30.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/61

—

ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19.un 20. jūnijā Salonikos notikušās sanāksmes secinājumus attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/213/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Serbiju un ar ko atceļ Lēmumu 2006/56/EK (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (SEC(2011)1208),

—

ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Serbijas Republiku, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999), Starptautiskās Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra rezolūciju A/RES/64/298, kurā atzīts šā atzinuma saturs un pausts gandarījums par ES gatavību veicināt dialogu starp Belgradu un Prištinu,

—

ņemot vērā ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas otrajā — 2014. gada 26. un 27. novembrī notikušajā — sanāksmē pieņemto deklarāciju un ieteikumus,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija secinājumus,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobrī pieņemto Serbijas 2014. gada progresa ziņojumu (SWD(2014)0302),

—

ņemot vērā 2014. gada 16. decembrī pieņemtos Vispārējo lietu padomes secinājumus,

—

ņemot vērā 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par Serbijas 2013. gada progresa ziņojumu (2),

—

ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Serbiju — kara noziegumos apsūdzētā V. Šešelj lieta (3),

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgā referenta Serbijas jautājumos David McAllister darbu;

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā Eiropadome 2013. gada 28. jūnijā nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Serbiju; tā kā pirmā starpvaldību konference notika 2014. gada 21. janvārī;

B.

tā kā Komisija Serbijas 2014. gada progresa ziņojumā izklāsta Serbijas panākto progresu virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā, novērtējot tās centienus attiecībā uz atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem nodrošināšanu un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumu ievērošanu;

C.

tā kā Serbijas, tāpat kā jebkuras potenciālās ES dalībvalsts, sasniegumi ir jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā to, kā tā izpilda, īsteno un nodrošina atbilstību noteiktam kritēriju kopumam, un tā kā pievienošanās grafiku nosaka pēc tā, cik ātri un kvalitatīvi tiek veiktas vajadzīgās reformas;

D.

tā kā ES ir noteikusi, ka tās paplašināšanās politikas pamatā ir tiesiskums;

E.

tā kā Komisija ir uzsvērusi nepieciešamību stiprināt ekonomisko pārvaldību, tiesiskumu un valsts pārvaldes spējas visās Rietumbalkānu valstīs;

F.

tā kā Serbija ir īstenojusi svarīgus pasākumus, lai normalizētu attiecības ar Kosovu, un tā rezultātā 2013. gada 19. aprīlī tika noslēgta pirmā vienošanās par attiecību normalizācijas principiem; tā kā steidzami jāīsteno turpmāki pasākumi, lai risinātu visus starp šīm divām valstīm vēl neatrisinātos jautājumus;

G.

tā kā labas kaimiņattiecības ir ikvienas valsts sekmīga Eiropas integrācijas procesa svarīgs elements un tā kā divpusējie jautājumi pievienošanās procesā ir jārisina saskaņā ar sarunu programmu konstruktīvā un labu kaimiņattiecību garā, kā arī ņemot vērā ES vispārējās intereses un vērtības; tā kā Serbijas un tās kaimiņu vēsturiskā izlīguma procesā ir veikti nozīmīgi pasākumi;

H.

tā kā ir pilnībā jānodrošina tiesiskā regulējuma īstenošana jautājumā par minoritāšu aizsardzību, īpaši attiecībā uz izglītību, valodas izmantojumu, kā arī plašsaziņas līdzekļu un reliģisko ceremoniju pieejamību minoritāšu valodās;

I.

tā kā Serbija ir 2015. gada EDSO prezidentvalsts laikā, kad Austrumukrainā ir ieildzis konflikts, bet organizācija atzīmē 40 gadus kopš Helsinku Nobeiguma akta pieņemšanas,

1.

atzinīgi vērtē pievienošanās sarunu oficiālo atklāšanu, kas notika 2014. gada 21. janvārī pirmajā ES un Serbijas starpvaldību konferencē, un Serbijas valdības izrādīto augsto gatavības līmeni un iesaisti ES acquis caurskatīšanās procesā;

2.

atzinīgi vērtē agrīni organizētās parlamenta vēlēšanas, par kuru norisi starptautiskie novērotāji sniedza pozitīvu atzinumu; aicina iestādes pilnībā ņemt vērā gan pēdējās, gan iepriekšējo EDSO/DICB vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumus;

3.

uzsver to, ka ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanā ir panākts progress un ka ir svarīgi šī nolīguma īstenošanu uzlabot; uzsver, ka stabilizācijas un asociācijas nolīgums kalpo kā vispārējs pamats Serbijas un ES sadarbības pastiprināšanai;

4.

atzinīgi vērtē Serbijas jaunās valdības apņemšanos veicināt Eiropas integrācijas procesu un aicina Serbiju apņēmīgi un nevilcinoties sākt sistēmiskas un sociāli ekonomiskas reformas; uzsver to, ka veiksmīga integrācijas procesa svarīgs rādītājs joprojām ir tiesību aktu un politikas nostādņu rūpīga īstenošana; aicina Serbiju uzlabot jauno tiesību aktu un politikas nostādņu plānošanu, koordināciju un īstenošanas uzraudzību; uzsver, ka ir jāuzlabo pievienošanās procesa atvērtība un pārredzamība; uzsver, ka Serbijai ir jāturpina progress attiecībā uz tās reformu prioritāti — tiesiskumu;

5.

mudina, atverot sarunu sadaļas, ņemt vērā gan progresu tehniskajā līmenī, gan Serbijas un ES attiecību politisko kontekstu; uzsver to, ka sarunās ir agri jāsāk darbs pie 23. sadaļas (Tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļas (Tiesiskums, brīvība un drošība); uzstāj, ka ir skaidri jādefinē ES acquis 35. sadaļa, kas saistīta ar attiecībām ar Kosovu; uzsver, ka sarunu satvars ir kritērijs, pēc kura nosaka, vai progress vienā sadaļā ievērojami atpaliek no vispārējā progresa sarunās, tādējādi nodrošinot Komisijai iespēju ierosināt atlikt citu sarunu sadaļu atvēršanu vai slēgšanu;

6.

norāda, ka nesen publicētajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā tika secināts, ka Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) nodrošinātais finansējums, kā arī citi atbalsta veidi, ir palīdzējuši Serbijai īstenot sociālās un ekonomikas reformas un uzlabot valsts finanšu pārvaldību; tomēr norāda, ka ievērojami kavējas reformas tieslietu nozarē; aicina Serbiju ņemt vērā ES acquis valsts atbalsta jomā; atzinīgi vērtē kopumā efektīvu ES finanšu un ar finansēm nesaistītā atbalsta izmantojumu, kā norādījusi Eiropas Revīzijas palāta, un mudina iestādes balstīties uz labas pārvaldības praksi un novērst atlikušās projekta izstrādes, īstenošanas un ilgtspējības nepilnības; aicina Komisiju turpināt efektīvi un pārredzami palīdzēt Serbijai IPA satvarā;

7.

pauž bažas par to, ka lielākā daļa tiesību aktu tiek pieņemti, izmantojot steidzamības procedūru, kas ne vienmēr ļauj nodrošināt pietiekamu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un plašāku sabiedrību;

8.

norāda, ka 2014. gada maijā piedzīvotie plūdi Serbijā ir nopietni ietekmējuši iedzīvotāju skaitu un radījuši negatīvas sekas ekonomikai; izsaka līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm; atzinīgi vērtē to, ka ES un atsevišķas dalībvalstis pēc Serbijas lūguma nekavējoties iesaistījās ievērojamos glābšanas un palīdzības pasākumos, 2014. gada jūlijā sarīkojot līdzekļu devēju konferenci; uzsver to, ka Komisija ir uzaicinājusi Serbiju pievienoties ES civilās aizsardzības mehānismam, un atzinīgi vērtē Serbijas 2014. gada 16. oktobrī pausto interesi attiecībā uz to;

9.

atzinīgi vērtē pirmo vienošanos par attiecību normalizācijas principiem, kas tika panākta 2013. gada 19. aprīlī notikušajā Serbijas un Kosovas premjerministru augsta līmeņa dialogā; atzinīgi vērtē Serbijas iesaisti attiecību ar Kosovu normalizācijas procesā un stingri mudina Serbijas iestādes uzņemties konstruktīvu lomu šajā procesā, kā arī labu kaimiņattiecību veidošanā ar Kosovu, kas var nodrošināt gan Serbijas, gan Kosovas interešu īstenošanu; ņem vērā, ka vispārējo sarunu temps ir palēninājies cita starpā arī tādēļ, ka gan Serbijā, gan Kosovā ir agri notikušas vēlēšanas; atzinīgi vērtē jaunās valdības izveidi Kosovā, jo tas bija svarīgs solis augsta līmeņa dialoga atsākšanā 2015. gada 9. februārī, kā rezultātā tika panākta vienošanās par tiesu iestādēm Mitrovicas reģionā, un šajā saistībā atzinīgi vērtē Serbijas valdības konstruktīvo nostāju, mudinot ievēlētos Serbijas minoritāšu pārstāvjus iesaistīties un uzņemties savus pienākumus jaunajā valdības koalīcijā Prištinā; aicina Serbiju un Kosovu labā ticībā un savlaicīgi nodrošināt visu jau panākto vienošanos pilnīgu īstenošanu un ES novērtēt to, kā abas puses īsteno savas saistības; mudina Serbijas un Kosovas varas iestādes turpināt strādāt pie attiecību normalizācijas; aicina abas puses pastāvīgi censties tuvināt etnisko albāņu un serbu kopienas; uzsver, ka sarunu satvarā paralēli vispārējam progresam sarunās ir nepieciešams nodrošināt progresu attiecību ar Kosovu normalizācijas procesā, kas ietverts 35. sadaļā; uzsver, ka sarunu 35. sadaļa būtu jāatver agri; uzskata, ka pilnīga Serbijas un Kosovas attiecību normalizācija veicinātu Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

10.

aicina Serbijas un Kosovas varas iestādes ciešāk sadarboties, lai cīnītos ar noziedznieku tīkliem, kas kontrolē un ekspluatē nelegālos migrantus un nodarbojas ar šo migrantu nelikumīgu kontrabandu, transportējot viņus no Kosovas caur Serbiju uz dažām ES valstīm, un likvidētu šos tīklus;

11.

aicina Serbiju pielikt lielākas pūles, lai pieskaņotu savu ārpolitiku un drošības politiku ES ārpolitikai un drošības politikai, tostarp politikai attiecībā uz Krieviju; pauž nožēlu par to, ka Serbija, kad to aicināja, nepieskaņojās Padomes lēmumiem, ar kuriem tika ieviesti ierobežojoši pasākumi pret Krieviju, tomēr ņem vērā starp abām valstīm pastāvošās tradicionāli spēcīgās ekonomikas, sociālās un kultūras saites; uzskata, ka Serbijai var būt nozīmīga loma ES un Krievijas attiecībās; atzinīgi vērē Serbijas aktīvo iesaisti starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās; norāda, ka Serbija ir ar godu uzņēmusi atsevišķas personas, uz kurām attiecas ES vīzu aizliegums, un organizē militāras mācības kopā ar Krievijas armiju;

12.

atzinīgi vērtē gan to, ka 2015. gadā Serbija ir EDSO prezidentvalsts, gan tās prioritātes; norāda, ka Serbija kā EDSO prezidentvalsts vēlas atbalstīt visus līdzekļus, ar kuriem tiktu stiprināti centieni mierīgā ceļā atrisināt EDSO teritorijā pastāvošos konfliktus; mudina Serbiju izmantot savu prezidentvalsts statusu, lai, darbojoties kā starpniece, palīdzētu stabilizēt situāciju Austrumukrainā; turklāt atzīst Serbijas gatavību vēl vairāk veicināt reģionālo sadarbību; aicina Serbiju, kā pašreizējo EDSO prezidentvalsti, palīdzēt atjaunot tādu EDSO, kas būtu kā visaptveroša platforma drošības jautājumu risināšanai Eiropā;

13.

mudina Serbiju turpināt sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, stiprināt valsts tiesas procesus saistībā ar kara noziegumiem un turpināt stiprināt reģionālās sadarbības centienus, lai novērstu nesodāmību un nodrošinātu taisnīgumu kara noziegumu upuriem un viņu ģimenēm; uzsver steidzamo nepieciešamību pieņemt visaptverošus tiesību aktus un politiku liecinieku aizsardzībai un nodrošināt upuriem un viņu ģimenēm tiesības uz kompensāciju; atkārtoti pauž atbalstu REKOM iniciatīvai;

14.

aicina Serbiju izlīguma un labu kaimiņattiecību vārdā pārskatīt savu likumu par valsts iestāžu organizāciju un kompetenci tiesvedībā par kara noziegumiem un šajā jautājumā sadarboties ar kaimiņvalstīm un Komisiju;

15.

aicina Serbiju pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm un stiprināt centienus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā, kā arī pilnībā dalīties ar visu attiecīgo informāciju; šajā sakarībā mudina Serbijas iestādes atvērt Dienvidslāvijas Tautas armijas arhīvus, lai noskaidrotu patiesību par pagātnes traģiskajiem notikumiem un iegūtu informāciju; mudina iestādes atvieglot piekļuvi tiem arhīviem, kas attiecas uz bijušajām Dienvidslāvijas republikām, un bijušā izlūkdienesta UDBA dokumentiem, un iesniegt tos attiecīgo valstu valdībām;

16.

atzinīgi vērtē to, ka Starptautiskās komisijas bezvēsts pazudušo personu meklēšanai (ICMP) paspārnē tika parakstīta Deklarācija par valsts lomu tādu personu meklēšanā, kuri bez vēsts pazuduši bruņotu konfliktu un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ; uzsver nepieciešamību uzlabot centienus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā un identificēšanā un karā Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā izveidoto masu kapu atrašanās vietu noteikšanā, kā arī lai dotu upuru ģimenēm tiesības uzzināt savu bezvēsts pazudušo ģimenes locekļu likteņus;

17.

atzinīgi vērtē Serbijas valdības konstruktīvo pieeju attiecībām ar kaimiņvalstīm, jo tas ir ļāvis gūt ievērojamu progresu gan reģionālajā sadarbībā, gan ciešāku attiecību veidošanā ar ES; mudina Serbiju vēl ciešāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un sākt turpmākus pārrobežu sadarbības pasākumus, lai cita starpā uzlabotu ekonomikas attīstību pierobežas reģionos un minoritāšu apdzīvotajās teritorijās; uzsver, ka ir svarīgi veicināt apmaiņu un kontaktus jauniešu vidū saistībā ar izlīguma procesu; kopumā atzinīgi vērtē to, ka Serbija izpilda savas starptautiskās saistības un turpina pilnveidot divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm; atkārtoti uzsver izlīguma būtisko nozīmi; mudina Serbiju pilnībā ieviest divpusējos nolīgumus ar kaimiņvalstīm un pragmatiski risināt vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus; atzinīgi vērtē Serbijas un Albānijas premjerministru tikšanos 2014. gada 10. novembrī Belgradā; mudina Serbiju aktīvi atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas virzību uz Eiropas integrāciju un sniegt konstruktīvu palīdzību šī mērķa sasniegšanā; tāpat atzinīgi vērtē to, ka Serbija turpina aktīvi piedalīties reģionālās iniciatīvās, piemēram, Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā (DAESP);

18.

uzsver Serbijas parlamenta, kā arī pilsoniskās sabiedrības svarīgo nozīmi pievienošanās sarunu procesā; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 4. jūnijā tika pieņemts parlamenta lēmums, ar ko reglamentē procedūru nostājas priekšlikumu vērtēšanai pievienošanās sarunās; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 26. augustā tika pieņemtas vadlīnijas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju iekļaušanu regulējuma pieņemšanas procesā, un aicina integrācijas procesā vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību; aicina valdību atteikties no retorikas, kas ir vērsta pret ES, uzturēt regulāru dialogu un rīkot sabiedriskās apspriešanas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai tādējādi nodrošinātu sarunu pilnīgu pārredzamību, sniegtu visu informāciju konstruktīvām debatēm par ES darbību un dalību tajā, kā arī veicinātu ieinteresēto personu plašu piedalīšanos šajā procesā;

19.

atzinīgi vērtē neatkarīgu regulatīvo iestāžu darbu un ieguldījumu tiesiskā regulējuma un valsts iestāžu pārskatatbildības uzlabošanā; uzsver, ka valsts iestādēm ir jārīkojas pārredzami un pārskatatbildīgi; atbalsta neatkarīgo valsts iestāžu, piemēram, ombuda, sabiedriski nozīmīgas informācijas komisāra un citu, darbu; aicina valsts iestādes aizsargāt šo biroju neatkarību un pilnībā sadarboties ar tiem, kad tie izmanto savas pilnvaras; uzskata, ka iestādēm ir jānodrošina minētajām regulatīvajām iestādēm visi darba izpildei nepieciešamie finanšu un administratīvie resursi; uzsver to, ka ir nepieciešams nodrošināt minēto regulatīvo iestāžu izstrādāto ieteikumu pienācīgu pēcpārbaudi un ir pilnībā jāievēro to neatkarība;

20.

pauž nosodījumu par valdības ministru nepamatotajiem publiskajiem izteikumiem par ombudu, uzsver, ka ombudam ir liela nozīme valdības kontroles un līdzsvara sistēmā, un aicina iestādes raudzīties, lai tiktu saglabāta ombuda neatkarība un integritāte; aicina iestādes sniegt ombudam viņa darbā pilnīgu politisku un administratīvu atbalstu un garantēt viņa tiesības pieprasīt oficiālus dokumentus atbilstīgi likumam par publisku informāciju;

21.

uzsver, ka Serbija ir ratificējusi būtiskākās SDO darba tiesību konvencijas, kā arī pārskatīto Eiropas Sociālo hartu; vērš uzmanību uz to, ka darba ņēmējiem un arodbiedrībām vēl aizvien ir stipri ierobežotas tiesības, neraugoties uz konstitucionālajām garantijām, un aicina Serbiju turpināt šo tiesību stiprināšanu; norāda — lai nodrošinātu skaidrību, ir nepieciešamas papildu procedūras attiecībā uz arodbiedrībām un tiesībām streikot; norāda, ka spēkā ir tikai daži nozaru koplīgumi, savukārt vairāki ir zaudējuši spēku un ir jāatjauno; pauž bažas par to, ka sociālais dialogs joprojām ir vājš un apspriedes ar sociālajiem partneriem nenotiek regulāri; aicina īstenot vēl citus pasākumus, lai stiprinātu sociālo dialogu un šo pušu konsultatīvo lomu likumdošanas procesā;

22.

atkārtoti norāda, ka ir svarīgi visos Serbijas sabiedrības līmeņos veicināt, aizsargāt un īstenot cilvēktiesības un pamatbrīvības, nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju un ievērojot Eiropas un starptautiskos standartus; ņem vērā to, ka 2014. gada 2. oktobrī tika pieņemts rīcības plāns diskriminācijas nepieļaušanas stratēģijas īstenošanai, kurā tika prasīta cieņa pret sievietēm, personām ar invaliditāti, LGBT personām, visām minoritātēm — nacionālajām, etniskajām un seksuālajām — un šo personu tiesību nodrošināšana; mudina Serbijas iestādes turpināt īstenot pasākumus sieviešu vienlīdzīgas pārstāvības nodrošināšanai politiskajā un sabiedriskajā dzīvē; norāda, ka administratīvās spējas dzimumu vienlīdzības jomā joprojām ir vājas, un mudina Serbijas iestādes pielikt šajā jomā lielākas pūles; atzinīgi vērtē Serbijas valdības lēmumu atļaut organizēt praida gājienu, kas bez būtiskiem starpgadījumiem notika Belgradā 2014. gada 28. septembrī, un pauž atzinību valdībai un policijai par atbalstu un palīdzību, kas tika sniegta šā gājiena laikā;

23.

pauž atzinību par Valsts Bērnu tiesību padomes izveidi un mudina šo iestādi pilnībā izmantot tās pilnvaras, lai nodrošinātu, ka prioritātes bērnu tiesību jomā tiek pilnībā atspoguļotas rīcības plānos, ko Serbijas valdība izstrādā pievienošanās procesa satvarā;

24.

ņem vērā pasākumus, kas veikti, īstenojot tiesu sistēmas reformu stratēģiju un rīcības plānu laikposmam no 2013. gada līdz 2018. gadam; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti noteikumi tiesnešu un prokuroru darba novērtēšanai; uzsver neatkarīgas tiesu varas būtisko nozīmi un uzsver, ka tiesu sistēmas reforma ir jāpabeidz, lai nodrošinātu tiesnešu un prokuroru pilnīgu neatkarību un objektivitāti; aicina iestādes neaizkavēt tiesību akta projekta par juridisko palīdzību pieņemšanu, vienlaikus nodrošinot, ka neaizsargātākajiem iedzīvotājiem netiek liegta iespēja saņemt bezmaksas juridiskās palīdzības pakalpojumus; uzsver to, ka ir svarīgi atrisināt gadījumus, kas saistīti ar amata ļaunprātīgu izmantošanu, un pauž bažas par šo gadījumu masveida pārklasifikāciju; uzsver, ka tiesu varas neatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams veikt konstitucionālas reformas;

25.

atzinīgi vērtē spēcīgo politisko stimulu cīņai pret korupciju un Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumu turpmāku īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka Serbijas parlaments 2014. gada 25. novembrī pieņēma tiesību aktu par ziņotāju aizsardzību; atzinīgi vērtē to, ka notiek vairākas izmeklēšanas saistībā ar augsta līmeņa lietām un ka tiek pieliktas pūles, lai uzlabotu koordināciju; uzsver, ka ir jāveic ievērojams darbs, lai uzlabotu un pilnībā ieviestu tiesisko regulējumu cīņai pret korupciju un atbalstītu reformas, piešķirot to īstenošanai atbilstīgus resursus; uzsver, ka nopietnas bažas rada informācijas noplūde plašsaziņas līdzekļos, ar ko tiek pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips, un ka šie gadījumi būtu jāizmeklē, jārisina un jānovērš saskaņā ar tiesību aktiem; tāpat nosoda plašsaziņas līdzekļu vai politisko partiju spiedienu uz neatkarīgām korupcijas novēršanas iestādēm, un šajā saistībā uzskata, ka ir jāstiprina Korupcijas novēršanas aģentūras pilnvaras un jāpaplašina tās resursi; norāda, ka šāda rīcība var būtiski palēnināt pievienošanās sarunu progresu; aicina īstenot papildu pasākumus tiesu sistēmas neatkarības un integritātes aizsardzībai un tiesu iestāžu pieejamībai;

26.

norāda, ka korupcija un organizētā noziedzība šajā reģionā ir plaši izplatīta un ir šķērslis Serbijas demokrātiskajai, sociālajai un ekonomiskajai attīstībai; uzskata, ka reģionālā stratēģija un ciešāka sadarbība starp visām reģiona valstīm ir būtisks priekšnoteikums efektīvākai šo jautājumu risināšanai;

27.

ar bažām norāda, ka trūkst pārredzamības attiecībā uz politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu, un tāpēc pastāv liels korupcijas risks; uzsver, ka politisko partiju finansēšanai ir jābūt pārredzamai un jāatbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem;

28.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti tiesību akti sabiedrības informēšanas un plašsaziņas līdzekļu, elektronisko plašsaziņas līdzekļu un sabiedriskās apraides jomā, un aicina tos nekavējoties īstenot; uzsver, ka, ieviešot jauno plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu kopumu, būtu jānodrošina arī sabiedriskās apraides ilgtspējība minoritāšu valodās, kā arī publisko pakalpojumu un reģionālo un vietējo plašsaziņas līdzekļu ilgtspējība un finansiālā stabilitāte; pauž bažas par to, ka Serbijā pasliktinās apstākļi vārda brīvības pilnīgai izmantošanai, un uzsver to, ka ir nepieciešama pilnīga pārredzamība attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām; pauž bažas par spiedienu un draudiem, kuriem tiek pakļauti žurnālisti un kuru dēļ arī pieaug pašcenzūra, un mudina Serbijas iestādes veikt pasākumus, lai sauktu likumpārkāpējus pie atbildības; ar bažām norāda, ka politiskais spiediens mazina plašsaziņas līdzekļu neatkarību; atkārtoti norāda, cik liela nozīme ir plašsaziņas līdzekļu brīvībai, kas ir viena no ES pamatvērtībām; aicina Serbijas iestādes nodrošināt plašsaziņas līdzekļiem labvēlīgu vidi, kurā tiek atbalstīta vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība;

29.

aicina Serbijas valdību pilnībā un nediskriminējoši ieviest tiesību aktu par rehabilitāciju; tāpat ierosina Serbijas valdībai veikt papildu grozījumus tiesību aktā par restitūciju, lai likvidētu visus procedurālos šķēršļus un juridiskos kavēkļus attiecībā uz restitūciju natūrā;

30.

atzinīgi vērtē nacionālo minoritāšu padomju vēlēšanas 2014. gada 26. oktobrī; uzsver nacionālo minoritāšu padomju svarīgo nozīmi nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanā un aicina Serbiju nodrošināt to, ka procesā, kad tiek īstenota juridiskā pieskaņošanās Serbijas konstitucionālās tiesas lēmumam, iegūto tiesību un kompetenču līmenis tiek saglabāts, kā arī prasa, lai tiktu nodrošināts tam pietiekams un pārbaudāms finansējums; aicina Serbiju nodrošināt to, ka visā valstī tiek konsekventi īstenoti tiesību akti par minoritāšu aizsardzību, tostarp attiecībā uz izglītību, valodas izmantojumu un plašsaziņas līdzekļu un reliģisko ceremoniju pieejamību minoritāšu valodās, un to, ka nacionālās minoritātes tiek atbilstīgi pārstāvētas valsts pārvaldē, vietējās un reģionālās struktūrās, kā arī valsts parlamentā; mudina Serbiju apņemties izstrādāt īpašu rīcības plānu par nacionālo minoritāšu stāvokli saistībā ar rīcības plānu, kas izstrādāts 23. sadaļas sakarībā; mudina Serbijas iestādes veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu romu stāvokli, īpaši attiecībā uz izglītību, mājokļa jautājumu un nodarbinātību; mudina valdību paaugstināt izpratnes līmeni par pilsoniskajām tiesībām romu vidū, kā arī piedāvāt līdzvērtīgu drošību un aizsardzību romiem; uzsver, ka ir būtiski veicināt romu dalību sabiedriskajā dzīvē; aicina Serbijas iestādes sekmīgāk plānot, koordinēt un uzraudzīt romus iekļaujošas politikas un rīcības īstenošanu valsts un vietējā līmenī;

31.

uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt minoritāšu baznīcām un reliģiskajām kopienām komunistiskā režīma laikā konfiscētā īpašuma restitūciju; uzsver to, ka valstij ir svarīga loma, veidojot objektīvu politiku attiecībā uz valsts vēsturiskajām baznīcām, tostarp minoritāšu baznīcām; uzsver, ka, nenodrošinot minēto restitūciju, nav iespējams garantēt reliģijas brīvību;

32.

norāda, ka arī Vojevodinas kultūras daudzveidība sekmē Serbijas identitāti, un tāpēc ir īpaši svarīgi aizsargāt un atbalstīt minoritātes, kā arī uzturēt un veicināt nacionalitāšu daudzveidību, kas ir sekmīgi pastāvējusi jau vairākus gadsimtus; prasa saglabāt daudzvalodību un kultūras daudzveidību; turklāt uzsver, ka nedrīkst vājināt Vojevodinas autonomiju, un atgādina valdībai, ka tai nekavējoties jāiesniedz tiesību akts par Vojevodinas autonomās provinces kompetenci un finansējumu;

33.

saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) nozīmi attiecībā uz turpmāku pārrobežu sadarbības attīstību starp ES dalībvalstīm un tās kaimiņvalstīm, aicina Serbijas valdību nodrošināt nepieciešamu juridisko pamatu, kas ļautu Serbijai piedalīties ETSG;

34.

kā pozitīvus pasākumus virzībā uz efektīvāku valsts pārvaldi atzinīgi vērtē jauno valsts pārvaldes reformas stratēģiju, īpašas Valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrijas izveidi un spēcīgāku pievēršanos politikas plānošanai un koordinācijai pēc tam, kad tika izveidots Valsts politikas birojs; pauž bažas par to, ka darbinieku pieņemšana darbā valsts pārvaldē nav pārredzama un trūkst administratīvo un pārvaldības spēju vietējā līmenī; mudina iestādes nodrošināt pārredzamu procesu tādai civildienesta ierēdņu un valsts amatpersonu iecelšanai un paaugstināšanai amatā, kas balstīta uz personas nopelniem;

35.

mudina Serbijas iestādes veikt strukturālas reformas ekonomikas jomā, lai visā Serbijā atbalstītu izaugsmi, uzlabotu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām un nodrošinātu līdzsvarotu sociālo un ekonomikas attīstību visos reģionos, novērstu augsto bezdarba un nabadzības līmeni, veiktu fiskālo konsolidāciju un cīnītos pret korupciju, kas joprojām ir lielākais uzņēmējdarbības vides apdraudējums; ar bažām norāda uz augstajiem bezdarba rādītājiem jauniešu vidū un mudina valdību risināt šo jautājumu, nodrošinot atbilstošas iespējas jauniešiem, kā arī tādu izglītību, kas pielāgota darba tirgus vajadzībām; uzsver nepieciešamību nodrošināt pieejamu izglītības sistēmu un darba un apmācības iespējas jauniešiem, kā arī piekļuvi tādām Eiropas studiju programmām kā “Erasmus”; atzinīgi vērtē tiesību aktu pieņemšanu nodarbinātības, bankrota, privatizācijas, kā arī plānošanas un būvniecības pieņemšanas jomā, kas nodrošina tiesisko regulējumu gan strukturālo reformu īstenošanai, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanai;

36.

prasa uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īstenojot šajā jomā plānotās strukturālās reformas, stiprinot tiesību sistēmu un nodrošinot tiesību aktu vienādu piemērošanu; uzstāj, ka ir steidzami nepieciešams atcelt administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un norāda uz to, ka ir svarīgi veikt valsts uzņēmumu pārstrukturēšanu, vienlaikus ņemot vērā darba ņēmēju tiesības un to, cik nozīmīgs Serbijas iedzīvotājiem un viņu labklājībai ir darbs valsts sektorā, kā arī paļāvību uz būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

37.

ņem vērā darbu pie grozījumu izdarīšanas kriminālkodeksā; tomēr norāda, ka pēc pieņemtajiem grozījumiem saglabājas tiesiskā nenoteiktība privātajā sektorā; atkārtoti pauž bažas saistībā ar jaunā 234. panta noteikumiem par atbildīgu amatu ļaunprātīgu izmantošanu, kuri joprojām pieļauj patvaļīgu interpretāciju; norāda, ka vairākums iepriekšējo lietu par amata ļaunprātīgu izmantošanu, šķiet, ir masveidā pārklasificēti par atbildīga amata ļaunprātīgu izmantošanu, neveicot pienācīgu pārskatīšanu, tāpēc aicina veikt pārklasificēto lietu neatkarīgu un rūpīgu pārskatīšanu, lai varētu nekavējoties atcelt ilgstošas netaisnīgas apsūdzības;

38.

izsaka Serbijai atzinību par Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas augstākā līmeņa sanāksmes organizēšanu Belgradā; atzinīgi vērtē pastiprinātas sadarbības plānus un cer, ka tie atbildīs Eiropas standartiem; ņem vērā sākotnējos nolīgumus par projektiem enerģētikas un infrastruktūras jomā, par kuriem vienošanās tika panākta augstākā līmeņa tikšanās laikā, un atgādina Serbijai un pārējām šā reģiona valstīm, ka projektos jāņem vērā ES politikas ilgtermiņa mērķi;

39.

norāda, ka sagatavošanās darbi enerģētikas jomā uz priekšu ir virzījušies mērenā tempā; uzsver, ka Serbijai ir jāpieliek lielākas pūles, saskaņojot tiesību aktus enerģētikas jomā ar acquis, īpaši energoefektivitātes nodrošināšanas un atjaunojamās enerģijas mērķu jomā, un attiecībā uz valsts atbalsta apturēšanu lignīta nozarei, un prioritārā kārtībā jāpanāk operatoru nodalīšana gāzes sektorā un valsts gāzes uzņēmuma pārstrukturēšana; aicina Komisiju atbalstīt Serbijas valdību tās centienos samazināt valsts atkarību no enerģijas importa, palielinot enerģijas avotu dažādību; mudina Serbiju uzsākt tās ierosinātās enerģētikas stratēģijas pārskatīšanu; aicina valdību stiprināt tās centienus atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši attiecībā uz Atjaunojamo energoresursu direktīvu, jo tas ir nepieciešams, lai panāktu energoapgādes drošību un sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus atjaunojamo energoresursu jomā;

40.

pauž nožēlu par to, ka panākumi vides un klimata pārmaiņu jomā ir pārmērīgi mazi, un aicina Serbijas iestādes ātri pieņemt visaptverošu valsts līmeņa klimata politiku un stratēģiju saskaņā ar ES mērķiem;

41.

pauž bažas par to, ka akadēmiskās iestādes kopā ar valsts iestādēm un valsts ierēdņiem universitātēs nav spējuši atrisināt jautājumu par apsūdzībām plaģiātismā;

42.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Serbijas valdībai un parlamentam.