15.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 12/60

Ziņotājs:

Thomas McDONOGH

1.1.

Ierosinātās direktīvas temats ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas Savienībai. Pasaules norises un Eiropas iedzīvotāju labklājība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā tiks pārvaldīti un izmantoti dati par pasauli, kurā mēs dzīvojam. Pašlaik šos datus lielākoties sagatavo un pārvalda ASV un citas valstis ārpus ES. Eiropai pilnīgi noteikti ir jālīdzsvaro sava kosmosa programma un Zemes novērošanas datu sagatavošana un izplatīšana, lai ES varētu novērst atpalicību un kļūt par līderi šajā tik svarīgajā nozarē.

1.2.

Komiteja stingri atbalsta skaidra tiesiskā regulējuma ieviešanu, lai veicinātu kosmosa nozares attīstību Eiropā un Zemes novērošanas datu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes un Eiropas iedzīvotāju labklājības atbalstam. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ierosināto direktīvu attiecībā uz Zemes novērošanas satelītu datu izplatīšanu komerciālos nolūkos.

1.3.

Komiteja minēto priekšlikumu atzinīgi vērtē arī plašākā kontekstā saistībā ar Eiropas kosmosa politiku, kam ir būtiska nozīme ES turpmākās labklājības un drošības nodrošināšanā un stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētās gudrās, ilgtspējīgās un integrējošās izaugsmes sasniegšanā (1).

1.4.

Komiteja piekrīt Komisijai arī jautājumā par to, ka vajadzīga ir direktīva, lai izveidotu pārredzamu, taisnīgu un konsekventu tiesisko regulējumu nolūkā nodrošināt kosmosa nozares produktu un pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un attīstību, un, jo īpaši, lai izveidotu kopēju sistēmu augstas izšķirtspējas satelītu datu (AISD) izplatīšanai.

1.5.

Komiteja ir apmierināta ar direktīvā iekļautajām normām, kuru mērķis ir izveidot Eiropas Savienības standartu AISD komerciālai izplatīšanai.

1.6.

EESK tomēr uzskata, ka komerciālas kosmosa nozares attīstība Eiropā ir bijusi pārāk lēna un ka jau agrāk bija iespējams radīt vairāk darbvietu un lielāku labklājību, kas balstīta uz kosmosa tehnoloģijām un datiem. Komiteja aicina Komisiju paātrināt rīcībpolitiku un kosmosa nozares tiesiskā regulējuma izstrādi, lai sekmētu kosmosa nozares drošību, drošumu, ilgtspēju un saimniecisko attīstību un lai nodrošinātu kosmosa nozares produktu un pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

1.7.

Komiteja ir pilnībā pārliecināta, ka ir jāuzlabo šīs politikas jomas atbalsts tiem MVU visās Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs, kuri pūlas konkurēt un attīstīties Zemes novērošanas datu tirgū. It īpaši Komiteja novērtētu politiku, kuras mērķis būtu likvidēt iekšējā tirgū pastāvošos šķēršļus, kas saistīti ar minimālo finansiālo apjomu, kas negatīvi ietekmē galvenokārt MVU.

1.8.

EESK atzinīgi vērtētu Eiropas kosmosa iepirkuma politikas priekšlikumus, kas atbalstītu kosmosa komerciālo nozari, kura ir ļoti atkarīga no iestāžu iepirkuma.

1.9.

Komiteja vēlētos, lai tiktu ieviesta arī politika, kas veicinātu lielāka skaita inženieru, IKT speciālistu un diplomētu uzņēmēju sagatavošanu kosmosa nozarē, jo īpaši strauji augošajos datu sniedzēju, datu tālākpārdevēju, papildvērtību sniedzošu pakalpojumu un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniedzēju tirgos.

1.10.

Komiteja atzīst, ka Eiropas Savienības iedzīvotājiem ļoti svarīga ir drošība. Tomēr tā ir pārliecināta, ka, neraugoties uz šajā direktīvā ierosinātajiem noteikumiem, visaptverošāka Eiropas kopējā drošības politika palīdzētu cita starpā risināt problēmas, ko rada pārmērīgi ierobežojošā augstas izšķirtspējas satelītu datu kontrole, ko īsteno dažas dalībvalstis.

1.11.

EESK aicina arī Padomi saskaņoti darboties, lai izstrādātu un sekmētu Eiropas kosmosa politiku, kas stiprinātu mieru, drošību un ekonomikas izaugsmi, pamatojoties uz atvērtu un uz sadarbību vērstu pieeju kosmosa tehnoloģiju un to radīto datu attīstībai un izmantošanai.

1.12.

Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz EESK iepriekšējiem atzinumiem par ES kosmosa rūpniecības politiku (2).

2.1.

Ierosinātā direktīva attiecas uz Zemes novērošanas satelītu datu izplatīšanu Eiropas Savienībā komerciālām vajadzībām. Tā jo īpaši attiecas uz augstas izšķirtspējas satelītu datu (AISD) definēšanu un kontroli, jo tā ir atsevišķa datu kategorija, kam piemērojams speciāls regulējums, ja šādus datus izplata komerciālā nolūkā.

2.2.

AISD izmanto, lai nodrošinātu ģeotelpiskus produktus un pakalpojumus, kuru tirgus aizvien pieaug. AISD ir kļuvuši neaizstājami vides monitoringā, pilsētvides plānošanā, dabas resursu apsaimniekošanā, kā arī katastrofu un ārkārtas situāciju pārvarēšanā.

2.3.

AISD ir svarīgi arī dalībvalstu drošībai un aizsardzībai un tādēļ AISD sagatavošanu un izplatīšanu, ko īsteno komercdarbības veicēji, regulē dalībvalstis, kurās attiecīgie operatori reģistrēti. Tāpēc šobrīd valstu regulējuma līmenī nav kopējas pieejas tam, kāds režīms būtu jāpiemēro AISD un no šādiem datiem atvasinātiem pakalpojumiem un produktiem. Un tādēļ Eiropas regulatīvajam satvaram trūkst viengabalainības un nav pietiekamas konsekvences, pārskatāmības un prognozējamības, kas attiecīgi neļauj tirgum atraisīt tā pilnīgu potenciālu.

2.4.

Ierosinātās direktīvas mērķis ir nodrošināt AISD produktu un pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, izveidojot saskaņotu tiesisko regulējumu attiecībā uz AISD izplatīšanu, sniegt pietiekami plašu informāciju par AISD pieejamību komerciālām vajadzībām un veicināt konkurenci datu sniedzēju līmenī, izveidojot pārredzamu, prognozējamu un taisnīgu tiesisko regulējumu visās dalībvalstīs un nodrošinot datu brīvu apriti visā ES.

2.5.

Paredzēts, ka ierosinātās direktīvas īstenošana pozitīvi ietekmēs ekonomiku, jo tiks pastiprināta pārredzamība, juridiskā noteiktība un uzņēmējdarbības prognozējamība kosmosa datu izplatīšanas jomā. Pozitīva ietekme gaidāma uzņēmumu veidošanas un izaugsmes, Zemes novērošanas datu tirdzniecības un starptautiskās konkurētspējas jomā. Papildus tiešam nodarbinātības pieaugumam datu tālākpārdošanas/papildvērtību sniedzošu pakalpojumu uzņēmumos un uzņēmumos, kas nodrošina datus, augstākas kvalitātes pakalpojumi un konkurētspējīgākas cenas var radīt nodarbinātības pieaugumu arī citos vērtību ķēdes līmeņos (piem., AISD uzņēmumiem, satelītu ražošanas uzņēmumiem un operatoriem). Sagaidāms arī netiešs nodarbinātības pieaugums, jo vienas jaunas darbvietas izveide kosmosa nozarē izraisa līdz pat piecu jaunu darbvietu izveidi citās nozarēs.

2.6.

Ierosinātās direktīvas galvenie elementi ir šādi:

2.7.

Dalībvalstīm minētā direktīva būs jātransponē savos tiesību aktos līdz 2017. gada 31. decembrim.

3.1.

Kosmosa tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu attīstībai ir izšķiroši svarīga nozīme attiecībā uz Eiropas nākotni. Komiteja jau iepriekš ir norādījusi: “Nav iespējams pārvērtēt kosmosa nozares izšķirīgo nozīmi zināšanu, labklājības, ekonomiskā potenciāla un inovācijas veicināšanā” (3). Plaukstošs Eiropas kosmosa lietojumu tirgus sniegtu būtiskus saimnieciskus, sociālus un ekoloģiskus ieguvumus.

3.2.

Eiropai ir unikāla iespēja izstrādāt un sekmēt kosmosa politiku, kas veicinātu mieru, drošību un ekonomikas izaugsmi, pamatojoties uz atvērtu un uz sadarbību balstītu pieeju kosmosa tehnoloģiju un to radīto datu attīstībai un izmantošanai.

3.3.

Atzīstot, ka Eiropas Savienībai ļoti svarīga ir drošība, EESK ir pārliecināta, ka neatkarīgi no šīs direktīvas noteikumiem visaptverošāka Eiropas kopējā drošības politika palīdzētu cita starpā risināt arī tās problēmas, ko rada pārmērīgi ierobežojošā dažu dalībvalstu īstenotā augstas izšķirtspējas satelītu datu kontrole.

3.4.

Eiropai ir vajadzīga dinamiska komerciāla kosmosa nozare visos vērtības ķēdes posmos (4), lai saglabātu savu neatkarīgo piekļuvi kosmosa tehnoloģijām un Zemes novērošanas satelītu datiem, kā arī lai attīstītu spēcīgu un neatkarīgu kosmosa nozari.

3.5.

ES ir pārāk lēni izstrādājusi politiku un tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu kosmosa produktu un pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un atbalstītu dinamisku nozari kosmosa datu izveidē un izmantošanā. Lēnā uzņēmējdarbības attīstība pakārtotu kosmosa lietojumu tirgū Eiropā nozīmē, ka ES ir zaudējusi savas pozīcijas dažādās kosmosa nozarēs salīdzinājumā ar ASV, Krieviju, Ķīnu un citām valstīm tādās jomās kā inovācija, labklājības radīšana un panākumi pasaules tirgū.

3.6.

Eiropai ir vajadzīga proaktīva komerciāla stratēģija, lai strauji augošajā globālajā tirgū attīstītu savas kosmosa tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus. Šāda stratēģija jāsaskaņo un jākoordinē Eiropas līmenī, lai nodrošinātu attīstības iekšējo šķēršļu likvidēšanu.

3.7.

Komerciālajā stratēģijā jāiekļauj saskaņots un stabils tiesiskais regulējums, spēcīga industriālā bāze ar lielu MVU īpatsvaru, konkurētspējas un rentabilitātes aspekti, lietojumu un pakalpojumu tirgi un tehnoloģiski neatkarīga piekļuve kosmosam, kosmosa tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem. Minētās prasības nepārprotami ir atbalstītas ES kosmosa rūpniecības politikā (5).

3.8.

Lai nodrošinātu spēcīgu Eiropas kosmosa rūpniecību, Eiropas Savienībai jāveicina Eiropas uzņēmumu kritiskā masa, sākot no MVU līdz lielām globālām struktūrām, kas aktīvi darbojas uz satelītu datiem bāzētu produktu un pakalpojumu izstrādē un izmantošanā.

3.9.

Ir nepieciešama arī politika, kas veicinātu lielāka skaita inženieru, IKT speciālistu un diplomētu uzņēmēju sagatavošanu kosmosa nozarē, īpaši ņemot vērā ātri augošos datu sniedzēju, datu tālākpārdevēju, papildvērtību sniedzošu pakalpojumu un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniedzēju tirgus.

3.10.

Komerciālas kosmosa nozares attīstība lielā mērā ir atkarīga no iestāžu iepirkuma. Rūpniecība iegūtu no tiesību aktiem, ar ko tiktu īstenota kosmosa produktu iepirkuma politika, kuru pārraudzītu ES līmenī.

4.1.

Komiteja atzīst, ka Eiropas Savienības iedzīvotājiem ļoti svarīga ir drošība. Tomēr pārmērīgi ierobežojošā augstas izšķirtspējas satelītu datu kontrole dažās dalībvalstīs būtiski kavē Eiropas Zemes novērošanas datu komerciālā tirgus attīstību un dod iespēju ES konkurentiem izmantot šo situāciju savā labā.

4.2.

Nav pietiekamas informācijas par nozares, kas Eiropā nodarbojas ar satelītdatu lietojumu un pakalpojumu izstrādi, apjomu un darbību. Būtu jāveic pētījums par pakārtotu kosmosa lietojumu izstrādē iesaistītās vērtību ķēdes dažādajiem posmiem. Ticami dati par nodarbinātības pieauguma un labklājības radīšanas potenciālu dažādās nozarēs stimulētu tirgu un sniegtu lielāku atbalstu politikas jomā.

4.3.

Eiropas augstas izšķirtspējas satelītu datu tirgus salīdzinājumā ar ASV, kur pastāv vienotais tirgus, ir mazattīstīts. ASV spēcīgā pozīcija Zemes novērošanas nozaru jomā ir balstīta uz tehniski augsta līmeņa satelītu sistēmām, skaidru regulējumu un plašu sabiedrības pieprasījumu pēc komerciāliem augstas izšķirtspējas satelītu datiem un pakalpojumiem. Turklāt konkurenti no ASV savā labā izmanto ārkārtīgi efektīvo sinerģiju starp civilo un militāro/aizsardzības sektoru pētniecības un izstrādes jomā. Līdztekus spēcīgai konkurencei ar ASV ir jārēķinās arī ar spēcīgiem sāncenšiem no Indijas, Ķīnas, Kanādas, Korejas un Taivānas, kuru augstas izšķirtspējas satelītu dati Eiropas tirgū nonāk ar datu tālākpārdevēju starpniecību.