2.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/72

Ziņotājs:

Roomet SÕRMUS

1.1.

No lauksaimniecības augsnes ilgtspējīgas izmantošanas un aizsardzības viedokļa vienotam ES satvaram ir būtiska nozīme, lai pārraudzītu datu vākšanā un izmantošanā panākto progresu un veicinātu laba augsnes stāvokļa, vienotas terminoloģijas un saskaņotu uzraudzības kritēriju, prioritāšu un dažādu politisko pasākumu noteikšanu augsnes laba stāvokļa sasniegšanai.

1.2.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību samazināšanās augsnes degradācijas, zemes apstrādes pārtraukšanas, klimata pārmaiņu un lauksaimniecības zemes urbanizācijas dēļ ir nopietna problēma visās dalībvalstīs. Tādēļ EESK ierosina aktualizēt pašreizējo ES tiesisko regulējumu, kura mērķis ir aizsargāt pārtikas ražošanas un citu ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanas ziņā vērtīgo lauksaimniecības zemi un tās auglību dalībvalstīs, uzlabojot uzraudzību un ticamas informācijas sniegšanu.

1.3.

Lauksaimniekiem kā lauksaimniecības zemes īpašniekiem un lietotājiem ir īpaša loma ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanā, un šī loma ir jāatzīst un jāatbalsta. Augsne nodrošina svarīgākos ekosistēmas pakalpojumus. Lielākā daļa pārtikas pasaulē tiek ražota, par pamatu izmantojot augsni, un augsne ir vajadzīga arī biomasas ražošanai. Augsne piesaista oglekli un tādējādi palīdz mazināt klimata pārmaiņas.

1.4.

Par KLP modernizācijas mērķi cita starpā būtu jāizvirza lauksaimniecības zemes un augsnes veselīguma un auglības turpmāka aizsardzība, kas ir pamats lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas saglabāšanai un turpmākai palielināšanai.

1.5.

Saskaņā ar klimata nolīgumiem vajadzētu atbalstīt pašreizējās un turpmākās iniciatīvas oglekļa aprites cikla līdzsvarošanai augsnē, neapdraudot pārtikas ražošanu. Lai palielinātu oglekļa īpatsvaru augsnē, Komiteja ierosina ES politikas pasākumos iekļaut augsnes ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus. Biomasas ražošana jāatbalsta, uzlabojot ūdens pieejamību un citus augsnes apstākļus (augsnes struktūru un aerāciju, barības vielu pieejamību, pH līmeni, augsnes bioloģisko aktivitāti), līdz minimumam samazinot augsnes apstrādi, izmantojot ganību lopkopību, zālāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, integrētu lauksaimniecisko ražošanu, tostarp bioloģiskās un tradicionālās lauksaimniecības paraugpraksi, piem., bioloģisko lauksaimniecību, augseku, pākšaugu audzēšanu, organisko atkritumu pārstrādi, kompostēšanu un ziemāju sēju laukos utt. Augsne ar lielu oglekļa saturu un zālāji ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi, lai augsne un augi vairāk piesaistītu oglekli.

1.6.

Arī saistībā ar KLP otro pīlāru dalībvalstis jāmudina un jāmotivē pieņemt atbilstīgus augsnes aizsardzības pasākumus.

1.7.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zemes un augsnes izmantošanu, jāveicina papildu ieguldījumi vidi un klimatu saudzējošās tehnoloģijās un meliorācijas sistēmās.

1.8.

Ir nepieciešams atbalsts uz zināšanām balstītai lauksaimniecībai (tostarp precīzajai lauksaimniecībai un agroekoloģiskai pieejai). Resursus, augsni un vidi saudzējošas precīzās lauksaimniecības potenciālu var attīstīt ar augsnes, mēslošanas, augu aizsardzības, meteoroloģisko un ražīguma datu integrācijas palīdzību, bet šajā nolūkā ir jāuzlabo valstu datubāzēs iekļauto ticamo datu pieejamība, aprite un jāvienkāršo to izmantošana, atzīstot principu, ka lauksaimnieki ir ģenerēto datu īpašnieki. Lai to panāktu, lauksaimniekiem ir jābūt pieejamam internetam un jāizmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

1.9.

Zemes izmantošanas politikas veidošanā un ar zemes izmantošanu saistīto lēmumu pieņemšanā vairāk jāizmanto dati par augsni. Vienlaikus jāuzlabo datu par augsni kvalitāte un pieejamība, jo īpaši jomās, kurās līdz šim nav veikts pietiekami daudz pētījumu. ES līmenī jāvienojas par saskaņotu augsnes monitoringu.

1.10.

Visos izglītības sistēmas līmeņos jāuzlabo izpratne par augsnes nozīmi, izmantojot mūsdienīgas mācību metodes un iekļaujot augsnes tematiku dažādu izglītības līmeņu mācību programmās.

1.11.

Būtiska nozīme ir arī pasākumiem, kas paredzēti lauksaimnieku informētības palielināšanai augsnes un labas lauksaimniecības prakses jomā. Šajā nolūkā īpaši svarīga ir konsultāciju dienestu līdzdalība.

2.1.

Šis EESK atzinums ir izstrādāts pēc Igaunijas prezidentūras pieprasījuma, un tā mērķis ir uzsvērt zemes (1) un augsnes (2) ilgtspējīgas izmantošanas būtisko nozīmi pārtikas ražošanā un ekosistēmas pakalpojumu sniegšanā.

2.2.

Pēc Igaunijas prezidentūras pieprasījuma Komiteja veikusi izpēti par to, kā lauksaimniecības zemes jautājums apskatīts dažādās ES politikas jomās. Komiteja arī apsvērusi, kā Eiropas Savienībā – politikas un uzņēmumu līmenī – varētu veicināt augsnes ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, ņemot vērā, ka augsne ir pārtikas ražošanai un citu ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanai vajadzīgais resurss.

2.3.

ES līmenī pašlaik ir spēkā liels skaits augsnes aizsardzības noteikumu. Lai gan dažādie ES politikas virzieni sekmē augsnes aizsardzību un lauksaimniecības zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tomēr augsnes aizsardzība parasti nav to galvenais mērķis. EESK uzskata, ka pašlaik ir piemērots brīdis uzsākt debates par to, kā dažādus pasākumus varētu labāk koordinēt ES līmenī.

2.4.

Politikas pasākumu izstrādē ES un dalībvalstīm jāņem vērā starptautiskajā līmenī noteiktie ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi laikposmam līdz 2030. gadam (3). Tajos paredzēts veicināt ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, novērst pārtuksnešošanos, apturēt augsnes stāvokļa pasliktināšanos un zemes degradāciju un vērst šo procesu pretējā virzienā, panākt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un efektīvu izmantošanu, kā arī iekļaut klimata aizsardzības pasākumus valstu politikā, stratēģijās un plānošanā. Lauksaimniecības augsnes aizsardzība un zemes ilgtspējīga izmantošana ir ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas obligāts priekšnoteikums, jo augsne ir ierobežots un pēc būtības neatjaunojams resurss.

2.5.

Ir sāktas arī vairākas iniciatīvas (4), lai veicinātu augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu un informētu par lauksaimniecības augsnes svarīgo nozīmi pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu mazināšanas jomā.

2.6.

EESK atzinīgi vērtē arī planētas iespēju ierobežotības koncepciju, kuru izmanto, lai noteiktu ekoloģiskās robežas, ko cilvēks nedrīkst pārkāpt, ja nevēlas kaitēt videi, un norāda, ka ir pārsniegtas robežvērtības trijām no kopumā deviņām planētas iespējām (klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, slāpekļa cikls) (5). Vienlaikus Komiteja atzīst, ka arī pasaules nodrošinātība ar pārtiku ir steidzami risināms uzdevums, kas Eiropai jāaplūko savas globālās atbildības ietvaros.

3.1.

Turpmākajos gadu desmitos pasaulē palielināsies pieprasījums pēc pārtikas. Tādēļ dažās pasaules daļās lauksaimniecības zeme piespiedu kārtā būs jāizmanto vēl intensīvāk, un tas var nelabvēlīgi ietekmēt augsni un vidi plašākā nozīmē, ja zemes lietošanā netiek ievēroti vides noteikumi. Lai nodrošinātu pietiekami daudz pārtikas, ir jāsaglabā pašreizējās lauksaimniecības zemes ražība un jāaizsargā augsnes auglība bioloģiskā, ķīmiskā un fizikālā aspektā.

3.2.

EESK atzinumā “Ilgtspējīgākas pārtikas sistēmas” (6) norādīts, ka nepiemērotu apsaimniekošanas metožu izmantošana pārtikas ražošanā rada bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, augsnes degradāciju, ūdens un gaisa piesārņojumu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādēļ jānodrošina visu minēto resursu efektīva un ilgtspējīga apsaimniekošana, lai nodrošinātu cilvēkiem stabilu apgādi ar pārtiku. Tam vajadzētu būt daļai no visaptverošas pārtikas politikas, kā norādīts Komitejas atzinumā par tematu “Pilsoniskās sabiedrības ieguldījums visaptverošas pārtikas politikas izstrādē ES”, kas patlaban tiek gatavots.

3.3.

Dabas pamatresursu – ūdens un augsnes – pieejamību ietekmē arī klimata pārmaiņas. Lai gan cīņā pret klimata pārmaiņām ir īstenota virkne pasākumu, dati par augsnes virsējiem slāņiem liecina, ka oglekļa īpatsvars augsnē laika gaitā turpina samazināties. Papildu dati par dziļākiem augsnes slāņiem palīdzētu noteikt tendenci, kas tomēr vairāk atbilstu reālajai situācijai.

3.4.

Eiropas Vides aģentūra (EVA) savā ziņojumā “Eiropas vide – stāvoklis un redzējums 2015” (7) brīdina, ka arvien vairāk ir apdraudēti augsnes ekosistēmu pakalpojumi, piemēram, pārtikas ražošana, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un oglekļa dioksīda, ūdens un barības vielu piesaiste augsnē. Ziņojumā norādīts, ka konkrētajos reģionos galvenās problēmas ir augsnes erozija, organisko vielu samazināšanās augsnē, augsnes piesārņojums un sablīvēšanās, kā arī urbanizācija, lauksaimniecības zemju pamešana un intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz dabiskām un daļēji dabiskām dzīvotnēm. Vispāratzīts nopietns apdraudējums ir arī augsnes auglības samazināšanās.

4.1.

Eiropas Komisijas pasūtītajā ziņojumā analizēti 28 ES dalībvalstu augsnes aizsardzības pasākumi (8). Analīzē tika konstatēti 35 ES un 671 dalībvalstu veiktie augsnes aizsardzības politikas pasākumi. ES pasākumi ietver stratēģiskos dokumentus, direktīvas, regulas un dažādus atbalsta pasākumus. Trīs ceturtdaļas dalībvalstu pasākumu galvenokārt ir saistoši noteikumi.

4.2.

Dalībvalstīs veikto pasākumu daudzveidība ir iespēja uzlabot gan visdažādāko ar augsni saistīto jautājumu risināšanu, gan koordinēšanu. ES tiesību aktos ir ietverti daži lietderīgi un stingri augsnes aizsardzības noteikumi, tomēr sistēmā ir arī nepilnības. Ar dalībvalstu politikām nepietiek, lai novērstu nepilnības ES tiesību aktos augsnes aizsardzības jomā, un augsnes aizsardzības noteikumi katrā valstī būtiski atšķiras.

4.3.

Septītajā ES vides rīcības programmā, kas stājās spēkā 2014. gada sākumā, augsnes degradācija ir atzīta par nopietnu problēmu un noteikts mērķis līdz 2020. gadam panākt Eiropas Savienībā ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un pienācīgu augsnes aizsardzību, kā arī panākt progresu piesārņotu platību sanācijā. ES un tās dalībvalstis ir arī apņēmušās pastiprināt pasākumus, lai novērstu augsnes eroziju un palielinātu organisko vielu īpatsvaru augsnē.

4.4.

Augsnes aizsardzības jomā cita starpā var minēt šādus būtiskus un salīdzinoši efektīvus ES politikas pasākumus: Rūpniecisko emisiju direktīva, Direktīva par atbildību vides jomā un noteikumi par ūdens aizsardzību (Ūdens pamatdirektīva), Nitrātu direktīva, KLP savstarpējās atbilstības sistēma, noteikumi par labu lauksaimniecības un vides stāvokli. Tomēr augsnes stāvokļa uzlabošanā minēto pasākumu īstenošana būtu vēl efektīvāka, ja tiktu elastīgāk ņemti vērā vietējie apstākļi un palielināta pasākumu saskaņotība.

4.5.

Augsnes aizsardzības jautājuma risināšanu var sekmēt arī dažādi finansēšanas instrumenti, kas pieejami kohēzijas fondā, Eiropas Reģionālās attīstības fondā, programmā LIFE+ un programmā “Apvārsnis 2020”.

4.6.

KLP pirmā pīlāra tiešie maksājumi, kas attiecas uz aptuveni 90 % ES lauksaimniecības zemes, ir nozīmīgs ekonomisks stimuls lauksaimnieku lēmumu pieņemšanā par zemes izmantošanu un apsaimniekošanu. Turklāt tiešie maksājumi ir cieši saistīti ar zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, savstarpējās atbilstības un zaļināšanas prasību ievērošanu saskaņā ar KLP pamatregulām. Šajā jomā dalībvalstīm ir zināma izvēles brīvība. Uz 30 % tiešo maksājumu attiecas vides prasības, kuru mērķis ir uzlabot augsnes kvalitāti, aizsargāt bioloģisko daudzveidību un veicināt oglekļa dioksīda piesaistīšanu (9). Ir svarīgi nodrošināt, lai pārmērīga birokrātija nemazinātu zaļināšanas pasākumu doto labumu.

4.7.

KLP otrā pīlāra lauku attīstības programmas paver arī iespējas īstenot dalībvalstu vietējiem apstākļiem pielāgotus pasākumus augsnes aizsardzībai Eiropas Savienībā.

4.8.

Arī vairākas plānotās leģislatīvās iniciatīvas (piemēram, klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums, Regula par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF), Kopīgo centienu regula (ESR) u. c.) var pavērt perspektīvas augsnes aizsardzībai, klimata pārmaiņu seku mazināšanai un iespējas tām pielāgoties.

4.9.

Lai risinātu augsnes aizsardzības jautājumu, ļoti būtiska ir ES Minerālmēslu regulas modernizācija, kas tiek apspriesta saistībā ar aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu un kas nodrošinās bioloģisko un atkritumus saturošo mēslošanas līdzekļu vienkāršāku izmantošanu. Tomēr pārstrādātajā materiālā, ko izmanto augsnes ielabošanai vai mēslošanai, nedrīkst būt bīstamu vielu (ksenobiotisku vielu). Lai gan Komisijas priekšlikumā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz piesārņojošo vielu koncentrāciju minerālajā vai organiskajā mēslojumā, tomēr ir vajadzīgi jauni tīro tehnoloģiju risinājumi augsnei nekaitīga mēslojuma un augsnes ielabotāju ražošanai, kas neietekmē primāro produktivitāti. Savā atzinumā EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, norādot, ka augsnes auglība un aizsardzība ir galvenie šīs regulas pārskatīšanas mērķi (10).

5.1.

Lauksaimniecības augsnes ilgtspējīgā izmantošanā un aizsardzībā vienotam ES satvaram ir būtiska nozīme, lai pārraudzītu datu vākšanā un izmantošanā panākto progresu un palīdzētu noteikt vienotu terminoloģiju, labu augsnes stāvokli, prioritātes un uzraudzības kritērijus dažādos augsnes un klimata apstākļos, kā arī dažādus politiskos pasākumus laba augsnes stāvokļa sasniegšanai. Tas ir priekšnosacījums augsnes stāvokļa pienācīgai novērtēšanai un vajadzīgo pasākumu veikšanai.

5.2.

Augsnes degradācijas, zemes apstrādes pārtraukšanas, klimata pārmaiņu un lauksaimniecības zemes urbanizācijas izraisīta lauksaimniecības zemes platību samazināšanās ir nopietna problēma visās dalībvalstīs. Lauksaimniecības platības samazinās, un to vietā tiek veidota mākslīga virsma. No 2006. gada līdz 2012. gadam lauksaimniecības zemes sagrābšanas temps Eiropas valstīs bija vidēji 107 000 ha gadā. Zemes platības, kuras visbiežāk tika pārvērstas par mākslīgu virsmu, bija aramzeme un ilggadīgo kultūraugu platības, ganības un jauktas lauksaimniecības platības (11). Tādēļ EESK ierosina aktualizēt pašreizējo ES tiesisko regulējumu, kura mērķis ir aizsargāt pārtikas ražošanas un citu ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanas ziņā vērtīgo lauksaimniecības zemi un tās auglību dalībvalstīs. Šajā nolūkā būtu jāstiprina tehnoloģiskās iespējas, kas uzlabotu uzraudzību un ticamas un lietderīgas informācijas sniegšanu.

5.3.

KLP modernizēšanas nolūkā nākamajā finanšu plānošanas periodā jānodrošina lauksaimniecības zemes efektīva un ilgtspējīga apsaimniekošana. Par mērķi cita starpā būtu jāizvirza lauksaimniecības zemes un augsnes veselīguma un auglības turpmāka aizsardzība, kas ir pamats lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas saglabāšanai un turpmākai palielināšanai.

5.4.

Ar vidi saudzējošiem pasākumiem, kas ietverti KLP pirmajā pīlārā, jārod labāki risinājumi augsnes stāvokļa uzlabošanai. Piemēram, būtu jāveicina augseka, izmantojot pākšaugus vai zālaugus. Diskusijās par zaļināšanas pasākumu efektivitāti galvenā uzmanība ir pievērsta bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, tomēr lielāka nozīme nekā līdz šim būtu jāpiešķir pākšaugu audzēšanas labvēlīgajai ietekmei uz augsnes auglību (12).

5.5.

Lauksaimniecība ne tikai ražo augstas kvalitātes pārtiku, bet arī sekmē bioloģiskās daudzveidības un atklātu ainavu saglabāšanu. Lauksaimniecībai ir arī svarīga nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas un pielāgotos tām. Sabiedrisko labumu sniegšanu galvenokārt nodrošina pasākumi, kuri rada pievienoto vērtību dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas jomā un mazina lauksaimniecības ietekmi uz augsni, ūdeni un bioloģisko daudzveidību.

5.6.

Dalībvalstis būtu jāmudina un jāmotivē veikt augsnes aizsardzības pasākumus arī saistībā ar KLP otro pīlāru, kas tām dotu iespēju maksimāli elastīgi ņemt vērā vietējos apstākļus, dažādus nosacījumus (tostarp augsnes veidus) un konkrētas problēmas.

5.7.

EESK aicina Eiropas Komisiju vairāk nekā līdz šim ņemt vērā dalībvalstu konkrētos priekšlikumus par augsnes kvalitātes uzlabošanu un ilgtspējīgu izmantošanu (piemēram, veicinot kaļķošanu, lai novērstu augsnes paskābināšanos, vai apūdeņošanu un nosusināšanu, lai novērstu ūdens nepietiekamību vai pārmērīgu mitrumu augsnē) ar mērķi radīt labvēlīgākus augu augšanas apstākļus. Apsaimniekojot organisko augsni, nevajadzētu izslēgt nevienu apsaimniekošanas metodi un vajadzētu paredzēt dažādus augsnes aizsardzības un uzturēšanas pasākumus.

5.8.

Jāveicina papildu ieguldījums vidi un klimatu saudzējošās tehnoloģijās, lai nodrošinātu zemes un augsnes ilgtspējīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ir jāveicina uz zināšanām balstīta lauksaimniecība (tostarp precīzā lauksaimniecībā un agroekoloģiskas pieejas), kas nodrošinātu lauksaimniecības līdzekļu izmantošanu pareizā daudzumā, īstajā vietā un īstajā laikā. Ļoti svarīgi ir arī palielināt augsnes bioloģisko aktivitāti, pievienojot tai organiskās vielas, kā arī panākt barības vielu līdzsvaru augsnē – barības vielu pārpalikums rada vides risku barības vielu izskalošanās dēļ, savukārt barības vielu trūkums mazina augsnes auglību. Vienlaikus būtu jāuzrauga barības vielu minimuma nosacījums (13), jo vienas barības vielas, piemēram, fosfora, trūkums palielina citu barības vielu izskalošanās risku.

5.9.

Zemes izmantošanā liela un bieži vien izšķirīga nozīme ir lopkopībai, jo tā sekmē barības vielu apriti, augsnes auglības saglabāšanu (14) un oglekļa dioksīda piesaisti. Eiropas Savienībā ir lielas lauksaimniecības zemes platības, tostarp zālāji, kas ir piemērotas tikai ganībām vai zaļbarības ražošanai, tāpēc atsevišķos reģionos arī turpmāk jāveicina lopkopība, lai lauksaimnieki nepārstātu apstrādāt šīs zemes platības. Prakse, kas ir plaši izplatīta dažviet Eiropas Savienībā un saistīta ar ilggadīgo zālāju platības saglabāšanu, izmantojot tikai pļaušanu, nav alternatīva ganībām ne pārtikas ražošanas, ne resursu izmantošanas, ne augsnes uzturēšanas nolūkā. Tādēļ KLP ietvaros jāveic pasākumi, kas nodrošina lopkopības ienesīgumu dažādos ES reģionos, un jāapsver risinājumi aktīvai un ilgtspējīgai zemes izmantošanai pārtikas ražošanas nolūkā.

5.10.

Dažos ES reģionos nopietnas problēmas rada novecojusī lauksaimniecības zemes nosusināšanas sistēma, tādēļ, ņemot vērā klimata pārmaiņas, lielāka uzmanība būtu jāvelta ilgtermiņa ieguldījumiem lauksaimniecības infrastruktūrā, piemēram, nosusināšanas sistēmu modernizācijā, lai lauksaimniecības zeme arī turpmāk būtu izmantojama pārtikas ražošanai un tiktu saglabāta augsnes auglība.

5.11.

Ekosistēmu pakalpojumi 2005. gada Tūkstošgades ekosistēmu novērtējumā (15) definēti kā ekosistēmu nodrošinātas priekšrocības cilvēkiem vides, sociālajā un ekonomikas jomā. Augsnes veidošana ir ekosistēmu pakalpojums un priekšnoteikums visiem pārējiem ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, pārtikas ražošanai. Tāpēc ilgtspējīga pārtikas ražošana nav iedomājama bez augsnes aizsardzības pasākumiem.

5.12.

Lauksaimniekiem ir liela nozīme ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā, un tā ir jāatzīst un jāatbalsta. Augsne nodrošina svarīgākos ekosistēmu pakalpojumus (16). Augsne ir mikrobu, augu un dzīvnieku dzīvības avots un svarīga bioloģiskās daudzveidības krātuve; tā filtrē un uzkrāj augu augšanai vajadzīgo ūdeni, regulē applūšanu, uzkrāj barības vielas un padara tās pieejamas augiem; augsne spēj arī pārveidot toksīnus. Augsne ir pamats lielākajai daļai pasaulē saražotās pārtikas, un tā vajadzīga biomasas ražošanai. Augsne piesaista oglekli un tādā veidā palīdz mazināt klimata pārmaiņas.

5.13.

Lielāka uzmanība jāvelta tādai zemes izmantošanai, kas ietekmē ekosistēmu darbību un tādējādi arī ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu. Augsnes degradācija, zemes izmantošana, kas nav ilgtspējīga, un dzīvotņu sadrumstalotība urbanizācijas un ēku un ceļu būvniecības dēļ apdraud daudzu ekosistēmu pamatpakalpojumu nodrošināšanu, mazina bioloģisko daudzveidību un vājina Eiropas noturību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām. Tas arī pastiprina augsnes degradāciju un pārtuksnešošanos (17). Lai pārvarētu iepriekš minētās problēmas, būtu vairāk jāņem vērā Eiropas Komisija 2012. gada pamatnostādnēs par paraugpraksi izklāstītie principi, kā ierobežot, samazināt un kompensēt augsnes pārklāšanu (18).

5.14.

Tiesību aktos nav pietiekami apskatīts augsnes funkciju un augsnes ekosistēmas pakalpojumu jautājums, jo šiem pakalpojumiem trūkst tirgus un sabiedrība tos nav pietiekamā mērā atzinusi. Tādēļ KLP tiešo maksājumu pamatregulā ir, piemēram, dažas atsauces uz augsnes kvalitāti, bet nav norādes uz augsnes bioloģisko daudzveidību un tās sinerģiju ar primāro produktivitāti. Papildus augsnes ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām augsnes pamatfunkcijas ir atkarīgas arī no augsnē esošo mikroorganismu un faunas stāvokļa un to radītajiem bioloģiskajiem procesiem, tostarp slāpekļa un oglekļa dioksīda piesaistes, ūdens filtrēšanas un spējas novērst barības vielu izskalošanos. Turklāt papildus augsnes īpašībām svarīga ir arī laukaugu veselība, lai pilnībā izmantotu augsnes potenciālu pārtikas ražošanā un oglekļa piesaistīšanā.

5.15.

EESK atzinumā par KLP iespējamo pārveidošanu (19) norādīts, ka, izmantojot KLP otrajā pīlārā ietvertos vides, klimata pārmaiņu mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus, būtu vairāk nekā līdz šim jācenšas panākt, lai lauksaimnieki sniegtu uzlabotus ekosistēmu pakalpojumus. Attiecībā uz augsnes un zemes izmantošanu atbalsta pasākumi galvenokārt būtu jāveic pļavu un organiskās augsnes apsaimniekošanas jomā, lai veicinātu oglekļa uztveršanu augsnē. Augsnes saglabāšanas nolūkā tās apstrāde būtu pēc iespējas jāsamazina, bet, ņemot vērā, ka uzturvielas uzkrājas neapstrādātas augsnes virskārtā, zināma apstrāde ir vajadzīga, lai iejauktu barības vielas sakņu zonā un tādējādi mazinātu barības vielu izskalošanās risku. Arī augsnes blietēšana samazina augsnes spēju novērst barības vielu zudumu.

5.16.

Dažos ES reģionos jāveicina aramzemes pārveidošana par pļavām, jāsamazina ganāmpulka blīvums uz pļavu, vienlaikus ievērojot minimālo ganāmpulka blīvumu, jāsaglabā kūdras purvi un pasākumi, kas ierobežo augsnes eroziju un mazina sausu apvidu pārtuksnešošanos.

5.17.

Dažos reģionos lielākās problēmas lauksaimniecībā sagādā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana lauksaimniecības zemē, ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses turpmāka veicināšana un ražošanas efektivitātes palielināšana, nepadarot lauksaimniecisko darbību vēl intensīvāku. Dažos reģionos galvenais uzdevums ir samazināt zemes izmantošanas, augsnes un dabisko ekosistēmu noslodzi. Dienvidu reģionos papildu uzdevums ir pārvarēt ūdens trūkumu.

5.18.

Šie ekosistēmai ļoti būtiskie lauksaimnieciskās ražošanas aspekti jāņem vērā, izstrādājot un pārstrādājot kopējo lauksaimniecības politiku un citas politikas jomas.

5.19.

Ņemot vērā, ka augsne ir pasaulē lielākā oglekļa krātuve kontinentālajā daļā (20), tai ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un oglekļa piesaistē. Starptautiskajā klimata aizsardzības sistēmā galvenā nozīme ir piešķirta ilgtspējīgai augsnes apsaimniekošanai, lai līdzsvarotu un palielinātu to organisko vielu saturu, kas ļauj saglabāt augsnes funkcijas un novērst augsnes degradāciju. Saskaņā ar klimata nolīgumiem (COP 21) būtu jāveicina pašreizējās un jaunās iniciatīvas, lai līdzsvarotu oglekļa apriti augsnē, neapdraudot pārtikas ražošanu, kā noteikts Parīzes klimata nolīguma 2. pantā.

5.20.

Saskaņā ar FAO Pasaules augsnes hartas (21) devīto principu jebkura augsne nodrošina ekosistēmas pakalpojumus, kuriem ir svarīga nozīme globālo klimata pārmaiņu noregulējumā. Lai palielinātu oglekļa saturu augsnē, EESK ierosina iekļaut ES politikas pasākumos principus, kas ietverti FAO 2016. gadā pieņemtajās brīvprātīgi piemērojamajās pamatnostādnēs ilgtspējīgai augsnes apsaimniekošanai (22). Cita starpā atbalsts būtu jāpiešķir biomasas ražošanai, uzlabojot piekļuvi ūdenim (piemēram, apūdeņošanas sistēmu ierīkošana, ņemot vēra vietējos dabas apstākļus), pēc iespējas samazinot augsnes apstrādi, uzlabojot ganības, izmantojot integrētu ražošanu, bioloģisko lauksaimniecību, augseku, pākšaugu audzēšanu, organisko atkritumu pārstrādi, kompostēšanu un ziemāju sēju laukos. Ar oglekli bagāta augsne un zālāji ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi.

5.21.

Galvenās iniciatīvas klimata pārmaiņu jomā jāatbalsta Eiropas līmenī. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka augsnes stāvoklis dalībvalstīs ievērojami atšķiras, tāpēc saistībā ar pašreizējiem un turpmākajiem pasākumiem jāņem vērā reģionālās atšķirības.

5.22.

Datus par augsni vajadzētu vairāk izmantot ar zemes izmantošanu saistītas politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, lai īstenotu ar faktiem pamatotu politiku, un zemes izmantošanas plānošanā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Datu apmaiņa būtu jākoordinē, ievērojot datu īpašumtiesības saskaņotā regulatīvā sistēmā.

5.23.

Vienlaikus jāuzlabo augsnes datu kvalitāte un pieejamība, jo īpaši tajās jomās, kurās līdz šim nav veikts pietiekami daudz pētījumu (piemēram, dati par oglekļa saturu augsnē). Lai uzlabotu datu pieejamību, ir vajadzīgs skaidrāki mērķi īstermiņā un ilgākā termiņā.

5.24.

Lai uzlabotu piekļuvi datiem par augsni un veicinātu to izmantošanu, jāmodernizē augsnes kartes un jāpadara stingrākas obligātās prasības, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz augsnes karšu telpisko mērogu. Tomēr jāņem vērā, ka atsevišķos ES reģionos augsnes kartēšana sagādā problēmas.

5.25.

ES līmenī jāvienojas par saskaņotu un pastāvīgu augsnes monitoringu, kā arī ierobežotu skaitu rādītāju attiecībā uz augsnes stāvokļa izmaiņām un augsnes aizsardzības pasākumu efektivitāti.

5.26.

Lauksaimniekiem ikdienā jāpieņem sarežģīti lēmumi par ražošanas plānošanu. Resursus, augsni un vidi saudzējoša precīza lauksaimniecība nav iedomājama bez informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas. Šajā nolūkā jāveicina digitālu risinājumu izmantošana lauksaimnieku vidū, ņemot vērā iespējas un elastību atbilstoši augsnes un klimatiskajiem apstākļiem.

5.27.

Precīzās lauksaimniecības iespējas var īstenot, integrējot datus par augsni, mēslošanas līdzekļiem, augu aizsardzības līdzekļiem, laika apstākļiem un ražīgumu, bet tas savukārt nozīmē, ka ir jāuzlabo dalībvalstu datubāzēs iekļauto datu pieejamība, aprite un jāvienkāršo to izmantošana. Būtu jāveicina risinājumi, kas ļauj lauksaimniekiem, izmantojot publisko vai privāto pakalpojumu sniedzēju programmatūras pakalpojumus, tostarp sadarbībā ar konsultatīvo dienestu, ikdienā piekļūt lielajiem datiem, kuri tiek glabāti dalībvalstu datubāzēs. Programmatūras nodrošinātāju uzdevums ir, piemēram, saņemot attiecīgo personu piekrišanu, nodrošināt vieglāku piekļuvi precīzākajiem datiem par lauksaimniecības augsni un augsnes paraugiem. Lauksaimniekiem vajadzētu saglabāt īpašumtiesības uz viņu radītajiem datiem.

5.28.

Zinātnei ir būtiska nozīme jaunu zināšanu radīšanā, inovāciju izplatīšanā, tehnoloģiju attīstībā un nosacījumu ieviešanā attiecībā uz zemes un augsnes ilgtspējīgu izmantošanu. EESK atbalsta Vīnes deklarācijā par augsnes aizsardzību (23) iekļauto ieteikumu, ka augsnes zinātnē galvenā uzmanība būtu jāvelta cilvēka darbības un augsnes mijiedarbībai un tās ietekmei uz citiem vides aspektiem. Liela nozīme ir arī augsnes zinātnes sasaistei ar citām zinātnes jomām.

5.29.

ES pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros ir radītas salīdzinoši labas finansēšanas iespējas augsnes un pārtikas ražošanas pētniecībai, kuras jāsaglabā, izstrādājot Devīto pētniecības un inovācijas pamatprogrammu.

5.30.

Īpaši jāuzsver pētniecības un izstrādes rezultātu pārnese uz uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot zemes un augsnes izmantošanu ilgtspējīgai pārtikas ražošanai. EESK aicina zinātniekus, lauksaimniekus, padomdevējus un citas ieinteresētās personas sadarboties šajā jomā, izmantojot iespējas, ko sniedz Eiropas Inovācijas partnerība (EIP-AGRI).

5.31.

Lauksaimniecībā aizvien vairāk tiek izmantoti dažādi biostimulatori, lai uzlabotu augsnes struktūru, augu apgādi ar barību un ūdens apgādi ražīguma un kvalitātes palielināšanas nolūkā. Ņemot vērā, ka katra augsne ir unikāla un tās sastāvs nepārtraukti mainās, biostimulatoru izmantošanas ietekme uz augsnes bioloģisko līdzsvaru nav pietiekami izpētīta, un šajā jomā būtu jāveic vairāk neatkarīgu pētījumu.

5.32.

Lai palielinātu lauksaimnieku, politisko lēmumu pieņēmēju un citu ieinteresēto personu izpratni par lauksaimniecības augsnes nozīmi ilgtspējīgā pārtikas ražošanā un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanā, jārīko plašas debates ar daudzām ieinteresētajām personām par augsnes stāvokli un augsnes aizsardzības iespējām. Lielāka informētība palīdzēs nodrošināt lielākus ieguldījumus augsnes ilgtspējīgā izmantošanā un pētniecībā.

5.33.

Informētība par augsnes nozīmi jānodrošina visos izglītības sistēmas līmeņos un šajā nolūkā jāparedz iespējas iegūt praktisko pieredzi. Ar zemes izmantošanu un augsnes aizsardzību saistīto jautājumu risināšanai būtu jāizmanto mūsdienīgas mācību metodes.

5.34.

Īpaši liela nozīme ir pasākumiem, kas veicina lauksaimnieku izpratni par dažādo augsnes sastāvu, labu zemes apsaimniekošanu, augsekas nozīmi, mēslošanas līdzekļiem utt. Būtiska nozīme ir konsultāciju dienesta iesaistīšanai un konsultāciju pakalpojumu sniegšanai.