52017IP0100

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52017IP0100 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017IP0100

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa ieteikums Padomei un Komisijai ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (2016/2908(RSP))

OV C 298, 23.8.2018, p. 140–150 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

23.8.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/140

P8_TA(2017)0100

Izmeklēšana saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa ieteikums Padomei un Komisijai ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (2016/2908(RSP))

(2018/C 298/19)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 226. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem (1),

—	ņemot vērā 2015. gada 17. decembra Lēmumu (ES) 2016/34 par Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu (2),

—

ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (5),

—	ņemot vērā 2015. gada 27. oktobra rezolūciju par emisiju mērījumiem autobūves nozarē (6),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (7) (balstīta uz starpposma ziņojumu A8-0246/2016),

—	ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē galīgo ziņojumu (A8-0049/2017),

—	ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē ieteikuma projektu,

—	ņemot vērā Reglamenta 198. panta 12. punktu,

tā kā LESD 226. pants ir juridiskais pamats, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments var izveidot pagaidu izmeklēšanas komiteju, lai, neskarot dalībvalstu vai Savienības tiesu iestāžu jurisdikciju, izmeklētu pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas varētu būt pieļautas Savienības tiesību aktu īstenošanā, un tā kā tas ir svarīgs Parlamenta uzraudzības pilnvaru elements;

tā kā pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments 2015. gada 17. decembrī nolēma izveidot izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu gadījumus, kuros, iespējams, nav ievēroti Savienības tiesību akti par emisiju mērījumiem autobūves nozarē, un tā kā komitejai jāsniedz ieteikumi, ko tā šajā jautājumā uzskata par vajadzīgiem;

C.	tā kā izmeklēšanas komiteja sāka strādāt 2016. gada 2. martā un 2017. gada 28. februārī pieņēma galīgo ziņojumu, kurā izklāstīta metodika un izmeklēšanas secinājumi;

tā kā ar dīzeļdegvielu darbināmu vieglo automobiļu tirgus daļa aizvadīto dekāžu laikā Eiropas Savienībā ir pieaugusi tādā apmērā, ka gandrīz katrā dalībvalstī šie transportlīdzekļi tagad ir vairāk nekā puse no pārdoto jauno automobiļu skaita; tā kā šis ilgstošais dīzeļdzinēja transportlīdzekļu tirgus daļas pieaugums izrietēja arī no ES klimata politikas, jo CO2 emisiju ziņā dīzeļdzinēju tehnoloģijai salīdzinājumā ar benzīndzinējiem ir priekšrocības; tā kā dīzeļdzinēji salīdzinājumā ar benzīndzinējiem sadedzināšanas posmā rada daudz vairāk piesārņojošu vielu nekā tikai CO2, piemēram, NOx, SOx un daļiņas, kas būtiski un tiešā veidā kaitē sabiedrības veselībai; tā kā pastāv un tirgū tiek izmantotas tehnoloģijas šo piesārņojošo vielu rašanās ierobežošanai;

E.	tā kā pašlaik pastāv tehnoloģija, kas nodrošina dīzeļdzinēja transportlīdzekļu atbilstību “Euro 6” NOx standartiem, tostarp faktiskajos braukšanas apstākļos, un kas nepalielina CO2 emisijas;

F.	tā kā ASV paraugprakses ar stingrākiem emisiju standartiem gan attiecībā uz benzīndzinēja, gan dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem un stingrāku piemērošanas politiku, piedāvā standartu, uz kura ieviešanu ES vajadzētu tiekties;

G.	tā kā sabiedrības veselības un vides aizsardzībai vajadzētu būt kopīgai sabiedrības problēmai un atbildības jomai, kurā visām ieinteresētajām pusēm, tostarp autobūves nozarei, ir jāsniedz būtisks ieguldījums,

uzdod priekšsēdētājam veikt nepieciešamos pasākumus, lai publiskotu izmeklēšanas komitejas galīgo ziņojumu saskaņā ar Reglamenta 198. panta 11. punktu un Lēmuma 95/167/EK, Euratom, EOTK 4. panta 2. punktu;

aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka saskaņā ar Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK un atbilstoši izmeklēšanas secinājumiem un no tās izrietošajiem ieteikumiem tiek veiktas praktiskas darbības;

aicina Komisiju 18 mēnešu laikā pēc šā ieteikuma pieņemšanas un pēc tam regulāri iesniegt Parlamentam visaptverošu ziņojumu par pasākumiem, ko Komisija un dalībvalstis ir īstenojušas, atbildot uz izmeklēšanas komitejas secinājumiem un ieteikumiem;

aicina priekšsēdētāju saskaņā ar Reglamenta 198. panta 13. punktu uzdot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai un Transporta un tūrisma komitejai uzraudzīt izmeklēšanas komitejas secinājumu un ieteikumu rezultātā veikto pasākumu īstenošanu;

aicina priekšsēdētāju uzdot Konstitucionālo jautājumu komitejai rīkoties atbilstoši izmeklēšanas komitejas ieteikumiem attiecībā uz Parlamenta tiesību veikt izmeklēšanu ierobežojumiem;

Laboratorijas testi un faktiskās emisijas

aicina Komisiju mainīt savu iekšējo struktūru tā, ka saskaņā ar kolektīvās atbildības principu viena komisāra (un ģenerāldirektorāta) atbildībā vienlaikus ir gan gaisa kvalitātes tiesību akti, gan politika attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju avotiem; prasa palielināt cilvēku un tehniskos resursus, kas Komisijā paredzēti tādām jomām kā transportlīdzekļi, transportlīdzekļu sistēmas un emisiju kontroles tehnoloģijas, un prasa Kopīgajam pētniecības centram (JRC) turpināt uzlabot darbinieku tehnisko zinātību;

šajā nolūkā aicina Komisiju mainīt savu iekšējo struktūru un pienākumu sadali, lai visi likumdošanas pienākumi transportlīdzekļu emisiju jomā, kas pašlaik ir Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD kompetencē, tiktu iekļauti Vides ĢD kompetencē;

aicina Komisiju nodrošināt Kopīgajam pētniecības centram pietiekamus cilvēkresursus, tehniskās zināšanas un pienācīgu autonomijas līmeni, tostarp veikt pasākumus, kas palīdzētu Kopīgajam pētniecības centram gūt attiecīgu pieredzi ar transportlīdzekļu un emisiju tehnoloģijām un transportlīdzekļu testēšanu; norāda, ka Kopīgajam pētniecības centram varētu uzticēt jaunus prasību izpildes kontroles pienākumus kontekstā ar priekšlikumu par jaunu tirgus uzraudzības un tipa apstiprinājuma regulējumu;

prasa visus Kopīgā pētniecības centra testu rezultātus datubāzē darīt pilnībā un neanonimizētā formātā pieejamus sabiedrībai; prasa arī Kopīgā pētniecības centra Transportlīdzekļu emisiju laboratorijai (VELA) atskaitīties uzraudzības padomei, kurā ir dalībvalstu, kā arī vides un veselības aizsardzības organizāciju pārstāvji;

10.

aicina likumdevējas iestādes saistībā ar notiekošo Regulas (EK) Nr. 715/2007 pārskatīšanu nodrošināt to, ka pasākumi, kurus veic saskaņā ar 5. panta 3. punktu un 14. pantu un kuri paredzēti tam, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvā akta elementus, tiek pieņemti ar deleģētajiem aktiem, lai nodrošinātu pienācīgu Eiropas Parlamenta un Padomes kontroli, vienlaikus šo pasākumu pieņemšanā samazinot nevajadzīgas kavēšanās iespēju; stingri iebilst pret izvēli šos pasākumus pieņemt ar īstenošanas aktiem;

11.

prasa ātri pieņemt 3. un 4. dokumentu kopumu par emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE), lai pabeigtu jaunās tipa apstiprināšanas procedūras tiesisko regulējumu, un prasa šo tiesisko regulējumu nekavējoties piemērot; atgādina — lai RDE testi būtu efektīvi un samazinātu atšķirības starp emisijām, kas mērītas laboratorijā un uz ceļa, testa specifikācijas un novērtēšanas procedūras būtu jānosaka ļoti uzmanīgi un tajās jāietver ļoti atšķirīgi braukšanas apstākļi, tostarp dažāda temperatūra, dzinēja slodze, transportlīdzekļa ātrums, augstums virs jūras līmeņa, ceļa veids un citi parametri, kas var būt sastopami Savienībā;

12.

pieņem zināšanai prasību atcelt 2. RDE dokumentu kopumu, ko ir ierosinājušas vairākas ES pilsētas, pamatojoties uz to, ka, ieviešot jaunas, paaugstinātas NOx emisiju robežvērtības, Komisijas regula maina būtisku pamatakta elementu, tādējādi pārkāpjot svarīgu procedūras noteikumu, kā arī Gaisa kvalitātes direktīvas (2008/50/EK) noteikumus attiecībā uz dīzeļdzinēja transportlīdzekļu slāpekļa emisiju maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem;

13.

mudina Komisiju 2017. gadā pārskatīt atbilstības koeficientu NOx emisiju testiem reālos braukšanas apstākļos, kā paredzēts 2. RDE dokumentu kopumā; aicina Komisiju arī turpmāk katru gadu pārskatīt atbilstības koeficientu atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, lai to vēlākais līdz 2021. gadam samazinātu līdz vērtībai 1;

14.

aicina Komisiju pārskatīt piemērojamos Savienības tiesību aktus, lai pārliecinātos, vai citu transportlīdzekļu tehnisko sistēmu vai ražojumu laišana tirgū varētu notikt, izmantojot neatbilstošas testa procedūras, kā tas bija transportlīdzekļu emisiju gadījumā, vai citās jomās, kur arī nav nodrošināta pietiekama tirgus uzraudzība, un ierosināt atbilstošu tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus standartu izpildi;

15.

aicina Komisiju ierosināt priekšlikumus vides pārbaužu ieviešanai ES līmenī, lai pārraudzītu atbilstību ražojumu vides standartiem, emisijas robežvērtībām saistībā ar darbības atļaujām, kā arī ES vides regulējumu kopumā;

16.

aicina Komisiju turpināt darbu pie PEMS uzlabošanas, lai pilnveidotu to precizitāti un samazinātu kļūdas robežu; uzskata, ka attiecībā uz daļiņām PEMS tehnoloģijai būtu jāspēj mērīt tādu daļiņu koncentrācija, kuru izmērs ir mazāks nekā 23 nanometri un kuras sabiedrības veselībai rada vislielāko apdraudējumu;

17.

uzskata, ka Komisijas 2016. gada 30. maijā pieņemtie horizontālie noteikumi par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību ir uzlaboti salīdzinājumā ar iepriekšējiem noteikumiem, piemēram, attiecībā uz prasību par skaidriem un pilnīgiem sanāksmju protokoliem; aicina Komisiju pārskatīt šos noteikumus un padarīt stingrāku prasību par ekspertu grupu līdzsvarotu sastāvu; aicina Komisiju stingri un nekavējoties piemērot (atjauninātos) horizontālos noteikumus un sagatavot Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā būtu novērtēta to īstenošana;

18.

aicina sabiedrībai darīt pieejamus dalībnieku sarakstus un sanāksmju protokolus no tādām komitoloģijas komitejām kā Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV) un tādām Komisijas ekspertu grupām kā Mehānisko transportlīdzekļu darba grupa un RDE un viegldarba transportlīdzekļu grupa (RDE-LDV);

19.

mudina dalībvalstis saviem parlamentiem nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz TCMV darbu, uzlabojot piekļuvi sanāksmju dokumentiem;

20.

aicina Komisiju veikt būtiskas izmaiņas spēkā esošajā informācijas arhivēšanas un uzglabāšanas politikā un nodrošināt paziņojumu, saziņas starp dienestiem, kā arī neoficiālās sarakstes starp Komisiju, dalībvalstīm, Padomi un to pārstāvjiem automātisku arhivēšanu; pauž nožēlu par datu iztrūkumiem valsts arhīvos, kas izriet no pārāk šaura arhivēšanai sagatavotu dokumentu klāsta, norādot, ka ir vajadzīga aktīva iejaukšanās, lai dokumentu arhivēšana notiktu;

Pārveidošanas ierīces

21.

uzskata — lai arī RDE procedūra mazinās pārveidošanas ierīču izmantošanas iespēju, nelikumīgu darbību izmantošanas iespējamību tā pilnībā nenovērsīs; tādēļ iesaka — lai novērstu nepamanīto trūkumu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu atbilstību visā transportlīdzekļa izmantošanas laikā — līdzīgi ASV iestāžu pieejai tipa apstiprinājuma un atbilstības ekspluatācijā testus veikt, a priori apzinoties zināmu neprognozējamību; šajā sakarā atzinīgi vērtē testa protokolu pārveidošanas ierīču konstatēšanai, kas iekļauts “Norādījumos par papildu emisijas stratēģiju un pārveidošanas ierīču klātbūtnes novērtēšanu”, ko Komisija pieņēma 2017. gada 26. janvārī un kas attiecas uz tirgū jau esošajiem transportlīdzekļiem; sagaida, ka dalībvalstu iestādes nekavējoties piemēros šo protokolu savās tirgus uzraudzības darbībās un veiks ieteikto transportlīdzekļu testēšanu standarta testēšanas apstākļu neparedzamās variācijās, piemēram, mainot apkārtējo temperatūru, ātruma ciklus, transportlīdzekļa slodzi, testa ilgumu un, iespējams, iekļaujot “pārsteiguma testu”;

22.

ar bažām norāda, ka transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa oficiālā testēšana joprojām tiks veikta tikai laboratorijas testa procedūrā (WLTP), kas nozīmē, ka pastāv iespēja, ka pārveidošanas ierīces arī turpmāk tiks nelikumīgi izmantotas un netiks atklātas; mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot attālinātās autoparka uzraudzības shēmas, izmantojot pie ceļiem uzstādāmu attālās uzrādes aprīkojumu un/vai transportlīdzekļos uzstādītus sensorus, lai pārbaudītu ekspluatācijā esošā autoparka vidiskos rādītājus un noteiktu iespējamas nelikumīgas prakses, kuras varētu novest pie pastāvīgas neatbilstības starp dokumentos norādītajiem un faktiskajiem rādītājiem;

23.

aicina Komisiju turpināt analizēt iemeslus, kāpēc tiesību aktu par smagdarba transportlīdzekļiem stingrākie pārveidošanas ierīču noteikumi nav iekļauti tiesību aktos par viegldarba transportlīdzekļiem;

24.

aicina Komisiju veikt iekšēju pārskatīšanu, lai pārbaudītu apgalvojumu, ka Kopīgā pētniecības centra pētījumu rezultāti un atklātās problēmas, ko apsprieda Komisijas dienesti saistībā ar iespējamu nelikumīgu ražotāju praksi, nekad nav sasnieguši augstākos hierarhijas līmeņus; aicina Komisiju savus secinājumus darīt zināmus Parlamentam;

25.

uzskata, ka Komisijā būtu jāievieš skaidrs ziņošanas mehānisms, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad Kopīgais pētniecības centrs konstatē neatbilstības, tās tiktu paziņotas visos attiecīgajos Komisijas hierarhijas līmeņos;

26.

aicina Komisiju piešķirt Kopīgajam pētniecības centram pilnvaras kopā ar valsts iestādēm un neatkarīgiem pētniecības institūtiem turpināt izmeklēšanu par 2016. gada augustā novērotajām atsevišķu automobiļu aizdomīgajām emisijām;

27.

aicina dalībvalstis pieprasīt automobiļu ražotājiem saistībā ar nesen ieviesto ražotāju pienākumu publiskot pamata un papildu emisiju stratēģijas, lai izskaidrotu testos novērotās racionāli nesaprotamās transportlīdzekļu emisijas un pierādītu nepieciešamību piemērot atkāpes, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 5. panta 2. punktā; aicina dalībvalstis nosūtīt Komisijai un Parlamentam izmeklēšanu rezultātus un tehnisko testu datus;

28.

aicina Komisiju stingri uzraudzīt, kā dalībvalstis ievieš atbrīvojumus no noteikumiem par pārveidošanas ierīču izmantošanu; šajā sakarā atzinīgi vērtē papildu emisiju stratēģiju tehniskās novērtēšanas metodoloģiju, kas iekļauta Komisijas 2017. gada 26. janvāra norādēs; aicina Komisiju vajadzības gadījumā sākt pārkāpuma procedūras;

Tipa apstiprināšana un atbilstība ekspluatācijā

29.

aicina patērētāju un vides aizsardzības interesēs ātri pieņemt priekšlikumu regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (2016/0014(COD)) (8), kas aizstāj pašreizējo pamatdirektīvu par tipa apstiprinājumu, un noteikt tai spēkā stāšanās termiņu ne vēlāk kā 2020. gadu; uzskata, ka sākotnējā Komisijas priekšlikuma vērienīguma saglabāšana, jo īpaši attiecībā uz ES uzraudzības ieviešanu, ir nepieciešamais minimums ES sistēmas uzlabošanai; turklāt uzskata, ka mērķim, kas jāsasniedz starpiestāžu sarunās par šo dokumentu, būtu jābūt visaptverošākai un saskaņotākai tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēmai, ietverot ES uzraudzību, kopīgas revīzijas, un sadarbību ar un starp valsts iestādēm;

30.

uzskata, ka tikai stingrāka pārraudzība ES līmenī var nodrošināt, ka ES tiesību akti par transportlīdzekļiem tiek atbilstīgi piemēroti un tirgus uzraudzības darbības ES tiek veiktas efektīvi un lietderīgi; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu un viendabīgu jaunās tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēmas īstenošanu, koordinēt valsts tipa apstiprinājuma un tirgus uzraudzības iestādes un izšķirt to strīdus;

31.

aicina ievērojami stiprināt tirgus uzraudzību, izmantojot skaidri formulētus noteikumus un labāk sadalīt pienākumus jaunajā ES tipa apstiprināšanas sistēmā, lai izveidotu uzlabotu, efektīvu un funkcionālu sistēmu;

32.

uzskata, ka ES uzraudzībai jaunajā ES tipa apstiprināšanas sistēmā būtu jāietver tirgū jau pieejamu sistēmu, detaļu, atsevišķu tehnisku vienību un transportlīdzekļu atkārtota testēšana atbilstošā mērogā, lai pārbaudītu, vai tie atbilst tipa apstiprinājumiem un piemērojamiem tiesību aktiem, izmantojot dažādus testus, pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem, kā arī ierosinot korektīvus pasākumus, tostarp transportlīdzekļu atsaukšanu, tipa apstiprinājuma anulēšanu un administratīvus naudas sodus; uzskata, ka Kopīgā pētniecības centra pieredze šā uzdevuma izpildē ir būtiska;

33.

aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt ASV praksi veikt izlases veida testēšanu transportlīdzekļiem, kas tikko noņemti no konveijera un kas jau tiek ekspluatēti, un izdarīt vajadzīgos secinājumus, kā uzlabot tirgus uzraudzības darbības;

34.

ierosina attiecībā uz vieglajiem automobiļiem veikt izlases veida tirgus uzraudzības testus, tostarp izmantojot nenoteiktus testa protokolus, vismaz 20 % jauno modeļu, kas ik gadu tiek laisti Savienības tirgū, kā arī reprezentatīvam skaitam vecāku modeļu, lai pārbaudītu šo transportlīdzekļu atbilstību Savienības drošības un vides tiesību aktiem reālos braukšanas apstākļos; uzskata — izvēloties Savienības līmenī testējamos transportlīdzekļus, būtu jāpārbauda pamatotas sūdzības un jāņem vērā trešo pušu veiktā testēšana, attālās uzrādes dati, regulāro tehnisko apskašu ziņojumi un cita informācija;

35.

norāda, ka atbildīgajām valsts iestādēm ir sistemātiski jānodrošina transportlīdzekļu ražošanas un ekspluatācijas atbilstība, kas tālāk jākoordinē un jāuzrauga ES līmenī; uzskata, ka ražošanas un ekspluatācijas atbilstības testēšana būtu jāveic citam tehniskajam dienestam, nevis tam, kas atbild par attiecīgā automobiļa tipa apstiprinājumu, un ka iekšējiem tehniskajiem dienestiem būtu jāliedz iespēja veikt emisiju testu tipa apstiprināšanas nolūkos; mudina dalībvalstis vienreiz un uz visiem laikiem precizēt, kura iestāde ir atbildīga par tirgus uzraudzību valstī, lai nodrošinātu, ka šī iestāde ir informēta par saviem pienākumiem, un attiecīgi par to paziņot Komisijai; uzskata, ka daudz ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un Komisiju, tostarp par valsts tirgus uzraudzības plāniem, uzlabos vispārējo tirgus uzraudzības kvalitāti Eiropas Savienībā un sniegs Komisijai iespēju noteikt trūkumus valsts tirgus uzraudzības sistēmās;

36.

uzskata, ka ciešāka koordinācija un apspriešanās starp tipa apstiprināšanas iestādēm un Komisiju tās vadīta foruma ietvaros veicinās paraugprakšu popularizēšanu, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu un saskaņotu tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības regulējuma īstenošanu;

37.

uzskata, ka tipa apstiprināšanas rezultātu, tostarp brīvskrējiena testos iegūto datu neatkarīgas un pilnīgas pārskatīšanas iespēja uzlabos sistēmas efektivitāti un ka attiecīgajām pusēm ir jāsniedz piekļuve atbilstīgajiem datiem;

38.

prasa nodrošināt atbilstošu un neatkarīgu tipa apstiprināšanas, tirgus uzraudzības un tehnisko dienestu darbību finansējumu, piemēram, ar nodevu struktūras ieviešanu, dalībvalstu budžetu starpniecību vai abu metožu kombināciju; uzskata, ka tipa apstiprināšanas iestādēm būtu jāuzliek pienākums pārbaudīt komerciālās un ekonomiskās attiecības starp automobiļu ražotājiem un piegādātājiem, no vienas puses, un tehniskajiem dienestiem, no otras puses, lai novērstu interešu konfliktus;

39.

vērš uzmanību uz ASV tipa apstiprināšanas sistēmu kā paradigmu, kura var būt noderīga ES sistēmas neatkarības uzlabošanai un kurā maksas, kas iekasētas no ražotājiem sertificēšanas izmaksu un atbilstības programmu finansēšanai, nonāk ASV Valsts kasē, un ASV Kongress pēc tam šos līdzekļus piešķir Vides aizsardzības aģentūrai (EPA) tās programmu īstenošanai;

40.

aicina ātri pieņemt, ieviest un piemērot 4. RDE dokumentu kopumu, reglamentējot PEMS izmantošanu atbilstības ekspluatācijā pārbaudēs un trešo pušu veiktā testēšanā; aicina Komisiju jaunajā tipa apstiprināšanas sistēmā ieviest pilnvaras Kopīgajam pētniecības centram veikt emisiju testus ar PEMS kā daļu no atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm Eiropas līmenī;

41.

aicina likumdevējas iestādes plānotajā regulā par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību paredzēt ES mēroga attālās uzrādes tīklu, lai pārraudzītu automobiļu parka reālās emisijas un noteiktu transportlīdzekļus, kas rada pārmērīgu piesārņojumu, ar mērķi pievērsties atbilstības ekspluatācijā pārbaudēm un atklāt automobiļus, kuros varētu būt veiktas nelikumīgas modifikācijas tehniskajā aprīkojumā (piemēram, izplūdes gāzu recirkulācija (EGR), izslēgšanas plates, dīzeļdegvielas daļiņu filtra (DPF) vai selektīvās katalītiskās reducēšanas (SCR) noņemšana) vai programmatūrā (nelikumīga mikroshēmu regulēšana);

42.

aicina Komisiju izmantot tai deleģētās pilnvaras, kas noteiktas Direktīvas 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm 17. pantā, lai atjauninātu automobiļu periodisko tehnisko apskašu testa metodes un mērītu automobiļu radīto NOx emisiju līmeni;

43.

uzskata, ka tipa apstiprināšanas iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm un tehniskajiem dienestiem būtu jāveic savi pienākumi; uzskata, ka tādēļ tiem būtu būtiski un pastāvīgi jāceļ kompetences līmenis, un līdz ar to prasa noteikt regulāru un neatkarīgu šo spēju revīziju;

44.

aicina Komisiju izskatīt iespēju noteikt, ka ražotājam par izvēlēto tehnisko dienestu jāziņo Komisijai, lai tā pilnībā pārzinātu situāciju;

45.

aicina dalībvalstis pieprasīt automobiļu ražotājiem atklāt un pamatot savas emisiju stratēģijas tipa apstiprināšanas iestādēm, kā tas notiek smagdarba transportlīdzekļu gadījumā;

46.

aicina dalībvalstis analizēt, vai ražotāju piedāvātajos “standarta” risinājumos to transportlīdzekļu remontam, kuros tiek izmantotas krāpnieciskas sistēmas, tiek patiešām ievēroti noteikumi par emisijām, un prasa veikt izlases veida pārbaudes jauniem transportlīdzekļiem, kas ir remontēti;

Noteikumu izpildes nodrošināšana un sodi

47.

aicina stingrāk un efektīvāk nodrošināt noteikumu par transportlīdzekļu emisijām izpildi Eiropas Savienībā; ierosina automobiļu emisiju kontroles pārvaldības struktūru nekavējoties reformēt un saskaņot ar citiem transporta sektoriem;

48.

atgādina, ka emisiju mērīšanas noteikumi ir paredzēti tam, lai panāktu labāku gaisa kvalitāti, kas iepriekš nebija sasniegta gan vājās tiesību aktu izpildes nodrošināšanas, gan atsevišķu automobiļu ražotāju veikto manipulāciju dēļ; uzskata, ka attiecīgajām iestādēm būtu jāņem vērā automobiļu emisiju un gaisa kvalitātes rādītāju izmaiņas, lai novērtētu, vai paredzētais mērķis ir sasniegts;

49.

ierosina izveidot pastāvīgu starptautiskas sadarbības sistēmu emisiju jomā, lai iestādes varētu apmainīties ar informāciju un veikt kopīgas uzraudzības darbības; šādas darbības ES jau ir ieviestas attiecībā uz citiem ražojumiem;

50.

mudina Komisiju uzsākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kas vēl nav ieviesušas tiesību aktos paredzēto efektīvu tirgus uzraudzību un valsts sodu sistēmu par ES tiesību aktu pārkāpumiem;

51.

ierosina piešķirt Komisijai pilnvaras piemērot transportlīdzekļu ražotājiem efektīvus, samērīgus un atturošus naudas sodus un pieprasīt korektīvus pasākumus, ja tiek konstatēta transportlīdzekļu neatbilstība; uzskata, ka iespējamajām sankcijām būtu jāietver tipa apstiprinājuma atsaukšana un ES mēroga atsaukšanas programmu pieņemšana;

52.

uzskata, ka līdzekļi, kas iegūti no naudas sodu piemērošanas transportlīdzekļu ražotājiem, no pārkāpuma procedūrām pret dalībvalstīm, kuras neievēro ES tiesību aktus par emisijām, un no maksas par jaunu vieglo automobiļu pārsniegtajām emisijām (711. budžeta pozīcija), būtu jāizmanto kā piešķirtie ieņēmumi konkrētiem ES projektiem vai programmām saistībā ar gaisa kvalitāti un vides aizsardzību, un tie nedrīkstētu samazināt dalībvalstu atbilstoši nacionālajam kopienākumam aprēķinātās iemaksas ES budžetā; šajā sakarā aicina attiecīgajos Savienības tiesību aktos iekļaut nepieciešamos noteikumus; ierosina, ka dalībvalstis naudas sodu piemērošanā iegūtos līdzekļus varētu daļēji izmantot arī kompensāciju izmaksai personām, kuras ir negatīvi ietekmējis pārkāpums, kā arī citiem šāda veida pasākumiem patērētāju interesēs;

53.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka noteikumi par sodiem, ko piemēro ražotājiem par Regulas (EK) Nr. 715/2007 pārkāpumiem, ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tiek nekavējoties paziņoti Komisijai;

54.

aicina dalībvalstis pēc krāpšanās ar emisiju rādītājiem skandāla veikt stingrākus pasākumus; aicina dalībvalstis un tipa apstiprināšanas iestādes izskatīt informāciju, kas attiecas uz pamata un papildu emisiju kontroles stratēģijām un kas automobiļu ražotājiem ir jāatklāj par “Euro 5” un “Euro 6” automobiļiem, kuriem ir piešķirts tipa apstiprinājums un kuri testu programmās uzrāda racionāli nesaprotamas emisijas, un pārbaudīt to atbilstību Komisijas skaidrojošajām vadlīnijām par pārveidošanas ierīču noteikumiem; aicina dalībvalstis neatbilstību gadījumos piemērot pieejamās sankcijas, paredzot transportlīdzekļu obligātas atsaukšanas programmas un tipa apstiprinājumu atsaukšanu; aicina Komisiju nodrošināt koordinētu pieeju atsaukšanas programmām visā ES;

55.

aicina dalībvalstis un Komisiju attiecīgo transportlīdzekļu īpašniekiem paskaidrot, vai viņu transportlīdzekļi ir jāremontē, kā arī izskaidrot juridiskās sekas, ko remonts atstāj uz atbilstību noteikumiem par emisijām, pienākumiem veikt transportlīdzekļu tehniskās apskates un nodokļiem, kā arī sekas, kas izriet no iespējamas transportlīdzekļa kategorijas maiņas, utt.;

56.

norāda, ka ir grūti apkopot informāciju par sodiem dalībvalstīs, jo valstīs trūkst statistikas datu; aicina Komisiju un dalībvalstis regulāri apkopot statistiku par šiem jautājumiem;

57.

aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt Eiropas īstenošanas mehānismus, piemēram, Eiropas Savienības Tīklu vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL);

Patērētāju tiesības

58.

uzskata, ka dīzeļmotoru emisiju skandāla skartajiem ES patērētājiem būtu jāsaņem pienācīgas un finansiālas kompensācijas, un ka atsaukšanas programmas, kuras ir īstenotas tikai daļēji, nevajadzētu uzskatīt par pietiekamu atlīdzības veidu;

59.

aicina Komisiju šajā nolūkā iesniegt tiesību akta priekšlikumu par kolektīvas tiesiskās aizsardzības sistēmas izveidi, lai ES patērētājiem radītu saskaņotu sistēmu un novērstu pašreizējo situāciju, kurā lielākajā daļā dalībvalstu patērētāji netiek pietiekami aizsargāti; aicina Komisiju izvērtēt ES un ārpus tās pastāvošās sistēmas, lai apzinātu labāko praksi šajā jomā un iekļautu to savā tiesību akta priekšlikumā;

60.

uzskata, ka tad, ja transportlīdzekļa tipa apstiprinājums tiek atsaukts neatbilstības dēļ, skartā transportlīdzekļa īpašniekam būtu jāsaņem pilna apjoma kompensācija par šā transportlīdzekļa iegādi;

61.

uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt tiesībām saņemt atbilstīgu kompensāciju, ja tiek konstatēts, ka transportlīdzekļa sākotnējo sniegumu (piemēram, degvielas patēriņa rādītājus, efektivitāti, komponentu izturīgumu, emisijas u. c.) negatīvi ietekmējuši jebkādi tehniskie labojumi vai pārveidojumi, kas īstenoti saskaņā ar ražotāja transportlīdzekļu atsaukšanas programmu;

62.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka patērētājiem tiek sniegta detalizēta un saprotama informācija par veiktajām modifikācijām atsaukšanas programmu un tehnisko apkopju laikā, lai uzlabotu pārredzamību patērētājiem un vairotu uzticēšanos automobiļu tirgum;

63.

pauž nožēlu, ka attieksme pret Eiropas patērētājiem ir sliktāka nekā pret ASV patērētājiem; norāda arī, ka skartie patērētāji bieži saņem neskaidru un nepilnīgu informāciju par iesaistītajiem transportlīdzekļiem, saistībām remontēt transportlīdzekli un šādas rīcības sekām;

64.

pauž nožēlu, ka ES nav vienotas un saskaņotas sistēmas, kuras ietvaros patērētāji varētu rīkoties savu tiesību aizstāvībai, un atzīst, ka pašlaik daudzās dalībvalstīs patērētājiem nav iespēju piedalīties šādās darbībās;

65.

uzsver, ka pēc atsaukumiem transportlīdzekļiem jāatbilst juridiskajām prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos; norāda arī uz to, ka papildus atsaukšanas programmām būtu jāapsver arī cita veida atlīdzība; šajā sakarā aicina Komisiju izvērtēt spēkā esošos ES noteikumus par patērētāju aizsardzību un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumus;

66.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patērētājiem adekvātu, precīzu un uzticamu informāciju par automobiļu degvielas patēriņu un gaisa piesārņotāju emisijām, lai uzlabotu patērētāju informētību un palīdzētu viņiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par automobiļu iegādi; aicina pārskatīt Direktīvu par automobiļu marķēšanu (1999/94/EK), apsverot to, vai papildus informācijai par degvielas patēriņu un CO2 emisiju nebūtu obligāti jāsniedz arī informācija par citu gaisa piesārņotāju, piemēram, NOx un cieto daļiņu, emisijām;

67.

prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji saņem godīgas un pienācīgas kompensācijas, vēlams, izmantojot kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus;

Videi nekaitīgi transportlīdzekļi

68.

aicina Komisiju un dalībvalstu kompetentās iestādes pilnībā iesaistīties un īstenot zemu emisiju mobilitātes stratēģiju;

69.

aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt pastāvošo zemu emisiju zonu efektivitāti pilsētās, ņemot vērā apstākli, ka Eiropas standarti attiecībā uz viegldarba transportlīdzekļiem neatspoguļo faktiskās emisijas, kā arī izpētīt, kādus ieguvumus sniegtu marķējuma vai standarta ieviešana īpaši zemas emisijas transportlīdzekļiem (ULEV), kas faktiskos braukšanas apstākļos atbilst emisiju robežvērtībām;

70.

aicina Komisiju un likumdevējas iestādes rīcībpolitikās īstenot integrētāku pieeju, lai panāktu automobiļu ekoloģisko raksturlielumu uzlabojumu un nodrošinātu progresu gan saistībā ar dekarbonizācijas, gan gaisa kvalitātes mērķiem, piemēram, veicinot elektrifikāciju vai automobiļu parka pāreju uz alternatīviem dzinējiem;

71.

aicina Komisiju šajā nolūkā pārskatīt direktīvu (2014/94/ES) par nepiesārņojošu enerģiju transportam un ierosināt regulas projektu par CO2 standartu noteikšanu automobiļiem, kas ienāks tirgū no 2025. gada, ietverot nulles emisijas transportlīdzekļu (ZEV) un īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu (ULEV) pilnvaras, kuras paredz ZEV un ULEV īpatsvara pakāpenisku palielināšanu kopējā autoparkā ar mērķi līdz 2035. gadam tirgū vairs nelaist jaunus automobiļus, kas rada CO2 emisijas;

72.

aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt zaļā publiskā iepirkuma politiku, valsts iestādēm saviem autoparkiem vai (daļēji) publiskām automobiļu koplietošanas programmām iegādājoties ZEV un ULEV;

73.

aicina Komisiju pārskatīt Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Savienībā un sasniegtu Savienības gaisa kvalitātes robežvērtības, kā arī PVO ieteiktos līmeņus, un ne vēlāk kā līdz 2025. gadam ierosināt atbilstošus priekšlikumus par jaunām tehnoloģiju ziņā neitrālām “Euro 7” emisiju robežvērtībām, kas ir piemērojamas visiem Savienības tirgū laistiem M1 un N1 transportlīdzekļiem;

74.

aicina Komisiju apsvērt direktīvas par atbilstību vides jomā (2004/35/EK) pārskatīšanu, lai iekļautu tematiku par kaitējumu videi, ko izraisa to automobiļu ražotāju radītais gaisa piesārņojums, kuri pārkāpj ES tiesisko regulējumu par automobiļu emisijām; uzskata — ja automobiļu ražotājiem varētu noteikt finansiālas saistības atlīdzināt izraisīto vides kaitējumu, varētu gaidīt labāku novēršanas un piesardzības pasākumu līmeni;

75.

aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka neviens vienkāršs darba ņēmējs autobūves nozarē necieš emisiju skandāla rezultātā; šajā nolūkā dalībvalstīm un automobiļu ražotājiem būtu jākoordinē un jāveicina profesionālās apmācības plāni, lai nodrošinātu, ka vienkāršajiem darba ņēmējiem, kuru situāciju ir negatīvi ietekmējis emisiju skandāls, sniedz visas nepieciešamās aizsardzības un apmācības iespējas un tā panāk, ka viņu prasmes var izmantot, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgiem transporta veidiem;

Izmeklēšanas komitejas pilnvaras un ierobežojumi

76.

mudina Padomi un Komisiju pielikt pūles un laikus pabeigt sarunas par Parlamenta priekšlikumu Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu un ar ko atceļ Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK;

77.

uzskata, ka demokrātiskas kontroles pār izpildvaru īstenošanai ir svarīgi, ka Parlamentam ir ar ES dalībvalstu parlamentiem līdzvērtīgas izmeklēšanas pilnvaras; uzskata, ka šīs demokrātiskās kontroles pienākumu veikšanai Parlamentam ir jābūt pilnvarotam izsaukt lieciniekus un uzlikt viņiem par pienākumu ierasties un iesniegt dokumentus; uzskata, ka šo tiesību izmantošanai dalībvalstīm ir jāpiekrīt īstenot sankcijas pret personām, kas neierodas vai neiesniedz dokumentus atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam par valsts parlamentārām izmeklēšanām; atkārtoti uzsver Parlamenta atbalstu pozīcijai, kas izklāstīta 2012. gada ziņojumā par šo jautājumu;

78.

uzskata, ka Parlamenta izmeklēšanas komiteju pilnvarām vajadzētu būt labāk pielīdzinātām valstu parlamentu izmeklēšanas komitejām, jo īpaši, lai nodrošinātu personu efektīvu uzaicināšanu un līdzdalību un sankciju piemērošanu sadarbošanās atteikumu gadījumos; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt attiecīgos noteikumus pašreizējā Parlamenta priekšlikumā;

79.

aicina Komisiju steidzami pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu, lai iekļautu noteikumus par bijušo komisāru atbildību, kad izmeklēšanas komitejas uzmanības lokā nonāk politikas veidošana un likumdošana attiecīgā komisāra pilnvaru laikā;

80.

prasa Komisijai izmantot laiku starp plenārsēdes lēmumu izveidot izmeklēšanas komiteju un faktisko komitejas darba sākumu, lai sagatavotu sākotnējo dokumentu kopumu, kas attiecas uz izmeklēšanas komitejas pilnvarām un lai informācijas nodošana būtu ātrāka, tādējādi jau no sākuma atvieglojot izmeklēšanas komitejas darbu; šajā sakarā uzskata, ka noteikumi par dokumentu arhivēšanu un nosūtīšanu Komisijā būtu jāpārskata un jāpilnveido, lai atvieglotu turpmākās izmeklēšanas;

81.

ierosina Komisijā izveidot vienotu kontaktpunktu attiecībām ar Parlamenta izmeklēšanas komitejām, īpaši tad, ja izmeklēšana attiecas uz vairākiem ģenerāldirektorātiem, lai, no vienas puses, atvieglotu informācijas plūsmu un, no otras puses, izmantotu iepriekš izveidotās paraugprakses;

82.

norāda, ka vairākās nesenās izmeklēšanas komitejās un īpašajās komitejās Komisija un Padome atsevišķos gadījumos nav sniegušas pieprasītos dokumentus un citos gadījumos izsniegušas pieprasītos dokumentus tikai pēc ilgiem kavējumiem; uzskata, ka ir jāievieš pārskatatbildības mehānisms, lai nodrošinātu izmeklēšanas komitejas vai īpašās komitejas pieprasīto dokumentu, kuriem tām ir tiesības piekļūt, tūlītēju un garantētu pārsūtīšanu Parlamentam;

83.

aicina Komisiju uzlabot spējas laikus un pieņemamā kvalitātē apstrādāt izmeklēšanas komiteju, kā arī žurnālistu un iedzīvotāju dokumentu pieprasījumus saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem; mudina Komisiju izsniegt šos dokumentus to sākotnējā formātā un neveikt laikietilpīgas un, iespējams, saturu mainošas izmaiņas formātā vai formāta konvertēšanu; uzdod Komisijai nodrošināt, ka informācija, kas ir saglabāta mašīnlasāmā formātā, piemēram, datubāzes, tiek arī izsniegta mašīnlasāmā formātā;

84.

norāda, ka izmeklēšanas komiteja ir tā, kas nosaka, vai pieprasītā informācija attiecas uz komitejas darbu; norāda, ka tas nav iepriekš jādara šāda dokumentu pieprasījuma saņēmējam; uzdod Komisijai pienācīgi atspoguļot šo pienākumu tās vadlīnijās par pieprasījumiem piekļūt dokumentiem;

85.

mudina dalībvalstis ievērot juridiskās saistības pret izmeklēšanas komitejām, kā noteikts Lēmumā 95/167/EK, Euratom, EOTK un, konkrētāk, tā 3. pantā; aicina tās arī, ņemot vērā atbilžu ievērojamo kavēšanos, palīdzēt izmeklēšanas komitejām, ievērojot lojālas sadarbības principu, kā noteikts LESD 4. panta 3. punktā;

86.

aicina tās dalībvalstis, kas ir veikušas iekšējās izmeklēšanas par vieglo automobiļu piesārņojošo vielu emisiju, nekavējoties sniegt Komisijai un Parlamentam izmeklēšanu pilnas datu kopas un rezultātus;

87.

uzskata, ka komitejas pilnvaru pirmā daļa būtu jāvelta rakstisko liecību vākšanai un analīzei pirms atklātajām uzklausīšanām; uzskata, ka ir lietderīgi paredzēt lēnāka darba ritma periodu starp uzklausīšanām un galīgā ziņojuma sagatavošanu, lai varētu pabeigt pierādījumu vākšanu, tos pienācīgi izanalizēt un pilnībā iekļaut ziņojumā;

88.

uzskata, ka izmeklēšanas komitejām noteiktais 12 mēnešu darbības laiks ir patvaļīgi pieņemts un bieži vien nepietiekams; uzskata, ka paši izmeklēšanas komitejas locekļi var vislabāk noteikt, vai izmeklēšana būtu jāpagarina un, ja šāda vajadzība pastāv, tad uz cik ilgu laiku;

89.

norāda, ka Parlamenta Reglamenta 198. pantā būtu precīzāk jānosaka, no kura brīža būtu jāsāk skaitīt izmeklēšanas komitejas darbības laiks; iesaka nodrošināt pietiekamu elastību, lai garantētu izmeklēšanas veikšanai pietiekamu laiku; prasa izmeklēšanas komitejas darbu sākt tikai pēc tam, kad no ES iestādēm ir saņemti pieprasītie dokumenti;

90.

uzskata, ka turpmāk starpposma ziņojums nebūtu obligāti jāiekļauj kā pilnvaru daļa, lai neapsteigtu izmeklēšanas galīgos secinājumus;

91.

uzskata, ka turpmāk izmeklēšanas komitejas būtu jāorganizē atšķirīgi, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un lietderību komitejas darba organizēšanā un vadīšanā, jo īpaši atklātajās uzklausīšanās;

92.

uzsver, ka Parlamenta iekšējie administratīvie noteikumi ir saskaņoti ar pastāvīgo komiteju iedibināto praksi un līdz ar to bieži nav piemēroti izmeklēšanas komiteju ad hoc un pagaidu raksturam, proti, darbībai vairāk nestandarta apstākļos ar ļoti konkrētu mērķi un ierobežotā laikposmā; tāpēc uzskata, ka noteikta nosacījumu kopuma izstrāde par izmeklēšanas komiteju faktisko uzklausīšanu un misiju vadīšanu, piemēram, garantējot taisnīgu politisko pārstāvību, uzlabotu efektivitāti; uzskata, ka pastāv risks, ka finansiālie ierobežojumi varētu kavēt izmeklēšanas komitejas uzklausīt visus ekspertus, ko uzskata par nepieciešamiem komitejas pienākumu veikšanai; uzskata, ka iekšējo atļauju saņemšanas termiņi attiecībā uz uzklausīšanām un komandējumiem būtu jāpadara elastīgāki;

93.

uzskata, ka izmeklēšanas komitejām vajadzētu būt prioritārai piekļuvei īpašiem resursiem attiecīgajos Parlamenta dienestos, lai tie varētu jo īpaši apmierināt pētījumu, informatīvu paziņojumu u. c. pieprasījumus noteikumos paredzētajos termiņos;

94.

norāda, ka spēkā esošie noteikumi par piekļuvi klasificētai informācijai un citiem konfidenciāliem datiem, kurus Eiropas Parlamentam izmeklēšanas kontekstā sniedz Padome, Komisija vai dalībvalstis, nenodrošina pilnīgu juridisko skaidrību, bet kopumā tiek skaidroti tā, ka reģistrētiem deputātu palīgiem nav atļauts piekļūt vai analizēt neklasificētu “citu konfidenciālu informāciju” drošā lasītavā; norāda, ka vairāki deputāti ir nonākuši pie secinājuma, ka šis noteikums kavē efektīvu un pilnīgu šādu dokumentu izpēti izmeklēšanas komitejām atvēlētajā ierobežotajā laikā un ka TAX2 komiteja (Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos), kuras darbības laikā reģistrētiem deputātu palīgiem tika uz laiku un izņēmuma kārtā sniegta piekļuve, spēja izmantot šos resursus aptverošākā un efektīvākā veidā; tāpēc aicina pārskatītā Iestāžu nolīgumā iekļaut skaidri formulētus noteikumus, ar kuriem reģistrētiem deputātu palīgiem garantē tiesības piekļūt dokumentiem, pamatojoties uz informācijas nepieciešamības principu saistībā ar to pienākumiem sniegt atbalstu deputātiem; mudina attiecīgās struktūras paātrināt šā jautājuma atkārtotu pārskatīšanu, lai nemazinātu turpmāko un pašreizējo parlamentāro izmeklēšanu efektivitāti;

o o

95.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu un izmeklēšanas komitejas galīgo ziņojumu Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp.

(2) OV L 10, 15.1.2016., 13. lpp.

(3) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.

(4) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

(5) OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.

(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0375.

(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0322.

(8) Sk. arī 2017. gada 4. aprīlī pieņemtos tekstus, P8_TA(2017)0097.

Top

Choose the experimental features you want to try