EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.6.2017
COM(2017) 343 final
2017/0143(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2017) 243 final}
{SWD(2017) 244 final}
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52017PC0343
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on a pan-European Personal Pension Product (PEPP)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP)
COM/2017/0343 final - 2017/0143 (COD)
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.6.2017
COM(2017) 343 final
2017/0143(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2017) 243 final}
{SWD(2017) 244 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Visā Eiropas Savienībā (ES) privātpersonas, kas vēlas papildināt savas pensijas, daudzos dažādos veidos veic uzkrājumus pensijai, piemēram, ieguldot nekustamajā īpašumā, dzīvības apdrošināšanā un citos ilgtermiņa ieguldījumu produktos. Privāto pensiju produkti ir vēl viena šāda iespēja. Tomēr privāto pensiju produktu tirgi ir nevienlīdzīgi attīstīti, un privāto pensiju produkti nav vienlīdz labi pieejami cenas ziņā visā Eiropas Savienībā (ES). Personām, kas vēlas pensijai uzkrāt vairāk, ir vajadzīga plašāka izvēle ar piemērotiem privāto pensiju produktiem, kuru pamatā ir kapitāla tirgos balstīti ieguldījumi. Vēl viens publiskās politikas izaicinājums ir vajadzība nodrošināt, ka pensijas ienākumi ir ilgtermiņā pietiekami, kombinējot valsts pensijas, arodpensijas un privātās pensijas.
Tirgus sadrumstalotība neļauj privāto pensiju sniedzējiem maksimāli izmantot risku dažādošanu, inovācijas un apjomradītus ietaupījumus. Tas pensiju noguldītājiem samazina izvēles iespējas un pievilcību un palielina izmaksas. Tas arī samazina likviditāti un kapitāla tirgu dziļumu salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, kur pensiju fondiem kā institucionāliem ieguldītājiem ir lielāka nozīme. Turklāt dažu esošo privāto pensiju produktu iezīmes ir nepietiekamas 1 , un to pieejamība un pārrobežu pārnesamība ir ierobežota, pakalpojumu sniedzējiem vai noguldītājiem neveicot gandrīz nekādas pārrobežu darbības.
Tāpēc ES iniciatīva attiecībā uz privātām pensijām varētu papildināt pašreizējos atšķirīgos noteikumus ES un valstu līmenī, pievienojot Viseiropas pensiju sistēmu privātpersonām, kas vēlas izmantot šo noguldījumu papildiespēju. Šī sistēma neaizstās un nesaskaņos esošos valsts privāto pensiju plānus. Tā piedāvās privātpersonām jaunu brīvprātīgu sistēmu uzkrājumiem, nodrošinot pietiekamu patērētāju tiesību aizsardzību attiecībā uz produkta būtiskākajām iezīmēm. Tajā pašā laikā sistēma būs pietiekami elastīga, lai dažādi pakalpojumu sniedzēji varētu pielāgot produktus savam darījumdarbības modelim. Tā mudinās pakalpojumu sniedzējus ilgtspējīgi veikt ilgtermiņa ieguldījumus reālajā ekonomikā, jo īpaši infrastruktūras projektos un uzņēmumos, tādējādi saskaņojot ilgtermiņa saistības saskaņā ar PEPP.
Kopumā ar šo priekšlikumu tiks radīts kvalitātes marķējums ES privāto pensiju produktiem un tiks vairota patērētāju uzticēšanas. Tas nodrošinās patērētājiem lielāku izvēli starp pakalpojumu sniedzējiem un nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus pakalpojumu sniedzējiem. Priekšlikums var arī palīdzēt izveidot vienotu tirgu privātajām pensijām un starp pakalpojumu sniedzējiem veicināt konkurenci par labu patērētājiem.
Komisijas 2015. gada septembra Rīcības plānā kapitāla tirgu savienības izveidei 2 tika norādīts, ka, ““izvēles” Eiropas privātā pensija varētu būt regulatīva veidne, kuras pamatā būtu pietiekams patērētāju aizsardzības līmenis un kuru pensiju fondi varētu brīvprātīgi izmantot, piedāvājot produktus ES. Liels “trešā pīlāra” Eiropas pensiju tirgus arī atbalstītu fondu piedāvājumu institucionālajiem ieguldītājiem un ieguldījumus reālajā ekonomikā.” Komisija rīcības plānā arī paziņoja, ka tā “izvērtēs politikas iespējas izveidot sekmīgu Eiropas mēroga tirgu vienkāršām, efektīvām un konkurētspējīgām privātajām pensijām un konstatēs, vai, lai atbalstītu šo tirgu, ir nepieciešamas ES mēroga likumdošanas darbības.”
Eiropas Parlaments savā 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā 3 pauda bažas par to, ka trūkst pieejamu un pievilcīgu riskam atbilstošu (ilgtermiņa) ieguldījumu, kā arī rentablu un piemērotu uzkrājumu produktu patērētājiem. Atkārtoti uzsverot, ka ir nepieciešams dažādot ieguldītāju un patērētāju izvēli, Eiropas Parlaments norādīja, ka “ir jāveicina tāda vide, kas veicina finanšu produktu inovāciju, radot lielāku dažādību un labumu reālajai ekonomikai un sniedzot pastiprinātus stimulus investīcijām, un kas var arī veicināt atbilstīgas, drošas un noturīgas pensijas, piemēram, izveidojot Eiropas mēroga privāto pensiju produktu (PEPP) ar vienkāršu un pārredzamu uzbūvi”.
Eiropadome 2016. gada jūnijā aicināja “panākt ātru un pārliecinošu progresu, lai uzņēmumiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi finansējumam un atbalstītu investīcijas reālajā ekonomikā, virzot uz priekšu kapitāla tirgu savienības programmu 4 ”.
Komisija 2016. gada septembra paziņojumā Kapitāla tirgu savienība – reformu paātrināšana 5 , ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un ieinteresēto personu pausto stingro atbalstu kapitāla tirgu savienības rīcības plānam, norādīja, ka tā “apsvērs iespēju nākt klajā ar priekšlikumiem par privāto pensiju ES produktu, kas būtu vienkāršs, efektīvs un konkurētspējīgs”.
Pēc tam paziņojumā Par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu “par Eiropas mēroga privāto pensiju produktu (PEPP) – līdz 2017. gada jūnija beigām. Tas veidos pamatu drošākam, rentablākam un pārredzamākam pieejamu un brīvprātīgu privātās pensijas uzkrājumu tirgum, ko var pārvaldīt visas Eiropas mērogā. Tas apmierinās to cilvēku vajadzības, kuri vēlas uzlabot savu pensiju uzkrājumu adekvātumu, risinās demogrāfiskās problēmas, papildinās esošos pensiju produktus un plānus un atbalstīs privāto pensiju izmaksu efektivitāti, piedāvājot labas iespējas saistībā ar pensiju uzkrājumu ilgtermiņa ieguldījumiem 6 ”.
Šis priekšlikums par PEPP sistēmu ietver papildu brīvprātīgu plānu līdztekus valstu režīmiem, dodot iespēju pakalpojumu sniedzējiem izveidot privāto pensiju produktus visas Eiropas mērogā. Tā mērķis ir novirzīt lielākus mājsaimniecību ietaupījumus no tradicionālajiem instrumentiem, piemēram, krājnoguldījumiem, uz kapitāla tirgiem.
Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka patērētāji ir pilnībā informēti par produkta galvenajām iezīmēm. Attiecībā uz ieguldījumu politiku patērētājiem būs iespēja izvēlēties starp drošu ieguldījumu standartiespēju un alternatīvām iespējām ar dažādiem riska un ienesīguma profiliem. Patērētāji gūs labumu no pārnesamības ES mērogā, PEPP izmaksu pilnīgas pārredzamības un iespējas mainīt pakalpojumu sniedzējus (ar pakalpojumu sniedzēju maiņai noteiktām nepārsniedzamām izmaksām).
No pakalpojumu sniedzēju viedokļa priekšlikuma nolūks ir dot daudziem no viņiem (bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, aktīvu pārvaldītājiem, pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām) iespējas piedāvāt PEPP un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. PEPP, tostarp konsultācijas par PEPP, varētu sniegt tiešsaistē, un tam nebūtu vajadzīgs filiāļu tīkls, kas atvieglo piekļuvi tirgum. Pasu piešķiršanas noteikumi ļautu pakalpojumu sniedzējiem ienākt jaunos valstu tirgos. Galveno iezīmju standartizēšana arī samazinātu pakalpojumu sniedzēju izmaksas un palīdzētu viņiem apvienot iemaksas no dažādu valstu tirgiem, lai novirzītu līdzekļus ES mēroga ieguldījumiem.
Nodrošinot elastīgumu attiecībā uz citām iezīmēm, piemēram, nosacījumiem par pensijas iemaksu uzkrāšanu, ir paredzēts dot iespēju patērētājiem gūt labumu no valsts nodokļu atvieglojumiem, kas pieejami viņu dzīvesvietas dalībvalstī, ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzēji pielāgotu PEPP valsts kritērijiem nodokļu atvieglojumu iegūšanai.
Lai mudinātu dalībvalstis piešķirt nodokļu atvieglojumus PEPP, Komisija ir kopā ar šo priekšlikumu pieņēmusi ieteikumu par privāto pensiju produktu nodokļu režīmu, tostarp Viseiropas privāto pensiju produktu.
1.2.Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Pensiju jomā ES pēdējo gadu laikā ir pieņēmusi šādas nozīmīgas iniciatīvas:
·Padomes 1998. gada Direktīva par papildu pensijas tiesību nodrošināšanu nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā 7 ;
·2014. gada Direktīva par papildpensijas tiesību pārnesamību 8 , kuras mērķis ir veicināt darba ņēmēju mobilitāti, mazinot šķēršļus, kurus tai rada noteikti noteikumi par aroda pensijām;
·2016. gada Direktīva par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām (“IORP2”) 9 , kas stiprina pārvaldību, informācijas atklāšanu un pārrobežu prasībām arodpensiju fondiem.
Pārējie Komisijas veiktie neleģislatīvie pasākumi pensiju jomā ietver projektu “Track and Trace Your Pension in Europe” 10 (Pensiju izsekojamība Eiropā), ar kuru tiek ierosināts izveidot Eiropas pensiju izsekojamības pakalpojumu, lai palīdzētu cilvēkiem izsekot informācijai par savām pensiju tiesībām visās dalībvalstīs, un projektu “RESAVER” 11 .
Priekšlikums par PEPP sistēmu neietekmē iepriekš minētās trīs direktīvas, jo tās attiecas uz aroda pensijām. Attiecībā uz neleģislatīvām iniciatīvām PEPP sistēmu varētu iekļaut turpmākos projektos.
1.3.Saskanība ar citām ES politikas jomām
Priekšlikuma mērķis ir palielināt privāto pensiju apguvi ES. Tas atbilst ES papildpensijas uzkrājumu veicināšanas politikai, lai panāktu pensiju atbilstību, kā izklāstīts Komisijas 2012. gada Baltajā grāmatā par pensijām 12 . Saskaņā ar iepriekš minēto 2015. gada ziņojumā par pensiju atbilstību ir secināts, ka lielākas tiesības no papildpensiju (tas ir, arodpensiju un privāto pensiju) uzkrājumiem līdztekus citiem pasākumiem varētu mazināt ietekmi, ko dažās dalībvalstīs rada valsts plānu zemākas pensijas. 2017. gada izaugsmes pētījumā tika ziņots, ka papildpensiju plašam segumam (t. i., plašai pieejamībai un lielākam pieaugumam) varētu būt būtiska nozīme pensijas ienākumu nodrošināšanā, jo īpaši, ja valsts pensijas var būt nepietiekamas, un atkarībā no situācijas konkrētajā valstī tas būtu atbilstīgi jāveicina.
Šis priekšlikums saskan ar ES politiku patērētāju tiesību aizsardzības stiprināšanas jomā, jo īpaši attīstot zema riska ieguldījumu standartiespēju, pieprasot pilnīgu pārredzamību PEPP noguldītājiem, īpaši attiecībā uz izmaksām, un ļauj noguldītājiem mainīt pakalpojumu sniedzējus ar pakalpojumu sniedzēju maiņai noteiktām nepārsniedzamām izmaksām.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
2.1.Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas ļauj pieņemt pasākumus, lai tuvinātu valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība.
Pašlaik privāto pensiju iekšējā tirgus darbību kavē lielā sadrumstalotība starp valstu tirgiem un ierobežota privāto pensiju produktu pārnesamība. Tā rezultātā privātpersonām var būt grūtāk izmantot savas pamatbrīvības. Piemēram, tām var būt liegts sākt strādāt vai doties pensijā citā dalībvalstī. Turklāt iespēja pakalpojumu sniedzējiem izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus kavē tas, ka nav standartizēti esošie privāto pensiju produkti.
Ar šo priekšlikumu tiks radīts lielā mērā standartizēts Viseiropas produkts, kas pieejams visās dalībvalstīs un kas ļaus patērētājiem pilnībā izmantot iekšējo tirgu, dodot tiem iespēju pārnest savas pensiju tiesības uz ārvalstīm, un piedāvās viņiem plašāku pakalpojumu sniedzēju izvēli, tostarp citās ES valstīs. Ar šo priekšlikumu saskaņo PEPP pamatiezīmes: atļaujas piešķiršanu, izplatīšanu (tostarp informācijas sniegšanu un konsultācijas), ieguldījumu politiku, pakalpojuma sniedzēja maiņu un pakalpojumu sniegšanu un pārnesamību pārrobežu līmenī. Priekšlikumu papildina ieteikums par privāto pensiju produktu, tostarp Viseiropas privāto pensiju produkta, nodokļu režīmu 13 . Šā priekšlikuma mērķis ir novērst situāciju, ka dažās dalībvalstīs uz PEPP neattiecas valsts nodokļu atvieglojumi, ja produkta pamatiezīmes neatbilst visiem valsts nodokļu atvieglojuma kritērijiem.
2.2.Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Saskaņā ar LESD 4. pantu ES rīcība iekšējā tirgus izveides pabeigšanai ir jāizvērtē, ņemot vērā subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktā. Ir jānovērtē, vai priekšlikuma mērķus dalībvalstis nespēj sasniegt savu valsts tiesību sistēmu ietvaros (nepieciešamības pārbaude), un vai to mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt ES līmenī (efektivitātes pārbaude).
Pirmkārt, attiecībā uz nepieciešamības pārbaudi – nekoordinēti dalībvalstu centieni vai nu centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī nespēj novērst produkta regulējuma tiesisko sadrumstalotību, kas pakalpojumu sniedzējiem rada atbilstības nodrošināšanas papildu izmaksas un attur no pārrobežu darbības. Piemēram, ES tiesību akti par finanšu produktu izplatīšanas prasībām (piemēram, Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva, Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem (FITD II) un Regula par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem 14 ) neattiecas uz lielāko daļu privāto pensiju produktiem, jo šādi produkti ietilpst valsts tiesību aktu darbības jomā.
Situācijā, kad privāto pensiju produktu tirgu regulē tikai un vienīgi valstu tiesību akti, starp pakalpojumu sniedzējiem un noguldītājiem rodas informācijas asimetrija, jo īpaši pārrobežu kontekstā. Attiecīgi noguldītājiem var būt nepietiekamas zināšanas par to privāto pensiju produktu darbības faktiskajiem rezultātiem, vai pat viņiem nav iespējas mainīt pakalpojumu sniedzējus. Ja pakalpojumu sniedzēji valsts līmenī nenodrošina noguldītājiem pietiekamu informāciju, tas var mazināt uzticēšanos privāto pensiju sniedzējiem un rezultātā izraisīt mazāku darījumu skaitu, zemāka līmeņa sadarbību ar pensiju nodrošināšanu un noguldītāju nepārdomātu lēmumu pieņemšanu.
Privāto pensiju produktu pārnesamība rada bažas cilvēkiem, kas pārceļas uz citu ES valsti, vienlaikus cenšoties saglabāt to pašu produktu un pakalpojumu sniedzēju. Pašlaik, pārceļoties uz citu dalībvalsti, cilvēkiem nav citas izvēles, kā vien meklēt jaunu produktu, ko piedāvā pakalpojumu sniedzējs jaunajā dalībvalstī, kurā ir būtiski atšķirīgi noteikumi, nevis turpināt uzkrāt savā iepriekšējā dalībvalstī. Valsts nodokļu atvieglojumi mudina cilvēkus uzkrāt pensijai, un tiem ir liela nozīme privāto pensiju apguves veicināšanā. Šādu nodokļu priekšrocību zaudēšana, pārceļoties uz citu dalībvalsti, ir būtisks šķērslis privāto pensiju produktu pārrobežu pārnesamībai. Dalībvalstis vienas pašas nespēj novērst šādas pārnesamības problēmas.
Otrkārt, attiecībā uz efektivitātes testu – rīcība ES līmenī var palīdzēt novērst tirgus sadrumstalotības sekas, jo īpaši izmaksu ziņā. Ja ES līmenī nekas netiks darīts, aktīvu portfeļi, visticamāk, arī turpmāk būs nelieli, aprobežosies ar valsts robežām un būs bez apjomradītiem ietaupījumiem, un konkurence arī turpmāk attieksies tikai uz iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc ir maz ticams, ka privātpersonas gūs priekšrocības, ko sniedz zemāka cena un labāks produktu klāsts, ko radītu efektivitātes ieguvumi un atdeve no lieliem aktīvu portfeļiem. Sadrumstalotība dārgi izmaksā arī pakalpojumu sniedzējiem – valstu regulējumu atšķirības nozīmē atbilstības nodrošināšanas papildu izmaksas. Stimuli pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežoti, galvenokārt augsto izmaksu dēļ. Turpretī tiek sagaidīts, ka standartizēts ES privāto pensiju produkts samazinās pakalpojumu sniedzēju izmaksas, radot lielākus aktīvu portfeļus. Piemēram, pētījums liecina, ka fiksētu izmaksu sadalījums uz lielāku skaitu dalībnieku varētu samazināt administratīvās izmaksas par 25 % 15 .
Izveidojot ES tiesisko regulējumu attiecībā uz privātām pensijām, tiktu samazinātas pakalpojumu sniedzēju izmaksas, radot apjomradītus ietaupījumus, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem un administrēšanu. ES privāto pensiju sistēma palīdzētu pakalpojumu sniedzējiem darboties pārrobežu mērogā, jo tas ļautu tiem centralizēt dažas funkcijas ES līmenī (nevis pamatoties uz vietējām darbībām vai ārpakalpojumu izmantošanu). Standartizācijas rezultātā pakalpojumu sniedzējiem būtu vieglāk piedāvāt pensiju risinājumu korporatīvajiem klientiem, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs un kuri meklē ES mēroga privāto pensiju saviem darbiniekiem. Tas arī varētu nodrošināt efektīvāku izplatīšanu, piemēram, izmantojot digitālos kanālus privāto pensiju pārdošanai. ES tiesisko regulējumu attiecībā uz privātajām pensijām varētu papildināt ES politikas darbs finanšu tehnoloģiju jomā.
Privāto pensiju apguves pieaugums varētu palīdzēt nodrošināt atbilstīgas kompensācijas likmes nākotnē kā papildinājumu valsts nodrošinātām pensijām un aroda pensijām. Plašāka drošu un kvalitatīvu privāto pensiju produktu izvēle sniedz labumu visiem darbiniekiem – gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir sākuši strādāt citā dalībvalstī vai nē. ES privāto pensiju vienots tirgus padarītu produktu pieejamu plašākam cilvēku lokam. ES noteikumos izklāstītās minimālās prasības produktam radītu pārredzamību, vienkāršību un drošību PEPP noguldītājiem. Turklāt tas atbilstu arvien pieaugošajai ES iedzīvotāju mobilitātei un arvien lielākam darba elastīgumam.
2.3.Proporcionalitāte
Saskaņā ar proporcionalitātes principu ES rīcības saturam un veidam vajadzētu būt samērīgam ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Principā, visās dalībvalstīs jau ir iespējams piedāvāt privāto pensiju produktus. Tomēr, salīdzinot ar to tirgus potenciālu, tie neveicina pietiekami lielu uzkrājumu novirzīšanu uz kapitāla tirgiem un kapitāla tirgu savienības izveides panākšanu. Turklāt dažu esošo privāto pensiju produktu iezīmes ir nepietiekamas, kā arī nav patiekami attīstīta pārrobežu pārnesamība un privāto pensiju produktu sniegšana.
Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā izklāstītie politikas risinājumi ietver scenāriju “bez ES rīcības”, PEPP sistēmu un valstu privāto pensiju režīmu saskaņošanu.
Īstenojot scenāriju “bez ES rīcības”, nebūtu iespējams sasniegt iepriekš minētos mērķus. Savukārt valstu režīmu saskaņošana dotu iespēju sasniegt mērķus, taču arī liktu pilnībā saskaņot ļoti atšķirīgas valstu situācijas – dažās dalībvalstīs privātās pensijas ir labi attīstītas, bet citās nav. Šis risinājums tika novērtēts kā pārāk apgrūtinošs, lai sasniegtu mērķus. Šajā saistībā ir lietderīgi ierosināt PEPP sistēmu ES mēroga privāto pensiju produktam, kas papildinātu jau esošos valstu režīmus.
Ietekmes novērtējumā tika izvērtētas arī PEPP galveno iezīmju iespējas un ierosināto iezīmju nodokļu sekas. Izplatīšanas, ieguldījumu politikas, pakalpojumu sniedzēju maiņas galvenās iezīmes un pārrobežu aspekti ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu pietiekamu patērētāju tiesību aizsardzību un padarītu regulējumu pievilcīgu turpmākiem PEPP sniedzējiem. Piemēram, izplatīšanas jomā lielā mērā piemērotu nozares noteikumus. Ieguldījumu politikas jomā saskaņā ar standartiespēju tiktu noteikta prasība nodrošināt kapitāla aizsardzību, bet pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj ierosināt alternatīvas ieguldījumu iespējas. Būtu jāļauj mainīt pakalpojumu sniedzējus, taču šādas maiņas biežums būtu ierobežots. Pārrobežu pārnesamības un piegādes jomā ierosinātā risinājuma pamatā ir šāda metode (kuru pašlaik izmanto dažas AKUI) – izveidot valstu nodalījumus, mainot dalībvalstis, taču tā būtu vēl vairāk jāracionalizē PEPP noguldītāju labā.
PEPP administratīvais slogs būtu ierobežots, jo priekšlikumā paredzēts pievienot jaunu produkta kategoriju esošam tādu produktu portfelim, ko sniedz apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, aktīvu pārvaldītāji un bankas, kuriem visiem piemēro valstu kompetento iestāžu īstenotu regulatīvu uzraudzību saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. Publiskās iestādes pakalpojumu sniedzējiem varētu noteikt jaunas ziņošanas prasības attiecībā uz PEPP sniegšanu, jo īpaši lai uzraudzītu PEPP izplatīšanu pārrobežu mērogā. Šim administratīvajam slogam vajadzētu būt samērīgam ar PEPP pārrobežu sniegšanas riskiem, un tam būtu jāļauj veikt tirgus uzraudzību, jānodrošina atbilstīga uzraudzība un jāveicina patērētāju tiesību aizsardzība.
2.4.Instrumenta izvēle
LESD 114. pants ļauj pieņemt tiesību aktus regulas vai direktīvas veidā. Turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ tika izvēlēta regula.
Pirmkārt, tā kā regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, tas ļautu panākt ātrāku PEPP apguvi un palīdzētu ātrāk risināt vajadzību pēc lielākiem pensiju uzkrājumiem un ieguldījumiem kapitāla tirgu savienības kontekstā.
Otrkārt, tā kā ar priekšlikumu tiktu saskaņotas PEPP pamatiezīmes, tām nedrīkst piemērot konkrētus valstu noteikumus, līdz ar to regula šajā gadījumā ir piemērotāka nekā direktīva. Tomēr visām iezīmēm, kas nav ietvertas priekšlikuma darbības jomā (piemēram, uzkrāšanas posma nosacījumi), protams, piemērotu valstu noteikumus.
3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
3.1.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Komisija laikposmā no 2016. gada jūlija līdz oktobrim rīkoja sabiedrisko apspriešanu par ES privātajām pensijām (tostarp atklātu uzklausīšanu), kopumā saņemot 585 atbildes no plaša ieinteresēto personu loka 16 . Atbildes liecināja, ka privātpersonas visā ES ir ļoti ieinteresētas vienkāršos, pārredzamos un rentablos privāto pensiju produktos. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika prasītas arī profesionāļu atsauksmes par ES privāto pensiju sistēmas, tostarp PEPP, lietderību. Kopumā profesionāļi pauda uzskatu, ka PEPP sistēma ir laba iespēja izveidot jaunu pensiju produktu, un daži profesionāļi jau gatavojas ieviest PEPP.
3.2.Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Priekšlikuma pamatā ir pētījums, ko Komisijas vārdā veikusi sabiedrība Ernst & Young, par Eiropas privāto pensiju sistēmu. Pētījumā, kas tika pabeigts 2017. gada jūnijā, jo īpaši apkopotas prasības nodokļu jomā un citas juridiskās prasības, ko piemēro visās dalībvalstīs, un izvērtēts PEPP tirgus potenciāls. Galvenais pētījuma secinājums ir tāds, ka nodokļu režīmi visā ES ir ļoti atšķirīgi, un tas nozīmē, ka ES sistēmai PEPP jomā ir jābūt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos valstu kritērijiem. Turklāt pētījumā secināts, ka saistībā ar PEPP privāto pensiju tirgus vērtība līdz 2030. gadam palielinātos no EUR 0,7 triljoniem līdz EUR 2,1 triljonam, ja PEPP tiktu ieviests, salīdzinājumā ar EUR 1,4 triljoniem, ja PEPP netiktu ieviests (pieņemot, ka PEPP gūtu labumu no spēkā esošajiem valsts nodokļu atvieglojumiem, ko piemēro privāto pensiju produktiem).
Priekšlikuma pamatā ir arī Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) 17 sniegtais tehniskais ieteikums izveidot ES vienoto tirgu privāto pensiju produktiem. Šā ieteikuma pamatā ir agrāk izdots EAAPI provizoriskais ziņojums Ceļā uz vienotu tirgu privātajām pensijām 18 . Tehniskajā ieteikumā tiek ierosināts:
·izvēlēties PEPP, nevis valstu režīmu saskaņošanu; un
·ES līmenī definēt PEPP pamatiezīmes, vienlaikus atstājot dažus citus nodokļu jomā jutīgus elementus valsts tiesību aktu ziņā.
Pamatiezīmju jomā tehniskajā ieteikumā jo īpaši ieteikts iekļaut drošu ieguldījuma standartiespēju un sīki izstrādātas prasības par informācijas pārredzamību PEPP noguldītājiem. Priekšlikums saskan ar šiem ieteikumiem.
Visbeidzot, šā priekšlikuma pamatā ir:
·ESAO pētījums, kurā izvērtēti nodokļu režīmi fondēto privāto pensiju plāniem ESAO un ES valstīs; 19
·Komisijas un ESAO projekts attiecībā uz nodokļiem, finanšu stimuliem un pensijas uzkrājumiem; 20
·ESAO pētījums par privāto pensiju regulējuma pamatprincipiem; 21 un
·Oxera pētījums par noguldītāju stāvokli saistībā ar privāto pensiju produktiem visās 14 ES dalībvalstīs. 22
3.3.Ietekmes novērtējums
PEPP priekšlikumu atbalsta pozitīvs atzinums, ko 2017. gada 22. maijā sniedza Regulējuma kontroles padome (RKP) 23 , pēc pirmā – negatīvā atzinuma, ko tā sniedza 2017. gada 2. maijā 24 . Savās piezīmēs RKP norādīja, ka ietekmes novērtējumā vairāk jāpievēršas PEPP produkta pamatiezīmju analīzei, un paskaidroja, kā PEPP iezīmes ir salīdzināmas ar jau esošajiem privāto pensiju produktiem.
RKP arī pieprasīja detalizētāku PEPP risinājuma ietekmes kvantitatīvo noteikšanu un pamatā esošo pieņēmumu paskaidrojumu. Ietekmes novērtējuma galīgajā versija minētos punktus aplūko:
·precizējot PEPP iezīmju dažādās iespējas;
·izskaidrojot, kā tiek ņemti vērā esošie privāto pensiju produkti ar augstāko izplatības rādītāju; un
·kvantitatīvi nosakot papildu apjomu, ko rada PEPP ieviešana privāto pensiju tirgū, un ietekme uz kapitāla tirgiem.
Šis priekšlikums saskan ar ietekmes novērtējuma secinājumiem 25 .
Kā vispārējās politikas alternatīvas ietekmes novērtējumā tika izskatīti šādi risinājumi:
·“bez ES rīcības”;
·PEPP sistēma; vai
·valstu privāto pensiju režīmu saskaņošana.
Pirmā risinājuma gadījumā konstatētie trūkumi (valsts kapitāla tirgu sadrumstalotība, nepietiekamas esošo privāto pensiju produktu iezīmes un pārrobežu pārnesamības un sniegšanas ierobežojumi) joprojām pastāvētu. Savukārt trešais risinājums novērstu šos trūkumus. Tomēr tas nozīmētu, ka ir arī jāsaskaņo valstu nodokļu režīmi attiecībā uz privātajām pensijām, kam būtu nepieciešams dalībvalstu vienprātīgs atbalsts. Turklāt pakalpojumu sniedzējiem rastos ievērojamas atbilstības nodrošināšanas izmaksas – pirmkārt, viņiem būtu jāpielāgo visi to privāto pensiju produkti jaunajam režīmam. Turklāt šis režīms ilgstoši var būtiski atšķirties no nozaru režīmiem, saskaņā ar kuriem pakalpojumu sniedzēji izplata citus savus finanšu produktus.
Tāpēc ietekmes novērtējumā ir secināts, ka otrais risinājums ir vēlamākais politikas risinājums, jo tas piedāvā saskaņotu Viseiropas papildsistēmu, kas papildina spēkā esošos valstu režīmus un var novērst konstatētos trūkumus, izmantojot mērķtiecīgus risinājumus, kuri novērš pārmērīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas.
PEPP sistēmai būtu pozitīva ekonomiskā ietekme. Saskaņā ar Earnst & Young pētījumu tā rezultātā pārvaldītie aktīvi privāto pensiju produktu tirgū līdz 2030. gadam palielinātos no EUR 0,7 triljoniem līdz EUR 2,1 triljonam, ja PEPP tiktu ieviests, salīdzinājumā ar EUR 1,4 triljoniem, ja PEPP netiktu ieviests, pieņemot, ka PEPP tiktu piešķirti nodokļu atvieglojumi.
Tas turklāt radītu pozitīvu sociālo ietekmi, jo vairāk cilvēku varētu papildināt citus pensijas ienākumu avotus ar PEPP un tādējādi uzlabot savu pensiju pietiekamību. Tas jo īpaši vairāk ietekmētu darba ņēmējus, kuriem ir nestandarta nodarbinātība, pašnodarbinātos un mobilos darba ņēmējus, kuriem nav pietiekamas pensiju sistēmas vai kuriem nav pieejamas valsts pensiju vai arodpensiju sistēmas. Pozitīvā sociālā ietekme būtu lielāka dalībvalstīs ar ierobežotu izvēli un pašlaik ierobežotu privāto pensiju produktu apguvi.
Nav paredzama būtiska ietekme uz vidi, lai gan pakalpojumu sniedzēju iedrošināšana, veicot ieguldījumus, ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības faktorus (saistībā ar informācijas atklāšanas prasībām), var pozitīvi ietekmēt ilgtspējību.
3.4.Pamattiesības
Priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz īpašumu, darījumdarbības brīvība un vīriešu un sieviešu līdztiesības princips. Tā atbalsta hartas 38. panta mērķus, kuros paredzēts augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums ietekmē ES budžetu. Turklāt saistībā ar Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) papildu uzdevumiem būs jāpalielina resursi, kā arī konkrēti ieguldījumi darbībā. Šie uzdevumi ietver:
·atļaujas piešķiršanu PEPP;
·papildu norāžu izstrādi; vai
·centrālu reģistru visiem PEPP, kuriem ir piešķirta atļauja.
Izmaksas 2019. gadā ir aplēstas EUR 1 000 000 apmērā, ieskaitot vienreizēju ieguldījumu operatīviem jautājumiem, un līdz 2021. gadam tās būs aptuveni EUR 1 200 000 gadā. Saskaņā ar pašreizējiem EUI līdzfinansēšanas pasākumiem 40 % šī finansējuma tiks iekļauti ES budžetā un nepārsniegs apjomu, kas ir noteikts pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā, kura darbosies līdz 2020. gadam.
5.CITI ELEMENTI
5.1.Īstenošanas plāni un pārraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pārraudzīs minēto mērķu galvenos vidusposma darbības rādītājus. Minētie rādītāji ietver:
·pārvaldīto aktīvu ziņā – privāto pensiju produktu kopējo apguvi un PEPP sniedzēju un ieguldījumu, kas veikti PEPP, ģeogrāfisko un nozaru sadalījumu (mērķis ir palielināt ieguldījumus ES un palīdzēt pabeigt KTS izveidi);
·PEPP reģistrāciju skaitu un privāto pensiju produktu relatīvo daļu (tostarp valstu produktus un PEPP) procentos no mājsaimniecību finanšu aktīviem (mērķis ir uzlabot produkta iezīmes privāto pensiju tirgū); un
·tādu pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas izmanto pasi pārrobežu darbībām, un relatīvo tādu PEPP daļu, kam ir vairāk nekā viens valsts nodalījums salīdzinājumā ar visiem privāto pensiju produktiem (mērķis ir palielināt pārrobežu sniegšanu un privāto pensiju produktu pārnesamību).
EUI apkopotie dati jo īpaši varētu palīdzēt pārraudzīt PEPP darbības rādītājus.
Turklāt Komisija izvērtēs, cik lielā mērā dalībvalstis, pieņemot valsts tiesību aktus, ir pieņēmušas Komisijas ieteikumu par preferenciālo nodokļu režīmu attiecībā uz PEPP.
Priekšlikumā ir paredzēts veikt novērtējumu piecus gadus pēc dienas, kas sāk piemērot šo regulu.
5.2.Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums
Ierosinātajā regulā par Viseiropas privāto pensiju produktu ir 11 nodaļas. Izņemot pirmo nodaļu (Vispārīgi noteikumi) un pēdējo nodaļu (Nobeiguma noteikumi), regulas struktūra ir izveidota atbilstoši produkta dzīves ciklam.
I nodaļā izklāstīti ierosinātās regulas mērķi, tostarp:
·palielināt kapitālu un novirzīt to uz Eiropas ilgtermiņa ieguldījumiem reālajā ekonomikā;
·piedāvāt labākas produkta iezīmes, lai iedzīvotāji gūtu labumu no vienkārša, droša un rentabla privāto pensiju produkta, vienlaikus spējot izdarīt izvēli starp dažādu veidu PEPP sniedzējiem; un
·veicināt PEPP pārrobežu sniegšanu un pārnesamību.
I nodaļā ir ietvertas svarīgu ierosinātās regulas jēdzienu definīcijas, tostarp “Viseiropas privāto pensiju produkts”, “PEPP konts”, “pensijas pabalsti”, “akumulācijas posms”, “dekumulācijas posms”, “pakalpojumu sniedzējs” un “PEPP izplatītājs”, “PEPP pārnesamība” un “pakalpojumu sniedzēju maiņa”.
Pantā par piemērojamajiem noteikumiem ir izskaidrota mijiedarbība starp ierosināto regulu, līguma noteikumiem attiecībā uz PEPP un šo jomu reglamentējošiem valstu noteikumiem.
II nodaļā ievieš principu, ka tikai finanšu sabiedrības, kuras no kompetentajām iestādēm jau saņēmušas atļauju ES līmenī saskaņā ar piemērojamu nozares tiesību instrumentu, būtu tiesīgas pieteikties PEPP sniegšanas (t. i., izveides un izplatīšanas) atļaujas saņemšanai. Atļauju darboties kā PEPP sniedzējam, t. i., izmantot “PEPP” marķējumu privāto pensiju produktiem, piešķir viena ES iestāde – EAAPI. Apzīmējumu “PEPP” jeb “Viseiropas privāto pensiju produkts” attiecībā uz privāto pensiju produktu var izmantot tikai tad, ja EAAPI ir piešķīrusi atļauju privāto pensiju produktu sniegt ar apzīmējumu “PEPP”. Esošos privāto pensiju produktus var pārveidot par PEPP, ja tādu atļauju ir sniegusi EAAPI, kurai ir jāapspriežas ar finanšu sabiedrības uzraudzības iestādi, pirms tā izlemj noraidīt vai apstiprināt pieteikumu.
Turklāt II nodaļā ir paredzēti noteikumi, lai PEPP varētu izplatīt arī tādas finanšu sabiedrības, kas nav to izveidojušas. To var darīt finanšu sabiedrības, kurām konkrētu atļauju izplatīšanai ir piešķīrušas to valstu kompetentās iestādes, un apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un papildu apdrošināšanas starpnieki, kas ir reģistrēti saskaņā ar Direktīvu 2016/97/ES (Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva).
III nodaļā ir sadalītas prerogatīvas starp piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, nodrošinot PEPP sniedzēju brīvību sniegt pakalpojumus un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Atzīstot dažu dalībvalstu bažas par iespējamu nevienlīdzīgu konkurenci saistībā ar dažādajiem prudenciālajiem režīmiem, kādus piemēro dažāda veida potenciālajiem PEPP sniedzējiem, “pasu piešķiršanas” režīms lielā mērā mazinātu dažādo prudenciālo režīmu ietekmi uz konkurenci, ciktāl minēto režīmu nosaka piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī “marķējuma” atļaujas piešķiršana, kas uzticēta EAAPI.
III nodaļā ir iekļauti arī noteikumi par pārnesamību. Tas ļauj PEPP noguldītājiem, kuri maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citu dalībvalsti, turpināt iemaksas PEPP, ko tie jau ir izmantojuši pie pakalpojumu sniedzēja sākotnējā dalībvalstī. Šādā gadījumā PEPP noguldītājiem ir tiesības paturēt visas priekšrocības un stimulus, kas saistīti ar nepārtrauktiem ieguldījumiem tajā pašā PEPP.
Pārnesamības pakalpojumu nodrošinošais mehānisms paredz atvērt jaunu nodalījumu katrā atsevišķā PEPP kontā. Šis nodalījums atbilst juridiskajām prasībām un nosacījumiem, lai izmantotu nodokļu atvieglojumus, kas attiecībā uz PEPP valsts līmenī noteikti tajā dalībvalstī, uz kuru pārceļas PEPP noguldītājs. Mehānisms jaunu nodalījumu atvēršanai, pārvedot uzkrātās tiesības starp šiem nodalījumiem un sniedzot informāciju par šo iespēju, ir noteikts ierosinātajā regulā un ievēro pakāpenisku pieeju. Pirmajos trīs šīs regulas piemērošanas gados PEPP sniedzējiem būs jānodrošina informācija par pieejamajiem nodalījumiem. Pēc tam PEPP noguldītājiem būs tiesības atvērt valstu nodalījumus, kas attiecas uz visu dalībvalstu režīmiem.
IV nodaļas mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku pārredzamību par PEPP iezīmēm, jo īpaši potenciāliem PEPP noguldītājiem. Noteikumos it īpaši precizēts, ka potenciālajiem PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem visi dokumenti un informācija par PEPP tiks sniegta elektroniski – elektroniska izplatīšana ir standarta risinājums. Pēc pieprasījuma PEPP sniedzējiem un izplatītājiem šie dokumenti un informācija bez maksas ir jāsniedz, arī izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju.
Attiecībā uz konsultācijām tiek paredzēts, ka PEPP sniedzēji veiks potenciālo PEPP noguldītāju piemērotības un atbilstības pārbaudi, lai gan noguldītāji var atteikties no savām tiesībām saņemt konsultācijas, ja tie izvēlas standartiespēju.
Pirmslīguma informācijas pamatā ir PEPP pamatinformācijas dokuments. Tā forma, saturs un sniegšanas nosacījumi ir sīki aprakstīti ierosinātajā regulā.
Attiecībā uz informāciju, kas sniegta PEPP līguma darbības laikā, sniedzējam ir jāsagatavo “PEPP kapitāla pārskats”. Tajā ietver informāciju par:
·uzkrātajām tiesībām vai akumulēto kapitālu;
·pilnām vai daļējām garantijām saskaņā ar PEPP plānu; un
·attiecīgā gadījumā – tādas garantijas būtību un mehānismus, ar kuriem aizsargā uzkrātās individuālās tiesības.
V nodaļa attiecas uz PEPP akumulācijas posmu, tostarp ieguldījumu noteikumiem, kas paredzēti PEPP sniedzējiem un PEPP noguldītājiem. PEPP sniedzējiem piemērojamo noteikumu pamatā ir “piesardzības princips” 26 , un tie nodrošina drošu un uzticamu ieguldījumu politikas regulējumu.
PEPP sniedzējiem ir jāpiedāvā PEPP noguldītājiem līdz pat piecām ieguldījumu iespējām, no kurām viena ir ieguldījumu standartiespēja, kas nodrošina, ka PEPP noguldītājs atgūst vismaz ieguldīto kapitālu. PEPP sniedzējiem visas ieguldījumu iespējas ir jāizstrādā, pamatojoties uz pierādītām riska mazināšanas metodēm, ar ko nodrošina pietiekamu aizsardzību PEPP noguldītājiem. Pēc tam, kad ir noslēgts PEPP līgums, PEPP noguldītājiem ir jāizvēlas ieguldījumu iespēja, un viņiem ir jābūt iespējai to bez maksas mainīt ik pēc pieciem akumulācijas gadiem.
Darbības joma ir atstāta dalībvalstu ziņā attiecībā uz visiem pārējiem nosacījumiem, kas saistīti ar akumulācijas posmu. Šādi nosacījumi var ietvert:
·vecuma ierobežojumus akumulācijas posma sākšanai;
·akumulācijas posma minimālo ilgumu;
·iemaksu maksimālo un minimālo summu un to nepārtrauktību; un
·īpašu grūtību gadījumā – atpakaļpirkšanas nosacījumus pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
VI nodaļā ir noteikts mehānisms depozitāra iecelšanai tāda PEPP plāna gadījumā, kur PEPP noguldītāji un PEPP saņēmēji pilnībā uzņemas ieguldījumu risku. Šie noteikumi aptver aktīvu glabāšanu, depozitāra pienākumu veikt pārraudzību un tā atbildību.
Ierosinātajā regulā ir paredzēts, ka ir jāievieš procedūras, kas ļauj klientam vai citām ieinteresētām personām, jo īpaši patērētāju apvienībām, iesniegt sūdzības pret PEPP sniedzējiem un izplatītājiem. Visos gadījumos sūdzību iesniedzējiem ir jāsaņem atbildes. Ir jāievieš arī atbilstīgi mehānismi objektīvām un neatkarīgām ārpustiesas sūdzību izskatīšanas un pārsūdzību procedūrām, lai izšķirtu strīdus starp PEPP noguldītājiem un PEPP sniedzējiem vai izplatītājiem.
Ierosinātā regula paredz iespēju PEPP sniedzējiem segt nāves gadījumu un citu biometrisko risku.
VII nodaļā tiek regulēta PEPP sniedzēju maiņa. Pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma jebkāds pozitīvs atlikums tiks pārvietots no PEPP konta, kas turēts pie nododošā sniedzēja, uz jaunu PEPP kontu, kas atvērts pie saņemošā sniedzēja, un bijušais PEPP konts tiks slēgts. Maiņas pakalpojumu var nodrošināt PEPP sniedzēji, kas dibināti tajā pašā dalībvalstī (iekšzemes maiņa) vai citā dalībvalstī (pārrobežu maiņa). Ir paredzēts noteikt maksimālo apjomu kopējām maksām un atlīdzībām, ko nododošais PEPP sniedzējs iekasē no PEPP noguldītāja par pie tā turētā PEPP konta slēgšanu.
VIII nodaļā lielākā daļa PEPP nosacījumu, kas attiecas uz dekumulācijas posmu, tiek atstāta dalībvalstu ziņā, proti:
·pensijas vecuma noteikšana;
·obligāta saikne starp pensijas vecuma sasniegšanu un dekumulācijas posma sākumu;
·minimālais laikposms piederībai pie PEPP plāna; un
·maksimālais laikposms pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lai pievienotos PEPP plānam.
Kas attiecas uz izmaksāšanas veidiem (piemēram, gadskārtējs pabalsts, vienreizējs maksājums, pensijas izņemšanas maksājums), ļaujot PEPP sniedzējiem, PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem brīvā veidā līgumiski izvēlēties konkrēto(-s) veidu(-s), priekšlikumā šāda elastība dalībvalstīm tiek noteikta kā obligāts nosacījums, kas dažās dalībvalstīs var ietekmēt valsts nodokļu atvieglojumu pieejamību PEPP.
IX nodaļā tiek sadalīti uzraudzības pienākumi starp EAAPI un valstu kompetentajām iestādēm. EAAPI ir jāpārrauga pensiju plāni, kas ir iedibināti vai tiek izplatīti ES teritorijā, lai pārliecinātos, ka tie neizmanto apzīmējumu “PEPP” vai nenorāda, ka tie ir PEPP, ja vien tie nav saņēmuši atļauju saskaņā ar ierosināto regulu.
X nodaļā tiek aprakstīts, par kādiem ierosinātās regulas noteikumu pārkāpumiem var piemērot sodus, kā valstu kompetentās iestādes var piemērot šos sodus un kā par pārkāpumiem un sodiem būtu jāziņo.
XI nodaļā Eiropas Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus šādās jomās:
·interešu konflikti;
·stimuli;
·PEPP pārdošana, sniedzot vai nesniedzot konsultāciju;
·produkta pārraudzības un pārvaldības prasības;
·informācijas sniegšana līguma darbības laikā; un
·ziņošana valsts iestādēm un ieguldījumu iespējas.
Komisija arī pieņems regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumenta saturu un sniegšanu un īstenos tehniskos standartus attiecībā uz PEPP kapitāla pārskata standartizētu izklāsta formātu.
Komisijai ir jānovērtē regulas darbība piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Novērtējumā konkrēti tiktu aplūkots, kā tās noteikumi darbojas un kāda pieredze gūta tās piemērošanā, cik lielā mērā PEPP sniedzēji ir izmantojuši apzīmējumu “PEPP”, PEPP sniedzēju un ieguldījumu, kas veikti PEPP, ģeogrāfisko un nozaru sadalījums, šīs regulas ietekme uz privāto pensiju tirgu, IV nodaļā minēto informācijas prasību lietderība, tas, cik piemēroti būtu papildināt šo regulu ar noteikumiem par stimuliem veikt ieguldījumus PEPP, jebkādi šķēršļi, kas varētu traucēt ieguldīt privātos pensiju produktus, izmantojot apzīmējumu “PEPP”, tostarp citu Savienības tiesību aktu ietekme uz PEPP noguldītājiem, maksu un atlīdzību līmenis, ko PEPP sniedzēji pieprasa par jaunu nodalījumu atvēršanu PEPP noguldītāju individuālajos PEPP kontos, ar PEPP saistītu lēmumu ietekme uz vides, sociāliem un pārvaldības faktoriem.
2017/0143 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 27 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)ES mājsaimniecības ir vienas no lielākajām līdzekļu krājējām pasaulē, taču lielākā daļa šo ietaupījumu atrodas bankas kontos ar īsiem termiņiem. Ja kapitāla tirgos tiks veikts vairāk ieguldījumu, tas var palīdzēt risināt problēmas, ko rada sabiedrības novecošana un zemās procentu likmes.
(2)Privātajām pensijām ir liela nozīme, ilgtermiņa uzkrājumu veidotājiem sniedzot ilgtermiņa ieguldījumu iespējas. Lielāks privāto pensiju Eiropas tirgus atbalstīs fondu piedāvājumu institucionālajiem ieguldītājiem un ieguldījumus reālajā ekonomikā.
(3)Pašlaik privāto pensiju iekšējā tirgus darbību kavē lielā sadrumstalotība starp valstu tirgiem un ierobežota privāto pensiju produktu pārnesamība. Tā rezultātā privātpersonām var būt sarežģīti izmantot savas pamatbrīvības. Piemēram, tām var būt liegts sākt strādāt vai doties pensijā citā dalībvalstī. Turklāt iespēja pakalpojumu sniedzējiem izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus kavē tas, ka nav standartizēti esošie privāto pensiju produkti.
(4)Kapitāla tirgu savienība (KTS) palīdzēs piesaistīt kapitālu Eiropā un novirzīt to uz visām sabiedrībām, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, infrastruktūrai un ilgtermiņa ilgtspējīgiem projektiem, kuriem tas ir nepieciešams, lai paplašinātu darbību un radītu jaunas darbvietas. Viens no KTS galvenajiem mērķiem ir palielināt ieguldījumus un izvēles iespējas privātajiem ieguldītājiem, radot iespējas labāk izmantot Eiropas uzkrājumus.
(5)Kā tas tika norādīts Komisijas 2015. gada septembra Rīcības plānā kapitāla tirgu savienības izveidei 28 , “Komisija izvērtēs politikas iespējas izveidot sekmīgu Eiropas mēroga tirgu vienkāršām, efektīvām un konkurētspējīgām privātajām pensijām un konstatēs, vai, lai atbalstītu šo tirgu, ir nepieciešamas ES mēroga likumdošanas darbības.”
(6)Savā 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā 29 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka “ir jāveicina tāda vide, kas veicina finanšu produktu inovāciju, radot lielāku dažādību un labumu reālajai ekonomikai un sniedzot pastiprinātus stimulus investīcijām, un kas var arī veicināt atbilstīgas, drošas un noturīgas pensijas, piemēram, izveidojot Eiropas mēroga privāto pensiju produktu (PEPP) ar vienkāršu un pārredzamu uzbūvi”.
(7)Eiropadome savos 2016. gada 28. jūnija secinājumos 30 aicināja “panākt ātru un pārliecinošu progresu, lai uzņēmumiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi finansējumam un atbalstītu investīcijas reālajā ekonomikā, virzot uz priekšu kapitāla tirgu savienības programmu”.
(8)2016. gada 14. septembra paziņojumā Kapitāla tirgu savienība – reformu paātrināšana 31 , Komisija norādīja, ka tā “apsvērs iespēju nākt klajā ar priekšlikumiem par privāto pensiju ES produktu, kas būtu vienkāršs, efektīvs un konkurētspējīgs [..] Apsvērtie risinājumi ietver iespēju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, ar kuru varētu nākt klajā 2017. gadā.”
(9)Paziņojumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu 32 Komisija paziņoja tiesību akta priekšlikumu “par Eiropas mēroga privāto pensiju produktu (PEPP) – līdz 2017. gada jūnija beigām. Tas veidos pamatu drošākam, rentablākam un pārredzamākam pieejamu un brīvprātīgu privātās pensijas uzkrājumu tirgum, ko var pārvaldīt visas Eiropas mērogā. Tas apmierinās to cilvēku vajadzības, kuri vēlas uzlabot savu pensiju uzkrājumu adekvātumu, risinās demogrāfiskās problēmas, papildinās esošos pensiju produktus un plānus un atbalstīs privāto pensiju izmaksu efektivitāti, piedāvājot labas iespējas saistībā ar pensiju uzkrājumu ilgtermiņa ieguldījumiem”.
(10)PEPP kā viena no privāto pensiju produktiem izstrāde palīdzēs palielināt izvēli pensiju uzkrājumiem un izveidot ES tirgu PEPP sniedzējiem. Tas nodrošinās mājsaimniecībām labākas iespējas to pensijas mērķu īstenošanai.
(11)Tiesiskais regulējums attiecībā uz PEPP būs pamats veiksmīgam cenas ziņā pieejamu un brīvprātīgu, ar pensiju saistītu ieguldījumu tirgum, ko var pārvaldīt visas Eiropas mērogā. Papildinot esošos pensiju produktus un plānus, tas palīdzēs apmierināt to cilvēku vajadzības, kuri vēlas uzlabot savu pensiju uzkrājumu atbilstību, risinot demogrāfisko problēmu un nodrošinot spēcīgu, jaunu privātā kapitāla avotu ilgtermiņa ieguldījumiem. Šī sistēma neaizstās un nesaskaņos esošos valsts privāto pensiju plānus.
(12)Ar regulu saskaņo PEPP pamatiezīmju kopumu attiecībā uz tādiem pamatelementiem kā izplatīšana, ieguldījumu politika, pakalpojumu sniedzēju maiņa, pārrobežu pakalpojumu sniegšana un pārnesamība. Šo pamatiezīmju saskaņošana uzlabos vienlīdzīgus konkurences apstākļus privāto pensiju sniedzējiem kopumā un sekmēs KTS izveidi un privāto pensiju iekšējā tirgus integrāciju. Tā rezultāta tiks izveidots lielā mērā standartizēts un visās dalībvalstīs pieejams Viseiropas produkts, kas dod patērētājiem iespēju pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās iespējas, pārvedot savas pensiju tiesības uz ārvalstīm, un piedāvā plašāku izvēli starp dažādiem pakalpojumu sniedzēju veidiem, tostarp pārrobežu kontekstā. Tā kā būs mazāk šķēršļu pensiju pakalpojumu sniegšanai pāri robežām, Viseiropas privāto pensiju produkts palielinās konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem visas Eiropas mērogā un radīs apjomradītus ietaupījumus, kam būtu jānāk par labu pensiju saņēmējiem.
(13)LESD 114. pants ļauj pieņemt tiesību aktus gan regulu, gan direktīvu veidā. Priekšroka tika dota regulas pieņemšanai, jo tā būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tāpēc regula ļautu ātrāk ieviest PEPP un palīdzētu ātrāk risināt vajadzību pēc lielākiem pensiju uzkrājumiem un ieguldījumiem KTS kontekstā. Tā kā ar šo regulu saskaņo PEPP pamatiezīmes, tām nav jāpiemēro konkrēti valstu noteikumi, tāpēc regula šajā gadījumā šķiet piemērotāka nekā direktīva. No otras puses, iezīmēm, kuras ir ārpus regulas piemērošanas jomas (piemēram, akumulācijas posma nosacījumi) piemēro valstu noteikumus.
(14)PEPP sniedzējiem vajadzētu būt piekļuvei visam Savienības tirgum ar vienu vienotu produkta atļauju, ko izdevusi Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (“EAAPI”), pamatojoties uz vienotu noteikumu kopumu.
(15)Vienotā PEPP pase nodrošinās vienota tirgus izveidi attiecībā uz PEPP.
(16)Lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitātes un patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, piederības dalībvalstij un uzņēmējai dalībvalstij būtu cieši jāsadarbojas šajā regulā noteikto pienākumu izpildē. Ja PEPP sniedzēji un izplatītāji veic darījumdarbību dažādās dalībvalstīs saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt atbildīgai par to, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, jo tai ir ciešāka saikne ar PEPP sniedzēju. Lai nodrošinātu pienākumu taisnīgu sadali starp piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde uzzina par tās teritorijā notikušiem pienākumu pārkāpumiem, tai būtu jāinformē piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai tad vajadzētu būt pienākumam veikt attiecīgos pasākumus. Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt tiesībām iejaukties, ja piederības dalībvalsts neīsteno piemērotus pasākumus vai ja īstenotie pasākumi nav pietiekami.
(17)Ja citā dalībvalstī ir izveidota filiāle vai pastāvīga klātbūtne, ir atbilstīgi, ka pienākumu izpildes atbildība tiek dalīta starp piederības dalībvalsti un uzņēmēju dalībvalsti. Par tādu pienākumu izpildes ievērošanu, kuri skar darījumdarbību kopumā un kuri ir, piemēram, noteikumi par profesionālām prasībām, vajadzētu būt atbildīgai piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar tādu pašu režīmu kā pakalpojumu sniegšanas gadījumā, savukārt uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt atbildīgai par informācijas sniegšanas un darījumdarbības veikšanas noteikumu īstenošanu attiecībā uz tās teritorijā sniegtajiem pakalpojumiem. Tomēr, ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde uzzina par tādu pienākumu izpildes pārkāpumiem tās teritorijā, par kuriem šajā direktīvā tai nav paredzēta atbildība, cieša sadarbība paredz, ka minētajai iestādei informē piederības dalībvalsts kompetentā iestādi, lai tā veiktu attiecīgos pasākumus. Šādi gadījumi jo īpaši ietver nevainojamas reputācijas, profesionālo zināšanu un kompetences prasību noteikumu pārkāpumus. Turklāt, ņemot vērā patērētāju tiesību aizsardzību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt tiesībām iejaukties, ja piederības dalībvalsts neīsteno piemērotus pasākumus vai ja īstenotie pasākumi nav pietiekami.
(18)Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt visiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā PEPP sniedzēji un izplatītāji darījumdarbību veic kārtīgi, neatkarīgi no tā, vai tie izmanto brīvību veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību. Lai nodrošinātu uzraudzības efektivitāti, visām kompetento iestāžu veiktajām darbībām vajadzētu būt samērīgām ar konkrētā pakalpojumu sniedzēja vai izplatītāja darījumdarbībai piemītošā riska veidu, pakāpi un sarežģītību neatkarīgi no tā, cik attiecīgais pakalpojumu sniedzējs vai izplatītājs ir nozīmīgs tirgus vispārējai finanšu stabilitātei.
(19)PEPP Viseiropas dimensiju var izveidot ne tikai pakalpojumu sniedzēja līmenī, izmantojot pārrobežu darbības iespējas, bet arī PEPP noguldītāja līmenī – izmantojot PEPP pārnesamību un, tādējādi veicinot privāto pensiju tiesību aizsardzību tām personām, kas īsteno savas tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar LESD 21. un 45. punktu. Pārnesamība ietver PEPP noguldītāja dzīvesvietas maiņu uz citu dalībvalsti, nemainot PEPP sniedzēju, savukārt PEPP sniedzēju maiņa ne vienmēr ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu.
(20)PEPP būtu jāietver valstu nodalījumi, katru no tiem pielāgojot privāto pensiju produkta iezīmēm, kas ļauj iemaksām PEPP pretendēt uz stimuliem. Individuālā PEPP noguldītāja līmenī pirmais nodalījums būtu jāizveido PEPP atvēršanas brīdī.
(21)Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju PEPP sniedzējiem, pienākumu sniegt PEPP, kas ietver nodalījumus katrai dalībvalstij, piemēros trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tomēr, ieviešot PEPP, tā sniedzējam būtu jānodrošina informācija par to, kuri valstu nodalījumi ir nekavējoties pieejami, lai izvairītos no iespējamas patērētāju maldināšanas.
(22)Ņemot vērā izveidotā pensiju plāna būtību un ar to saistīto administratīvo slogu, PEPP sniedzējiem un izplatītājiem būtu potenciālajiem PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem jānodrošina skaidra un atbilstīga informācija, lai palīdzētu viņiem pieņemt lēmumus par viņu pensiju. Šā paša iemesla dēļ PEPP sniedzējiem un izplatītājiem būtu arī jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība dažādos plāna posmos, kas ietver iepriekšēju pieteikšanos, dalību (tostarp pirms aiziešanas pensijā) un laiku pēc aiziešanas pensijā. Jo sevišķi būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām, pensijas kapitāla izmaksu aplēstajiem līmeņiem, riskiem un garantijām, kā arī izmaksām. Ja pensijas kapitāla izmaksu aplēsto līmeņu pamatā ir ekonomiski scenāriji, minētajai informācijai būtu jāietver arī nelabvēlīgs scenārijs, kam vajadzētu būt galējam, bet ticamam.
(23)Pirms pievienošanās PEPP plānam, potenciālajiem PEPP noguldītājiem būtu jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai viņi varētu izdarīt informētu izvēli.
(24)Lai nodrošinātu optimālu produkta pārredzamību, PEPP izveidotājiem būtu jāsagatavo PEPP pamatinformācijas dokuments par viņu veidotajiem PEPP, pirms šo produktu var izplatīt PEPP noguldītājiem. Tiem arī vajadzētu būt atbildīgiem par PEPP pamatinformācijas dokumenta pareizību. Ar PEPP pamatinformācijas dokumentu būtu jāaizstāj un jāpielāgo komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokuments saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 33 , kas nebūtu jāiesniedz par PEPP.
(25)Lai nodrošinātu PEPP pamatinformācijas dokumentu plašu izplatīšanu un pieejamību, šajā regulā būtu jāparedz, ka PEPP izveidotājs PEPP pamatinformācijas dokumentus publicē savā tīmekļa vietnē.
(26)Valstu līmenī jau tiek izstrādāti pensiju produktu kalkulatori. Tomēr, lai minētie kalkulatori būtu pēc iespējas noderīgāki patērētājiem, tiem būtu jāaptver izmaksas un maksas, ko iekasē dažādi PEPP izveidotāji, kā arī visas papildu izmaksas vai maksas, kuras iekasē starpnieki vai citas personas ieguldījumu ķēdē un kuras PEPP izveidotāji vēl nav iekļāvuši.
(27)Sīkākas norādes par informāciju, kas jāiekļauj PEPP pamatinformācijas dokumentā papildus tiem elementiem, kas jau paredzēti komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1286/2014, un šīs informācijas izklāsts būtu sīkāk jāsaskaņo ar regulatīviem tehniskiem standartiem, kuri papildina regulatīvos tehniskos standartus, kas noteikti ar Komisijas 2017. gada 8. marta Deleģēto regulu 34 , ņemot vērā esošos un turpmākos patērētāju uzvedības pētījumus, tostarp rezultātus, kas gūti, pārbaudot patērētāju dažādu informēšanas veidu efektivitāti.
(28)PEPP pamatinformācijas dokumentam vajadzētu būt skaidri atšķiramam un nošķiramam no jebkādiem tirgvedības paziņojumiem.
(29)PEPP sniedzējiem būtu jāizstrādā pensijas kapitāla pārskats, kas adresēts PEPP noguldītājiem, lai tos iepazīstinātu ar būtiskākajiem PEPP plāna individuālajiem un vispārējiem datiem un nodrošinātu regulāru informēšanu. Pensijas kapitāla pārskatam vajadzētu būt skaidram un saprotamam un saturēt būtisku un atbilstīgu informāciju, lai atvieglotu izpratni par pensijas tiesībām laika gaitā un dažādos plānos, kā arī jāveicina darbaspēka mobilitāte.
(30)PEPP sniedzējiem būtu pietiekami laicīgi pirms PEPP noguldītāju aiziešanas pensijā jāinformē viņus par viņu pensijas izmaksu iespējām. Ja pensijas pabalstu neizmaksā kā mūža renti, dalībniekiem, kas tuvojas pensijas vecumam, būtu jāsaņem informācija par pieejamajiem pabalstu maksājumu produktiem, lai atvieglotu finanšu plānošanu aiziešanai pensijā.
(31)Posmā, kad tiek izmaksāti pensiju pabalsti, PEPP saņēmējiem būtu jāturpina saņemt informācija par saviem pensiju pabalstiem un attiecīgajām izmaksas iespējām. Tas ir jo sevišķi svarīgi, ja PEPP saņēmēji izmaksāšanas posmā sedz būtisku ieguldījumu risku. PEPP saņēmēji būtu arī jāinformē par visiem izmaksājamo pabalstu līmeņa samazinājumiem pirms jebkādu šādu samazinājumu piemērošanas pēc tam, kad lēmums par samazinājumu ir pieņemts. Paraugprakse paredz ieteikumu PEPP sniedzējiem apspriesties ar PEPP saņēmējiem pirms jebkādu šādu lēmumu pieņemšanas.
(32)Lai pienācīgi aizsargātu PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju tiesības, PEPP sniedzējiem būtu jādod iespēja izvietot aktīvus tādā veidā, kas precīzi atbilst to saistību veidam un termiņam. Tādēļ ir vajadzīga efektīva uzraudzība, kā arī pieeja attiecībā uz ieguldījumu noteikumiem, kas PEPP sniedzējiem nodrošina pietiekamu elastīgumu, pieņemot lēmumu par visdrošāko un efektīvāko ieguldījumu politiku, un vienlaikus tiem liekot rīkoties piesardzīgi. Piesardzības principa ievērošana tālab prasa, lai ieguldījumu politika atbilstu konkrētā PEPP sniedzēja klientu struktūrai.
(33)Nosakot, ka kapitālieguldījumu pamatā ir piesardzības princips, un dodot PEPP sniedzējiem iespēju darboties pārrobežu līmenī, tiek veicināta uzkrājumu novirzīšana uz privātās pensijas kapitāla uzkrāšanas sektoru, tādējādi veicinot ekonomikas un sociālo attīstību.
(34)Šai regulai būtu jānodrošina PEPP sniedzējiem pienācīga līmeņa ieguldījumu brīvība. Kā ļoti ilga termiņa ieguldītāji ar zemu likviditātes risku PEPP sniedzēji spēj palīdzēt izveidot KTS, piesardzīgās robežās ieguldot līdzekļus nelikvīdos aktīvos, piemēram, akcijās un citos instrumentos, kuriem ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS) vai organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS). Tie var izmantot arī starptautiskās diversifikācijas priekšrocības. Ja vien tas nav vajadzīgs prudenciālu iemeslu dēļ un saskaņā ar piesardzības principu, lai aizsargātu PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju intereses, nebūtu jāierobežo ieguldījumi akcijās valūtās, kas nav saistību valūta, un citos instrumentos, kuriem ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, DTS vai OTS.
(35)Saistībā ar KTS padziļināšanu izpratne par to, kas ir instrumenti ar ilgtermiņa ekonomikas profilu, ir plaša. Šādi instrumenti nav pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem nav pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Tiem bieži vien ir vajadzīgas noteikta termiņa saistības, kas ierobežo to pārdošanas iespējas, un ar šiem instrumentiem būtu jāsaprot, ka tie ietver kapitāla līdzdalību un parāda instrumentus, un tiem sniegtos aizdevumus biržā nekotētos uzņēmumos. Biržā nekotēti aizņēmumi ietver infrastruktūras projektus, nekotētus uzņēmumus, kas meklē izaugsmes iespējas, nekustamā īpašuma vai citus aktīvus, kas varētu būt piemēroti ilgtermiņa ieguldījumu mērķiem. Zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas infrastruktūras projekti bieži vien ir biržā nekotēti aktīvi un izmanto ilgtermiņa kredītus projekta finansēšanai. Ņemot vērā to saistību ilgtermiņa raksturu, PEPP sniedzēji tiek mudināti pietiekami būtisku to aktīvu portfeļa daļu novirzīt uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem reālajā ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomikas ieguvumus, jo īpaši infrastruktūras projektos un uzņēmumos.
(36)Vides, sociālie un vadības faktori, kā norādīts atbildīgas ieguldīšanas principos, kurus atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija, ir svarīgi ieguldījumu politikai un PEPP sniedzēju riska pārvaldības sistēmām. PEPP sniedzējus būtu jāmudina apsvērt šādus faktorus, pieņemot ieguldījumu lēmumus, un ņemt vērā to, ka tie ir daļa no to riska pārvaldības sistēmas.
(37)Nodrošinot, ka tiek izpildītas to saistības izstrādāt ieguldījumu politiku saskaņā ar piesardzības principu, PEPP sniedzējiem būtu jāliedz ieguldīt augsta riskanta un sadarboties nevēlošās jurisdikcijās, kuras identificējusi Finanšu darījumu darba grupa.
(38)Ņemot vērā PEPP ilgtermiņa pensiju mērķi, PEPP noguldītājiem piedāvātās ieguldījumu iespējas būtu jāierobežo, ietverot elementus, kas ļautu ieguldītājiem pieņemt ieguldījumu lēmumu, tostarp to ieguldījumu iespēju skaitu, starp kurām tie var izdarīt savu izvēli. Pēc sākotnējās izvēles, piesakoties konkrētam PEPP, PEPP noguldītājam vajadzētu būt iespējai grozīt šo izvēli saprātīgos intervālos (reizi piecos gados), lai sniedzējiem tiktu piedāvāta pietiekama stabilitāte viņu ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijai, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju aizsardzību.
(39)Ieguldījumu standartiespējai būtu jāļauj PEPP noguldītājam atgūt ieguldīto kapitālu. PEPP sniedzēji varētu ietvert arī inflācijas indeksācijas mehānismu, lai vismaz daļēji segtu inflāciju.
(40)Kompetentajai iestādei būtu jāizmanto savas pilnvaras, par galvenajiem mērķiem nosakot PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju tiesību aizsardzību, kā arī PEPP sniedzēju stabilitāti un drošumu.
(41)Ja PEPP sniedzējs ir arodpensijas kapitāla uzkrāšanas iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, tai būtu jāieceļ depozitārs saistībā ar aktīvu drošu glabāšanu. Tas ir nepieciešams, lai aizsargātu patērētāju tiesības, jo nozaru tiesību aktos, kas piemērojami arodpensijas kapitāla uzkrāšanas iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, nav paredzēta iespēja iecelt depozitāru.
(42)Izmaksu un maksu pārredzamībai ir būtiska nozīme, lai vairotu PEPP noguldītāju uzticēšanos un ļautu tiem izdarīt informētu izvēli. Tādēļ nepārredzamu cenu noteikšanas metožu izmantošana būtu jāaizliedz.
(43)Lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz EAAPI un kompetento iestāžu intervences pilnvaru nosacījumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanās laikā veiktu attiecīgas apspriedes. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(44)Komisijai būtu jāpieņem EUI apvienotajā komitejā izstrādātais īstenošanas tehnisko standartu projekts attiecībā uz tādu PEPP pamatinformācijas dokumenta konkrētu elementu izklāstu un saturu, kas nav iekļauti [PRIIP pamatinformācijas dokumenta regulatīvajos tehniskajos standartos] saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35 10.–14. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 36 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 37 . Komisijai būtu jāpapildina EUI tehniskais darbs, veicot pārbaudi par to, kā patērētājiem tiek izsniegts pamatinformācijas dokuments, kā to ierosinājušas EUI.
(45)Neskarot PEPP klientu tiesības vērsties tiesā, būtu jānodrošina viegli pieejamas, atbilstīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras starp PEPP sniedzējiem vai izplatītājiem un PEPP klientiem, lai risinātu strīdus, kas radušies saistībā ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā.
(46)Lai izveidotu efektīvu un lietderīgu strīdu izšķiršanas procedūru, un PEPP sniedzējiem un izplatītājiem būtu jāievieš efektīva sūdzību izskatīšanas procedūra, kuru to klienti var izmantot, pirms strīds tiek nodots izšķiršanai strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrā vai tiesā. Sūdzību izskatīšanas procedūrā būtu jāiekļauj īsi un skaidri noteikti termiņi, kuros PEPP sniedzējam vai izplatītajam uz sūdzību būtu jāatbild. Strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādēm vajadzētu būt pietiekamām spējām atbilstošā un efektīvā veidā iesaistīties pārrobežu sadarbībā attiecībā uz strīdiem saistībā ar tiesībām un pienākumiem atbilstīgi šai regulai.
(47)Lai rastu labākus apstākļus ieguldījumiem, tādējādi arī veicinot konkurenci starp PEPP sniedzējiem, PEPP noguldītājiem vajadzētu būt tiesībām mainīt PEPP sniedzējus akumulācijas un dekumulācijas posmos, īstenojot skaidru, ātru un drošu procedūru.
(48)PEPP noguldītājam vajadzētu būt vienkārši veikt maiņas procesu. Tādējādi saņemošajam PEPP sniedzējam vajadzētu būt atbildīgam par procesa uzsākšanu un vadīšanu PEPP noguldītāja vārdā. PEPP sniedzējiem, ieviešot maiņas pakalpojumu, būtu jāspēj brīvprātīgi izmantot papildu līdzekļus, piemēram, tehnisku risinājumu.
(49)Pirms atļaujas došanas veikt maiņu PEPP noguldītājs būtu jāinformē par visiem procedūras posmiem, kas nepieciešami, lai pabeigtu maiņu.
(50)Veiksmīgai maiņas veikšanai ir nepieciešama sadarbība ar nododošo PEPP sniedzēju. Tāpēc nododošajam PEPP sniedzējam būtu jāsniedz saņemošajam PEPP sniedzējam visa informācija, kas vajadzīga, lai varētu atjaunot maksājumus otrā PEPP kontā. Tomēr šādai informācijai nevajadzētu būt plašākai nekā nepieciešams, lai veiktu maiņu.
(51)Lai atvieglotu pārrobežu maiņu, PEPP noguldītājam vajadzētu būt iespējai lūgt jauno PEPP sniedzēju sniegt PEPP noguldītājam sīkāku informāciju par jauno PEPP kontu, vēlams vienā tikšanās reizē ar jauno PEPP sniedzēju.
(52)Uz PEPP noguldītajiem nebūtu jāattiecina finansiālie zaudējumi, tostarp tarifi un procenti, kurus izraisa jebkādas kļūdas, ko pieļāvis kāds no maiņas procesā iesaistītajiem PEPP sniedzējiem. Konkrētāk, PEPP noguldītajiem nebūtu jāsedz nekādi finansiāli zaudējumi, kas radušies, maksājot papildu tarifus, procentus vai citas maksas, kā arī soda naudas, līgumsodus vai jebkāda cita veida finansiālus zaudējumus saistībā ar kavētu maiņas izpildi.
(53)PEPP noguldītājiem būtu jāatļauj, piesakoties konkrētam PEPP, brīvi lemt par viņu pensijas izmaksu (gadskārtējs pabalsts, vienreizējs maksājums vai cits veids) dekumulācijas posmā, pastāvot iespējai pārskatīt savu izvēli reizi piecos gados, lai, tuvojoties pensijas vecumam, viņi varētu labāk pielāgot savu pensijas izmaksu izvēli savām vajadzībām.
(54)PEPP sniedzējiem būtu jāatļauj piedāvāt PEPP noguldītājiem plašs dekumulācijas iespēju klāsts. Šāda pieeja ļautu sasniegt mērķi – uzlabot PEPP apguvi, nodrošinot PEPP noguldītājiem lielāku elastību un izvēli. Tas ļautu pakalpojumu sniedzējiem savus PEPP izstrādāt visrentablākajā veidā. Tas saskan ar citām ES politikas jomām un ir politiski īstenojami, jo nodrošina pietiekami lielu elastību dalībvalstīm pieņemt lēmumu par dekumulācijas iespējām, ko tās vēlas iedrošināt.
(55)Būtu jāgarantē pilnīga pārredzamība par izmaksām un maksām, kas saistītas ar ieguldījumu PEPP. Būtu jānosaka vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus nodrošinot patērētāju tiesību aizsardzību. Būtu pieejama salīdzinošā informācija par dažādiem produktiem, tādējādi stimulējot konkurētspējīgas cenas.
(56)Lai gan PEPP sniedzēju pastāvīga uzraudzība ir jāīsteno attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm, EAAPI būtu jākoordinē uzraudzība saistībā ar PEPP, lai garantētu vienotu uzraudzības metožu piemērošanu, tādējādi sekmējot pensiju produkta Viseiropas būtību.
(57)EAAPI būtu jāsadarbojas ar valstu kompetentajām iestādēm un jāveicina sadarbība starp tām. Šajā saistībā EAAPI būtu jāsekmē valstu kompetento iestāžu pilnvaras piemērot uzraudzības pasākumus, sniedzot pierādījumus par PEPP jomā notikušiem pārkāpumiem. EAAPI būtu arī jāīsteno saistoša starpniecība, ja starp kompetentajām iestādēm pārrobežu situācijās rodas domstarpības.
(58)Lai nodrošinātu, ka šīs regulas noteikumus ievēro finanšu sabiedrības, kas izveido PEPP, kā arī finanšu sabiedrības un personas, kas izplata PEPP, un lai nodrošinātu, ka tām piemēro līdzīgu režīmu visā Savienībā, būtu jāparedz administratīvas sankcijas un citi iedarbīgi, samērīgi un preventīvi pasākumi.
(59)Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu “Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē” 38 un lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu administratīvo sodu un pasākumu noteikšanu par šīs regulas pārkāpumiem.
(60)Lai gan dalībvalstis var paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem attiecībā uz vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāizvirza prasība dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem attiecībā uz tādiem šīs regulas pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus par šīs regulas pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties, piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs šīs regulas piemērošanas nolūkos, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.
(61)Kompetentajām iestādēm jo īpaši vajadzētu būt pilnvarotām piemērot pietiekami augstas finansiālās sankcijas, lai tās pārsniegtu faktisko vai iespējamo peļņu un lai tās atturētu pat lielākas finanšu sabiedrības un to vadītājus izdarīt pārkāpumus.
(62)Lai nodrošinātu sankciju konsekventu piemērošanu visā Savienībā, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, nosakot administratīvo sankciju vai citu pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni.
(63)Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu lēmumiem par pārkāpumiem un sodiem ir atturoša ietekme uz plašu sabiedrību un lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, brīdinot viņus par PEPP, kas tiek izplatīti, pārkāpjot šīs regulas noteikumus, minētie lēmumi būtu jāpublicē ar noteikumu, ka ir beidzies sūdzības iesniegšanas laikposms un ka neviena sūdzība šajā laikā nav iesniegta, – ja vien šāda atklāšana neapdraud finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu.
(64)Lai atklātu iespējamos pārkāpumus, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un būtu jāizveido efektīvi mehānismi, lai ļautu ziņot par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.
(65)Šai regulai nebūtu jāskar nekādi dalībvalstu tiesību aktu noteikumi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem.
(66)Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 39 , un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EUI, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 40 .
(67)Nodokļu atvieglojumi var izpausties dažādos veidos, un tiem var būt liela nozīme, mudinot apgūt privāto pensiju produktus (PPP) vairākās dalībvalstīs. Daudzās dalībvalstīs PPP veiktās iemaksas atbilst tam, lai tiešā vai netiešām veida saņemtu kādu no nodokļu atvieglojumiem.
(68)Šī regula nebūtu jāsaprot kā tāda, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu piemērot PEPP tādu pašu nodokļu režīmu, kādu tās saskaņā ar saviem tiesību aktiem piemērotu salīdzināmiem privātu pensiju produktiem. Tomēr, piemērojot valsts režīma principu, kas izriet no LESD 21. un 45. panta un ko interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, būtu jāparedz iespēja, ka PEPP, kas ir objektīvi salīdzināms ar privāto pensiju produktu (PPP), ko izplata attiecīgajā dalībvalstī, piemēro tādu pašu nodokļu atvieglojumu, kāds minētajā dalībvalstī ir piešķirts PPP, ja PEPP noguldītājs minētajā dalībvalstī ir apliekams ar nodokli. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja PEPP piedāvā pakalpojumu sniedzējs no citas dalībvalsts.
(69)Pēc PEPP ieviešanas dalībvalstis tiek mudinātas ņemt vērā Komisijas Ieteikumu (ES) 2017/... un arī uz PEPP attiecināt nodokļu priekšrocības, ko tās piešķir valstu PPP.
(70)Šīs regulas novērtējums būtu jāveic, cita starpa izvērtējot tirgus attīstību, piemēram, jaunu PEPP veidu rašanos, kā arī izmaiņas citās Savienības tiesību jomās un dalībvalstu gūto pieredzi.
(71)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, konkrētāk – tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz īpašumu, darījumdarbības brīvība, vīriešu un sieviešu līdztiesības princips un augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa princips.
(72)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, PEPP noguldītāju aizsardzības uzlabošanu un PEPP noguldītāju uzticēšanās palielināšanu PEPP, tostarp gadījumos, kad minētie produkti tiek izplatīti pāri valsts robežām, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet, ņemot vērā to ietekmi, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par atļauju piešķiršanu tādiem privāto pensiju produktiem un to izveidošanu, izplatīšanu un uzraudzību, kas tiek izplatīti Savienībā ar apzīmējumu “Viseiropas privāto pensiju produkts” jeb “PEPP”.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) “privāto pensiju produkts” ir produkts:
a) kura pamatā ir līgums, kas brīvprātīgi noslēgts starp individuālu noguldītāju un sabiedrību;
b) kura mērķis ir skaidri saistīts ar pensiju;
c) kas paredz kapitāla akumulēšanu līdz pensijai, paredzot tikai ierobežotas iespējas to priekšlaicīgi izņemt pirms aiziešanas pensijā;
d) kas sniedz ienākumus pensijā;
2) “Viseiropas privāto pensiju produkts (PEPP)” ir ilgtermiņa noguldījuma privāto pensiju produkts, ko saskaņā ar apstiprinātu PEPP plānu sniedz regulēta finanšu sabiedrība, kurai atbilstīgi Savienības tiesībām piešķirta atļauja pārvaldīt kolektīvus vai individuālus ieguldījumus vai noguldījumus, uz ko pensionēšanās nolūkā brīvprātīgi pieteicies individuāls PEPP noguldītājs un kam nav atpirkšanas iespējamības vai kam tā ir ierobežota;
3) “PEPP noguldītājs” ir:
a) privāts klients atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 41 4. panta 1. punkta 11) apakšpunktā;
b) klients Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/92/EK 42 nozīmē, ja minēto klientu nevarētu uzskatīt par profesionālu klientu, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 10. apakšpunktā;
4)“PEPP plāns” ir līgums, vienošanās, trasta līgums vai noteikumi, kas, pamatojoties uz individuālu pensiju noguldījuma plānu, par kuru panākta vienošanās ar PEPP sniedzēju, nosaka, kādi pensijas pabalsti tiek piešķirti un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tie tiek piešķirti;
5) “PEPP konts” ir privāto pensiju konts, kas turēts PEPP noguldītāja vai PEPP saņēmēja vārdā un ko izmanto darījumu veikšanai, ļaujot PEPP noguldītājam periodiski iemaksāt summas, kas paredzētas viņa pensijai, un PEPP saņēmējam saņemt savus pensijas pabalstus;
6)“PEPP sniegšana” ir PEPP izveidošana un izplatīšana;
7) “PEPP saņēmējs” ir persona, kas saņem PEPP pensijas pabalstus;
8) “PEPP izplatīšana” ir darbības, ar kurām sniedz konsultācijas, piedāvā vai veic citus priekšdarbus PEPP sniegšanas līgumu noslēgšanai, šādu līgumu noslēgšana vai darbības, ar kurām palīdz šādu līgumu pārvaldībā un izpildē, tostarp informācijas sniegšana par vienu vai vairākiem pensiju līgumiem, pamatojoties uz kritērijiem, kurus PEPP klients izvēlas ar tīmekļa vietnes vai citu līdzekļu starpniecību, un pensijas produktu kategoriju saraksta sagatavošana, ietverot cenu un produktu salīdzinājumu, vai pensijas līgumā noteiktās cenas atlaides noteikšana, ja PEPP klients spēj tieši vai netieši noslēgt pensijas līgumu, izmantojot tīmekļa vietni vai citu līdzekli;
9) “PEPP pensijas pabalsti” ir pabalsti, ko maksā, ņemot vērā sasniegto vai sagaidāmo pensionēšanās vecumu. Šie pabalsti var būt maksājami mūža garumā, maksājami noteiktu laikposmu, vienreizēji maksājumi vai arī jebkāda minēto veidu kombinācija;
10) “akumulācijas posms” ir laikposms, kurā aktīvi (iemaksas) tiek uzkrāti PEPP kontā un kurš parasti ilgst līdz PEPP saņēmēja pensionēšanās vecumam;
11) “dekumulācijas posms” ir laikposms, kurā PEPP kontā uzkrātie aktīvi tiek izmantoti, lai finansētu pensiju vai citas ienākumu prasības;
12) “gadskārtējs pabalsts” ir summa, kas noteiktos laika intervālos apmaiņā pret ieguldījumiem ir maksājama konkrētu laikposmu, piemēram, PEPP saņēmēja dzīves laikā vai konkrētu gadu skaitu;
13) “pensijas izņemšanas maksājumi” ir iespēja PEPP saņēmējiem periodiski un noteiktās robežās izņemt diskrecionāras summas;
14) “PEPP sniedzējs” ir finanšu sabiedrība, kurai ir piešķirta atļauja izveidot un izplatīt PEPP;
15) “PEPP izplatītājs” ir finanšu sabiedrība, kurai ir piešķirta atļauja izplatīt PEPP, ko tā nav pati izveidojusi, kā arī apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai papildu apdrošināšanas starpnieks;
16) “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas:
a) PEPP klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija minētajam klientam būtu pieejama turpmākai izmantošanai, un tādā laikposmā, kas ir atbilstošs informācijas nolūkam; un
b) ļauj nemainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;
17) PEPP sniedzēju “kompetentās iestādes” ir valsts iestādes, ko katra dalībvalsts izraudzījusies PEPP sniedzēju uzraudzīšanai;
18) “PEPP sniedzēja piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā PEPP sniedzējam ir reģistrēta juridiskā adrese;
19) “PEPP sniedzēja uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā PEPP sniedzējs izveido vai izplata PEPP;
20) “nodalījums” ir iedaļa, kas tiek atvērta katrā individuālā PEPP kontā un kas atbilst juridiskajām prasībām un nosacījumiem attiecībā uz stimuliem, kas saistībā ar ieguldījumiem PEPP noteikti PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalsts līmenī. Tādējādi privātpersona var būt PEPP noguldītājs vai PEPP saņēmējs katrā nodalījumā atkarībā no attiecīgajām juridiskajām prasībām, kas noteiktas akumulācijas un dekumulācijas posmos;
21) “kapitāls” ir kopējās kapitāla iemaksas un nepieprasītais iemaksājamais kapitāls, kas ir aprēķināts, pamatojoties uz summām, kuras var ieguldīt pēc visu to maksājumu, atlīdzību un izdevumu atskaitīšanas, kas tieši vai netieši jāsedz ieguldītājiem;
22) “finanšu instruments” ir Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā norādītie instrumenti;
23) “depozitārs” ir iestāde, kurai uzticēta aktīvu glabāšana un pārraudzība par to, vai tiek ievērota atbilstība fondu noteikumiem un piemērojamiem tiesību aktiem;
24) “ieguldījumu standartiespēja” ir ieguldījumu stratēģija, kuru piemēro, ja PEPP noguldītājs nav sniedzis norādījumus par to, kā ieguldīt līdzekļus, kas uzkrājas viņa PEPP kontā;
25) “riska mazināšanas metodes” ir metodes, ar kurām sistemātiski tiek samazina pakļautība riskam un/vai tās rašanās varbūtība;
26) “pakalpojumu sniedzēju maiņa” ir pēc PEPP klienta pieprasījuma veikts pozitīva PEPP konta atlikuma pārvedums no viena PEPP sniedzēja uz citu PEPP sniedzēju, slēdzot vai neslēdzot bijušo PEPP kontu;
27) “konsultācija” ir personīga ieteikuma sniegšana PEPP noguldītājam vai nu pēc viņa pieprasījuma, vai arī pēc PEPP sniedzēja vai izplatītāja iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem PEPP parakstīšanās līgumiem;
28) “PEPP klients” ir PEPP noguldītājs, potenciāls PEPP noguldītājs un/vai PEPP saņēmējs.
3. pants
Piemērojamie noteikumi
Uz PEPP sniegšanu attiecas:
a) šī regula;
b) ja to atļauj šī regula – tāda līguma noteikumi par PEPP sniegšanu, kas noslēgts starp PEPP noguldītāju un PEPP sniedzēju;
c) jautājumos, kurus šī regula neaptver, vai – ja jautājumi ir aptverti daļēji – regulas neaptvertajos aspektos:
i)tiesību aktu noteikumi, ko dalībvalstis pieņēmušas, īstenojot ES pasākumus, kuri attiecas tieši uz PEPP;
ii)dalībvalstu tiesību aktu noteikumi, kurus piemērotu salīdzināmam privāto pensiju produktam, ko izveido un izplata saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā produkta izveidotājam ir juridiskā adrese.
II NODAĻA
ATĻAUJAS PIEŠĶIRŠANA
4. pants
Atļaujas piešķiršana
1.PEPP var izveidot un izplatīt Savienībā tikai tad, ja EAAPI tam piešķīrusi atļauju saskaņā ar šo regulu.
2.PEPP atļauja ir derīga visās dalībvalstīs. Tā dod tiesības atļaujas turētājam izveidot un izplatīt PEPP saskaņā ar EAAPI atļauju.
5. pants
Pieteikums PEPP atļaujas saņemšanai
1.Tikai šādas finanšu sabiedrības var pieteikties PEPP atļaujas saņemšanai:
a) kredītiestādes, kurām izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES 43 ;
b)apdrošināšanas sabiedrības, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK 44 un kuras darbojas tiešās dzīvības apdrošināšanas jomā saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 2. panta 3. punktu un II pielikumu;
c)arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kura reģistrēta vai kurai izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2016/2341/EK 45 ;
d)ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kuras darbojas portfeļa pārvaldības vai ieguldījumu konsultāciju jomā;
e)ieguldījumu brokeru sabiedrības vai pārvaldības sabiedrības, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK 46 ;
f)alternatīvo ieguldījumu fondu (“AIF”) pārvaldnieki, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES 47 .
2.Finanšu sabiedrības, kas minētas 1. punktā, iesniedz EAAPI savus pieteikumus atļaujas saņemšanai attiecībā uz PEPP. Pieteikumā iekļauj:
a) informāciju par standarta līguma noteikumiem, kas tiks piedāvāti PEPP noguldītājiem;
b) informāciju par pieteikuma iesniedzēja identitāti un tā pašreizējo un iepriekšējo finanšu pieredzi un vēsturi;
c) to personu identitāti, kas faktiski nodarbojas ar PEPP izveidi un/vai izplata to;
d)informāciju par kārtību attiecībā uz portfeļa un riska pārvaldību, kā arī PEPP administratīvo pārvaldību;
e)informāciju par ieguldījumu stratēģijām, riska profilu un citām PEPP īpašībām;
f) to dalībvalstu sarakstu, kurās PEPP pieteikuma iesniedzējs plāno tirgot PEPP;
g) vajadzības gadījumā – informāciju par depozitāra identitāti;
h) tās informācijas aprakstu, kas sniedzama PEPP noguldītājiem, tostarp PEPP noguldītāju iesniegtu sūdzību izskatīšanas kārtības aprakstu;
i) pierādījumu par atļaujas piešķiršanu pieteikuma iesniedzējam vai tā reģistrāciju saskaņā ar piemērojamu Savienības tiesību aktu, kas minēts 1. punktā, un informāciju par atauju piešķīrušās kompetentās iestādes identitāti.
3.EAAPI var lūgt skaidrojumus un papildu informāciju par dokumentiem un informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu.
4.EAAPI var lūgt finanšu sabiedrības, kura iesniegusi pieteikumu atļaujas saņemšanai, kompetentajai iestādei sniegt skaidrojumu un informāciju par 2. punktā minētajiem dokumentiem. Kompetentā iestāde atbild uz pieprasījumu 10 darba dienu laikā no dienas, kad tā saņēmusi EAAPI iesniegto pieprasījumu.
5.Par jebkurām turpmākām izmaiņām dokumentos un informācijā, kas minēta 1. un 2. punktā, nekavējoties paziņo EAAPI.
6. pants
Atļaujas piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz PEPP
1.Divu mēnešu laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas dienas EAAPI piešķir atļauju PEPP tikai tādā gadījumā, ja EAAPI ir pilnībā pārliecinājusies, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:
a)pieteikuma iesniedzējs ievēro šīs regulas noteikumus;
b)pieteikuma iesniedzējs no savas kompetentās iestādes ir saņēmis atļauju izveidot produktus, kas atbilst ieguldījumu stratēģiju veidam, uz kuru attiecas šī regula;
c)piedāvātais PEPP atbilst visām šīs regulas prasībām;
d)piedāvātā PEPP pamatā ir ieguldījumu stratēģija, kas ļauj iegūt pensionēšanās iznākumu, kāds ir minēts ierosinātajos līguma noteikumos.
2.Pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikumu EAAPI apspriežas ar pieteikuma iesniedzēja kompetento iestādi.
3.EAAPI paziņo pieteikuma iesniedzējam, kādi ir iemesli atteikumam piešķirt PEPP atļauju.
4.EAAPI atsauc PEPP atļauju gadījumā, ja šīs atļaujas piešķiršanas nosacījumi vairs netiek izpildīti.
5.EAAPI reizi ceturksnī informē 5. panta 1. punktā uzskaitīto finanšu sabiedrību kompetentās iestādes par lēmumiem piešķirt, atteikt vai atsaukt atļaujas saskaņā ar šo regulu.
6.EAAPI nodrošina koordināciju un informācijas nosūtīšanu, lai savus attiecīgos uzdevumus varētu veikt Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.
7. pants
Apzīmējums un pārveide
1.Apzīmējumu “PEPP” jeb “Viseiropas privāto pensiju produkts” attiecībā uz privāto pensiju produktu var izmantot tikai tad, ja EAAPI saskaņā ar šo regulu ir piešķīrusi atļauju privāto pensiju produktu izplatīt ar apzīmējumu “PEPP”.
2.Esošos privāto pensiju produktus var pārveidot par “PEPP”, ja to atļauj EAAPI.
3.PEPP sniedzēji nepārveido “PEPP” par privāto pensiju produktiem, uz kuriem neattiecas šī regula.
8. pants
PEPP izplatīšana
1.Finanšu sabiedrības, kas minētas 5. panta 1. punktā, var izplatīt PEPP, kurus tās nav izveidojušas, ja no piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir saņemta atļauja to izplatīšanai.
2.Apdrošināšanas starpniekiem, kas reģistrēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2016/97/ES 48 , ir tiesības izplatīt PEPP, kurus tie nav izveidojuši.
9. pants
Dažāda veida pakalpojumu sniedzējiem piemērojamais prudenciālās uzraudzības režīms
PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji vienmēr ievēro šīs regulas noteikumus, kā arī attiecīgo prudenciālās uzraudzības režīmu, ko tiem piemēro saskaņā ar 5. panta 1. punktā minētajiem tiesību aktiem.
10. pants
Centrāls publiskais reģistrs
EAAPI uztur centrālu publisko reģistru, kurā norāda ikvienu PEPP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar šo regulu, attiecīgā PEPP sniedzēju un PEPP kompetento iestādi. Reģistrs ir publiski pieejams elektroniskā formātā.
III NODAĻA
PEPP PĀRROBEŽU SNIEGŠANA UN PĀRNESAMĪBA
I IEDAĻA
PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA UN BRĪVĪBA VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU
11. pants
PEPP sniedzēju un izplatītāju izmantotā brīvība sniegt pakalpojumus un brīvība veikt uzņēmējdarbību
PEPP sniedzēji var sniegt un PEPP izplatītāji var izplatīt PEPP uzņemošās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja tas tiek darīts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, kas izveidotas atbilstoši Savienības tiesību aktiem, ko tiem piemēro saskaņā ar 5. panta 1. punktu vai 8. panta 2. punktu.
II IEDAĻA
PĀRNESAMĪBA
12. pants
Pārnesamības pakalpojums
1.Pārnesamības pakalpojums ļauj PEPP noguldītājiem arī turpmāk veikt iemaksas PEPP, par ko tie jau ir noslēguši līgumu ar tā sniedzēju, gadījumos, kad tie maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citu dalībvalsti.
2.Pārnesamības pakalpojuma izmantošanas gadījumā PEPP noguldītājiem ir tiesības saglabāt visas priekšrocības un stimulus, ko piešķīris PEPP sniedzējs un kas ir saistīti ar ilgstošiem ieguldījumiem tajā pašā PEPP.
13. pants
Pārnesamības pakalpojuma nodrošināšana
1.PEPP sniedzēji nodrošina pārnesamības pakalpojumu PEPP noguldītājiem, kuriem pie viņiem ir PEPP konts un kuri pieprasa šo pakalpojumu.
2.Piedāvājot PEPP, PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs potenciālajiem PEPP noguldītājiem sniedz informāciju par to, kuri valsts nodalījumi ir nekavējoties pieejami.
3.Ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kad šo regulu sāk piemērot, katrs PEPP pēc pieprasījuma, kas adresēts PEPP sniedzējam, piedāvā valstu nodalījumus visām dalībvalstīm.
14. pants
PEPP nodalījumi
Neskarot termiņu, kas noteikts 13. panta 3. punktā, PEPP sniedzēji nodrošina, ka katrā individuālā PEPP kontā var atvērt jaunu nodalījumu, kas atbilst juridiskajām prasībām un nosacījumiem attiecībā uz stimuliem, kas PEPP gadījumā noteikti tās dalībvalsts līmenī, uz kuru pārceļas PEPP noguldītājs.
15. pants
Jauna nodalījuma atvēršana
1.Neskarot termiņu, kas noteikts 13. panta 3. punktā, nekavējoties pēc tam, kad saņemta informācija par PEPP noguldītāja ieceri īstenot savas tiesības uz mobilitāti starp dalībvalstīm, PEPP sniedzējs informē PEPP noguldītāju par iespēju atvērt jaunu nodalījumu PEPP noguldītāja individuālajā kontā un par termiņu, kādā šādu nodalījumu varētu atvērt.
2.Lai izmantotu šo iespēju, PEPP noguldītājs nosūta PEPP sniedzējam pieprasījumu, kas ietver šādu informāciju:
a) PEPP noguldītāja jauno dzīvesvietas dalībvalsti;
b) datumu, no kura ieguldījumi būtu jānovirza uz nesen atvērto nodalījumu;
c) visu attiecīgo informāciju par iespējamiem grozījumiem pieņemtajā ieguldījumu stratēģijā vai citos elementos.
3.Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 2. punktu PEPP sniedzējs nodrošina PEPP noguldītājam pilnīgu bezmaksas informāciju un konsultācijas saskaņā ar IV nodaļas II un III iedaļu attiecībā uz nosacījumiem, kas piemērojami jaunajam nodalījumam.
4.Jaunais nodalījums tiek atvērts, parakstot jaunu līgumu vai grozot spēkā esošo līgumu starp PEPP noguldītāju un PEPP sniedzēju, ievērojot piemērojamās līgumtiesības. Atvēršanas dienu nosaka līgumā vai, ja šāda noteikuma nav, uzskata, ka jauns nodalījums tiek atvērts līguma parakstīšanas vai grozīšanas dienā.
16. pants
Akumulēto tiesību pārvešana starp PEPP nodalījumiem
1.Pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam veikt akumulēto aktīvu pārvešanu starp dažādiem privātā PEPP konta nodalījumiem, lai visus aktīvus varētu apvienot vienā nodalījumā.
2.Aktīvu pārvešanu saskaņā ar 1. punktu veic bez šo aktīvu atpakaļpirkšanas natūrā.
17. pants
Informācijas par pārnesamību sniegšana valstu iestādēm
1.PEPP sniedzējs attiecīgajai valsts iestādei, kas īsteno prudenciālo uzraudzību pār to, dara zināmas visas līgumiskās vienošanās par pārnesamības pakalpojuma sniegšanu.
2.Informāciju, kas paredzēta 1. punktā, iesniedz elektroniski centrālā datu bāzē, kas glabājas valsts uzraudzības iestādē, viena mēneša laikā pēc jauna nodalījuma atvēršanas, norādot vismaz:
a) nodalījuma identifikāciju (PEPP noguldītāja vārdu, uzvārdu; piemērojamos valsts tiesību aktus; nodalījuma atvēršanas datumu);
b) pārvesto aktīvu apjomu, ja tādi ir;
c) pārveduma veidu (ar pārvesto aktīvu atpakaļpirkšanu natūrā vai bez tās).
IV NODAĻA
IZPLATĪŠANAS UN INFORMĀCIJAS PRASĪBAS
I IEDAĻA
Vispārīgi noteikumi
18. pants
Vispārīgs princips
Veicot PEPP izplatīšanas darbības, PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji vienmēr rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli saskaņā ar to klientu labākajām interesēm.
19. pants
Dažādu veidu PEPP sniedzējiem un izplatītājiem piemērojamais izplatīšanas režīms
Lai izplatītu PEPP, dažādu veidu PEPP sniedzēji un izplatītāji ievēro šādus noteikumus:
a)apdrošināšanas izplatītāji, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, ievēro piemērojamajos valstu tiesību aktus, ar kuriem stājas spēkā minētās direktīvas V un VI nodaļā noteiktie nosacījumi attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, tostarp visus tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus, kas saskaņā ar minētajiem noteikumiem pieņemti attiecībā uz šādu produktu izplatīšanu, un šīs nodaļas 18., 19., 21. līdz 23. pantu un 27. līdz 32. pantu;
b)ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, ievēro piemērojamos valstu tiesību aktus, ar kuriem stājas spēkā minētās direktīvas 16. panta 3. punkta pirmās daļas un 23., 24. un 25. panta noteikumi par finanšu instrumentu tirdzniecību un izplatīšanu, tostarp visus tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un šīs nodaļas 18., 19., 21. līdz 23. pantu un 27. līdz 32. pantu;
c)visi pārējie PEPP sniedzēji un izplatītāji ievēro visus šīs nodaļas noteikumus.
20. pants
Pamudinājumi
Kas attiecas uz maksu vai komisijas naudas maksāšanu vai saņemšanu vai nemonetāru labumu sniegšanu vai saņemšanu saistībā ar PEPP izplatīšanu kādai personai vai no kādas personas puses, kas nav PEPP noguldītājs vai persona, kura rīkojas PEPP noguldītāja vārdā, šīs regulas 19. panta c) punktā minētie PEPP sniedzēji vai izplatītāji ievēro piemērojamos valstu tiesību aktus, ar kuriem stājas spēkā Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 7. punkta b) apakšpunkta un 9. punkta noteikumi attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šā panta nolūkos Direktīvas 2014/65/EK 24. panta 9. punkta atsauci uz minētās direktīvas 23. pantu lasa kā atsauci uz šīs regulas 18. pantu.
21. pants
Izplatīšana elektroniskā veidā un ar citiem pastāvīgiem informācijas nesējiem
Visus šajā nodaļā minētos dokumentus un informāciju PEPP klientiem sniedz elektroniskā veidā ar noteikumu, ka PEPP klients šādu informāciju var uzglabāt tādā veidā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei, un tādu laikposmu, kas ir piemērots informācijas nolūkos, un ka uzglabāto informāciju ar instrumentu var nemainīgā veidā pavairot. PEPP sniedzēji un izplatītāji minētos dokumentus un informāciju pēc pieprasījuma un bez maksas sniedz arī ar citu pastāvīgu informācijas nesēju.
22. pants
Produktu pārraudzības un pārvaldības prasības
1.PEPP sniedzēji uztur, izmanto un pārskata katra PEPP apstiprināšanas procedūru vai esoša PEPP būtiskus pielāgojumus pirms tas tiek izplatīts PEPP klientiem.
Produkta apstiprināšanas procedūra ir samērīga un atbilstīga PEPP būtībai.
Produkta apstiprināšanas procedūrā precizē identificētu mērķtirgu katram PEPP, nodrošina, ka visi būtiskie riski šādam identificētam mērķtirgum ir novērtēti un ka iecerētā izplatīšanas stratēģija atbilst identificētajam mērķtirgum, un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka PEPP tiek izplatīts identificētajā mērķtirgū.
PEPP sniedzējs saprot un regulāri pārskata sevis piedāvātos PEPP, ņemot vērā visus notikumus, kuri varētu būtiski ietekmēt potenciālo risku identificētajam mērķtirgum, lai novērtētu vismaz to, vai PEPP joprojām atbilst identificētā mērķtirgus vajadzībām un vai iecerētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstīga.
PEPP sniedzējs dara PEPP izplatītājiem pieejamu visu atbilstīgo informāciju par PEPP un produkta apstiprināšanas procedūru, tostarp identificēto PEPP mērķtirgu.
PEPP izplatītājiem ir atbilstīgi mehānismi, lai iegūtu piektajā daļā minēto informāciju un saprastu katra PEPP iezīmes un identificēto mērķtirgu.
2.Šajā pantā minētā politika, procedūras un pasākumi neskar visas citas šajā regulā vai atbilstīgi tai noteiktās prasības, tostarp tās, kuras attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotību vai atbilstību, interešu konfliktu identificēšanu un pārvaldību un stimuliem.
II IEDAĻA
PIRMSLĪGUMA INFORMĀCIJA
23. pants
PEPP pamatinformācijas dokuments
1.Pirms PEPP tiek piedāvāts PEPP noguldītājiem, PEPP sniedzējs izstrādā attiecīgajam produktam PEPP pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām un publicē dokumentu savā tīmekļa vietnē.
2.PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievēro Regulas (ES) Nr. 1286/2014 5. panta 2. punktu un 6. līdz 18. pantu.
3.Papildus Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktajai informācijai iedaļā “Kas ir šis ieguldījumu produkts?” iekļauj šādu informāciju:
i)aprasts par pensijas pabalstiem un apmēru, kādā tos garantē;
ii)minimālais vai maksimālais laikposms piederībai pie PEPP plāna;
iii)pensijas vecums;
iv)vispārīga informācija par pārnesamības pakalpojumu, tostarp informācija par nodalījumiem;
v)vispārīga informācija par maiņas pakalpojumiem un atsauce uz konkrēto informāciju par maiņas pakalpojumiem, kas pieejami saskaņā ar 50. pantu;
vi) pieejamā informācija saistībā ar ieguldījumu politikas darbības rādītājiem vides, sociālo un pārvaldības faktoru ziņā;
vii)uz PEPP līgumu attiecināmie tiesību akti, ja pusēm nav tiesību aktu izvēles brīvības, vai, ja puses drīkst brīvi izvēlēties piemērojamos tiesību aktus — tiesību akti, ko PEPP sniedzējs piedāvā izvēlēties.
4.Papildus PEPP pamatinformācijas dokumentam PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji sniedz potenciālajiem PEPP noguldītājiem atsauces uz visiem ziņojumiem par PEPP sniedzēja maksātspēju un finanšu stāvokli, ļaujot tiem viegli piekļūt šai informācijai.
5.Potenciālajiem PEPP noguldītājiem sniedz arī informāciju par līdzšinējo ieguldījumu, kas saistīti ar PEPP plānu, darbības rādītājiem, aptverot vismaz piecus gadus, vai, ja plāns darbojas mazāk nekā piecus gadus, aptverot visus plāna darbības gadus, kā arī ar informāciju par PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju izmaksu struktūru.
6.Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, Eiropas uzraudzības iestādes (“EUI”), proti, Eiropas Banku iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, izmantojot EUI Apvienoto komiteju, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā sīki precizē katra 3. un 4. punktā minētā informācijas elementa izklāstu un saturu, kā arī prasības, kas nepieciešamas, lai minēto informāciju izklāstītu standartizētā formātā, kas ļauj veikt salīdzināšanu.
Izstrādājot īstenošanas tehnisko standartu projektu, EUI ņem vērā dažādos PEPP veidus, atšķirības starp tiem un PEPP noguldītāju spējas, kā arī PEPP iezīmes, lai ļautu PEPP noguldītājam izvēlēties starp dažādiem pamatā esošajiem ieguldījumiem vai citām iespējām, ko sniedz produkts, tostarp – ja šo izvēli var izdarīt dažādos laikos vai mainīt nākotnē.
EUI šo īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz ... .
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
24. pants
Ar izplatīšanu saistītas informācijas atklāšana
1.Savlaicīgi pirms tiek noslēgts ar PEPP saistīts līgums, šīs regulas 19. panta c) punktā minētie PEPP sniedzēji vai izplatītāji nodrošina PEPP noguldītājiem vai potenciālajiem PEPP noguldītājiem vismaz to informāciju, kas ir saistīta ar PEPP līgumu un viņiem pašiem un Direktīvas (ES) 2016/97 19. pantā un 29. panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā noteikta saistībā ar apdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas starpniekiem.
2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz standartizētā formātā, lai varētu veikt salīdzināšanu, un saprotamā formā tādā veidā, lai PEPP noguldītāji varētu saprātīgi izprast piedāvātā PEPP būtību un riskus un tādējādi pieņemt uz informāciju balstītus ieguldījumu lēmumus.
3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 62. pantu, lai precizētu kritērijus, uz kuriem tiks balstīts 2. punktā minētais standartizētais formāts.
III iedaļa
Konsultācijas un pārdošanas standarti, ja konsultācijas netiek sniegtas
25. pants
Prasību un vajadzību specifikācija un konsultāciju sniegšana
1.Pirms ar PEPP saistīta līguma noslēgšanas šīs regulas 19. panta c) punktā minētais PEPP sniedzējs vai izplatītājs, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no PEPP noguldītāja, nosaka minētā PEPP noguldītāja prasības un vajadzības saistībā ar pensiju un sniedz PEPP noguldītājam objektīvu informāciju par PEPP saprotamā formātā, lai PEPP noguldītājs varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.
Jebkurš ierosinātais līgums atbilst PEPP noguldītāju pensijas prasībām un vajadzībām.
2.Ja konsultācijas tiek sniegtas pirms konkrēta līguma noslēgšanas, šīs regulas 19. panta c) punktā minētais PEPP sniedzējs vai izplatītājs sniedz PEPP noguldītājam personalizētu ieteikumu, izskaidrojot, kāpēc konkrēts PEPP vislabāk atbilstu PEPP noguldītāja prasībām un vajadzībām.
3.Sniedzot konsultācijas par PEPP, šīs regulas 19. panta c) punktā minētais PEPP sniedzējs vai izplatītājs ievēro piemērojamos valsts tiesību aktus, ar ko īsteno Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktā paredzētos noteikumus, un visus tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus, kuri saistībā ar minētajiem noteiktumiem pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 25. panta 8. punktu.
4.Ja šīs regulas 19. panta c) punktā minētais PEPP sniedzējs vai izplatītājs informē PEPP noguldītāju, ka tas savas konsultācijas sniedz neatkarīgi, tas minētās konsultācijas sniedz, pamatojoties uz pietiekami liela skaita tirgū pieejamu privāto pensiju produktu analīzi, lai saskaņā ar profesionālajiem kritērijiem varētu sniegt personīgu ieteikumu par to, kurš ar PEPP saistītais līgums būtu piemērotākais, lai apmierinātu PEPP noguldītāju vajadzības. Šādas konsultācijas nedrīkst attiecināt tikai uz tiem ar PEPP saistītajiem līgumiem, ko piedāvā pats PEPP sniedzējs vai izplatītājs, vienības, kurām ir cieša saikne ar PEPP sniedzēju vai izplatītāju vai citām vienībām, ar kurām PEPP sniedzējam vai izplatītājam ir cieša juridiska vai ekonomiska saikne (tostarp līgumattiecības), tādejādi apdraudot sniegto konsultāciju neatkarību.
5.Šīs regulas 19. panta c) punktā minētie PEPP sniedzēji un izplatītāji nodrošina un pēc pieprasījuma pierāda kompetentajām iestādēm, ka fiziskajām personām, kas sniedz konsultācijas par PEPP, ir vajadzīgās zināšanas un kompetence, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo nodaļu. Dalībvalstis publisko kritērijus, kurus izmanto, lai novērtētu šādas zināšanas un kompetenci.
26. pants
PEPP līguma noslēgšana bez konsultācijas
1.Neskarot 25. panta 1. punktu, PEPP noguldītājs var atteikties no tiesībām saņemt konsultāciju saistībā ar līguma slēgšanu par ieguldījuma standartiespēju.
Ja PEPP noguldītājs atsakās no savām tiesībām saņemt konsultāciju, šīs regulas 19. panta c) punktā minētie PEPP sniedzēji vai izplatītāji, veicot PEPP izplatīšanas darbības, lūdz PEPP noguldītājam vai potenciālajam PEPP noguldītājam sniegt informāciju par minētās personas zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, kas ir saistīta ar PEPP piedāvāto vai pieprasīto ieguldījumu jomu, lai PEPP sniedzējs vai izplatītājs varētu izvērtēt, vai paredzētais PEPP ir lietderīgs PEPP noguldītājam.
Ja šīs regulas 19. panta c) punktā minētais PEPP sniedzējs vai izplatītājs, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar pirmo daļu, uzskata, ka produkts nav atbilstīgs PEPP noguldītājam vai potenciālajam PEPP noguldītājam, PEPP sniedzējs vai izplatītājs brīdina par to PEPP noguldītāju vai potenciālo PEPP noguldītāju. Minēto brīdinājumu var sniegt standarta formātā.
Ja PEPP noguldītāji vai potenciālie PEPP noguldītāji nesniedz pirmajā daļā minēto informāciju vai ja tie sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, PEPP sniedzējs vai izplatītājs tos brīdina, ka nespēj noteikt, vai paredzētais PEPP ir tiem atbilstīgs. Minēto brīdinājumu var sniegt standarta formātā.
2.Neskarot 25. panta 1. punktu, ja PEPP noguldītājs ir atteicies no savām tiesībām saņemt konsultāciju saistībā ar ieguldījuma standartiespēju, šīs regulas 19. panta c) punktā minētais PEPP sniedzējs vai izplatītājs PEPP izplatīšanas darbības var veikt bez vajadzības iegūt šā panta 1. punktā minēto informāciju vai veikt novērtēšanu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) darbības attiecas uz PEPP līgumiem saistībā ar ieguldījuma standartiespēju, kura paredz tikai ieguldījumu riska darījumus ar finanšu instrumentiem, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir uzskatāmi par vienkāršiem, un neietver tādu struktūru, kuras dēļ PEPP noguldītājam ir grūti izprast saistītos riskus;
b) PEPP izplatīšana notiek pēc PEPP noguldītāja vai potenciālā PEPP noguldītāja iniciatīvas;
c) PEPP noguldītājs vai potenciālais PEPP noguldītājs ir skaidri informēts par to, ka, veicot PEPP izplatīšanas darbību, PEPP sniedzējam vai izplatītājam nav jānovērtē sniegtā vai piedāvātā PEPP vai PEPP izplatīšanas darbības atbilstība un ka PEPP noguldītājs vai potenciālais PEPP noguldītājs negūst labumu no attiecīgo profesionālās ētikas normu aizsardzības. Šādu brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā;
d) PEPP sniedzējs vai izplatītājs attiecībā uz interešu konfliktiem, kas saistīti ar PEPP izplatīšanas darbībām, pilda savus pienākumus saskaņā ar normām, kuras tam piemērojamas atbilstīgi šai nodaļai.
3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 62. pantu, lai sīkāk precizētu to, kā šīs regulas 19. panta c) punktā minētajiem PEPP sniedzējiem vai izplatītājiem ir jāievēro šajā pantā noteiktie principi, veicot PEPP izplatīšanas darbības, tostarp attiecībā uz informāciju, kas ir jāiegūst, novērtējot PEPP atbilstību to klientiem, un kritērijiem, ar kuriem novērtē ar vienkāršiem PEPP saistītus līgumus šā panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nolūkos. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:
a) PEPP noguldītājam vai potenciālajam PEPP noguldītājam piedāvāto vai sniegto pakalpojumu raksturu, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu; un
b) piedāvāto vai izskatīto produktu, tostarp dažāda veida finanšu instrumentu, būtību.
IV IEDAĻA
INFORMĀCIJA LĪGUMA DARBĪBAS LAIKĀ
27. pants
Vispārīgi noteikumi
1.PEPP sniedzēji izstrādā kodolīgu, personalizētu dokumentu, kas ietver pamatinformāciju par katru PEPP noguldītāju, ņemot vērā valsts pensiju sistēmas un attiecīgo valsts sociālo, darba un nodokļu tiesību īpatnības (“PEPP kapitāla pārskats”). Dokumenta virsrakstā iekļauj vārdus “PEPP kapitāla pārskats”.
2.Attiecībā uz to precīzo datumu, uz kuru atsaucas PEPP kapitāla pārskata informācija, PEPP kapitāla pārskatā ietvertās informācijas formātam un jebkādām būtiskām izmaiņām šajā informācijā piemēro attiecīgi Direktīvas (ES) 2016/2341 38. panta 2.–4. punktu, un šīs regulas nolūkos “Pensijas izmaksu pārskats” minētajos punktos ir “PEPP kapitāla pārskats”.
3.Papildus tam PEPP noguldītāju līguma darbības laikā informē par pārmaiņām, kas saistītas ar šādu informāciju:
a) gan vispārīgie, gan īpašie līguma nosacījumi;
b) PEPP sniedzēja sabiedrības nosaukums, juridiskā forma vai galvenā biroja adrese un vajadzības gadījumā tās filiāles adrese, kura noslēgusi līgumu;
c) visa 23. panta 2. līdz 5. punktā minētā informācija, ja notiek izmaiņas PEPP nosacījumos vai tiek grozīti ar PEPP saistītajam līgumam piemērojamie tiesību akti;
d) informācija par to, kā ieguldījumu politikas izstrādē ir ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori.
28. pants
PEPP kapitāla pārskats
1.PEPP kapitāla pārskatā iekļauj vismaz šādu PEPP noguldītājiem paredzētu pamatinformāciju:
a) PEPP noguldītāja personas datus, PEPP sniedzēja nosaukumu, informāciju par pensiju pabalstu prognozēm, informāciju par uzkrātajām tiesībām vai uzkrāto kapitālu, PEPP noguldītāja vai jebkuras trešās personas veiktajām iemaksām un informāciju par PEPP plāna finansējuma līmeni, attiecībā uz ko piemēro Direktīvas 2016/2341/ES 39. panta 1. punkta a), b), d), e), f) un h) apakšpunktu gadījumos, kad šīs regulas nolūkos “dalībnieks” ir “PEPP noguldītājs”, “AKUI” ir “PEPP sniedzējs”, “pensiju plāns” ir “PEPP plāns” un “iemaksas veicošais uzņēmums” ir “jebkura trešā puse”;
b) dalībvalsti, kurā PEPP sniedzējam ir piešķirta atļauja vai kurā tas ir reģistrēts, un kompetentās iestādes nosaukumu;
c) ja piemērojams, informāciju par pilnām vai daļējām garantijām PEPP plāna ietvaros un — attiecīgā gadījumā — uzkrātās individuālās iemaksas aizsargājošo garantiju un mehānismu veidu;
d) informāciju par PEPP plāna iepriekšējiem darbības rādītājiem kopumā vai — attiecīgā gadījumā — par PEPP noguldītāju ieguldījuma iespēju, kas norādīta tabulā, kurā aptverti darbības rādītāji par visiem gadiem, par ko pieejama informācija, un par laikposmu, kurš nepārsniedz desmit gadus;
e) PEPP sniedzēja atskaitīto izmaksu sadalījumu par vismaz pēdējiem 12 mēnešiem, norādot administratīvās izmaksas, aktīvu drošas glabāšanas izmaksas, ar portfeļa darījumiem saistītās izmaksas un citas izmaksas, kā arī aplēsi par izmaksu ietekmi uz galīgajām kapitāla izmaksām.
2.Komisija saskaņā ar 62. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus, lai izdarītu pieņēmumus par pensiju pabalstu prognozēm, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā. PEPP sniedzēji minētos noteikumus piemēro, lai attiecīgā gadījumā noteiktu nominālās ieguldījumu peļņas gada likmi, inflācijas gada līmeni un turpmāko algu tendences.
3.Saskaņā ar 55. pantu dalībvalstis apmainās ar paraugpraksi attiecībā uz PEPP kapitāla pārskata formātu un saturu.
29. pants
Papildinformācija
1.PEPP kapitāla pārskatā norāda, kur un kā var iegūt papildinformāciju, tostarp:
a) turpmāku praktisku informāciju, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/2341/ES 40. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
b) informāciju par PEPP sniedzēja gada pārskatiem un gada ziņojumiem, ņemot vērā katru minētā pakalpojumu sniedzēja PEPP plānu, un vajadzības gadījumā gada pārskatus un gada ziņojumus par katru PEPP plānu;
c) PEPP sniedzēja ieguldījumu politikas rakstisku paziņojumu, kurā iekļauj vismaz tādus jautājumus kā ieguldījumu riska mērīšanas metodes, īstenotās riska pārvaldības procedūras un stratēģiskais aktīvu izvietojums attiecībā uz PEPP saistību veidu un ilgumu, kā arī to, kā ieguldījumu politikas izstrādē ir ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori;
d) attiecīgā gadījumā informāciju par pieņēmumiem, kurus izmanto attiecībā uz summām, kas izteiktas kā gadskārtējie pabalsti, jo īpaši attiecībā uz šāda gadskārtējā pabalsta likmi, PEPP sniedzēja veidu un gadskārtējās izmaksas maksāšanas ilgumu;
e) informāciju par kapitāla apjomu pirmstermiņa atmaksas gadījumā.
2.Attiecībā uz PEPP plāniem, kuros PEPP noguldītāji uzņemas ieguldījumu risku un kuros ieguldījumu izvēles iespēju PEPP noguldītājam nosaka ar konkrētu noteikumu, kas precizēts PEPP plānā, PEPP kapitāla pārskatā norāda to, kur ir pieejama papildinformācija.
3.EAAPI, apspriedusies ar valstu iestādēm un pēc testēšanas patērētāju vidū, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kuros precizē 28. pantā un šajā pantā minētās informācijas izklāstu.
EAAPI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ... [deviņu mēnešu laikā pēc šās regulas spēkā stāšanās dienas].
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
30. pants
PEPP noguldītājiem pirmspensijas posmā un PEPP saņēmējiem dekumulācijas posmā sniedzamā informācija
1. PEPP noguldītāji saņem informāciju pirmspensijas posmā, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/2341 42. pantā.
2. PEPP sniedzēji periodiski sniedz PEPP saņēmējiem informāciju, kā izklāstīts Direktīvas (ES) 2016/2341/ES 43. pantā, un šīs regulas nolūkos “izmaksu maksāšana” ir “dekumulācija”.
31. pants
PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem pēc pieprasījuma sniedzamā papildu informācija
Pēc PEPP noguldītāja vai PEPP saņēmēja vai to pārstāvju pieprasījuma PEPP sniedzējs sniedz šādu informāciju:
a) gada pārskatus un gada ziņojumus, kas minēti 29. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai — ja PEPP sniedzējs ir atbildīgs par vairāk nekā vienu PEPP plānu — pārskatus un ziņojumus, kas attiecas uz konkrēto PEPP plānu;
b) 29. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto ieguldījumu politikas principu izklāstu;
c) visu turpmāko informāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto prognožu veikšanai.
V IEDAĻA
ZIŅOŠANA VALSTU IESTĀDĒM
32. pants
Vispārīgi noteikumi
1.PEPP sniedzēji kompetentajām iestādēm iesniedz informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanas nolūkā. Šī informācija ietver vismaz to informāciju, kas vajadzīga, lai, veicot uzraudzības pārbaudes, veiktu šādas darbības:
a) novērtētu PEPP sniedzēju izmantoto pārvaldības sistēmu, to veikto darījumdarbību, maksātspējas vajadzībām izmantotos novērtēšanas principus, faktiskos riskus un riska pārvaldības sistēmas, kā arī to kapitāla struktūru, vajadzības un vadību;
b) pieņemtu atbilstīgus lēmumus saistībā ar to uzraudzības tiesību izmantošanu un pienākumu izpildi.
2.Kompetentajām iestādēm ir šādas pilnvaras:
a) noteikt veidu, apmēru un formātu 1. punktā minētajai informācijai, kuru tie PEPP sniedzējiem pieprasa iesniegt šādos laikos:
i) iepriekš noteiktos laikposmos;
ii) iestājoties iepriekš noteiktiem gadījumiem;
iii) ar PEPP sniedzēja situāciju saistītās izmeklēšanas laikā;
b) iegūt no PEPP sniedzējam informāciju par līgumiem, kas atrodas pie PEPP sniedzējiem, vai par līgumiem, kuri noslēgti ar trešajām personām; un
c) pieprasīt informāciju no neatkarīgiem ekspertiem, piemēram, revidentiem un aktuāriem.
3.Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ietver šādus datus:
a) kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi vai jebkura to piemērota kombinācija;
b) vēsturiskie, pašreizējie vai paredzamie elementi vai jebkura to piemērota kombinācija;
c) iekšējo vai ārējo avotu dati vai jebkura to piemērota kombinācija.
4.Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija:
a) atspoguļo attiecīgā PEPP sniedzēja darījumdarbības veidu, apjomu un sarežģītību un jo īpaši šai darījumdarbībai raksturīgos riskus;
b) ir pieejama, pilnīga visos būtiskajos aspektos, salīdzināma un ilgākā laikposmā konsekventa;
c) būtiska, uzticama un saprotama.
5.PEPP sniedzējiem ir atbilstīgas sistēmas un struktūras, ar ko izpildīt 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības, kā arī rakstiska nostādne, ko apstiprinājusi PEPP sniedzēja administratīvā, pārvaldības vai uzraudzības struktūra, lai nodrošinātu iesniegtās informācijas pastāvīgu atbilstību.
6.Pamatojoties uz kompetentajām iestādēm adresētu pieprasījumu, EAAPI var piekļūt PEPP sniedzēju iesniegtajai informācijai.
7.Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 62. pantu, norādot 1. līdz 4. punktā minēto informāciju, lai nodrošinātu, ka uzraudzības ziņošana notiek piemērotā apmērā.
EAAPI, apspriedusies ar valstu iestādēm un pēc testēšanas patērētāju vidū, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu par uzraudzības ziņojumu formātu.
EAAPI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ... [deviņu mēnešu laikā pēc šās regulas spēkā stāšanās dienas].
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.
V NODAĻA
AKUMULĀCIJAS POSMS
I IEDAĻA
IEGULDĪJUMU NOTEIKUMI PEPP SNIEDZĒJIEM
33. pants
Ieguldījumu noteikumi
1.PEPP sniedzēji veic ieguldījumus saskaņā ar piesardzības principu un jo īpaši saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) aktīvus iegulda PEPP noguldītāju labākajās ilgtermiņa interesēs kopumā. Potenciāla interešu konflikta gadījumā PEPP sniedzējs vai vienība, kas pārvalda tā portfeli, nodrošina, ka ieguldījumus veic vienīgi PEPP noguldītāju interesēs;
b) aktīvus iegulda tādā veidā, lai nodrošinātu visa portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti kopumā;
c) aktīvus galvenokārt iegulda regulētos tirgos. Jebkurā gadījumā ieguldījumu apmērs aktīvos, kas netiek tirgoti regulētā finanšu tirgū, ir jāuztur piesardzīgā līmenī;
d) ieguldījumi atvasinātos instrumentos tiek pieļauti, ciktāl šādi instrumenti veicina ieguldījumu riska mazināšanu vai atvieglo efektīvu portfeļa pārvaldīšanu. Minētos instrumentus vērtē piesardzīgi, ņemot vērā pamatā esošo aktīvu, un tos iekļauj PEPP sniedzēja aktīvu novērtējumā. PEPP sniedzēji arī izvairās no pārmērīgas tāda riska uzņemšanās, kurš saistīts ar gadījumiem, kad ir tikai viens darījuma partneris, un ar citiem darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem;
e)aktīvi tiek pienācīgi dažādoti, lai nepieļautu pārmērīgu paļaušanos uz vienu konkrētu aktīvu veidu, emitentu vai sabiedrību grupu un riska uzkrāšanu portfelī kopumā. Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis tas pats emitents vai tai pašai grupai piederoši emitenti, nepakļauj PEPP sniedzēju pārmērīgai riska koncentrācijai;
f)aktīvus neiegulda Finanšu darbību darba grupas identificētā augsta riska jurisdikcijā un tādā jurisdikcijā, kas nesadarbojas;
g)PEPP sniedzējs nedrīkst pakļaut sevi riskam, kas izriet no pārmērīga sviras efekta un pārmērīgas termiņu pārveidošanas.
2.Noteikumus, kas izklāstīti 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, piemēro tikai tiktāl, ciktāl attiecīgajos nozares tiesību aktos, kas piemērojami PEPP sniedzējiem, nav vēl stingrāku noteikumu.
II IEDAĻA
IEGULDĪJUMU NOTEIKUMI PEPP NOGULDĪTĀJIEM
34. pants
Vispārīgi noteikumi
1.PEPP sniedzēji piedāvā PEPP noguldītājiem maksimāli piecas ieguldījumu iespējas.
2.Ieguldījumu iespējas ietver ieguldījuma standartiespēju un var ietvert alternatīvas ieguldījumu iespējas.
3.PEPP sniedzēji visas ieguldījumu iespējas izstrādā, pamatojoties uz pierādītām riska mazināšanas metodēm, ar ko nodrošina pietiekamu aizsardzību PEPP noguldītājiem.
35. pants
PEPP noguldītāja ieguldījuma iespējas izvēle
PEPP noguldītājs pēc PEPP līguma noslēgšanas izvēlas ieguldījuma iespēju.
36. pants
Izvēlētās ieguldījuma iespējas modifikāciju nosacījumi
1.PEPP noguldītājs vienreiz piecos PEPP akumulācijas gados var izvēlēties atšķirīgas ieguldījumu iespējas.
2.PEPP noguldītājs ieguldījuma iespējas modifikāciju veic bez maksas.
37. pants
Ieguldījuma standartiespēja
1.Ar ieguldījuma standartiespēju PEPP noguldītājam nodrošina kapitāla aizsardzību, kas balstīta uz riska mazināšanas metodi, kuras rezultāts ir droša ieguldījumu stratēģija.
2.Kapitāla aizsardzība ļauj PEPP noguldītājam atgūt ieguldīto kapitālu.
38. pants
Alternatīvas ieguldījumu iespējas
1.Ja PEPP sniedzēji piedāvā alternatīvas ieguldījumu iespējas, vismaz vienam no tām PEPP noguldītājiem ļauj veikt izmaksu ziņā efektīvu ieguldījumu.
2.Alternatīvās ieguldījumu iespējas ietver riska mazināšanas metodes, ko nosaka PEPP sniedzēji.
39. pants
Deleģētais akts par ieguldījumu iespējām
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 62. pantu, precizējot:
a) riska mazināšanas metodi, lai nodrošinātu kapitāla aizsardzību saskaņā ar ieguldījuma standartiespēju;
b) riska mazināšanas metodes, kas jāpiemēro alternatīvajām ieguldījumu iespējām.
III IEDAĻA
CITI AKUMULĀCIJAS POSMA ASPEKTI
40. pants
Ar akumulācijas posmu saistītie nosacījumi
1.Saskaņā ar 3. panta b) punktu dalībvalstis nosaka PEPP nosacījumus, kas saistīti ar akumulācijas posmu, ja vien tie nav noteikti šajā regulā.
2.Šādi nosacījumi var ietvert jo īpaši vecuma ierobežojumus akumulācijas posma sākšanai, akumulācijas posma minimālo ilgumu, iemaksu maksimālo un minimālo summu un šo iemaksu nepārtrauktību, kā arī nosacījumus par atpakaļpirkšanu pirms pensionēšanās vecuma īpašu grūtību gadījumā.
VI NODAĻA
IEGULDĪTĀJU AIZSARDZĪBA
41. pants
Depozitārs
1.Ja PEPP sniedzējs ir arodpensijas kapitāla uzkrāšanas iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā minēts 5. panta 1. punktā, tā ieceļ vienu vai vairākus depozitārus, lai pildītu aktīvu drošas glabāšanas un uzraudzības pienākumus.
2.Attiecībā uz depozitāra iecelšanu un tā uzdevumu izpildi attiecīgi piemēro Direktīvas 2016/2341/ES 33. panta 5., 6. un 7. punktu.
3.Attiecībā uz depozitāra aktīvu drošu glabāšanu un tā atbildību attiecīgi piemēro Direktīvas 2016/2341/ES 34. panta 1. un 2. punktu. Depozitārs ir atbildīgs PEPP sniedzēja un PEPP noguldītāju priekšā par jebkādiem zaudējumiem, kas tiem radušies dēļ depozitāra nepamatotas nespējas veikt tā pienākumus vai dēļ nepareizas to veikšanas. Noguldītāja atbildību neietekmē fakts, kas tas visus vai daļu tā aktīvu ir uzticējis trešai personai drošai glabāšanai.
4.Attiecībā uz depozitāra pārraudzības pienākumiem attiecīgi piemēro Direktīvas 2016/2341/ES 35. panta 1. punktu.
42. pants
Biometrisko risku segums
PEPP sniedzēji var piedāvāt PEPP iespēju, kas nodrošina biometrisko risku apdrošināšanu. Šīs regulas nolūkos “biometriskie riski” ir riski, kas saistīti ar ilgdzīvošanu, invaliditāti un nāvi.
43. pants
Sūdzības
1.PEPP sniedzēji un izplatītāji ievieš un piemēro atbilstošas un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras, lai izskatītu PEPP klientu iesniegtās sūdzības par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu.
2.Minētās procedūras piemēro katrā dalībvalstī, kurā PEPP sniedzējs vai izplatītājs piedāvā savus pakalpojumus, un tās ir pieejamas attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā, ko izvēlējies PEPP klients, vai citā valodā, ja par to ir vienojušies PEPP sniedzējs vai izplatītājs un PEPP klients.
3.PEPP sniedzēji un izplatītāji dara visu iespējamo, lai uz PEPP klientu sūdzībām sniegtu atbildi papīra formātā vai, ja par to ir vienojušies PEPP sniedzējs vai izplatītājs un PEPP klients, izmantojot kādu citu pastāvīgu informācijas nesēju. Atbildi sniedz atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc sūdzības saņemšanas, iztirzājot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darbdienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no PEPP sniedzēja vai izplatītāja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot atbildes uz sūdzību kavēšanās iemeslus un norādot termiņu, līdz kuram PEPP klients saņems galīgo atbildi. Katrā ziņā termiņš galīgās atbildes saņemšanai nepārsniedz 35 darbdienas.
4.PEPP sniedzēji un izplatītāji informē PEPP klientu par vismaz vienu strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) vienību, kas ir kompetenta izskatīt strīdus par PEPP klientu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu.
5.Informāciju, kas minēta 3. punktā, sniedz skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā PEPP sniedzēja vai izplatītāja tīmekļa vietnē, filiālē un vispārīgo noteikumu sadaļā līgumā, kas noslēgts starp PEPP sniedzēju vai izplatītāju un PEPP klientu. Tajā norāda, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo SAI vienību un tās izmantošanas nosacījumiem.
6.Kompetentās iestādes izstrādā procedūras, kuras ļauj PEPP klientiem un citām ieinteresētām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības attiecībā uz PEPP sniedzēju un izplatītāju iespējamajiem šīs regulas pārkāpumiem. Visos gadījumos sūdzību iesniedzēji saņem atbildes.
44. pants
Ārpustiesas strīdu izskatīšana
1.Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES 49 , attiecīgā gadījumā izmantojot esošās kompetentās iestādes, izveido pienācīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas SAI procedūras, lai izšķirtu strīdus starp PEPP klientiem un PEPP sniedzējiem vai izplatītājiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs regulas. PEPP nodrošinātājiem vai izplatītājiem, pret kuriem ir uzsāktas procedūras, piemēro šādas SAI procedūras un efektīvi paplašina attiecīgās SAI struktūras kompetences.
2.Struktūras, kas minētas 1. punktā, efektīvi sadarbojas pārrobežu strīdu izšķiršanā attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šīs regulas.
VII NODAĻA
PEPP SNIEDZĒJU MAIŅA
45. pants
Maiņas pakalpojuma noteikums
1.PEPP sniedzēji nodrošina maiņas pakalpojumu, pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma pārnesot jebkādu pozitīvu atlikumu no PEPP konta, kas tiek turēts pie nododošā PEPP sniedzēja, uz jaunu PEPP kontu, kurš atvērts pie saņemošā PEPP sniedzēja, slēdzot bijušo PEPP kontu.
Maiņas pakalpojumu var nodrošināt PEPP sniedzēji, kas dibināti tajā pašā dalībvalstī (iekšzemes maiņa) vai citā dalībvalstī (pārrobežu maiņa).
2.PEPP noguldītājs var nomainīt PEPP sniedzēju ne biežāk kā vienreiz piecos gados pēc PEPP līguma noslēgšanas.
46. pants
Maiņas pakalpojums
1.Pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma saņemošais PEPP sniedzējs uzsāk maiņas pakalpojumu. Maiņas pakalpojums atbilst vismaz 2. līdz 5. punktam.
2.Saņemošais PEPP sniedzējs uzsāk maiņas pakalpojumu pēc atļaujas saņemšanas no PEPP noguldītāja.
Atļauju sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā uzsāk maiņas pakalpojumu, vai citā valodā, par kuru puses ir vienojušās.
Atļauja dod iespēju PEPP noguldītājam sniegt nododošajam PEPP sniedzējam īpašu piekrišanu katra 3. punktā minētā uzdevuma izpildei un sniegt saņemošajam PEPP sniedzējam īpašu piekrišanu katra 5. punktā minētā uzdevuma izpildei.
Atļauja dod iespēju PEPP noguldītājam konkrēti noteikt aktīvu portfeļus un/vai summas, uz kurām tiek attiecināta nomaiņa. Atļauja dod arī iespēju PEPP noguldītājiem norādīt datumu, no kura maksājumi ir jāveic PEPP kontā, kas atvērts pie saņemošā PEPP sniedzēja. Minētais datums ir vismaz sešas darba dienas pēc datuma, kurā saņemošais PEPP sniedzējs saskaņā ar 4. punktu saņem dokumentus no nododošā PEPP sniedzēja. Dalībvalstis var pieprasīt, lai PEPP noguldītāja atļauja būtu rakstiska un PEPP noguldītājam tiktu sniegta atļaujas kopija.
3.Divu darba dienu laikā no 2. punktā minētās atļaujas saņemšanas saņemošais PEPP sniedzējs lūdz nododošajam PEPP sniedzējam veikt šādus uzdevumus, ja tas paredzēts PEPP noguldītāja atļaujā:
a) nodot saņemošajam PEPP sniedzējam un — ja PEPP noguldītājs to īpaši pieprasījis atļaujā — PEPP noguldītājam sarakstu ar esošajiem aktīviem, uz kuriem tiek attiecināta nomaiņa;
b) PEPP noguldītāja noteiktajā datumā pārnest visu atlikušo pozitīvo atlikumu uz PEPP kontu, kas atvērts vai turēts pie saņemošā PEPP sniedzēja; un
c) PEPP noguldītāja noteiktajā datumā aizvērt PEPP kontu, kas turēts pie nododošā PEPP sniedzēja;
4.Pēc saņemošā PEPP sniedzēja pieprasījuma saņemšanas nododošais PEPP sniedzējs veic šādus uzdevumus, ja tas paredzēts PEPP noguldītāja atļaujā:
a) piecu darba dienu laikā nosūta saņemošajam PEPP sniedzējam informāciju, kas minēta 3. punkta a) apakšpunktā;
b) ja nododošais PEPP sniedzējs nenodrošina sistēmu, ar ko ienākošie maksājumi tiktu automātiski pārvirzīti uz PEPP kontu, kuru PEPP noguldītājs atvēris pie saņemošā PEPP sniedzēja, pārtraukt pieņemt PEPP kontā ienākošos maksājumus, sākot no atļaujā norādītā datuma. Dalībvalstis var pieprasīt, lai nododošais PEPP sniedzējs informētu PEPP noguldītāju par iemeslu, kāpēc ienākošie maksājumi netiek pieņemti;
c) atļaujā noteiktajā datumā pārnest atlikušo pozitīvo atlikumu no PEPP konta uz jauno PEPP kontu, kas atvērts vai turēts pie saņemošā PEPP sniedzēja;
d) atļaujā noteiktajā datumā slēgt PEPP kontu, ja PEPP noguldītājam nav nekādu nenokārtotu saistību minētajā PEPP kontā un ja a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītās darbības ir pabeigtas. PEPP sniedzējs nekavējoties informē PEPP noguldītāju, ka šādas nenokārtotas saistības liedz slēgt PEPP noguldītāja kontu.
5.Piecu darba dienu laikā no brīža, kad no nododošā PEPP ir saņemta informācija, kā minēts 3. punktā, saņemošais PEPP sniedzējs — kā un ja paredzēts atļaujā un tiktāl, ciktāl nododošā PEPP sniedzēja vai PEPP noguldītāja nodrošinātā informācija ļauj saņemošajam PEPP sniedzējam tā rīkoties — veic šādus uzdevumus:
a) veic visus vajadzīgos sagatavošanas darbus, lai pieņemtu ienākošos maksājumus, un pieņem tos no atļaujā norādītā datuma;
b) atļaujā norādītajiem maksātājiem sniedz sīku informāciju par PEPP noguldītāja PEPP kontu pie saņemošā PEPP sniedzēja un pārsūta maksātājiem PEPP noguldītāja atļaujas kopiju.
Ja saņemošajam PEPP sniedzējam nav visa nepieciešamā informācija, lai informētu maksātājus saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, tas lūdz PEPP noguldītājam vai nododošajam PEPP sniedzējam nodrošināt trūkstošo informāciju.
Ja PEPP noguldītāji pirmās daļas b) apakšpunktā minēto informāciju izvēlas personīgi sniegt maksātājiem, nevis saskaņā ar 2. punktu dot īpašu piekrišanu saņemošajam PEPP sniedzējam to darīt, saņemošais PEPP sniedzējs pirmajā daļā minētajā termiņā PEPP noguldītājam sniedz standarta vēstules, kurās norādīta sīka informācija par PEPP kontu un atļaujā noteiktais sākuma datums.
47. pants
Iekšzemes un pārrobežu līmeņa maiņas atvieglošana PEPP noguldītājiem
1.Ja PEPP noguldītājs norāda savam PEPP sniedzējam, ka viņš vēlas atvērt PEPP kontu pie PEPP sniedzēja, kas atrodas tajā pašā vai citā dalībvalstī, PEPP sniedzējs, pie kura PEPP noguldītājam ir PEPP konts, pēc šāda pieprasījuma saņemšanas sniedz PEPP noguldītājam šādu palīdzību:
a) sniedz PEPP noguldītājam bezmaksas informāciju, kas pieejama par iepriekšējos 13 mēnešos PEPP noguldītāja PEPP kontā veiktiem periodiskiem ienākošajiem maksājumiem;
b) pārnes pozitīvo atlikumu no PEPP noguldītāja PEPP konta uz to PEPP kontu, ko PEPP noguldītājs ir atvēris pie saņemošā PEPP sniedzēja, ja minētais pieprasījums ietver visu detalizēto informāciju, kas ļauj identificēt saņemošo PEPP sniedzēju un PEPP noguldītāja PEPP kontu;
c) slēdz PEPP noguldītāja turēto PEPP kontu.
2.Ja PEPP noguldītājam nav nekādu nenokārtotu saistību PEPP kontā, PEPP sniedzējs, pie kura PEPP noguldītājam ir minētais PEPP konts, PEPP noguldītāja norādītajā datumā, kas ir vismaz sešas darbadienas pēc tam, kad minētais PEPP sniedzējs ir saņēmis PEPP noguldītāja pieprasījumu (ja vien puses nav vienojušās citādi), sniedz šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto palīdzību. PEPP sniedzējs nekavējoties informē PEPP noguldītāju, ja nenokārtotas saistības liedz slēgt tā PEPP kontu.
48. pants
Maksas un atlīdzība saistībā ar maiņas pakalpojumu
1.PEPP noguldītājiem ir bezmaksas piekļuve to personīgajai informācijai, kuru tur nododošais vai saņemošais PEPP sniedzējs.
2.Nododošais PEPP sniedzējs sniedz saņemošā PEPP sniedzēja pieprasīto informāciju saskaņā ar 46. panta 4. punkta a) apakšpunktu, nepieprasot par to atlīdzību no PEPP noguldītāja vai saņemošā PEPP sniedzēja.
3.Kopējās maksas un atlīdzība, ko nododošais PEPP sniedzējs piemēro PEPP noguldītājam par pie tā turēta PEPP konta slēgšanu, nedrīkst pārsniegt 1,5 % no pozitīvā atlikuma, kas jānodod saņemošajam PEPP sniedzējam.
4.Maksas un atlīdzība, ja tāda ir, ko nododošais vai saņemošais PEPP sniedzējs piemēro PEPP noguldītājam par jebkādiem pakalpojumiem, kuri sniegti saskaņā ar 46. pantu, izņemot tos pakalpojumus, kas minēti šā panta 1., 2. un 3. punktā, ir samērīga un atbilst minētā PEPP sniedzēja faktiskajām izmaksām.
49. pants
PEPP noguldītāju aizsardzība pret finansiāliem zaudējumiem
1.PEPP sniedzējs nekavējoties atlīdzina visus finansiālos zaudējumus, tostarp maksas, atlīdzību un procentus, kas radušies PEPP noguldītājam un izriet tieši no maiņas procesā iesaistītā PEPP sniedzēja neatbilstības 46. pantā minētajiem pienākumiem.
2.Šā panta 1. punktā minētā atbildība neiestājas gadījumos, ja rodas ārkārtas un neparedzēti apstākļi, ko nevar kontrolēt PEPP sniedzējs, kas prasa ņemt vērā minētos apstākļus, no kuru sekām nevarētu izvairīties par spīti visām pūlēm panākt pretējo, vai, ja PEPP sniedzējam ar Savienības vai valsts leģislatīvajiem aktiem ir uzliktas citas juridiskas saistības.
3.Atbildību saskaņā ar 1. punktu nosaka atbilstīgi valsts līmenī piemērojamām juridiskajām prasībām.
4.PEPP noguldītājs sedz izmaksas un visu finansiālo zaudējumu risku, kas saistīts ar PEPP kontā turēto aktīvu atpakaļpirkšanu natūrā, lai tos no nododošā PEPP sniedzēja pārnestu uz saņemošo PEPP sniedzēju.
5.PEPP noguldītājs sedz izmaksas un visu finansiālo zaudējumu risku saistībā ar nododošā PEPP sniedzēja nodrošināto kapitāla aizsardzību. Šī kapitāla aizsardzība, kas ļauj PEPP noguldītājam atgūt ieguldīto kapitālu un nodrošina inflācijas indeksācijas mehānismu, tiek izmantota pakalpojumu sniedzēju maiņas brīdī.
50. pants
Informācija par maiņas pakalpojumu
1.PEPP sniedzēji nodrošina PEPP noguldītājiem šādu informāciju par maiņas pakalpojumu:
a) nododošā un saņemošā PEPP sniedzēja uzdevumi katrā maiņas procesa posmā, kā norādīts 46. pantā;
b) katra posma pabeigšanai paredzētais laiks;
c) maksas un atlīdzība, ko iekasē par maiņas procesu;
d) visa informācija, kuras sniegšana tiks pieprasīta no PEPP noguldītāja.
PEPP sniedzēji nodrošina arī citu informāciju, tostarp attiecīgos gadījumos informāciju, kas nepieciešama, lai Savienībā identificētu noguldījumu garantiju sistēmu, ieguldītāju kompensācijas sistēmu vai pensiju aizsardzības sistēmu, kurā PEPP sniedzējs ir biedrs. “Pensiju aizsardzības sistēma” ir mehānisms, ar ko PEPP noguldītājiem vai PEPP saņēmējiem izmaksāt kompensāciju PEPP sniedzēja maksātnespējas gadījumā.
2.Šā panta 1. punktā minētā informācija jebkurā laikā ir elektroniskā veidā pieejama PEPP sniedzēja tīmekļa vietnē, to dara pieejamu bez maksas papīra formātā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju visās PEPP sniedzēja telpās, kas pieejamas PEPP noguldītājiem, un to PEPP noguldītājiem sniedz pēc pieprasījuma.
VIII NODAĻA
DEKUMULĀCIJAS POSMS
51. pants
Ar dekumulācijas posmu saistītie nosacījumi
1.Saskaņā ar 3. pantu dalībvalstis nosaka PEPP nosacījumus, kas saistīti ar dekumulācijas posmu, ja vien tie nav noteikti šajā regulā.
2.Šādi nosacījumi var ietvert jo īpaši pensionēšanās vecuma noteikšanu, obligātu saikni starp pensionēšanās vecuma sasniegšanu un dekumulācijas posma sākšanu, minimālo laikposmu piederībai pie PEPP plāna, maksimālo laikposmu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lai pievienotos PEPP plānam, kā arī nosacījumus par atpakaļpirkšanu īpašu grūtību gadījumā.
52. pants
Izmaksāšanas veidi
1.PEPP sniedzēji var PEPP nodrošinātājiem darīt pieejamu vienu vai vairākus šādus izmaksāšanas veidus:
a) gadskārtējs pabalsts;
b) vienreizējs maksājums;
c) pensijas izņemšanas maksājumi;
d) minēto veidu kombinācijas.
2.PEPP noguldītāji pēc PEPP līguma noslēgšanas veic izmaksāšanas veida izvēli dekumulācijas posmam, un pēc tam akumulācijas posmā izvēli var mainīt reizi piecos gados, ja piemērojams.
IX NODAĻA
UZRAUDZĪBA
53. pants
Kompetento iestāžu veikta uzraudzība un EAAPI veikta pārraudzība
1.PEPP sniedzēja kompetentā iestāde pastāvīgi uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām. Tā arī atbild par to, lai tiktu uzraudzīta atbilstība pienākumiem, kas izklāstīti PEPP sniedzēja darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentos, un tā veikto pasākumu un strukturālās organizācijas atbilstība uzdevumiem, kas jāizpilda, sniedzot PEPP.
2.EAAPI pārrauga pensiju plānus, kas ir iedibināti vai tiek izplatīti Savienības teritorijā, lai pārliecinātos, ka tie neizmanto apzīmējumu “PEPP” vai nenorāda, ka tie ir PEPP, ja vien tie nav saņēmuši atļauju saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un neatbilst tiem.
3.EAAPI sadarbībā ar citām Eiropas uzraudzības iestādēm pārskata PEPP sniedzēju uzraudzības gada plānus, ko pieņēmušas kompetentās iestādes.
54. pants
Kompetento iestāžu pilnvaras
Katra dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajai iestādei ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas nepieciešamas to funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu.
55. pants
Sadarbība starp kompetentajām iestādēm un ar EAAPI
1.EAAPI un PEPP sniedzēja kompetentā iestāde savstarpēji sadarbojas un apmainās ar informāciju, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.
2.Kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 575/2013/ES 50 , Direktīvu 2009/138/EK, Direktīvu 2016/2341/ES, Direktīvu 2014/65/ES, Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES.
3.Kompetentās iestādes un EAAPI savstarpēji sadarbojas, lai pildītu savus attiecīgos šajā regulā noteiktos pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.
4.Kompetentās iestādes un EAAPI apmainās ar visu informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai pildītu savus attiecīgos šajā regulā noteiktos pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010, jo īpaši lai identificētu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.
5.Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē informāciju par sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismu, kā arī prasības, kas nepieciešamas, lai iepriekš minēto informāciju salīdzināšanas nolūkos atspoguļotu standartizētā formātā.
EAAPI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ... [deviņu mēnešu laikā pēc šās regulas spēkā stāšanās dienas].
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
56. pants
Domstarpību izšķiršana starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos
1.Ja PEPP sniedzēja vai izplatītāja kompetentā iestāde nepiekrīt citas dalībvalsts kompetentās iestādes darbības vai bezdarbības procedūrai vai saturam attiecībā uz šīs regulas piemērošanu, EAAPI pēc vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.
Gadījumos, kuros iesaistītas pārrobežu situācijas, un ja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt, ka pastāv domstarpības starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EAAPI pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Uzraudzības iestādes — Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes —pieprasījuma var palīdzēt iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.
2.EAAPI nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā attiecīgos laikposmus, kā arī jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā EAAPI darbojas kā vidutājs.
Ja 2. punktā minētā samierināšanas posma laikā attiecīgās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 44. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā izklāstīto procedūru var pieņemt attiecīgajām kompetentajām iestādēm saistošu lēmumu, pieprasot tām veikt īpašus pasākumus vai atturēties no pasākumiem, lai izšķirtu domstarpības ar mērķi nodrošināt Savienības tiesību aktu ievērošanu.
3.Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda EAAPI lēmumu un tādējādi nenodrošina PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz šo regulu, EAAPI var pieņemt atsevišķu PEPP sniedzējam vai izplatītājam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.
4.Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.
5.Regulas (ES) Nr. 1094/2010 50. panta 2. punktā minētajā ziņojumā EAAPI priekšsēdētājs norāda uz kompetento iestāžu domstarpību būtību un veidu, uz panāktiem izlīgumiem un lēmumiem, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.
X NODAĻA
SODI
57. pants
Administratīvie sodi un korektīvi pasākumi
1.Neskarot dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, kompetentās iestādes administratīvos sodus un korektīvus pasākumus var piemērot šādos gadījumos:
a)finanšu sabiedrība, kā minēts 5. panta 1. punktā, ir ieguvusi PEPP atļauju, sniedzot nepatiesas vai maldinošas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 5. un 6. pantu;
b)finanšu sabiedrība, kā minēts 5. panta 1. punktā, bez nepieciešamās atļaujas sniedz vai attiecīgi izplata produktus ar apzīmējumu “PEPP” vai “Viseiropas privāto pensiju produkts”;
c)PEPP sniedzējs ir pārkāpis 7. panta 3. punktu, pretēji 13. pantam nav sniedzis pārnesamības pakalpojumu vai saskaņā ar 17. pantu pieprasīto informāciju par minēto pakalpojumu vai nav spējis izpildīt IV nodaļā, V nodaļā, 43. pantā un VII nodaļā noteiktos pienākumus;
d)depozitārs nav izpildījis savus uzraudzības pienākumus saskaņā ar 42. pantu.
2.Šādi sodi un pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi, un tie ietver vismaz:
a)publisku paziņojumu, kurā saskaņā ar 59. pantu norādīta fiziskās vai juridiskās personas identitāte un pārkāpuma būtība;
b)rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;
c)pagaidu aizliegumu jebkurai finanšu sabiedrības pārvaldības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, kas tiek saukta pie atbildības, veikt pārvaldības funkcijas šādās sabiedrībās;
d)maksimālo administratīvo naudas sodu, kas ir vismaz EUR 5 000 000, bet dalībvalstī, kuras valūta nav euro, atbilstošo summu attiecīgajā valūtā [diena, kad šī regula stājas spēkā];
e)attiecībā uz juridisku personu – maksimālo administratīvo naudas sodu, kas minēts d) apakšpunktā, vai līdz 10 % no gada apgrozījuma kopsummas, kas norādīta jaunākajā pieejamā finanšu pārskatā, ko apstiprinājusi tās izpildinstitūcija; ja juridiskā persona ir mātessabiedrība vai mātessabiedrības meitassabiedrība, kurai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES 51 jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats, izmantojamā gada apgrozījuma kopsumma ir gada apgrozījuma kopsumma vai attiecīgais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības tiesību aktiem, kas norādīta jaunākajā pieejamā konsolidētajā finanšu pārskatā, kuru apstiprinājusi galvenās mātessabiedrības izpildinstitūcija;
f)maksimālo administratīvo naudas sodu, kas vismaz divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūto ieguvumu summu (ja šādu ieguvumu var konstatēt), pat ja tas pārsniedz d) un e) apakšpunktā minēto maksimālo summu.
3.Ja 1. punktā minētie noteikumi attiecas uz juridiskām personām, kompetentās iestādes 2. punktā minētos administratīvos sodus un korektīvos pasākumus piemēro attiecībā uz izpildinstitūcijas amatpersonām un citām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir saucamas pie atbildības par pārkāpumu.
4.Jebkurš lēmums, ar kuru piemēro 2. punktā noteiktos administratīvos sodus vai korektīvos pasākumus, ir pienācīgi pamatots un to ir tiesības pārsūdzēt tiesā.
58. pants
Administratīvo sodu un korektīvu pasākumu piemērošanas pilnvaru izmantošana
1.Kompetentās iestādes savas pilnvaras piemērot 57. pantā minētos administratīvos sodus un korektīvos pasākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu izmanto:
a)tieši;
b)sadarbībā ar citām iestādēm;
c)vēršoties kompetentajā tiesu iestādē.
2.Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar šīs regulas 57. pantu piemērota administratīva soda vai korektīva pasākuma veidu un apmēru, ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:
a)pārkāpuma būtiskumu, smagumu un ilgumu;
b)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;
c)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, finansiālo stāvokli, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas apgrozījuma kopsumma vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvu vērtība;
d)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, ja tos var konstatēt, un to nozīmīgums;
e)pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;
f)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gatavību sadarboties ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;
g)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, iepriekš izdarītos pārkāpumus.
59. pants
Administratīvo sodu un korektīvu pasākumu publicēšana
1. Kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs nekavējoties publicē lēmumu, ar kuru tiek piemēroti administratīvi sodi vai korektīvi pasākumi par šīs regulas pārkāpumiem, pēc tam, kad soda vai pasākuma adresāts ir ticis informēts par minēto lēmumu.
2.Publikācijā, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, par pārkāpumu atbildīgās personas identitāti un piemēroto sodu vai pasākumu.
3.Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu identitātes un personas datu publicēšana būtu nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, vai ja kompetentā iestāde uzskata, ka šāda publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai noritošu izmeklēšanu, tā:
a)atliek lēmuma, ar ko piemēro sodu vai pasākumu, publicēšanu līdz brīdim, kad šādas nepublicēšanas iemesli vairs nepastāv; vai
b)publicē lēmumu, ar ko piemēro administratīvo sodu vai korektīvu pasākumu, saprātīgu laikposmu neizpaužot lēmuma adresāta identitāti un personas datus, ja ir sagaidāms, ka šajā laikposmā beigs pastāvēt šādas anonīmas publikācijas iemesli, ja vien šāda anonīma publikācija nodrošina attiecīgo personas datu iedarbīgu aizsardzību; vai
c)lēmumu par administratīvā soda vai korektīva pasākuma piemērošanu nepublicē vispār, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājuma varianti tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai nodrošinātu:
i)to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;
ii)šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par maznozīmīgiem.
4.Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums publicēt sodu vai pasākumu anonīmi, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt. Ja lēmums par administratīva soda vai korektīva pasākuma piemērošanu tiek pārsūdzēts attiecīgajās tiesu iestādēs, kompetentās iestādes arī šo informāciju un visu turpmāko informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu nekavējoties pievieno savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Tā publicē arī jebkuru tiesas nolēmumu, ar ko atceļ lēmumu par soda vai pasākuma piemērošanu.
5.Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura publikācija, kas minēta 1.–4. punktā, tās oficiālajā tīmekļa vietnē ir pieejama vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Publikācijā iekļautos personas datus kompetentā iestāde savā oficiālajā tīmekļa vietnē glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.
60. pants
Pienākums iesniegt EAAPI informāciju saistībā ar administratīvajiem sodiem un korektīviem pasākumiem
1.Kompetentās iestādes informē EAAPI par visiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemēroti, bet nav publicēti atbilstīgi 59. panta 1. punktam.
2.Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EAAPI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un korektīviem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 57. pantu.
EAAPI minēto informāciju publicē gada ziņojumā.
3.Ja kompetentā iestāde sabiedrībai ir darījusi zināmu informāciju par administratīvu sodu vai citu pasākumu, tā vienlaikus par šo faktu ziņo EAAPI.
XI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
61. pants
Personas datu apstrāde
Attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas ietvaros PEPP sniedzēji un kompetentās iestādes savus uzdevumus šīs regulas nolūkos veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko EAAPI veic šīs regulas ietvaros, EAAPI ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.
62. pants
Deleģēšanas īstenošana
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Pilnvaras pieņemt 24. panta 3. punktā, 26. panta 3. punktā, 28. panta 2. punktā, 32. panta 7. punktā un 39. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai uz nenoteiktu laiku piešķir no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. panta 3. punktā, 26. panta 3. punktā, 28. panta 2. punktā, 32. panta 7. punktā un 39. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.Saskaņā 24. panta 3. punktu, 26. panta 3. punktu, 28. panta 2. punktu, 32. panta 7. punktu un 39. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.
63. pants
Novērtēšana un ziņošana
Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija veic šīs regulas novērtējumu un, apspriedusies ar EAAPI, ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
Ja novērtējumā konstatē nopietnas problēmas saistībā ar Regulas darbību, ziņojumā būtu jāizklāsta, kā Komisija plāno risināt identificētās problēmas, tostarp iespējamās pārskatīšanas pasākumus un grafiku.
64. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2. Attiecīgās politikas jomas
1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4. Mērķis(-i)
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6. Ilgums un finansiālā ietekme
1.7. Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5. Trešo personu iemaksas
3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP)
1.2. Attiecīgās politikas jomas
Finanšu pakalpojumi
1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 52
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4. Mērķis(-i)
·Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu
·Konkrētais(-ie) mērķis(-i)
Konkrētais mērķis Nr. 2.4.
Patērētājiem ir pieejami droši un uzticami apdrošināšanas, pensiju un PVKIU produkti
·Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
Turpināt attīstīt ES kapitāla tirgus virzībā uz pietiekami dziļiem, likvīdiem un efektīviem tirgiem, kas ES veicina ieguldījumus un izaugsmi. Labi funkcionējošs iekšējais tirgus privātajām pensijām varētu būtiski veicināt:
- to, ka patērētājiem tiek nodrošināta piemērota privāto pensiju produktu izvēle ar vismaz minimāliem ES kvalitātes standartiem, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību,
- to, ka patērētājiem un pensiju produktu sniedzējiem tiek nodrošināta atbilstīga piekļuve tirgum visā ES.
·Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
Pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pārraudzīs tās piemērošanu ar regulāriem EAAPI ziņojumiem (piem., ar uzraudzības procesa ikgadēju koordināciju), kā arī regulāri sazinoties ar ieinteresētajām personām (piem., patērētājiem, nozari un/vai EUI).
Galvenie pasākuma ietekmes pārraudzības rādītāji (novērtēti, piem., 5 gadus pēc PEPP regulas spēkā stāšanās).
Galvenie darbības rādītāji, lai pārraudzītu mērķi palielināt ieguldījumus ES un veicināt KTS pabeigšanu.
1. GDR. Privāto pensiju produktu (tostarp valsts PPP un PEPP) kopējā apguve (pārvaldīšanā esošo aktīvu ziņā) salīdzinājumā ar pamatscenāriju.
Visu PPP, tostarp valsts PPP un PEPP, kopējā apguve pārvaldīšanā esošo aktīvu ziņā ir panākumu novērtējums, jo ar PEPP tiks noteikts etalonrādītājs produkta iezīmju ziņā. Konkurences dēļ valstu PPP varētu pārņemt PEPP iezīmes, palielinot apguvi. Panākumus var novērtēt, ja kopējās apguves tendence būtu statistiski augstāka par pamatscenārija apguvi (ietverot valstu PPP). Šī informācija ir pieejama, izmantojot Eurostat mājsaimniecību statistikas apsekojumu apvienojumā ar EAAPI informāciju.
2. GDR. PEPP sniedzēju un ieguldījumu, kas veikti PEPP, ģeogrāfiskais un nozaru sadalījums
Plašs PEPP apguves ģeogrāfiskais spektrs pierādītu to popularitāti neatkarīgi no mājsaimniecību relatīvās pārticības dažādās dalībvalstīs un sniegtu pierādījumus par ieguldījumu KTS. Plašs PEPP sniedzēju loks no dažādiem finanšu nozares sektoriem liecinātu par PEPP ekonomisko dzīvotspēju un pieaugošu starpnozaru konkurenci un sniegtu pierādījumus par patiesa vienotā tirgus izveidi attiecībā uz privātajām pensijām KTS ietvaros.
GDR, lai pārraudzītu produktu iezīmju uzlabošanu privāto pensiju tirgū
3. GDR. PEPP reģistrāciju skaits, kas iegūts no EAAPI uzturētā centrālā reģistra
Pieteikumu skaits pēc PEPP ieviešanas sniedz svarīgu informāciju par iezīmju, kas saistītas ar PEPP, pieejamību un izmantošanu tirgū.
4. GDR. PPP (tostarp valstu PPP un PEPP) relatīvā daļa salīdzinājumā ar mājsaimniecību finanšu aktīviem.
Statistisks pieaugums relatīvajā daļā (salīdzinājumā ar pamatscenāriju) nozīmētu, ka pēc PEPP ieviešanas mājsaimniecībām lielāka ietaupījumu daļa ir PPP, nevis citu finanšu aktīvu turējumos, piemēram, krājnoguldījumos. Šī statistika ir pieejama, izmantojot Eurostat mājsaimniecību statistikas apsekojumu apvienojumā ar EAAPI informāciju.
GDR, lai pārraudzītu PPP sniegšanu pārrobežu līmenī un pārnesamību.
5. GDR. To pakalpojumu sniedzēju skaits, kas izmanto pasi piecu gadu laikā (pakalpojumu sniedzēju pārrobežu darbības, izmantojot vai nu pakalpojumu sniegšanas brīvību, vai arī brīvību veikt uzņēmējdarbību)
Pakalpojumu sniedzēju, kas izmanto pasi, skaita pozitīva tendence ir sniedzēju pārrobežu darbības pieauguma rādītājs. Šai informācijai vajadzētu būt pieejamai kompetentajām iestādēm un EUI.
6. GDR. To PEPP relatīvā daļa (pārvaldīšanā esošo aktīvu skaita un vērtības ziņā), kam ir vairāk nekā viens (valsts) nodalījums salīdzinājumā ar visiem PPP (tostarp valstu PPP un PEPP) (indivīdu pārrobežo darbības novērtējums).
To PEPP daļas, kam ir vairāk nekā viens nodalījums, skaita pozitīva tendence ir rādītājs, ka indivīdi piedalās PEPP pārrobežu kontekstā. Šai informācijai vajadzētu būt pieejamai kompetentajām iestādēm un EUI.
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
·Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Saskaņā ar regulu EAAPI uztic konkrētas uzraudzības pilnvaras. Proti, tā būs atbildīga par atļauju piešķiršanu PEPP un par centrāla reģistra izveidi un uzturēšanu. Turklāt tā koordinēs uzraudzību ar citām EUI un VUI.
Īstermiņā EAAPI būs jāievieš iekšējās administratīvās procedūras, jāizveido centrāls reģistrs, jāizstrādā īstenošanas standarti un būs jābūt gatavai piešķirt atļaujas PEPP.
Ilgtermiņā EAAPI vajadzēs spēt koordinēt uzraudzību, koordinējot valstu kompetento iestāžu uzraudzību. Turklāt EAAPI būs arī jāapkopo informācija un jāziņo par tiem tirgus datiem, par kuriem EAAPI saskaņā ar regulu ir pienākums periodiski ziņot Komisijai.
·Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kas citādi veidotos, ja dalībvalsts rīkotos atsevišķi.
Eiropas līmeņa rīcības iemesli (ex-ante)
- Mazināt risku, ka dažādas valstu kompetentās iestādes regulas noteikumus piemēros atšķirīgi un nekonsekventi.
- Iesaistīto valstu kompetento iestāžu daudzveidība un kompetences konfliktu risks (attiecībā uz ko ierosina saistošu starpniecību).
Kā norādīts ietekmes novērtējumā, uzticot EAAPI reģistrāciju un uzraudzības koordināciju saistībā ar PEEP, minētās problēmas tiks ievērojami samazinātas vai atrisinātas.
Pievienotā vērtība, ko paredzams radīt Savienībā (ex-post) [...]
Vienotā tirgus izveide PEPP un tā pienācīgas darbības nodrošināšana.
·Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Šis uzraudzības modelis ir pierādīta rentabla metode, lai sasniegtu mērķi izveidot patiesu vienoto tirgu un atbilstīgu KTS perspektīvu ar augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Eiropas Uzraudzības iestādēm jau ir uzticēti līdzīgi uzdevumi, un pieredze kopumā ir bijusi pozitīva.
·Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
EAAPI uzraudzības konverģences jomā ir ierobežotas pilnvaras. Sinerģiju varētu iegūt no pašreizējām EAAPI pilnvarām pārbaužu uz vietas un uzraudzības konverģences jomā, lai gan EAAPI vēl nav uzticētas pilnvaras piešķirt atļaujas.
1.6.
Ilgums un finansiālā ietekme
◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
◻ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.
X Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2019. līdz 2020. gadam,
pēc kura turpinās normāla darbība
1.7. Paredzētie pārvaldības veidi 53
◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
X Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:
◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;
◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
X Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
◻ publisko tiesību subjektiem;
◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.
Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1. Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt periodiskumu un nosacījumus.
Saskaņā ar jau spēkā esošajiem pasākumiem EAAPI regulāri sagatavo ziņojumus par savu darbību (tostarp iekšējos ziņojumus augstākajai vadībai, valdes ziņojumus, sešu mēnešu darbības ziņojumus akcionāru padomei un gada pārskatu) un sadarbojas Revīzijas palātas un Iekšējās revīzijas dienesta veiktās revīzijās par resursu izmantošanu. Šobrīd ierosinātās uzraudzības un ziņošanas darbības atbildīs jau pastāvošajām prasībām.
2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma
·Apzinātie riski
Saistībā ar juridisku, ekonomisku, efektīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no priekšlikuma, paredzams, ka priekšlikums neradīs jaunus riskus, ko pašlaik nesedz EAAPI esošais iekšējās kontroles satvars.
·Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Pārvaldības un kontroles sistēmas, kas paredzētas EAAPI regulā, jau tiek īstenotas. EAAPI cieši sadarbojas ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienestu, lai nodrošinātu, ka visās iekšējās kontroles jomās tiek ievēroti atbilstīgi standarti. Šie pasākumi tiks piemēroti arī attiecībā uz EAAPI lomu saskaņā ar šo priekšlikumu. Gada iekšējās revīzijas ziņojumus nosūta Komisijai, Parlamentam un Padomei.
·Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums
Nepiemēro
2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.
Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EAAPI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).
EAAPI pievienojās Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, un tā nekavējoties izdeva attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu EAAPI personālu.
EAAI pašlaik ir īpaša krāpšanas apkarošanas stratēģija un no tās izrietošs rīcības plāns. Stratēģija un rīcības plāns tika ieviesti 2014. gadā. EAAPI pastiprinātās darbības krāpšanas apkarošanas jomā atbildīs Finanšu regulā noteiktajiem noteikumiem un norādījumiem (krāpšanas apkarošanas pasākumi kā daļa no stabilas finanšu pārvaldības), OLAF krāpšanas apkarošanas politikai, noteikumiem, kas paredzēti Komisijas stratēģijā krāpšanas apkarošanai (COM(2011)376), kā arī Vienotajā pieejā par decentralizētām aģentūrām (2012. gada jūlijs) un ar to saistītajā ceļvedī.
Regulā, ar ko izveido EAAPI, ir paredzēti noteikumi par EAAPI budžeta un piemērojamo finanšu noteikumu īstenošanu un kontroli.
[…]
3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
Numurs
|
Dif./nedif. 54 |
no EBTA valstīm 55 |
no kandidātvalstīm 56 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
1a |
12 02 05 EAAPI |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
No jauna veidojamās budžeta pozīcijas / nepiemēro
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
Numurs
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
[…][XX.YY.YY.YY.] |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem
·Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Numurs |
[Izdevumu kategorija 1A.……………………………………………………………….] |
ĢD: FISMA |
2019. gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
• Darbības apropriācijas |
|||||||||||
Budžeta pozīcijas numurs – 12 02 05 EAAPI |
Saistības |
(1) |
0,348 |
0,251 |
Piezīme: 100 % būtu attiecīgi 870,5 tūkstoši 2019. gadam un 629,2 tūkstoši 2020. gadam, jo pastāv līdzfinansēšanas mehānisms 60/40, tikai 40 % ir minēti šeit |
||||||
Maksājumi |
(2) |
0,348 |
0,251 |
||||||||
Budžeta pozīcijas numurs |
Saistības |
(1.a) |
|||||||||
Maksājumi |
(2.a) |
||||||||||
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 57 |
|||||||||||
Budžeta pozīcijas numurs |
(3) |
||||||||||
KOPĀ FISMA ĢD apropriācijas – (40 %) |
Saistības |
=1+1.a +3 |
0,348 |
0,251 |
|||||||
Maksājumi |
=2+2.a +3 |
0,348 |
0,251 |
|
Saistības |
(4) |
||||||||
Maksājumi |
(5) |
|||||||||
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||||
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas <….> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas |
Saistības |
=4+ 6 |
||||||||
Maksājumi |
=5+ 6 |
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas
• KOPĀ darbības apropriācijas |
Saistības |
(4) |
||||||||
Maksājumi |
(5) |
|||||||||
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||||
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
|
Saistības |
=4+ 6 |
||||||||
Maksājumi |
=5+ 6 |
|
5 |
“Administratīvie izdevumi” |
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
ĢD: <…….> |
||||||||||
• Cilvēkresursi |
||||||||||
• Citi administratīvie izdevumi |
||||||||||
KOPĀ — ĢD <….> |
Apropriācijas |
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas |
(Saistību summa = maksājumu summa) |
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
N gads 58 |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas |
Saistības |
0,348 |
0,251 |
|||||||
Maksājumi |
0,348 |
0,251 |
·Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas
X Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā: NEPIEMĒRO
Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
Norādīt mērķus un rezultātus ⇩ |
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
REZULTĀTI |
|||||||||||||||||||
Rezultāta veids 59 |
Rezultāta vidējās izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Kopējais rezultātu daudzums |
Kopējās izmaksas |
||
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 60 … |
|||||||||||||||||||
- Rezultāts |
|||||||||||||||||||
- Rezultāts |
|||||||||||||||||||
- Rezultāts |
|||||||||||||||||||
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
|||||||||||||||||||
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
- Rezultāts |
|||||||||||||||||||
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
KOPĒJĀS IZMAKSAS |
·Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
·Kopsavilkums
X Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas
◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
N gads 61 |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA |
||||||||
Cilvēkresursi |
||||||||
Citi administratīvie izdevumi |
||||||||
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA |
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 62 |
||||||||
Cilvēkresursi |
||||||||
Citi administratīvie izdevumi |
||||||||
Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
KOPĀ |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.1. Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem
X Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu
◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
||||||||
XX 01 01 02 (Delegācijas) |
||||||||
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |
||||||||
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |
||||||||
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 63 |
||||||||
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
||||||||
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) |
||||||||
XX 01 04 yy 64 |
- galvenajā mītnē |
|||||||
- delegācijās |
||||||||
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) |
||||||||
10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) |
||||||||
Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |
||||||||
KOPĀ |
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
|
Ārštata darbinieki |
3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai
◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā
Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.
[…]
◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma
Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.
[…]
3.2.5. Trešo personu iemaksas
◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu
X Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:
Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
2019. gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
Norādīt līdzfinansējuma struktūru — VKI 60 % |
0,870 |
0,629 |
Piezīme: 100 % |
|||||
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas |
0,522 |
0,377 |
Piezīme: 60 % līdzfinansēšanas mehānisma dēļ |
3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus
◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
◻ pašu resursus
◻ dažādus ieņēmumus
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
Budžeta ieņēmumu pozīcija |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 65 |
||||||
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
………….. pants |
Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).
[…]
Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.
[…]
PIELIKUMS priekšlikuma regulai par Viseiropas privāto pensiju produktiem (PEPP) tiesību akta finanšu pārskatam
Izmantotā metodoloģija un galvenie pieņēmumi
Izmaksas, kas saistītas ar PEPP uzraudzības koordinēšanu, ko veic EAAPI, ir aplēstas, pamatojoties uz trim izmaksu kategorijām: personāla izmaksas, infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas, kas atbilst klasifikācijai EAAPI budžetā.
Saskaņā ar Komisijas pašreizējām sākotnējām aplēsēm PEPP atļauju piešķiršanas un uzraudzības uzdevumu veikšanai būs vajadzīgi trīs jauni darbinieki 2019. gadā un viens papildu darbinieks 2020. gadā. Šie darbinieki papildinātu pašlaik EAAPI strādājošo darbinieku skaitu, uz kuru attiecas pašreizējais EAAPI budžets. Izmaksas tiek dalītas ar dalībvalstīm, izmantojot 60/40 attiecību.
Tas, ka ir nepieciešams lielāks darbinieku skaits, atspoguļo papildu uzdevumus, kurus ar šo regulu uztic EAAPI, un ir saistīts ar PEPP uzraudzības koordinēšanu:
·sagatavoties atļauju piešķiršanas procesam un pārvaldīt to;
·izveidot un uzturēt centrālu reģistru 66 ;
·izstrādāt tehniskos standartus, kā paredzēts šajā regulā;
·atvieglot valstu kompetento iestāžu sadarbību;
·sagatavot pastāvīgas uzraudzības, ko veic valstu kompetentās iestādes, koordinācijas uzsākšanu: izveidot ziņošanas un uzraudzības sistēmu;
·ik gadu uzraudzīt un ziņot par GDR.
Šie jaunie uzdevumi ir noteikti ierosinātajā regulā un sīkāk aprakstīti paskaidrojuma rakstā. Tie citstarp ietver PEPP reģistrāciju, reģistrētu PEPP uzraudzības koordināciju, regulāras saziņas pieprasīšanu no uzraudzīto struktūru pārvaldības/personāla, atbildes uz valstu kompetento iestāžu vai patērētāju jautājumiem, sūdzībām vai pieprasījumiem, pārraudzību par to, kā PEPP atbilst PEPP regulā noteiktajām prasībām, informācijas pieprasīšanu no PEPP vai plānu pārvaldībā iesaistītajām personām, pārbaužu veikšanu uz vietas, ierakstu pārbaudes un personu uzklausīšanu par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. EAAPI varētu arī pildīt lomu saistībā ar valstu kompetento iestāžu pilnvarām atsaukt reģistrāciju un veikt citus uzraudzības pasākumus, kā norādīts PEPP regulas 57. pantā, un, sniedzot pierādījumus par pārkāpumu un ierosinot soda naudas vai soda maksājuma apmēru, noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus tiem PEPP, kas neievēro šīs regulas noteikumus. Turklāt EAAPI varētu veikt saistošu starpniecību, ja to pieprasītu valstu kompetentās iestādes.
Turpmāk ir aprakstīti vispārīgi pieņēmumi par papildu resursu aprēķinu, jaunu darbinieku izmaksām un papildu infrastruktūras izmaksām.
Vispārīgi pieņēmumi, kas izdarīti, aprēķinot papildu resursus
Aprēķinot papildu resursus, ir izdarīti šādi pieņēmumi.
Tiek pieņemts, ka regula stāsies spēkā 2019. gada sākumā un, pamatojoties uz vispārējo interesi, kas izteikta ieinteresēto personu sanāksmēs, tiek lēsts, ka turpmākajos piecos gados PEPP reģistrācijai pieteiksies aptuveni 325 pakalpojumu sniedzēji, ko pamato pieredze, kura gūta saistībā ar tādiem citiem jauniem režīmiem, kā piemēram, ar AKUI (80 reģistrācijas divos gados) un IIF (5 vienā gadā). Pēc reģistrācijas valstu kompetentajām iestādēm ir jāuzrauga minētie PEPP, un šo uzraudzību koordinē EAAPI.
Tiek lēsts, ka papildu amatus veidos AD7 līmeņa pastāvīgie darbinieki vai arī pagaidu darbinieki ar vidējām algas izmaksām EUR 138 000 apmērā, kā norādīts 1. tabulā.
Vispārīga piezīme: EAAPI izmaksas šobrīd ar attiecību 60/40 tiek dalītas starp dalībvalstīm un Komisiju.
1. tabula. Personāla izmaksas
Personāla kategorija |
Kopējās vidējās izmaksas, kas izmantojamas finanšu pārskatos (*) |
Vidējās izmaksas bez “habillage” (**) |
Ierēdnis |
138 000 EUR/gadā |
115 000 EUR/gadā |
Pagaidu darbinieks |
138 000 EUR/gadā |
115 000 EUR/gadā |
(**) Nekustamā īpašuma izdevumi, mēbeles, IT, utt.
Citi pieņēmumi.
Tā kā EAAPI atrodas Frankfurtē, tiek piemērots algas korekcijas koeficients 0,972, jo dzīves dārdzība salīdzinājumā ar Briseli ir zemāka.
Komandējumu izmaksas tiek lēstas EUR 10 000 uz vienu darbinieku gadā.
Ar darbā pieņemšanu saistītās izmaksas (ceļošana, viesnīca, ārsta apskates, iekārtošanās un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas utt.) tiek lēstas EUR 12 700 apmērā uz vienu darbinieku.
Papildu darbinieku skaita aprēķins
Lai aprēķinātu EAAPI papildu darbinieku skaitu, jaunie uzdevumi tiek sadalīti trijās galvenajās jaunā EAAPI piešķirtā darba jomās: atļauju piešķiršanas, uzraudzības koordinācijas un politikas darbs. Šajās jomās ņem vērā šādu darba apjoma aplēsi.
Attiecībā uz atļauju piešķiršanu tiek lēsts, ka viena amatpersona (skaidrības labad pieņem, ka tā ir vienlīdzīga vienam pilnslodzes ekvivalentam) vienu atļauju varētu apstrādāt divās nedēļās, kas nozīmē aptuveni 25 atļaujas gadā. Tiek pieņemts, ka pirmajā piemērošanas gadā (t. i., 2019. gadā) būs aptuveni 25 pieteikumi, kuru skaits katrā no nākamajiem pilnajiem gadiem pieaugs līdz 75 pieteikumiem.
Pirmajā gadā faktiskais uzraudzības koordinācijas pienākumu apmērs būs neliels, jo valstu kompetento iestāžu uzraugāmo plānu skaits joprojām būs mazs, bet palielināsies līdz ar plānu tempa pieaugumu katru gadu. Zināmu sinerģiju varētu panākt, izmantojot EAAPI pašreizējās pilnvaras uzraudzības konverģences jomā, lai gan jaunās EAAPI piešķirtās pilnvaras saistībā ar PEPP ir plašākas.
Attiecībā uz politikas darbu tiek ņemts vērā tas, ka, pirmkārt, regulā EAAPI tiek piešķirtas vairākas pilnvaras darbam ar tehniskajiem standartiem. Otrkārt, tiktu sagaidīta uzraudzība un ziņošana par galvenajiem darbības rādītājiem. Šajā jomā ir jāpanāk zināma sinerģija; EAAPI jau ir zinātība politikas jomā, ar ko varētu uzņemties daļu jauno uzdevumu, kamēr tiek risināta nepieciešamība piesaistīt zinātību konkrētās jomās.
Specializēta informācijas tehnoloģija un atbalsts pamatā nozīmē to, ka ir jāizveido centrālais reģistrs vai PEPP reģistrs, kā arī atbalsta infrastruktūra, lai ziņotu par galvenajiem darbības rādītājiem, un darbinieku skaita aprēķina nolūkos tiek pieņemts, ka to sedz EAAPI pašreizējais personāls.
2. tabulā sniegts EAAPI kopējais lēstais papildu personāla skaits uz darbības jomu saistībā ar PEPP.
2. tabula. Kopā FTE gadā uz jomu saistībā ar PEPP
Kopā FTE gadā saistībā ar PEPP |
2019. gads |
2020. gads |
Atļaujas piešķiršana |
1. |
2. |
Uzraudzības koordinācija |
1. |
1. |
Politikas darbs |
1. |
1. |
Kopā |
3. |
4. |
Nākotnes vajadzības pēc 2020. gada tiks aprēķinātas un līdzekļi tām tiks piešķirti daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.
Infrastruktūras izdevumu aprēķināšana
Galvenie izdevumi papildu infrastruktūrā ir saistīti ar centrāla reģistra izveidi, papildu ziņošanas prasībām un datu bāzes izveidi, lai uzraudzītu galvenos darbības rādītājus. Attiecībā uz minētajiem IT izdevumiem tiek pieņemts, ka kopumā būs nepieciešami EUR 400 000, kuros ierēķinātas 10 % uzturēšanas izmaksas gadā. Pieņēmumi, kas ir pamatā šai kopsummai:
·centrāla reģistra vai PEPP reģistra izveidošana un uzturēšana;
·varētu paredzēt izveidot “centrālu reģistru”, kas ir līdzīgs vienam no jau pastāvošajiem reģistriem, piemēram, AKUI prudenciālo noteikumu reģistram; ar vairākiem simtiem segtu pensiju produktu, kas ietver produkta nosaukumu, finanšu datus, GDI un, iespējams, kvalitatīvo informāciju; atjauno reizi gadā; darbību sāk 2019. gadā vai vēlākais 2020. gada sākumā;
·lai sagatavotos uzsākt pastāvīgas uzraudzības koordinēšanu: izveidot ziņošanas un uzraudzības sistēmu, apkopotie “centrālā reģistra” dati būtu jāintegrē EAAPI centrālajā repozitorijā un jādara pieejami, izmantojot korporatīvo darījumdarbības informācijas risinājumu; būtu nepieciešams integrācijas darbs, un jauniem darbiniekiem būs jāiegūst jaunas licences.
Izdevumu kopsumma 2019.–2020. gadam
Ņemot vērā iepriekšminēto pieņēmumu, lēstās kopsummas PEPP uzdevumiem, ko veiks EAAPI, attiecībā uz 2019.–2020. gadu ir norādītas 3. tabulā.
3. tabula. EAAPI kopējie saistītie izdevumi attiecībā uz PEPP 2019.–2020. gadā
Summa (tūkstošos)
Izmaksu veids |
Aprēķins |
||
2019. gads |
2020. gads |
||
Personāla izmaksas/Algas un pabalsti |
138 000 uz vienu darbinieku x 0,972 |
402,4 |
536,5 |
Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi |
12 700 fiksēta summa uz vienu jaunu darbinieku |
38,1 |
12,7 |
Komandējumu izdevumi |
10 000 uz vienu darbinieku gadā |
30 |
40 |
Infrastruktūra / IT |
400 000 + 10 % uzturēšana |
400 |
40 |
Kopā (*) |
870,5 |
629,2 |
(*) Kopsumma: neņemot vērā 60/40 attiecību starp dalībvalstīm/Komisiju attiecībā uz EAAPI budžetu.