Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017IP0130

    Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par Eiropas Solidaritātes korpusu (2017/2629(RSP))

    OV C 298, 23.8.2018, p. 68–72 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    23.8.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 298/68

    P8_TA(2017)0130

    Eiropas Solidaritātes korpuss

    Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par Eiropas Solidaritātes korpusu (2017/2629(RSP))

    (2018/C 298/10)

    Eiropas Parlaments,

    —

    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

    —

    ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu “Eiropas solidaritātes korpuss” (COM(2016)0942),

    —

    ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par Eiropas Brīvprātīgo dienestu un brīvprātīgā darba veicināšanu Eiropā (1),

    —

    ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par kultūru dialoga, kultūras daudzveidības un izglītības lomu ES pamatvērtību veicināšanā (2),

    —

    ņemot vērā 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā (3),

    —

    ņemot vērā 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par jauniešu nodarbinātību (4),

    —

    ņemot vērā 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju (5),

    —

    ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (6),

    —

    ņemot vērā Eiropas Brīvprātīgā darba politikas programmu (PAVE) un projektu Eiropas Hartai par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem (7),

    —

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (8),

    —

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus +” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (9),

    —

    ņemot vērā jautājumu Komisijai par brīvprātīgo darbu un Eiropas Brīvprātīgo dienestu (O-000107/2016 – B8-1803/2016),

    —

    ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas Solidaritātes korpusu (O-000020/2017 – B8-0210/2017 un O-000022/2017 – B8-0211/2017),

    —

    ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

    —

    ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

    A.

    tā kā Eiropas Savienība balstās uz pamata idejām, vērtībām un principiem, par ko dalībvalstis vienojušās un ko tās apņēmušās ievērot;

    B.

    tā kā Eiropas Savienības solidaritātes princips ir viens no tās pamatprincipiem un ir balstīts gan uz priekšrocību, gan uz sloga dalīšanu;

    C.

    tā kā solidaritātes princips ir sekmējis Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) izveidi un savā 20 gadu pastāvēšanas laikā šis dienests ir devis lieliskus rezultātus, kurus nevajadzētu zaudēt;

    D.

    tā kā ES iestādēm un dalībvalstīm stingri jāapņemas aktīvi atbalstīt iedzīvotāju pilsonisko iesaistīšanos un jāatzīst, ka brīvprātīgais darbs palīdz stiprināt solidaritātes izjūtu, sociālo atbildību un kopējas pilsonības vērtības un pieredzi;

    E.

    tā kā Eiropas Solidaritātes korpusa (ESK) izveides pamatā jābūt kopīgām ES vērtībām, kas noteiktas Līgumos un Pamattiesību hartā; tā kā ESK mērķim vajadzētu būt attīstīt kopienas, solidaritātes un sociālās atbildības izjūtu Eiropā, nodrošinot arī jēgpilnu un iespēcinošu brīvprātīgā darba, darba, stažēšanās vai māceklības pieredzi;

    F.

    tā kā kvalitatīvs brīvprātīgais darbs var pavērt ceļu uz nodarbinātību un sociālās iekļaušanas iespējas;

    G.

    tā kā lielākā daļa brīvprātīgā darba notiek ārpus ES programmām un ir jāatbalsta, izveidojot labvēlīgus juridiskos un finansiālos apstākļus;

    H.

    tā kā attiecībā uz brīvprātīgo darbu Eiropas Savienībā EVS ir pastāvošā references sistēma ar 20 gadu ilgu efektīvas darbības, zinātības nodrošināšanas un mācību sasniegumu pieredzi; tā kā jebkādām jaunām ES mēroga brīvprātīgā darba programmām būtu jāpapildina un jāizmanto pieredze, ko guvis EVS un citas sekmīgas ES brīvprātīgā darba programmas, piemēram, ES palīdzības brīvprātīgie;

    I.

    tā kā ESK varētu būt iespēja jauniešiem — tā galvenajai mērķgrupai (īpaši jauniešiem no marginalizētām kopienām un jauniešiem nabadzīgos sociālekonomiskajos apstākļos) — dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrībā, kā arī iespēja uzlabot ES iesaistes redzamību un atdzīvināt plašākas diskusijas par brīvprātīgo darbu Eiropā un tā devumu sabiedrībai;

    J.

    tā kā pilsoniskās sabiedrības un jauniešu organizācijas ir svarīgas kā kvalitatīvas vietējā, nacionālā un pārrobežu brīvprātīgā darba pieredzes nodrošinātājas; tā kā šajā sakarā nepieciešams pastāvīgs atbalsts un labvēlīgi juridiskie un finansiālie apstākļi;

    K.

    tā kā kopš 2016. gada decembra, kad sāka darboties Komisijas tiešsaistes platforma, ESK reģistrējušies jau vairāk nekā 20 000 cilvēku;

    L.

    tā kā Komisija tiek mudināta nākt klajā ar skaidru un sīki izstrādātu ESK tiesisko regulējumu, kurā būtu ņemti vērā turpmāk izklāstītie Eiropas Parlamenta ieteikumi,

    Eiropas solidaritāte

    1.

    		 uzskata, ka ir svarīgi skaidri definēt solidaritātes darbības ES līmenī; prasa, lai Komisija nosaka ESK mērķus un nodrošina, ka tā darbības ir izmērāmas un efektīvas, ņemot vērā solidaritātes darbību svarīgo labvēlīgo ietekmi gan uz atsevišķajiem dalībniekiem, gan uz kopienu; uzsver, ka šajā sakarā nepieciešamās definīcijas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajam organizācijām, kas darbojas brīvprātīgā darba, pilsoniskās iesaistes un jaunatnes darbību jomā, atbilstoši Līgumos un Hartā noteiktajām ES pamatvērtībām;

    2.

    		 uzsver, ka visiem ES iedzīvotājiem jānodrošina vienlīdzīga piekļuve ESK; mudina vairāk veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām un cilvēku no nelabvēlīgākas vides iespējas piedalīties šajā iniciatīvā;

    3.

    		 ir stingri pārliecināts, ka, lai gan mācīšanās, tostarp neformālas un ikdienējas mācīšanās, komponents un ietekme uz atsevišķo brīvprātīgo, strādājošo jaunieti, praktikantu vai mācekli ir svarīgi elementi, ESK galvenajam mērķim vajadzētu būt skaidras solidaritātes un sociālās atbildības izpausmes ceļā panākt labvēlīgu ietekmi uz projektu un darbību labuma guvējiem un plašāku kopienu;

    4.

    		 turklāt uzskata, ka ESK iniciatīvā pieejamās vietas palīdzētu attīstīt dalībnieku dzīves prasmes, atbildību, līdzdalības un dalīšanās izjūtu un palīdzētu pārvarēt valodas, kultūras, reliģijas, pārliecības vai ekonomisko apstākļu atšķirības, kā arī maldīgus priekšstatus un aizspriedumus; uzskata, ka ESK iniciatīva palīdzētu arī veicināt aktīvu pilsoniskumu un palīdzētu dalībniekiem iegūt prasmi kritiski analizēt realitāti un sabiedrības problēmas, ar ko tie saskaras; aicina Komisiju ESK īstenošanā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu;

    5.

    		 uzsver, ka civilā aizsardzība un humānā palīdzība nedrīkst būt atkarīga no jauniešiem, kas darbojas Eiropas Solidaritātes korpusā; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt pastāvīgus ieguldījumus strukturētā civilajā aizsardzībā un humānajā palīdzībā;

    Eiropas Solidaritātes korpusa finansēšana

    6.

    		 pauž nopietnas bažas par Komisijas ieceri ESK pirmajā posmā īstenot, to iestrādājot pastāvošajās programmās un iniciatīvās, īpaši izglītības un kultūras programmās, piemēram, “Erasmus+”, “Eiropa pilsoņiem”, garantijā jauniešiem un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā, nedarot pietiekami skaidri zināmus tieši ESK atvēlētos finanšu resursus un cilvēkresursus; atgādina, ka Parlaments — kā viens no likumdevējiem ES programmu jautājumos un budžeta lēmējinstitūcijas iestāde — neatbalsta finansējuma pārdali no prioritārām programmām un ka bieži vien trūkst pietiekamu resursu pamatdarbību un jaunu politikas iniciatīvu finansēšanai;

    7.

    		 aicina Komisiju gaidāmajā leģislatīvā akta priekšlikumā par ESK skaidri izklāstīt budžeta režīmu, kas ESK ļautu efektīvi darboties; uzsver, ka ESK finansēšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt pastāvošās uz jauniešiem orientētās programmas un iniciatīvas, piemēram, programmas “Eiropa pilsoņiem” un “Erasmus+”, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, kā arī tādas iniciatīvas kā garantiju jauniešiem, un netraucēs pastāvošo instrumentu, piemēram, EVS, darbībai;

    8.

    		 aicina Komisiju izveidot efektīvu ESK uzraudzības un izvērtēšanas mehānismu, lai nodrošinātu tā pareizu īstenošanu, tā doto iespēju kvalitāti un tā rezultātu ilgtspēju;

    Eiropas Solidaritātes korpusa integrēšana plašākā brīvprātīgā darba stratēģijā

    9.

    		 ierosina Komisijai, lai ESK darbotos sekmīgi, to integrēt plašākā politikas stratēģijā, kuras mērķis būtu izveidot Eiropā brīvprātīgajam darbam labvēlīgus apstākļus, bet izvairoties no pārklāšanās ar sekmīgām jau pastāvošām iniciatīvām, piemēram, EVS, un drīzāk tās nostiprinot;

    10.

    		 uzsver, ka lielākā daļa brīvprātīgā darba notiek vietējā līmenī un apmierina vietējas vajadzības un ka tāpēc ESK sākotnēji būtu jākoncentrējas uz vietēju brīvprātīgo darbu, nevis pārrobežu iespējām, kam nepieciešama starptautiskā mobilitāte un kas var nebūt pieejamas cilvēkiem no nelabvēlīgākas vides;

    11.

    		 uzsver, ka ESK nedrīkstētu radīt nekādu papildu administratīvo slogu nedz individuāliem dalībniekiem, nedz iesaistītajām organizācijām un ka tam būtu jādarbojas pēc iespējas ciešākā sasaistē ar jau pastāvošām un stabilām brīvprātīgā darba iespējām, ko piedāvā pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

    12.

    		 mudina Komisiju mēģināt panākt līdzsvaru starp lielo skaitu tiešsaistes platformā reģistrēto pieteikumu uz ESK un pieejamo brīvprātīgā darba vietu skaitu, lai jauniešiem, kas piesakās uz ESK, nedotu pamatu neapmierinātībai;

    13.

    		 aicina Komisiju brīvprātīgo darbu integrēt Eiropas programmās un fondos, piemēram, struktūrfondos, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā, programmā LIFE un ES ārējās darbības programmās un fondos; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir izveidot vienotu kontaktpunktu ES brīvprātīgā darba politikas un programmu koordinēšanai;

    14.

    		 ierosina, ka, lai atbalstītu ESK īstenošanu, izglītības iestādes savās programmās varētu iekļaut apmācību brīvprātīgā darba jomā, pievēršot uzmanību solidaritātes darbībām;

    Skaidrs darba un brīvprātīgā darba nošķīrums un kvalitatīvas iespējas jauniešiem nodarbinātības virzienā

    15.

    		 aicina Komisiju ESK īstenošanā skaidri nošķirt brīvprātīgo darbu un parasto darbu, lai saglabātu fundamentālās atšķirības starp brīvprātīgo darbu un darbu, kas galvenokārt vērsts vai nu uz labuma guvēju vajadzībām, vai uz dalībnieku apmācības un izaugsmes vajadzībām, un lai nepieļautu, ka potenciālas kvalitatīvas darbvietas tiek aizstātas ar neatalgota brīvprātīgā darba vietām; šajā sakarā uzsver, ka brīvprātīgā darba iespējas nedrīkstētu būt tiesīgas pretendēt uz finansējumu, kas ir īpaši paredzēts jauniešu bezdarbs apkarošanai, piemēram, jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai;

    16.

    		 uzsver, ka brīvprātīgā darba joma būtu jābalsta uz skaidru izpratni par kvalitatīva brīvprātīgā darba principiem, piemēram, tiem, kas izklāstīti Eiropas Hartā par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem; turklāt uzsver, ka jebkādam brīvprātīgajam darbam vienmēr būtu jāatbalsta bezpeļņas solidaritātes darbības identificēto kopienas vajadzību apmierināšanai;

    17.

    		 uzsver, ka darba jomā uzmanība būtu jāpievērš kvalitatīvu darbvietu, prakses un māceklības vietu radīšanai solidaritātes jomas bezpeļņas organizācijās un sociālajos uzņēmumos;

    18.

    		 uzsver, cik svarīgi ir sniegt pienācīgu administratīvo un finansiālo atbalstu abu jomu uzņēmējām organizācijām un struktūrām un nodrošināt zinātību un prasmes, kas nepieciešamas, lai varētu pienācīgi uzņemt ESK dalībniekus;

    19.

    		 prasa noteikt, ka uzņēmējām organizācijām būtu jāpievienojas kvalitātes hartai, ko veido saskaņoti mērķi, principi un standarti, piemēram, tie, kas izklāstīti Eiropas Stažēšanās un prakses kvalitātes hartā (10); mudina uzņēmējas organizācijas jau iepriekš norādīt prasmes un kompetences, kas būtu jāiegūst procesa laikā; aicina nodrošināt dalības laikā iegūto prasmju un kompetenču salīdzināmību, atzīšanu un validēšanu, kā prasīts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, tā, lai šīs prasmes un kompetences noderētu ilgtspējīgai jauniešu iekļaušanai darba tirgū; uzsver, ka skaidri standarti palīdzēs uzraudzīt ESK īstenošanu;

    20.

    		 uzsver, ka jauniešiem brīvprātīgajiem jānodrošina pietiekama finansiāla atlīdzība un strādājošiem jauniešiem — pienācīgs atalgojums, kā arī veselības apdrošināšana, apmācība un darbaudzināšana; uzsver, ka būtu jāparūpējas par viņu darba slodzes un vides uzraudzību, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, kas viņiem būt jāveic savā ESK brīvprātīgā darba vietā vai darbā;

    21.

    		 vēlreiz aicina dalībvalstis jauniešu nodarbinātības politiku sasaistīt ar kvalitatīviem un ilgtspējīgiem darba līgumiem, lai risinātu nestabilitātes un nepietiekamās nodarbinātības problēmu;

    22.

    		 aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt jauniešiem no nelabvēlīgākas vides vai ar īpašām vajadzībām pilnīgu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam; šajā sakarā uzsver, ka būtu jāparedz īpašs budžets, no kā segt izmaksas par personīgo palīdzību vai papildu atbalstu attiecīgajiem jauniešiem; uzskata, ka šajā ziņā par labas prakses piemēru var uzskatīt EVS;

    Koordinēšana dienestu starpā un apspriešanās ar ieinteresētajām personām

    23.

    		 aicina Komisiju ESK iniciatīvu pienācīgi koordinēt un integrēt visos savos dienestos, kā arī ar pārējām Eiropas un dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu saskaņotu un konsekventu īstenošanu; ierosina atbildību par ESK koordinēšanu un integrēšanu uzticēt Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorātam;

    24.

    		 atgādina Komisijai par nepieciešamību pirms leģislatīvā akta priekšlikuma izstrādes nodrošināt piemērotus apstākļus pienācīgām apspriedēm ar ieinteresētajām personām, piemēram, jaunatnes organizācijām, Eiropas sociālajiem partneriem, brīvprātīgo organizācijām, arodbiedrībām un dalībvalstīm; uzsver, ka šīs ieinteresētās personas būtu regulāri jāiesaista iniciatīvas īstenošanā un attiecīgos gadījumos arī uzraudzībā, lai nodrošinātu tās pareizu īstenošanu, tās norīkojuma vietu kvalitāti un tās rezultātu ilgtspēju;

    o

    o o

    25.

    		 uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

    (1)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0425.

    (2)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0005.

    (3)  OV C 259 E, 29.10.2009., 9. lpp.

    (4)  OV C 224, 21.6.2016., 19. lpp.

    (5)  OV C 440, 30.12.2015., 67. lpp.

    (6)  OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

    (7)  http://ec.europa.eu/citizenship/pdf/volunteering_charter_en.pdf

    (8)  OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

    (9)  OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.

    (10)  http://www.youthforum.org/assets/2014/04/internship_charter_EN.pdf

    Top