgrūtināt noteikšanu, kā uzliekami nodokļi darījumam, kas ietver vairākus elementus. Šī problēma attiecas uz piemērojamo nodokļa likmi, nodokļu bāzi, rēķinu noformēšanu un jautājumu par valsti, kurā jāmaksā nodokļi. Tā kā šos jautājumus dažādās dalībvalstīs var risināt atšķirīgi, tie var radīt gan problēmas rēķinu sagatavošanā, gan nenoteiktību, izmaksas un tiesvedības risku. Tādēļ RK uzskata, ka no Komisijas puses ir vajadzīgas skaidras norādes, kā rīkoties ar darījumiem, kas ietver vairākus elementus;

Noteikumu vienkāršošana attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem

15.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu pavērt dalībvalstīm lielākas iespējas vienkāršot PVN procedūras attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Tomēr ir svarīgi paaugstināt nodokļu efektivitāti un apkarot krāpšanu, lai novērstu konkurences kropļojumus un nodrošinātu dalībvalstu nodokļu ieņēmumus;

16.

piekrīt ierosinātajai jēdziena definīcijai, kurā noteikts, ka par “mazajiem uzņēmumiem” uzskatāmi visi uzņēmumi, kuru gada apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 2 000 000;

17.

norāda, ka PVN sistēmas sadrumstalotība un sarežģītība rada lielas ar atbilstības nodrošināšanu saistītas izmaksas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu darījumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido ekonomikas un reģionālā līmeņa nodarbinātības pamatu, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par EUR 2 000 000, šīs izmaksas ir nesamērīgi augstas. Minētie uzņēmumi ir 98 % no visiem ES uzņēmumiem, to daļa kopējā apgrozījumā ir 15 %, un tie rada aptuveni 25 % PVN neto ieņēmumu;

18.

norāda, ka saistībā ar elektronisko pakalpojumu sniegšanu var būt grūti noteikt, kurā dalībvalstī klients atrodas. Administratīvās izmaksas, kas mazajiem uzņēmumiem rodas, nosakot iepriekšminēto tādā veidā, kurš apmierina nodokļu iestādes, dažos gadījumos ir tik lielas, ka šie uzņēmumi atturas no tirdzniecības ar klientiem citās dalībvalstīs. Lai samazinātu administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 2 000 000, tiem vajadzētu būt alternatīvai iespējai piemērot augstāko PVN likmi, kas Eiropas Savienībā tiek piemērota attiecīgajam pakalpojumam;

19.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka PVN saistību izpildes izmaksām jābūt, cik vien iespējams, zemām. Atzinīgi vērtējams tas, ka izskatāmais priekšlikums PVN saistību izpildes izmaksas MVU varētu samazināt par līdz pat 18 % gadā;

20.

atbalsta priekšlikumu attiecināt nodokļu atbrīvojuma iespēju uz visiem mazajiem uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ja to gada apgrozījums Savienībā nepārsniedz EUR 100 000; tomēr uzskata, ka būtu lietderīgi izvērtēt izaugsmi kavējošas ietekmes risku. Uzņēmumam, kurš atbrīvots no nodokļiem un kura administratīvais slogs tādējādi ir bijis daudz mazāks, robežvērtības pārsniegšana var būt saistīta ar lielu ekonomisko slogu;

21.

atzinīgi vērtē priekšlikumu atļaut mazajiem uzņēmumiem sagatavot vienkāršotus rēķinus, kā arī priekšlikumu no nodokļa atbrīvotos mazos uzņēmumus atbrīvot no pienākuma izsniegt rēķinu;

22.

piekrīt priekšlikumam, ka mazajiem uzņēmumiem PVN deklarācijā aptveramais taksācijas periods var būt viens kalendārais gads;

23.

uzskata, ka nav skaidrs, kādēļ no PVN atbrīvotie uzņēmumi var izvairīties no visiem rēķinu izsniegšanas un glabāšanas pienākumiem. Šāda prasību mīkstināšana var radīt ļaunprātīgas izmantošanas risku, jo dalībvalstīm būs grūti pārbaudīt, vai uzņēmums ir pārsniedzis robežvērtību;

24.

norāda, ka dažās dalībvalstīs ir veikti pasākumi, ar ko atvieglot jaunu uzņēmumu reģistrāciju un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, taču vienlaikus tie var palielināt t. s. “karuseļveida krāpšanas” risku. Aplēsts, ka tikai 2014. gadā vien karuseļveida krāpšanas dēļ neiekasētais PVN bija aptuveni EUR 50 miljardi. Lai samazinātu neiekasēto PVN, ir svarīgi uzlabot nodokļu efektivitāti un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

Top

Choose the experimental features you want to try