15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 468/19

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. septembra paziņojumu “Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā” (COM(2012)0529) un tā darba dokumentu,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 19. maija paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumu Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu,

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 25. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (COM(2012)0011),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 19. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011)0665),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu,

—

ņemot vērā Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta (ETSI) darbu mākoņdatošanas standartu kartēšanas jomā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK 1999. gada 25. Maijs par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (5),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0353/2013),

A.

tā kā dažādi attālinātie datošanas pakalpojumi, ko parasti dēvē par mākoņdatošanu, gan nav nekas jauns, taču tās mērogs, veiktspēja un saturs iezīmē būtisku progresu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā;

B.

tā kā mākoņdatošana pēdējos gados ir piesaistījusi uzmanību saistībā ar jaunu un inovatīvu liela apjoma uzņēmējdarbības modeļu attīstību, mākoņu pārdevēju spēcīgu iniciatīvu, tehnoloģiskām inovācijām un lielākām datošanas iespējām, zemākām cenām un ātriem sakariem, kā arī iespējamām priekšrocībām ekonomikas un efektivitātes, tostarp enerģijas patēriņa, jomā, ko mākoņpakalpojumi nodrošina visiem lietotājiem;

C.

tā kā mākoņpakalpojumu izvēršana vismazāk apdzīvotos un attālos apgabalos var palīdzēt mazināt to izolāciju, kaut vienlaikus rodas ļoti nopietnas problēmas sakarā ar nepieciešamās infrastruktūras nepietiekamu pieejamību;

D.

tā kā galvenās priekšrocības, ko mākoņpakalpojumi nodrošina pārdevējiem, ir, piemēram, maksa par pakalpojumiem, apjomradīti ietaupījumi, iespēja gūt ienākumus no neizmantotiem un liekiem datošanas resursiem, iespēja veidot klientu bāzi (tā dēvētais piesaistes efekts) un otrreizēja lietotāju informācijas izmantošana, piemēram, reklāmai, vienlaikus pienācīgi ievērojot personas datu privātuma un aizsardzības prasības; tā kā piesaistes efektam var būt negatīva ietekme uz konkurenci, ko tomēr var atrisināt, īstenojot saprātīgus standartizācijas pasākumus un padarot intelektuālā īpašuma licencēšanas nolīgumus pārredzamākus;

E.

tā kā mākoņpakalpojumu nodrošinātās priekšrocības lietotājiem var būt zemākas cenas, plaša pieejamība, ērtība, uzticamība, pielāgošana vajadzībām un drošība;

F.

tā kā mākoņdatošana lietotājiem rada arī riskus, jo īpaši saistībā ar jutīgiem datiem, un tā kā lietotājiem šie riski ir jāapzinās; tā kā gadījumā, ja mākonī esošu datu apstrāde tiek veikta kādā konkrētā valstī, šīs valsts iestādēm var būt piekļuve datiem; tā kā Komisijai vajadzētu ņemt to vērā, sagatavojot priekšlikumus un ieteikumus par mākoņdatošanu;

G.

tā kā, izmantojot mākoņpakalpojumus, lietotājiem informācija ir jānodod mākoņglabāšanas pakalpojumu sniedzējiem — trešai pusei, un tas rada jautājumus saistībā ar piekļuvi individuālu lietotāju informācijai un tās nepārtrauktu kontroli un aizsardzību pret pašu pakalpojumu sniedzēju, citiem attiecīgā pakalpojuma lietotājiem un citām personām; tā kā tādu pakalpojumu sekmēšana, kas tikai un vienīgi lietotājam nodrošina iespēju piekļūt glabātajai informācijai un mākoņglabāšanas pakalpojumu sniedzējiem liedz tai piekļūt, varētu atrisināt dažus ar šo problēmu saistītus aspektus;

H.

tā kā plašāka tādu mākoņpakalpojumu izmantošana, kurus sniedz ierobežots skaits lielo pakalpojumu sniedzēju, rada situāciju, ka to rīcībā nonāk arvien vairāk informācijas, tādējādi uzlabojot darbības efektivitāti, bet vienlaikus palielinot risku pazaudēt informāciju katastrofālā apmērā, risku, ka kļūdas centralizējas dažos punktos, tādējādi graujot interneta stabilitāti, un risku, ka informācijai var piekļūt trešās personas;

I.

tā kā būtu jāprecizē visu mākoņdatošanas pakalpojumos iesaistīto ieinteresēto personu pienākumi un atbildība, jo īpaši attiecībā uz drošību un datu aizsardzības prasību ievērošanu;

J.

tā kā šķiet, ka mākoņpakalpojumus vienlīdz izmanto gan privātie patērētāji, gan uzņēmumi;

K.

tā kā lietotāju konkrētām vajadzībām piemēroti standartizēti mākoņpakalpojumi uzņēmumiem var būt ērts veids, kā pamatkapitāla izmaksas pārvērst darbības izdevumos un nodrošināt to, lai ātri būtu pieejama un pēc vajadzībām pielāgojama datu uzglabāšanas un apstrādes papildu spēja;

L.

tā kā jo īpaši dažādu patērētāju ierīču operētājsistēmu nodrošinātāji — izmantojot noklusējuma iestatījumus utml. — arvien vairāk mudina patērētājus izmantot sev piederošus mākoņpakalpojumus, un tas nozīmē, ka šie pakalpojumu sniedzēji veido saistošu klientu bāzi un apkopo lietotāju informāciju;

M.

tā kā ir pienācīgi jāizvērtē ārējo mākoņpakalpojumu lietošana publiskajā sektorā, ņemot vērā iespējamo riska palielinājumu attiecībā uz iedzīvotāju informāciju un nepieciešamību nodrošināt publisko pakalpojumu funkcijas;

N.

tā kā no drošības viedokļa mākoņpakalpojumu ieviešana nozīmē to, ka atbildība par katra individuāla lietotāja informācijas drošību būtu jāuzņemas pakalpojumu sniedzējam, nevis pakalpojumu lietotājam, tādējādi radot nepieciešamību nodrošināt, lai pakalpojumu sniedzējiem būtu juridiskas spējas piedāvāt drošus un stabilus komunikācijas risinājumus;

O.

tā kā mākoņpakalpojumu attīstīšana palielinās pārraidīto datu apjomu un pieprasījumu pēc joslas platuma, augstāka augšupielādes ātruma un pieejamākas ātrgaitas platjoslas;

P.

tā kā ir jāīsteno Eiropas digitalizācijas programmas mērķi, jo īpaši platjoslas izmantošana un vispārēja piekļuve visiem, pārrobežu publiskie pakalpojumi un mērķi pētniecības un inovācijas jomā, lai ES pilnībā izmantotu mākoņdatošanas sniegtās priekšrocības;

Q.

tā kā nesen ir pieredzēti notikumi saistībā ar drošības pārkāpumiem, jo īpaši PRISM spiegošanas skandāls;

R.

tā kā Eiropas teritorijā trūkst serveru klasteru;

S.

tā kā digitālais vienotais tirgus ir svarīgs faktors, lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, jo tas sniegtu ievērojamu atbalstu centienos sasniegt Vienotā tirgus akta mērķus un palīdzētu reaģēt uz ekonomikas un finanšu krīzi, kas skārusi ES;

T.

tā kā visas ES nodrošināšana ar platjoslas tīklu, vispārēja un vienlīdzīga piekļuve interneta pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem un tīkla neitralitātes garantijas ir svarīgi priekšnoteikumi Eiropas mākoņdatošanas sistēmas attīstībai;

U.

tā kā viens no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķiem ir uzlabot platjoslas izvēršanu Eiropā;

V.

tā kā mākoņdatošanai būtu jāveicina MVU integrācija, jo samazināsies šķēršļi iekļūšanai tirgū (piemēram, samazināsies IT infrastruktūras izmaksas);

W.

tā kā Eiropas mākoņdatošanas sistēmai ir būtiski svarīgi, lai tiktu nodrošināti ES tiesiskie standarti attiecībā uz datu aizsardzību;

X.

tā kā mākoņdatošanas attīstībai vajadzētu palīdzēt veicināt radošumu, lai labumu gūtu gan tiesību turētāji, gan arī darbu lietotāji; tā kā šajā procesā turklāt nedrīkstētu pieļaut traucējumus vienotajā tirgū un vajadzētu veicināt patērētāju un uzņēmēju uzticēšanos mākoņdatošanai;

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā un atzinīgi vērtē Komisijas mērķi izveidot vienotu pieeju mākoņpakalpojumu jomā, tomēr uzskata, ka dažos aspektos likumdošanas instruments būtu bijis piemērotāks šajā stratēģijā noteikto vērienīgo mērķu sasniegšanai;

2.

uzsver, ka tās politikas jomas, kas sekmē lieljaudas un drošu sakaru infrastruktūru, ir ļoti svarīgas attiecībā uz visiem pakalpojumiem, kuru pamatā ir sakari, tostarp mākoņpakalpojumiem, bet uzsver — tā kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžets ir ierobežots, atbalsts platjoslas tīklu izvēršanai jāpapildina, izmantojot palīdzību no citām Savienības programmām un iniciatīvām, tostarp Eiropas strukturāliem un investīciju fondiem;

3.

uzsver, ka mākoņpakalpojumiem ir jāgarantē drošība un uzticamība atbilstoši lielākiem riskiem, kas ir saistīti ar datu un informācijas koncentrēšanos ierobežota skaita pakalpojumu sniedzēju rokās;

4.

uzsver, ka Savienības tiesību aktiem vajadzētu būt neitrāliem un tos nedrīkst pielāgot, lai sekmētu vai ierobežotu jebkādu juridisko uzņēmējdarbības formu vai pakalpojumus, ja tas nav sabiedrības interesēs;

5.

uzsver, ka mākoņdatošanas stratēģijā būtu jāņem vērā papildu aspekti, piemēram, datu centru enerģijas patēriņš un saistītie vides jautājumi;

6.

uzsver ļoti plašās iespējas, kas paveras tad, ja piekļūt datiem var no jebkuras ar internetu savienotas ierīces;

7.

uzsver, ka ES ir acīmredzami nepieciešams vairāk serveru klasteru tās teritorijā, ņemot vērā divus aspektus: saistību ar rūpniecības politiku, lai palielinātu sinerģiju ar digitalizācijas programmā noteiktajiem mērķiem attiecībā uz nākamās paaudzes piekļuves tīkliem, un saistību ar Savienības datu aizsardzības režīmu, lai palielinātu uzticēšanos, ko nodrošinātu ES suverenitāte pār attiecīgajiem serveriem;

8.

uzsver digitālo prasmju nozīmīgumu visiem iedzīvotājiem un mudina dalībvalstis izstrādāt koncepcijas par to, kā veicināt drošu interneta pakalpojumu, tostarp mākoņdatošanas izmantošanu;

9.

uzsver — ņemot vērā mākoņdatošanas ekonomisko potenciālu sekmēt Eiropas konkurētspēju pasaulē, tā var kļūt par spēcīgu instrumentu izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai;

10.

tāpēc uzsver, ka mākoņpakalpojumu attīstība situācijā, kad nav platjoslas infrastruktūras vai tā nav pietiekami pieejama, var palielināt digitālo plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot teritoriālo kohēziju un reģionālās ekonomikas izaugsmi;

11.

uzsver, ka Savienība saskaras ar vairākiem un vienlaicīgiem kavēkļiem IKP pieaugumam, turklāt laikā, kad iespējas sekmēt izaugsmi ar publiskiem līdzekļiem ierobežo augsts parāda un deficīta līmenis, un aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis mobilizēt jebkādas iespējamās sviras izaugsmes veicināšanai; norāda, ka mākoņdatošanai var būt pārveidojoša ietekme visās ekonomikas nozarēs un īpaši tādās jomās kā veselības aprūpe, enerģētika, publiskie pakalpojumi un izglītība;

12.

uzsver, ka bezdarbs, tostarp jauniešu un ilgtermiņa bezdarbs, Eiropā ir sasniedzis nepieņemami augstu līmeni un paredzams, ka tuvākajā laikā tas saglabāsies augsts, tādēļ visās politikas jomās ir nepieciešama apņēmīga un steidzama rīcība; norāda, ka e-prasmju un digitālās izglītības pasākumi saistībā ar mākoņdatošanas attīstību var būt ārkārtīgi svarīgi, lai mazinātu pieaugošo bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu;

13.

uzsver — lai parādītu, kādu labumu spēj sniegt mākoņdatošana, jāpaplašina lietotāju digitālās prasmes un apmācība; atgādina, ka jāizveido vairāk mākoņdatošanas pārvaldības speciālistiem paredzētu kvalifikācijas sistēmu;

14.

uzsver, ka MVU ir ES ekonomikas stūrakmens un ka ir nepieciešami papildu pasākumi, lai sekmētu ES MVU konkurētspēju pasaulē un nodrošinātu pēc iespējas labvēlīgāku vidi jaunu, daudzsološu tehnoloģisko izstrāžu, piemēram, mākoņdatošanas, ieviešanai, kas var būtiski ietekmēt ES uzņēmumu konkurētspēju;

15.

uzsver mākoņdatošanas pakalpojumu pozitīvo ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo īpaši tiem, kas atrodas attālos vai nomaļos rajonos vai nonākuši ekonomiskās grūtībās, jo šādi pakalpojumi, nodrošinot iespēju nomāt datošanas jaudu un glabāt datus, veicina fiksēto izmaksu samazināšanu, kā arī aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot piemērotu sistēmu, lai MVU varētu paātrināt izaugsmi un uzlabot ražīgumu, jo MVU var gūt labumu no mazākām sākotnējām izmaksām un labāk pieejamiem analīzes instrumentiem;

16.

mudina Komisiju un dalībvalstis informēt par mākoņdatošanas ekonomisko potenciālu, jo īpaši MVU;

17.

norāda, ka ES ir jāizmanto priekšrocības, ko nodrošina šīs tehnoloģijas atrašanās vēl samērā agrīnā attīstības stadijā, un jāstrādā pie tās turpmākas attīstīšanas, lai gūtu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, ko tā varētu nodrošināt, un tādējādi atdzīvinātu Savienības ekonomiku, jo īpaši IKT nozarē;

18.

uzsver, ka iekšējam tirgum arī turpmāk ir jābūt atvērtam visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilst Savienības tiesību aktu prasībām, jo brīva pakalpojumu un informācijas aprite pasaulē sekmē Savienības ražošanas nozares konkurētspēju un iespējas, un tā ir izdevīga Savienības iedzīvotājiem;

19.

pauž nožēlu par iespējamu masveida, visaptverošu un nevēlamu valdību piekļuvi tai Savienības lietotāju informācijai, kas tiek uzglabāta trešās valsts mākoņos, un pieprasa, lai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji atklāj, kā tie apstrādā informāciju, kuru patērētāji tiem sniedz, izmantojot mākoņpakalpojumus;

20.

uzstāj — lai novērstu risku, ka informācijai tieši vai netieši var piekļūt citu valstu valdības, ja tas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija veic šādas darbības:

21.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot ES mēroga sertifikācijas sistēmu, kas sniegtu stimulu mākoņdatošanas pakalpojumu izstrādātājiem un sniedzējiem ieguldīt līdzekļus labākā privātuma aizsardzībā;

22.

aicina Komisiju sadarbībā ar Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām noteikt jomas, kurās konkrēta Savienības pieeja varētu būt īpaši svarīga pasaules līmenī;

23.

uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt Savienības tirgus konkurētspēju un pārredzamību, lai visiem lietotājiem Savienībā sniegtu drošus, ilgtspējīgus un uzticamus pakalpojumus par pieņemamu cenu; aicina ieviest vienkāršu, pārredzamu metodi, ar kuru drošības trūkumus varētu identificēt tā, lai pakalpojumu sniedzējiem Eiropas tirgū būtu pietiekams un piemērots stimuls novērst šādus trūkumus;

24.

uzsver, ka visiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas Savienībā, ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, visiem nosakot vienādas prasības;

25.

uzsver, ka, ieviešot mākoņpakalpojumus publiskajā sektorā, varētu samazināt publiskās pārvaldes izmaksas un iedzīvotājiem sniegt efektīvākus pakalpojumus, turklāt digitalizācijas radītais sviras efekts visās ekonomikas nozarēs būtu ļoti noderīgs; norāda, ka arī privātais sektors var izmantot šos mākoņpakalpojumu priekšrocības inovatīvu risinājumu iepirkšanai;

26.

mudina publiskās pārvaldes iestādes IT iepirkumu jomā apsvērt iespēju izmantot drošus un uzticamus mākoņpakalpojumus, vienlaikus uzsverot to atbildību attiecībā uz tās informācijas aizsardzību, kas saistīta ar iedzīvotājiem, un pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību;

27.

jo īpaši aicina Komisiju apsvērt iespēju attiecīgos gadījumos izmantot mākoņpakalpojumus, lai rādītu piemēru citiem;

28.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot Eiropas mākoņdatošanas partnerības darbību;

29.

aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt mākoņdatošanu par prioritāru jomu pētniecības un attīstības programmās un veicināt to gan publiskajā pārvaldē kā inovatīvu e-pārvaldes risinājumu iedzīvotāju interesēs, gan privātajā sektorā kā novatorisku instrumentu uzņēmējdarbības attīstīšanai;

30.

uzsver, ka īpašu uzmanību un koordināciju starp dalībvalstīm prasa situācijas, kad mākoņdatošanas pakalpojumus izmanto publiskas iestādes, tostarp tiesībaizsardzības iestādes un ES iestādes; atgādina, ka ir jānodrošina datu integritāte un drošība un jānovērš nesankcionētu piekļuve, tostarp ārvalstu valdību un to izlūkdienestu nesankcionēta piekļuve bez juridiskā pamata atbilstoši Savienības vai tās dalībvalstu tiesību aktiem; uzsver, ka tas attiecas arī uz vairāku nevalstisku pakalpojumu sniedzēju veiktām noteiktām personas datu apstrādes darbībām, piemēram, banku, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu, skolu un slimnīcu darbībām, jo īpaši, ja tiek apstrādāti noteiktu kategoriju personas dati; uzsver arī, ka viss iepriekš minētais ir īpaši svarīgi, ja dati tiek pārsūtīti (starp dažādām jurisdikcijām ārpus Eiropas Savienības); tāpēc uzskata, ka publiskām iestādēm un arī nevalstiskiem pakalpojumu sniedzējiem un privātajam sektoram jutīgu datu un informācijas apstrādē būtu pēc iespējas jāizmanto ES mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, līdz tiek ieviesti apmierinoši pasaules mēroga noteikumi par datu aizsardzību, tādejādi nodrošinot publisku iestāžu glabātu jutīgu datu un datu bāžu drošību;

31.

aicina Komisiju uzņemties vadību, veicinot standartus un specifikācijas attiecībā uz privātumu neapdraudošiem, uzticamiem, ļoti sadarbspējīgiem, drošiem un energoefektīviem mākoņpakalpojumiem kā Eiropas turpmākās rūpniecības politikas neatņemamu daļu; uzsver, ka uzticamība, drošība un datu aizsardzība ir nepieciešama, lai iegūtu patērētāju uzticību un sekmētu konkurētspēju;

32.

uzsver, ka standartu pamatā ir paraugprakses piemēri;

33.

uzstāj, ka standartiem vajadzētu nodrošināt ērtu un pilnīgu datu un pakalpojumu pārnesamību un augsta līmeņa sadarbspēju starp mākoņpakalpojumiem ar mērķi palielināt konkurētspēju, nevis to ierobežot;

34.

atzinīgi vērtē ETSI uzticēto standartu kartēšanu un uzsver, cik svarīgi ir arī turpmāk nodrošināt atklātu un pārredzamu procesu;

35.

aicina Komisiju nodrošināt to, lai patērētāju ierīces pēc noklusējuma neizmantotu mākoņpakalpojumus un lai tās nebūtu piesaistītas kādam konkrētam mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam;

36.

aicina Komisiju panākt, lai visi komerclīgumi starp telekomunikāciju operatoriem un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem pilnībā atbilstu ES konkurences tiesību aktiem un nodrošinātu patērētāju pilnīgu piekļuvi jebkuram mākoņpakalpojumam ar jebkura telekomunikāciju operatora nodrošinātu interneta savienojumu;

37.

atgādina Komisijai par tās vēl neizmantotajām pilnvarām, kas paredzētas Direktīvā 1999/5/EK (RTTI direktīva) un kas paredz iekārtās iestrādāt aizsardzības pasākumus, kuri aizsargā lietotāju informāciju;

38.

aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt patērētāju informētību par visiem riskiem, kas saistīti ar mākoņpakalpojumu izmantošanu;

39.

aicina Komisiju nodrošināt to, lai patērētājiem, kurus mudina pieņemt mākoņpakalpojumus vai kuriem tos piedāvā citādi, vispirms tiktu sniegta pamatotu lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija, jo īpaši informācija par jurisdikciju, kura attiecas uz šajos mākoņpakalpojumos glabātajiem datiem;

40.

uzsver, ka šādi sniegtā informācijā, cita starpā būtu jānorāda arī galvenais pakalpojuma sniedzējs un tas, kā pakalpojums tiek finansēts; uzsver, ka lietotājs ir jāinformē arī par to, ka pakalpojums tiek finansēts, izmantojot lietotāju informāciju mērķtiecīgas reklāmas nolūkā vai ļaujot to darīt citām personām;

41.

uzsver, ka informācija būtu jāsniedz standartizētā, pārnesamā, viegli saprotamā un salīdzināmā veidā;

42.

aicina Komisiju izvērtēt piemērotus pasākumus, lai noteiktu minimālo pieņemamo patērētāju tiesību līmeni mākoņpakalpojumu jomā, aptverot tādus jautājumus kā privātumu, datu uzglabāšanu trešās valstīs, atbildību datu zuduma gadījumā, kā arī citus patērētājiem svarīgus aspektus;

43.

aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt īpašus pasākumus attiecībā uz mākoņdatošanas izmantošanu un veicināšanu saistībā ar atvērtu pieeju un atvērtiem izglītības resursiem;

44.

mudina Komisiju rīkoties un turpināt saskaņot tiesību aktus visās dalībvalstīs, lai novērstu neskaidrības attiecībā uz jurisdikciju un tiesisko sadrumstalotību, kā arī nodrošinātu pārredzamību digitālajā vienotajā tirgū;

45.

aicina Komisiju pārskatīt ES tiesību aktus, lai novērstu trūkumus saistībā ar mākoņdatošanu; jo īpaši pieprasa precizēt intelektuālā īpašuma tiesību režīmu un pārskatīt Negodīgas komercprakses direktīvu, Direktīvu par negodīgiem līguma noteikumiem un E-komercijas direktīvu, kas ir vissvarīgākie mākoņdatošanai piemērojamie ES tiesību akti;

46.

aicina Komisiju izveidot precīzu tiesisko regulējumu jomā, kas skar ar autortiesībām aizsargātu saturu mākonī, jo īpaši attiecībā uz licencēšanas noteikumiem;

47.

atzīst — tas, ka mākoņdatošanas pakalpojumus arvien vairāk izmanto ar autortiesībām aizsargātu darbu uzglabāšanai, nedrīkstētu apdraudēt Eiropas tiesību subjektu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darbu izmantošanu, taču vēlas noskaidrot, vai šos pakalpojumus var uzskatīt par tādiem pašiem kā tradicionālie un digitālie ierakstīšanas un uzglabāšanas veidi un iekārtas;

48.

aicina Komisiju izpētīt dažādu veidu mākoņdatošanas pakalpojumus un noskaidrot, kā mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana ar autortiesībām aizsargātu darbu uzglabāšanai ietekmē autoratlīdzību sistēmas un, precīzāk, veidus, kā tiek uzliktas noteiktiem mākoņdatošanas pakalpojumiem piemērojamās privātās kopēšanas maksas;

49.

aicina Komisiju kopā ar ieinteresētajām personām veicināt tādu decentralizētu pakalpojumu attīstīšanu, kuru pamatā būtu brīvi pieejama un atvērta pirmkoda programmatūra, kas palīdzētu saskaņot visu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju praksi un ļautu ES iedzīvotājiem atgūt kontroli pār saviem personas datiem un saziņu, piemēram, izmantojot šifrēšanu datu nosūtīšanā no to sniedzēja saņēmējam;

50.

uzsver, ka līgumi ir galvenie mehānismi attiecību veidošanai starp mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem un viņu klientiem, jo pastāv nenoteiktība attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem un jurisdikciju, un tāpēc šajā jomā nepārprotami nepieciešamas ES pamatnostādnes;

51.

aicina Komisiju strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai attīstītu ES paraugprakses modeļus līgumiem vai līgumu paraugus, kas nodrošinās pilnīgu pārredzamību, ļoti skaidrā formātā sniedzot visus noteikumus un nosacījumus;

52.

aicina Komisiju kopā ar ieinteresētajām personām izveidot brīvprātīgas sertifikācijas shēmas pakalpojumu sniedzēju drošības sistēmām, jo tas palīdzētu saskaņot visu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju praksi un ļautu klientiem labāk saprast, ko viņi varētu sagaidīt no šo pakalpojumu sniedzējiem;

53.

uzsver, ka jurisdikcijas problēmu dēļ ES patērētājiem praktiski būs maz iespēju meklēt tiesisko aizsardzību, ja mākoņpakalpojumu sniedzējs būs citā jurisdikcijā; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt piemērotus līdzekļus tiesiskai aizsardzībai pakalpojumu jomā, jo izveidojusies liela nelīdzsvarotība starp mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju un šo pakalpojumu lietotāju tiesībām;

54.

aicina Komisiju ātri ieviest kārtību alternatīvai strīdu izšķiršanai un strīdu izšķiršanai tiešsaistē un panākt, ka patērētājiem ir pieejami pienācīgi kolektīvas tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret drošības un privātuma pārkāpumiem, kā arī pret nelikumīgiem līguma noteikumiem saistībā ar mākoņpakalpojumiem.

55.

pauž nožēlu, ka pašlaik lietotājiem trūkst efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu līgumu pārkāpumu gadījumā;

56.

aicina sistemātiski veikt patērētāju informēšanu par personas datu apstrādes darbībām, iekļaujot šo informāciju līguma priekšlikumā, kā arī obligāti saņemt lietotāju piekrišanu pirms līguma noteikumu mainīšanas;

57.

aicina Komisiju tās ekspertu grupu diskusijās panākt, lai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem tiktu pieprasīts līgumos iekļaut noteiktas svarīgākās klauzulas, kas garantē pakalpojumu kvalitāti, piemēram, pienākumu nepieciešamības gadījumā atjaunināt programmatūru un aparatūru, noteikt rīcību datu zuduma gadījumā, laiku, kas būtu nepieciešams problēmas atrisināšanai, vai to, cik ātri mākoņpakalpojumu sniedzējs var izņemt materiālus, kas pārkāpj noteikumus, ja mākoņa lietotājs to pieprasa;

58.

atgādina, ka gadījumā, ja mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs datus izmanto citiem mērķiem, kas nav noteikti pakalpojuma līgumā, tos izpauž vai izmanto neatbilstoši līguma noteikumiem, viņš būtu jāuzskata par datu pārzini un būtu jāsauc pie atbildības par notikušajiem pārkāpumiem un nelikumībām;

59.

uzsver, ka mākoņpakalpojumu līgumos ir skaidri un pārredzami jānosaka pušu pienākumi un tiesības attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju veiktām datu apstrādes darbībām; norāda, ka līgumos nav pieļaujama atteikšanās no aizsardzības pasākumiem, tiesībām un aizsardzības, ko nodrošina Savienības tiesību akti datu aizsardzības jomā; mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus līdzsvara atjaunošanai starp mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem un to klientiem attiecībā uz mākoņpakalpojumos izmantotajiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp noteikumiem par to, kā:

60.

uzsver, ka mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzēja loma saskaņā ar spēkā esošiem ES tiesību aktiem ir jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, jo pakalpojuma sniedzēji var būt gan datu apstrādātāji, gan pārziņi; mudina uzlabot noteikumus un nosacījumus visiem lietotājiem, izstrādājot starptautiskus paraugprakses modeļus līgumiem un precizējot, kur pakalpojuma sniedzējs glabā datus un kura tiesību aktu joma uz tiem attiecas ES;

61.

uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš situācijām, kurās līdzsvara trūkums līgumattiecībās starp klientu un mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzēju liek klientam piekrist līgumattiecībām un standarta pakalpojumiem, parakstot līgumu, kurā mērķus, nosacījumus un apstrādes veidus nosaka pakalpojuma sniedzējs (6); uzsver, ka šādos gadījumos mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzējs ir uzskatāms par datu pārzini un kļūst solidāri atbildīgs ar klientu;

62.

uzskata, ka piekļuve drošam internetam ir ikviena iedzīvotāja pamattiesības un ka mākoņdatošanai šajā ziņā arī turpmāk būs nozīmīga loma; tāpēc atkārto savu aicinājumu Komisijai un Padomei nepārprotami atzīt digitālās brīvības par pamattiesībām un būtiski svarīgiem priekšnosacījumiem vispārējo cilvēktiesību izmantošanai;

63.

atkārtoti uzsver, ka datu aizsardzības līmenis mākoņdatošanas vidē principā nedrīkst būt zemāks par to, kāds noteikts jebkādas citas datu apstrādes sakarībā;

64.

uzsver, ka ES tiesību akti datu aizsardzības jomā ir tehnoloģiski neitrāli un tāpēc jau pilnībā attiecas uz ES sniedzamiem mākoņdatošanas pakalpojumiem, un tādējādi šie akti pilnībā jāievēro; uzsver, ka 29. panta darba grupas (WP29) atzinums mākoņdatošanas jautājumos (7) būtu jāņem vērā, jo tas sniedz skaidras norādes par to, kā piemērot Savienības datu aizsardzības principus un noteikumus mākoņpakalpojumiem, aplūkojot, piemēram, pārziņa/apstrādātāja, mērķa ierobežojuma un proporcionalitātes un integritātes un datu drošības definīcijas, kā arī apakšuzņēmēju izmantošanu, pienākumu sadali, datu aizsardzības pārkāpumus un to starptautisku nodošanu; uzsver, ka Savienības datu aizsardzības tiesiskā regulējuma pārskatīšanas gaitā ir jānovērš jebkādi aizsardzības trūkumi saistībā ar mākoņdatošanu, šajā procesā balstoties uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un WP29 sniegtajām turpmākajām norādēm;

65.

atkārtoti pauž bažas par neseno atklāto ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu un līdzīgām programmām, ko izlūkošanas iestādes veic dažādās dalībvalstīs, un atzīst, ka gadījumā, ja līdz šim pieejamā informācija tiks apstiprināta, šīs programmas uzskatāmas par nopietnu pārkāpumu attiecībā uz ES pilsoņu un iedzīvotāju pamattiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, saziņas konfidencialitāti, nevainības prezumpciju, vārda brīvību, informācijas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību;

66.

atkārtoti pauž nopietnas bažas par obligātu ES personas datu un saskaņā ar mākoņdatošanas līgumiem apstrādātās informācijas tiešu atklāšanu trešo valstu iestādēm, kas jāveic tiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir pakļauti trešo valstu tiesību aktiem vai izmanto glabāšanas serverus, kas atrodas trešās valstīs, kā arī par tiešu attālu piekļuvi personas datiem un informācijai, ko apstrādā trešo valstu tiesībaizsardzības iestādes un izlūkdienesti;

67.

pauž nožēlu, ka šāda piekļuve parasti tiek nodrošināta, trešo valstu iestādēm tieši piemērojot pašām savas tiesību normas un neizmantojot juridiskai sadarbībai izveidotus starptautiskus instrumentus, piemēram, savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumus (TPN) vai cita veida tiesu iestāžu sadarbību;

68.

uzsver, ka šāda prakse rada jautājumu par uzticēšanos ārpus ES esošiem mākoņdatošanas un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem un tām trešām valstīm, kuras neizmanto starptautiskus instrumentus juridiskajai un tiesu sadarbībai;

69.

sagaida, ka Komisija un Padome veiks pasākumus šīs situācijas atrisināšanai un nodrošinās ES pilsoņu pamattiesību ievērošanu;

70.

atgādina, ka visiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā, ir jāievēro Savienības tiesību akti, ka tie ir atbildīgi par jebkādiem pārkāpumiem un ka šajā ziņā nav pieļaujami nekādi izņēmumi;

71.

uzsver, ka trešo valstu jurisdikcijā esošiem mākoņdatošanas pakalpojumiem ir jāsniedz ES esošajiem lietotājiem skaidrs un pamanāms brīdinājums par to, ka uz viņu personas datiem var tikt attiecinātas trešo valstu iestāžu izlūkošanas un tiesībaizsardzības uzraudzības darbības saskaņā ar slepeniem rīkojumiem vai pieprasījumiem, un vajadzības gadījumā tiem jālūdz datu subjekta nepārprotama piekrišana personas datu apstrādei;

72.

mudina Komisiju sarunās par starptautiskiem nolīgumiem, kas ir saistīti ar personas datu apstrādi, pievērst īpašu uzmanību riskiem un problēmām, ko mākoņdatošana rada attiecībā uz pamattiesībām, jo īpaši, bet ne tikai tiesībām uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā; turklāt mudina Komisiju ņemt vērā sarunu partnervalsts noteikumus, ar kuriem nosaka tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu piekļuvi mākoņdatošanas pakalpojumos apstrādātajiem personas datiem, jo īpaši pieprasot, lai šāda tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu piekļuve notiktu tikai atbilstoši tiesību aktos paredzētajai kārtībai un ar precīzu juridisko pamatu, kā arī izvirzot prasību skaidri norādīt piekļuves apstākļus, šādas piekļuves mērķi, ieviestos drošības pasākumus datu nodošanā un personu tiesības, kā arī noteikumus par pārraudzību un efektīvas tiesiskās aizsardzības mehānismu;

73.

uzsver savas nopietnās bažas saistībā ar Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem komitejas paveikto nolūkā izstrādāt papildu protokolu par to, kā interpretēt 2001. gada 23. novembra Konvencijas par kibernoziegumiem 32. pantu par pārrobežu piekļuvi datoros uzglabātiem datiem ar atļauju vai gadījumos, ja tie ir publiski pieejami (8), lai tādējādi atvieglotu tā efektīvu izmantošanu un īstenošanu tiesiskās, politiskās un tehnoloģiskās attīstības aspektā; ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejā paredzēto izskatīšanu, aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Konvencijas par kibernoziegumiem 32. panta noteikumu un to interpretācijas dalībvalstīs atbilstību pamattiesībām, tostarp datu aizsardzībai un jo īpaši noteikumiem par personas datu pārrobežu plūsmu, kā tas paredzēts ES Pamattiesību hartā, ES acquis datu aizsardzības jomā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (Konvencijā Nr. 108), kas ir juridiski saistoša dalībvalstīm; aicina Komisiju un dalībvalstis stingri noraidīt jebkādus pasākumus, kas varētu apdraudēt šo noteikumu piemērošanu; pauž bažas par to, ka šāda papildu protokola apstiprināšanas gadījumā varētu kļūt iespējama tiesībaizsardzības iestāžu neierobežota attāla piekļuve serveriem un datorsistēmām citās jurisdikcijās, neizmantojot TPN un citus tiesiskās sadarbības instrumentus, kas ieviesti, lai garantētu personu pamattiesības, tostarp uz datu aizsardzību un taisnīgu tiesu;

74.

uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš MVU, kuri personas datu apstrādē arvien vairāk izmanto mākoņdatošanas tehnoloģiju un kuriem ne vienmēr ir pietiekami līdzekļi vai zināšanas, lai pienācīgi risinātu drošības jautājumus;

75.

uzsver, ka datu pārziņa vai apstrādātāja kvalifikācija pienācīgi jāatspoguļo faktiskajā kontroles līmenī, kāds tam piešķirts pār apstrādes līdzekļiem, lai precīzi būtu noteikti pienākumi saistībā ar personas datu aizsardzību mākoņdatošanā;

76.

uzsver, ka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz personas datu apstrādi ir pilnībā jāņem vērā visi ES datu aizsardzības tiesību aktos noteiktie principi, piemēram, taisnīgums un likumība, mērķa ierobežojums, proporcionalitāte, precizitāte un ierobežots datu glabāšanas laiks;

77.

uzsver to, cik svarīgas ir efektīvas, samērīgas un atturošas administratīvās sankcijas, kuras var uzlikt mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie neievēro ES datu aizsardzības standartus;

78.

uzsver, ka ikviena mākoņdatošanas pakalpojuma ietekme uz datu aizsardzību pašlaik ir jāvērtē pēc ad hoc principa, lai noteiktu piemērotākos aizsardzības pasākumus;

79.

uzsver, ka Eiropas mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzējiem vienmēr ir jārīkojas atbilstoši ES datu aizsardzības tiesību aktiem, pat ja tas nav saskaņā ar klienta vai trešā valstī esoša pārziņa norādēm vai ja attiecīgie datu subjekti ir (vienīgi) trešo valstu iedzīvotāji;

80.

uzsver nepieciešamību starptautiskā līmenī risināt ar mākoņdatošanu saistītās problēmas, jo īpaši attiecībā uz valdību veiktām izlūkošanas darbībām un nepieciešamiem aizsardzības pasākumiem;

81.

uzsver, ka ES iedzīvotājiem, kuri ir pakļauti trešo valstu iestāžu izlūkošanas darbībām, vajadzētu būt pieejamiem vismaz tādiem pašiem aizsardzības pasākumiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem kā attiecīgās trešās valsts iedzīvotājiem;

82.

pauž nožēlu par pieeju Komisijas paziņojumā, kurā tā nepiemin ar mākoņdatošanu saistītos riskus un problēmas, un mudina Komisiju turpināt darbu mākoņdatošanas jomā, sagatavojot vienotāku paziņojumu par šo tēmu, kurā būtu ņemtas vērā visu iesaistīto personu intereses un kurā līdzās parastajām atsaucēm uz pamattiesību aizsardzību un nepieciešamību ievērot datu aizsardzības prasības būtu iekļauti vismaz šādi elementi:

83.

aicina Komisiju izpētīt nepieciešamību pārskatīt ES un ASV nolīgumu par drošības principiem attiecībā uz datu aizsardzību, lai to pielāgotu tehnoloģiju attīstībai, jo īpaši attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar mākoņdatošanu;

84.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.