31.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 173/7

Ziņotājs:

Lutz RIBBE

1.1.

EESK atkārtoti (1) un uzsvērti mudina saglabāt un attīstīt tālāk atsevišķu ES finansēšanas programmu videi, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un uzlabošanai, resursu efektivitātes, ilgtspējīgas attīstības, komunikācijas un informācijas sekmēšanai, kā arī nevalstisko vides organizāciju atbalstam.

1.2.

Pēdējos 25 gados LIFE programmai ir bijusi ievērojama nozīme Eiropas vides un – aizvien vairāk – arī ilgtspējas politikā. Var pilnīgi pamatoti apgalvot, ka tā ir kļuvusi par ES vides politikas neatņemamu elementu, jo LIFE programma šo politiku ir ievērojami stiprinājusi.

1.3.

Tas ir noticis divējādā veidā. LIFE projekti

1.4.

LIFE programma, kuras pastāvīgā pielāgošana jauniem izaicinājumiem ir vērtējama īpaši atzinīgi, arī parādījusi, ka pilsoniskajā sabiedrībā pastāv milzīgs potenciāls un liela apņēmība iesaistīties ES vides un ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanā un attīstīšanā. ES tiesību aktu īstenošana ir daudz vairāk nekā tikai leģislatīvs akts, kas dalībvalstīm jāpilda. Vides un ilgtspējas politika ir atkarīga no sabiedrības atbalsta, tā ir jāpadara pārredzama, un par to ir jāstāsta, un arī šajā ziņā LIFE programma sniedz ļoti vērtīgu ieguldījumu.

1.5.

Tomēr LIFE projekti bieži vien arī tieši vai netieši parāda politisko lēmumu, tostarp ES līmenī, pretrunas. Lai arī dažiem lēmumu pieņēmējiem tas varētu būt nepatīkami, tas ir uzskatāms par vēl vienu vērtīgu ieguldījumu, kas galu galā var veicināt vides aizsardzības lielāku integrāciju citās politikas jomās.

1.6.

ANO 2030. gada programmas (tā dēvēto ilgtspējīgas attīstības mērķu, IAM) īstenošana Eiropas politikā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem Eiropas Savienība saskarsies turpmākajos gados. LIFE programmai būs jādod savs ieguldījums šajā jomā. Te ir runa ne tikai par to, kā ciešā dialogā ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības grupām apzināt visefektīvākos īstenošanas veidus. Arī daudziem Komisijas dienestiem un – dalībvalstu līmenī – daudzām ministrijām, iestādēm un struktūrām, kurām ilgtspējas politika līdz šim ir bijusi tikai margināls jautājums, būs jāpārskata pieeja, lai plaši apspriestā dabas un vides aizsardzības iekļaušana citās politikas jomās kļūtu par realitāti.

1.7.

EESK ierosina vairākas izmaiņas.

1.8.

Būtu jāpaplašina ar klimata politiku saistītā sadaļa, pirmām kārtām saistībā ar iespējamiem pielāgošanās pasākumiem, kurus var veikt klimata pārmaiņu īpaši skarti iedzīvotāji, lauksaimnieki, pilsētas/pašvaldības un reģioni.

2.1.

1992. gadā izveidotā LIFE programma ir svarīgākā ES programma vides jomā. Tās mērķis ir aizsargāt bioloģisko daudzveidību un biotopus (jo īpaši, izmantojot Natura 2000 tīklu), kā arī veicināt resursu efektivitāti, klimata aizsardzību, komunikāciju un informāciju. LIFE programmai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir piešķirti līdzekļi aptuveni 3,456 miljardu EUR apmērā, bet iepriekšējo septiņu gadu periodā bija pieejami aptuveni 2 miljardi EUR.

2.2.

Šīs programmas galvenie mērķi ir šādi:

2.3.

Salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu programmai LIFE ir vairākas jaunas iezīmes:

2.4.

2014.–2020. gada plānošanas periodā LIFE programmai ir paredzēti šādi līdzekļi:

2.5.

Eiropas Komisija līdz 2017. gada 30. jūnijam izstrādā LIFE programmas vidusposma novērtējumu un ir lūgusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pirms vidusposma novērtējuma publicēšanas sniegt viedokli par jauno LIFE programmu, ņemot vērā 2014. gadā ieviestos jauninājumus.

3.1.

EESK uzskata, ka veikt kvalificētu vidusposma novērtējumu par programmas pašreizējo posmu vēl ir pāragri, jo jaunā programmas posma pirmos projektus piešķīra tikai 2015. gadā, un absolūtais vairākums no šiem projektiem vēl nav beigušies, tāpēc tos vēl nevar novērtēt. Tomēr komiteja, ņemot vērā programmas iepriekšējo posmu novērtējumu, vēlas sniegt pirmo ieguldījumu LIFE programmas 2021.–2028. gada plānošanas periodam veidošanā.

3.2.

Pēdējos 25 gados LIFE programmai ir bijusi ievērojama nozīme Eiropas vides un – aizvien vairāk – arī ilgtspējas politikā. Programma ir sniegusi ļoti nozīmīgu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Var pilnīgi pamatoti apgalvot, ka tā ir kļuvusi par ES vides politikas neatņemamu elementu, jo LIFE programma šo politiku ir ievērojami stiprinājusi.

3.3.

Tas ir noticis divējādā veidā. LIFE projekti

3.4.

LIFE programma ar daudzajiem līdz šim finansētajiem projektiem ir parādījusi, ka pilsoniskajā sabiedrībā pastāv milzīgs potenciāls un liela apņēmība iesaistīties ES vides un ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanā un attīstīšanā. ES tiesību aktu īstenošana ir daudz vairāk nekā tikai leģislatīvs akts, kas dalībvalstīm jāpilda. Vides un ilgtspējas politika ir atkarīga no sabiedrības atbalsta, tā ir jāpadara pārredzama, un par to ir jāstāsta, un arī šajā ziņā LIFE programma sniedz ļoti vērtīgu un būtisku ieguldījumu.

3.5.

Tomēr LIFE projekti bieži vien arī tieši vai netieši parāda politisko lēmumu, tostarp ES līmenī, pretrunas. Lai arī dažiem lēmumu pieņēmējiem tas varētu būt nepatīkami, tas ir uzskatāms par vēl vienu vērtīgu ieguldījumu, kas galu galā var veicināt vides aizsardzības lielāku integrāciju citās politikas jomās.

3.6.

Tomēr LIFE programmas iespējas šeit arī beidzas: ar programmu nevar un nevajadzētu mēģināt kompensēt trūkumus, kas rodas tādēļ, ka netiek īstenoti jau pieņemtie vides tiesību akti vai vides jomas vajadzības netiek ņemtas vērā citās politikas jomās. To ilustrē šādi trīs piemēri.

3.6.1.

LIFE programma, piemēram, var palīdzēt sabiedrībai izskaidrot, ka ES tīra gaisa politikas galvenais mērķis ir samazināt kaitīgu vielu radīto apdraudējumu iedzīvotāju veselībai. Taču LIFE programma nevar atrisināt tādus konfliktus, kā, piemēram, Vācijā starp vides un transporta politikas veidotājiem, kas centrēti uz jautājumu, kurš “aizsargājamais resurss” uzskatāms par svarīgāku (aizsargāt “pilsētas iedzīvotāju veselību pret piesārņojošām daļiņām” vai “autovadītāju tiesības uz brīvu pārvietošanos”).

3.6.2.

LIFE programma, piemēram, ar projektu Urban Bees  (3) plašām iedzīvotāju aprindām ir lieliski parādījusi gan to, cik svarīga nozīme ir apputeksnētājiem, gan to apdraudējuma cēloņus un rīcības iespējas to aizsardzībai. Tomēr apdraudējumu, ko rada, piemēram, noteikta lauksaimniecības prakse vai tādu insekticīdu atļaušana, kas potenciāli apdraud bites, var novērst tikai tad, ja par to pietiekami rūpējas citi ES dienesti un tiek konsekventi piemērots piesardzības princips.

3.6.3.

Kopš 1999. gada Austrijā ar publiskiem līdzekļiem 45 miljonu EUR apmērā – daļa no tiem ir LIFE programmas līdzekļi – tiek finansēta veiksmīga programma, kuras mērķis ir aizsargāt pasaulē apdraudētu sugu: Donavas lašus (4). Šīs sugas galvenais izplatības apgabals ir Saves upes baseins. Nesens pētījums liecina, ka Donavas lašu izplatības apgabalā ir plānots būvēt aptuveni 600 hidroelektrostaciju. Eksperti uzskata, ka šādas iejaukšanās rezultātā Donavas lašu populācija samazināsies līdz pat par 70 %. Dažu hidroelektrostaciju būvi paredzēts atbalstīt arī ar ES līdzekļiem.

3.7.

Tāpēc atzinīgi vērtējams tas, ka LIFE programma tagad ir pastiprināti vērsta uz tiesību aktu labāku īstenošanu, ko veic ne tikai attiecīgās iestādes, bet arī kontrolējošās struktūras.

3.8.

EESK atzinīgi vērtē lielo elastīgumu, spēju pielāgoties jauniem izaicinājumiem un ņemt vērā līdzšinējo pieredzi – pēdējo gadu laikā tā ir bijusi LIFE programmas pastāvīga iezīme. Tas atspoguļots arī jaunajā finansēšanas periodā 2014.–2020. gadam:

4.1.

Neviena programma nav tik laba, lai to nevarētu uzlabot vēl vairāk. Vispirms EESK tomēr atkārtoti apstiprina (6) savu stingro atbalstu šīs budžeta ziņā atsevišķās finansēšanas programmas turpināšanai pēc pašreizējā finanšu perioda. Tas ir vajadzīgs, jo, neraugoties uz daudziem iedrošinošiem panākumiem un ievirzošiem lēmumiem (tai skaitā ANO 2030. gada programma, Parīzes lēmumi klimata jautājumos, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija), vides problēmas vēl ne tuvu nav atrisinātas un pāreja uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu, mazoglekļa emisiju un bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu ES politiku vēl nav sekmīgi uzsākta. Tieši pretēji: Eiropas Komisija un Eiropas Vides aģentūra dažādos ziņojumos pašas norāda, ka daļā gadījumu ietekme uz vidi pat vēl palielinās (7).

4.2.

REFIT procesā veiktā analīze par dabas aizsardzības direktīvām ir skaidri parādījusi, ka tiesiskais regulējums ir atbilstošs, bet lielā mērā trūkst finansējuma Natura 2000 tīkla mērķtiecīgai pārvaldībai. Šim Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pamatelementam ir steidzami vajadzīgs pienācīgs finansējums.

4.3.

Lai ES vides politika būtu efektīva un ticama, ir izšķiroši svarīgi nodrošināt LIFE programmas nepārtrauktību, kas jāpanāk ar 7. vides rīcības programmas, ANO ilgtspējīgas attīstības programmas un Parīzes klimata lēmumu horizontālu integrēšanu visās pārējās Eiropas politikas jomās un finansēšanas programmās. EESK atgādina, ka tā turklāt ir vairākkārt aicinājusi veidot uz vidi orientētu un taisnīgāku Eiropas pusgadu.

4.4.

LIFE programmā kā izmēģinājuma projekti ir ieviesti divi jauni finansēšanas instrumenti, un EESK šo jauninājumu vērtē atzinīgi. Šo pieeju novērtēt ir pāragri, jo abu mehānismu (Dabas kapitāla finansēšanas mehānisma, (NCFF), kā arī Energoefektivitātes privātā finansējuma instrumenta (PF4EE)) pirmie projekti tikai nesen ir apstiprināti, bet vēl nav īstenoti.

4.5.

Ar šo pieeju ir uzsākts pilnīgi jauns ceļš, lai radītu novatoriskas iespējas finansēt dabas aizsardzības projektus un energoefektivitātes projektus, ko īsteno mazi privāti ieguldītāji. Tas ir nepieciešams, jo šādi projekti bieži vien nevar iegūt tradicionālo finansējumu.

4.6.

To, cik šī programmas daļa būs sekmīga, vai uzsāktā sadarbība ar EIB novedīs pie mērķa, vai finansējuma pieprasīšanas process būs pietiekami vienkāršs un vai finansēšanas nosacījumi, tostarp par riska kapitāla izmantošanu, būs piemēroti, pašlaik novērtēt ir grūti, tāpēc EESK aicina tieši šo jauno LIFE programmas daļu rūpīgi izvērtēt vēlāk.

4.7.

Pašai savā novērtējumā Komisijai būtu arī jāizpēta, kā eventuāli vēl labāk varētu panākt, lai LIFE atbalstītie projekti kļūst par īstiem “paraugprojektiem”, lai tātad tos –, ja iespējams, bez papildu subsīdijām – varētu pārņemt citur Eiropā, koncentrējoties uz zinātības pārnesi un ekonomisko iespējamību. Viens solis varētu būt tāds, ka īpaši veiksmīgu projektu īstenotājiem dotu uzdevumu padziļinātā projekta posmā rast atbildi uz šo jautājumu.

4.8.

EESK uzskata LIFE programmu par finansēšanas mehānismu ES pasākumu un politikas īstenošanai un nevis par programmu, ar ko finansē galvenokārt valstu nozīmes projektus. Tomēr ir arī iespējams, ka, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju ierosinātie LIFE projekti vairāk ir Eiropas, nevis valsts interesēs. Tāpēc līdzfinansējuma jautājums turpmāk jāveido tā, lai attiecīgie projekti neciestu neveiksmi tādēļ, ka tiem ir atteikts valsts līdzfinansējums (EESK šādi gadījumi ir zināmi). EESK mudina Komisiju pārbaudīt, ciktāl ir iespējams piemērot vēl augstākas līdzfinansējuma likmes, it īpaši attiecībā uz NVO. Pašu finansējuma daļa, sevišķi nevalstiskajām organizācijām, bieži vien ir grūti pārvarams šķērslis. Turklāt tā bieži tiek segta no valstu budžetiem, un līdz ar to līdzfinansējuma piešķīrēji skaidri redzami nodarbojas ar “izlases politiku”.

4.9.

Īpašs veids ir tā dēvētie “integrētie projekti”, kas izstrādāti LIFE programmas ietvaros un kurus EESK vērtē īpaši augstu. Lielisks piemērs ir Belgian Nature Integrated Project (BNIP), kas aptver visu Beļģijas teritoriju, iesaista 28 ieinteresētās personas, atbalsta 18 īpašus saglabāšanas projektus, 48 skaidri nodalītus pasākumus un kopumā vairāk nekā 300 pārvaldības plānus (piemēram, Natura 2000 teritorijām). Projektā ir iesaistīti 52 darbinieki septiņās dažādās grupās. Tas ir palīdzējis veiksmīgi izveidot tiltus starp dažādiem pieejamajiem ES finansējuma avotiem, kā arī valsts resursiem.

Tieši šādas saturiskas un strukturālas saiknes turpmāk būtu jānostiprina vēl vairāk, piemēram, jārada iespējamā sinerģija starp LIFE programmu un videi draudzīgāku KLP.

4.10.

Tomēr uzlabot var ne tikai saturisko saikni starp LIFE programmu un KLP; jebkurā gadījumā būtu jāievieš arī nozīmīgi administratīvi un budžeta tehnikas jauninājumi.

4.11.

Līdz šim Natura 2000 tīklu galvenokārt finansēja no ES reģionālās attīstības fondiem un KLP 2. pīlāra; šīs pieejas pamatā ir Komisijas 2004. gada priekšlikums (8). EESK šo priekšlikumu toreiz atbalstīja ar noteikumu, ka minētajos fondos tiks piešķirti atbilstoši iezīmēti līdzekļi pietiekamā daudzumā. Tas nav noticis, tāpēc EESK uzskata, ka toreizējā pieeja nav bijusi piemērota (9).

4.12.

Līdz šim nodrošinātie līdzekļi pat daļēji nenosedz summu, kas vajadzīga, lai kompensētu dabas aizsardzības prasību ievērošanu, izstrādātu apsaimniekošanas plānus un īstenotu nepieciešamos pasākumus. Natura 2000 ir tradicionāla ES kompetences joma, tāpēc ar budžetu šajā jomā jārada arī skaidrība.

4.13.

EESK tā vietā iesaka, sākot ar nākamo finansēšanas periodu, visus ar Natura 2000 tīkla īstenošanu un uzturēšanu saistītos līdzekļus segt no LIFE programmas un papildus ieplānot attiecīgus nepieciešamos budžeta līdzekļus. Turklāt komiteja lūdz Komisiju iekšēji precizēt, vai LIFE programma nebūtu piemērots instruments arī “Eiropas zaļās infrastruktūras tīkla” īstenošanai (10). Būtu jāaprēķina un papildus jānodrošina atbilstoši līdzekļi. Šajā saistībā jāpievērš uzmanība visu atbalsta pasākumu saskaņotībai, tātad jāizvairās no konflikta ar citiem ES fondiem vai dubulta atbalsta saņemšanas no tiem.

4.14.

EESK uzsver, ka Natura 2000 tīkla finansēšana ir būtisks ieguldījums svarīgā Eiropas zaļās infrastruktūras daļā, kas atmaksājas ne tikai kā augstāka dzīves un vides kvalitāte, bet arī kā vietējo ienākumu palielināšanās.

4.15.

Lai Eiropas politikā ieviestu IAM jeb ANO programmu 2030. gadam, Eiropas politikas pieejās būs jāievieš daudzas ļoti pamatīgas pārmaiņas (11). Tāpēc būs vajadzīgas arī

4.16.

EESK iesaka Komisijai jaunajā LIFE programmas posmā pēc 2020. gada radīt jaunus pasākumus un projektu iespējas, lai stiprinātu 4.15. punktā minētās prasības.

4.17.

Attiecībā uz klasiskiem pētniecības projektiem, ko pagātnē daļēji finansēja no LIFE programmas, būtu jāapsver, vai nākotnē nebūtu piemērotāk tos finansēt no tradicionālajām Komisijas pētniecības programmām. Tādējādi LIFE programma būtu skaidri nošķirta no programmas “Apvārsnis 2020”.

4.18.

Nākotnē būtu vēl vairāk jāpaplašina klimata jautājumiem veltītā LIFE programmas daļa, proti, iekļaujot tajā iespējamos pielāgošanās pasākumus, ko varētu veikt klimata pārmaiņu īpaši skarti iedzīvotāji, lauksaimnieki, pilsētas/pašvaldības un reģioni.