(1)

Saskaņā ar LESD 26. panta 2. punktu iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Iekšējā tirgus sadrumstalotība kaitē konkurētspējai, izaugsmei un darbvietu radīšanai Savienībā. Tādu tiešo un netiešo šķēršļu novēršana, kuri kavē iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ir svarīga tā izveides pabeigšanai. Savienības līmeņa rīcība attiecībā uz iekšējo tirgu privātpersonām paredzēto finanšu pakalpojumu nozarē jau ir sniegusi būtisku ieguldījumu maksājumu pakalpojumu sniedzēju pārrobežu darbības attīstībā, uzlabojot patērētāju izvēli un palielinot piedāvājumu kvalitāti un pārredzamību.

(2)

Šajā saistībā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvā 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (2) (“Maksājumu pakalpojumu direktīva”), ir noteiktas galvenās pārredzamības prasības tarifiem, ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti saistībā ar maksājumu kontiem. Tas ir būtiski veicinājis maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbību, radot vienotus noteikumus attiecībā uz maksājumu pakalpojumu un informācijas sniegšanu, samazinājis administratīvo slogu un radījis izmaksu ietaupījumus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(2a)

Netraucēta iekšējā tirgus darbība un mūsdienīgas un sociāli iekļaujošas tautsaimniecības izveide arvien vairāk kļūst atkarīga no maksājumu pakalpojumu vispārējās pieejamības. Ņemot vērā to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri darbojas saskaņā ar tirgus loģiku, cenšas koncentrēties uz komerciāli pievilcīgiem klientiem un tādējādi mazāk nodrošinātiem klientiem netiek piedāvāts vienlīdz plašs produktu klāsts, jauni tiesību akti šajā jomā jāpieņem kā gudras Savienības līmeņa tautsaimniecības stratēģijas daļa.

(3)

Tomēr , kā norādīts Eiropas Parlamenta 2012. gada 4. jūlija rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par piekļuvi banku pamatpakalpojumiem  (3) , jādara vairāk, lai uzlabotu un attīstītu iekšējo tirgu privātpersonām paredzētu banku pakalpojumu jomā. Šādi pilnveidojumi būtu jāīsteno kopā ar centieniem panākt, lai finanšu nozare Savienībā darbotos par labu uzņēmumiem un patērētājiem. Pašlaik tarifu pārredzamības un salīdzināmības trūkums, kā arī grūtības saistībā ar maksājumu kontu maiņu joprojām rada šķēršļus pilnībā integrēta tirgus attīstībai. Banku pakalpojumu jomā privātpersonām jānovērš problēma, kas saistīta ar atšķirīgu produktu kvalitāti un zemu konkurenci, un jāpanāk augstas kvalitātes standartu ievērošana.

(4)

Pašreizējie iekšējā tirgus apstākļi var atturēt maksājumu pakalpojumu sniedzējus no iespējas izmantot tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību vai sniegt pakalpojumus Savienībā, jo pastāv grūtības iegūt klientus, ienākot jaunā tirgū. Ienākšana jaunos tirgos bieži ir saistīta ar lieliem ieguldījumiem. Šādi ieguldījumi attaisnojas tikai tad, ja kontu nodrošinātājs paredz pietiekamas iespējas un patērētāju atbilstīgu pieprasījumu. Patērētāju zemo mobilitāti saistībā ar privātpersonām paredzētiem finanšu pakalpojumiem lielā mērā rada tas, ka nav nodrošināta tarifu un piedāvāto pakalpojumu pārredzamība un salīdzināmība, kā arī pastāvošās grūtības saistībā ar maksājumu kontu maiņu. Šie faktori arī mazina pieprasījumu. Jo īpaši tas attiecas uz pārrobežu darbību.

(5)

Turklāt nozīmīgus šķēršļus tam, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi maksājumu kontu jomā, var radīt valstīs spēkā esošā tiesiskā regulējuma sadrumstalotība. Valstīs spēkā esošie noteikumi attiecībā uz maksājumu kontiem, jo īpaši attiecībā uz tarifu salīdzināmību un maksājumu kontu maiņu, ir atšķirīgi. Vienotu saistošu pasākumu neesamība Savienības līmenī attiecībā uz maiņu ir radījusi atšķirīgu praksi un pasākumus valstu līmenī. Šīs atšķirības ir īpaši būtiskas tarifu salīdzināmības jomā, kur Savienības līmenī nav pasākumu, pat tādu, kas pēc būtības būtu pašregulācija. Ja nākotnē šādas atšķirības kļūtu nozīmīgākas, ņemot vērā to, ka bankas savu praksi parasti pielāgo valstu tirgiem, tas paaugstinātu pārrobežu darbības izmaksas salīdzinājumā ar iekšzemes kontu nodrošinātāju izmaksām, tādējādi mazinot pārrobežu uzņēmējdarbības pievilcību. Pārrobežu darbību iekšējā tirgū kavē šķēršļi attiecībā uz patērētāju maksājumu kontu atvēršanu ārvalstīs. Spēkā esošie ierobežojošie atbilstības kritēriji var kavēt Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos Savienībā. Ja visiem patērētājiem tiks nodrošināta piekļuve maksājumu kontam, patērētāji varēs piedalīties iekšējā tirgū un gūt labumu no iekšējā tirgus.

(6)

Turklāt, tā kā daži iespējamie klienti neatver kontus vai nu tāpēc, ka saņem atteikumu, vai arī tāpēc, ka viņiem bieži netiek piedāvāti atbilstīgi produkti, iespējamais pieprasījums pēc maksājumu kontu pakalpojumiem Savienībā pašlaik netiek pilnībā izmantots. Plašāka patērētāju dalība iekšējā tirgū turpmāk stimulētu maksājumu pakalpojumu sniedzējus ienākt jaunos tirgos. Tādu apstākļu izveidošana, kuri ļautu patērētājiem piekļūt maksājumu kontam, arī ir līdzeklis, kas nepieciešams, lai sekmētu viņu dalību iekšējā tirgū un ļautu viņiem izmantot iekšējā tirgus radītās priekšrocības.

(7)

Tarifu pārredzamība un salīdzināmība ir risināta ar pašregulācijas iniciatīvu, kuru ierosināja banku nozare. Tomēr nav panākta galīgā vienošanās attiecībā uz šīm pamatnostādnēm. Attiecībā uz maiņu vienotie principi, ko 2008. gadā izveidoja Eiropas Banku nozares komiteja, nodrošina to banku kontu maiņas paraugmehānismu, kurus nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī. Tomēr, ņemot vērā to, ka šie kopējie principi nav saistoši, to piemērošana visā Savienībā ir bijusi nesaskaņota un tās rezultāti nav bijuši efektīvi. Turklāt vienotie principi attiecas tikai uz banku kontu maiņu valstu līmenī, bet neattiecas uz kontu pārrobežu maiņu. Visbeidzot, attiecībā uz piekļuvi pamatmaksājumu kontam Komisijas Ieteikumā 2011/442/ES (4) dalībvalstis tika aicinātas īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ieteikuma piemērošanu vēlākais sešu mēnešu laikā pēc tā publicēšanas. Līdz šim tikai dažas dalībvalstis ievēro ieteikuma galvenos principus.

(8)

Lai ilgtermiņā nodrošinātu efektīvu un vienmērīgu finanšu mobilitāti, ir svarīgi izveidot vienotu noteikumu kopumu, kas būtu paredzēts, lai risinātu zemas patērētāju mobilitātes problēmu un jo īpaši lai uzlabotu maksājumu kontu pakalpojumu un tarifu salīdzināmību un stimulētu maksājumu kontu maiņu, kā arī izvairītos no tā, ka patērētāji, kas nolēmuši atvērt maksājumu kontu pārrobežu darījumā, tiktu diskriminēti dzīvesvietas dēļ. Turklāt ir būtiski pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai sekmētu patērētāju dalību maksājumu kontu tirgū. Šie pasākumi stimulēs maksājumu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu iekšējā tirgū un nodrošinās līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tādējādi stiprinot konkurenci un resursu efektīvu piešķiršanu Savienības neliela apjoma finanšu darījumu tirgū tā, lai uzņēmumi un patērētāji gūtu labumu. Pārredzama informācija par tarifiem un maiņas iespējas apvienojumā ar tiesībām piekļūt pamatmaksājumu kontu pakalpojumiem arī ļaus Savienības pilsoņiem ērtāk pārvietoties un iepirkties visā ES un tādējādi gūt labumu no pilnībā funkcionējoša iekšējā tirgus neliela apjoma finanšu pakalpojumu tirgū un sniegt ieguldījumu e-komercijas izaugsmē un iekšējā tirgus turpmākā attīstībā.

(8a)

Ir svarīgi nodrošināt arī to, lai šī direktīva nekavētu inovācijas privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem paredzētu finanšu pakalpojumu jomā. Katru gadu tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, kuru dēļ pašreiz izmantotais maksājumu kontu modelis vairs var neatbilst jaunākajām prasībām. Kā alternatīva tradicionālajiem bankas pakalpojumiem jo īpaši būtu jāatbalsta mobilās bankas pakalpojumi, vienādranga pakalpojumi un uzkrātās vērtības maksājumu kartes.

(9)

Šī direktīva attiecas uz klientu maksājumu kontiem. Tāpēc uzņēmumu konti, pat mazo uzņēmumu vai mikrouzņēmumu konti, ja vien tie netiek turēti privātpersonas statusā, ir ārpus direktīvas darbības jomas. Turklāt šī direktīva neattiecas uz krājkontiem, kuriem var būt ierobežotākas maksājumu funkcijas. Šī direktīva neattiecas arī uz kredītkartēm, kurām nav būtiskas nozīmes tās mērķu, proti, finansiālās iekļaušanas un iekšējā tirgus darbības nostiprināšanas, īstenošanā.

(10)

Direktīvā ietvertās definīcijas ir saskaņotas ar citu Savienības tiesību aktu definīcijām, jo īpaši ar definīcijām, kas ietvertas Direktīvā 2007/64/EK, un definīcijām, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulā (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (5).

(11)

Patērētājiem ir svarīgi izprast tarifus, lai varētu salīdzināt dažādu maksājumu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus un izdarīt uz informāciju balstītu izvēli par to, kurš konts ir vispiemērotākais viņu vajadzībām. Tarifu salīdzinājumu nav iespējams veikt, ja maksājumu pakalpojumu sniedzēji lieto dažādu terminoloģiju attiecībā uz vieniem un tiem pašiem ▌pakalpojumiem un sniedz informāciju dažādos formātos. Standartizēta terminoloģija kopā ar saskaņotā formātā ▌sniegtu informāciju par visraksturīgāko pakalpojumu tarifiem saistībā ar maksājumu kontiem , var palīdzēt patērētājiem gan saprast, gan salīdzināt tarifus.

(12)

Patērētāji visvairāk varētu gūt labumu no informācijas, kas ir pēc iespējas kodolīgāka, standartizēta un viegli salīdzināma dažādu maksājumu pakalpojumu sniedzēju līmenī. Rīkiem, kas pieejami patērētājiem maksājumu kontu piedāvājuma salīdzināšanai, jābūt daudzveidīgiem, un tiem nepieciešama patērētāju veiktā pārbaude. Pašreizējā posmā tarifu terminoloģija ir jāstandartizē tikai attiecībā uz visraksturīgākajiem terminiem un definīcijām dalībvalstīs, lai veicinātu ātru tās ieviešanu.

(13)

Valstu kompetentajām iestādēm būtu jānosaka tarifu terminoloģija, ņemot vērā vietējo tirgu iezīmes. ▌Ja iespējams, tarifu terminoloģija būtu jāstandartizē Savienības līmenī, tādējādi nodrošinot salīdzināmību visā Savienībā. Eiropas uzraudzības iestādei (Eropas Banku iestādei) būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt ▌pakalpojumus, ko valsts līmenī izmanto visbiežāk un kas rada vislielākās izmaksas patērētājiem . Lai panāktu standartizētās terminoloģijas efektīvu piemērošanu, šīm definīcijām jābūt pietiekami plašām.

(14)

Pēc tam, kad valstu kompetentās iestādes ir noteikušas to ar maksājumu kontiem saistīto visraksturīgāko pakalpojumu pagaidu sarakstu, uz kuriem valsts līmenī attiecas tarifi, un terminus un definīcijas, Komisijai tie būtu jāpārskata, lai, izmantojot deleģētos aktus, norādītu pakalpojumus, kas ir kopīgi lielākajai daļai dalībvalstu, un Savienības līmenī piedāvātu standartizētus terminus un to definīcijas.

(15)

Lai palīdzētu patērētājiem ērti salīdzināt maksājumu kontu tarifus visā iekšējā tirgū, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu patērētājiem jānodrošina visaptverošs informatīvs dokuments, kurā norādīti tarifi visiem pakalpojumiem, kas saistīti ar visraksturīgāko pakalpojumu sarakstā iekļautajiem maksājumu kontiem, un jebkādi citi tarifi, kurus var piemērot šādam kontam . Tarifu informācijas dokumentā , kad vien iespējams, būtu jāizmanto Savienības līmenī noteiktie termini un definīcijas . Tas arī veicinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus kredītiestādēm, kas konkurē maksājumu kontu tirgū. ▌Lai palīdzētu patērētājiem saprast tarifus, kas viņiem jāmaksā par saviem maksājumu kontiem, patērētāju vajadzībām būtu jānodrošina glosārijs, kurā, neizmantojot tehnisku terminoloģiju, sniegti saprotami un nepārprotami skaidrojumi vismaz par tiem ▌pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontiem, kā arī ar to saistītas definīcijas un skaidrojumi . Glosārijam vajadzētu būt noderīgam rīkam, lai sekmētu labāku izpratni par tarifu nozīmi, veicinot patērētāju spēju izvēlēties no plašāka maksājumu kontu piedāvājuma. Būtu arī jānosaka pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ▌vismaz vienreiz gadā bez maksas informēt patērētājus par visiem tarifiem un procentiem , kas tiek piemēroti viņu kontiem. Ex post informācija būtu jāsniedz paredzētajā kopsavilkumā. Tajā būtu jāietver pilnīgs pārskats par uzkrātajiem procentiem, iekasētajiem tarifiem un iepriekšējiem paziņojumiem par tarifu un procentu likmju izmaiņām . Patērētājam būtu jāsaņem nepieciešamā informācija, lai varētu saprast, uz ko attiecas tarifu izdevumi un procenti , un novērtēt, vai nepieciešams mainīt patēriņa ieradumus vai izvēlēties citu konta nodrošinātāju. ▌

(16)

Lai apmierinātu patērētāju vajadzības, jānodrošina, lai tarifu informācija saistībā ar maksājumu kontiem būtu precīza, skaidra un salīdzināma. Tādēļ EBI pēc apspriešanās ar valsts iestādēm un patērētāju testēšanas, būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekts attiecībā uz tarifu informācijas dokumentu un paziņojumu par tarifiem standartizētu noformējumu un kopīgiem simboliem , lai nodrošinātu, ka patērētājiem tie ir saprotami un salīdzināmi. ▌Tarifu informācijas dokuments un paziņojums par tarifiem būtu skaidri jānošķir no citiem paziņojumiem. ▌

(17)

Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstīgās Savienības līmeņa terminoloģijas lietošanu visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saziņā ar patērētājiem, tostarp tarifu informācijas dokumentā un paziņojumā par tarifiem, lietot atbilstīgo Savienības mēroga terminoloģiju kopā ar pārējo valsts standartizēto terminoloģiju, kura norādīta pagaidu sarakstā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai izmantot tarifu informācijas dokumentā vai paziņojumā par tarifiem zīmolvārdus, lai apzīmētu savus pakalpojumus vai maksājumu kontus ar nosacījumu, ka tie tiek lietoti papildus standartizētajai terminoloģijai un kā sekundārs piedāvāto pakalpojumu vai kontu apzīmējums .

(18)

Neatkarīgas salīdzināšanas tīmekļa vietnes ir efektīvs līdzeklis, ar kura palīdzību patērētāji vienotā vietnē var novērtēt guvumus no dažādu maksājumu kontu piedāvājumiem. Šādas tīmekļa vietnes var nodrošināt pareizu līdzsvaru starp nepieciešamību, lai informācija būtu skaidra un kodolīga, bet tomēr pilnīga un saprotama, ļaujot lietotājiem iegūt sīkāku informāciju, ja tas viņus interesē. Tās arī var samazināt meklēšanas izmaksas, jo patērētājiem nevajadzēs iegūt informāciju atsevišķi no katra maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Ir būtiski svarīgi, ka šādās tīmekļa vietnēs sniegtā informācija ir uzticama, objektīva un pārredzama un ka patērētāji tiek informēti par šādas informācijas pieejamību. Šajā sakarībā kompetentajām iestādēm būtu aktīvi jāinformē sabiedrība par šādām tīmekļa vietnēm.

(19)

Lai iegūtu objektīvu informāciju par maksājumu kontiem piemērotajiem ▌tarifiem un procentu likmēm , patērētājiem būtu jāspēj piekļūt salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, kuras ir publiski pieejamas un neatkarīgas no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai patērētājiem attiecīgajā teritorijā būtu brīvi pieejama vismaz viena neatkarīga un publiski pieejama tīmekļa vietne. Šādu salīdzināšanas tīmekļa vietņu darbību var nodrošināt kompetentās iestādes, citas valsts iestādes un/vai akreditēti privātie šā pakalpojuma nodrošinātāji , vai kāds cits pakalpojumu sniedzējs visu minēto iestāžu vārdā . Lai vairotu klientu uzticību turpmākajām pieejamām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, dalībvalstīm būtu jānodrošina brīvprātīga akreditācijas sistēma, kas ļauj privātajiem salīdzināšanas tīmekļa vietņu nodrošinātājiem iesniegt akreditācijas pieteikumu saskaņā ar noteiktajiem kvalitātes kritērijiem un objektivitātes noteikumiem. Salīdzināšanas tīmekļa vietne, ko nodrošina kompetentā iestāde vai cita publiska iestāde vai kāds cits pakalpojumu sniedzējs šo iestāžu vārdā , būtu jāizveido, ja nav akreditētas privātas salīdzināšanas tīmekļa vietnes. Šādām vietnēm arī būtu jāievēro kvalitātes kritēriji.

(20)

Pašreizējā maksājumu pakalpojumu sniedzēju prakse ir piedāvāt maksājumu kontu kopumā ar citiem finanšu produktiem vai pakalpojumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šī prakse var būt līdzeklis, kā dažādot savu piedāvājumu un konkurēt citam ar citu, un var izrādīties, ka tas sniedz labumu patērētājiem. Tomēr Komisijas pētījums par sasaistīšanas praksi finanšu sektorā, kas tika veikts 2009. gadā, kā arī attiecīgās apspriešanas un patērētāju sūdzības ir parādījušas, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt maksājumu kontus apvienojumā ar produktiem, ko patērētāji nepieprasa un kas nav būtiski maksājumu kontiem, piemēram, mājokļa apdrošināšana. Turklāt ir novērots, ka šāda prakse var samazināt cenu pārredzamību un salīdzināmību, patērētājiem ierobežot iegādes iespējas un negatīvi ietekmēt patērētāju mobilitāti. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tad, kad maksājumu pakalpojumu sniedzēji piedāvā maksājumu kontus, kas sasaistīti ar citiem pakalpojumiem, patērētājiem tiktu sniegta informācija par to, vai maksājumu kontu ir iespējams atvērt atsevišķi, un, ja tas tā ir, informāciju par izmaksām un tarifiem, kas tiek piemēroti katram no pārējiem piedāvājumā iekļautajiem finanšu produktiem vai pakalpojumiem. ▌

(21)

Patērētājiem stimuls mainīt kontus ir tikai tad, ja process neietver pārmērīgu administratīvo un finanšu slogu. Procedūrai, saskaņā ar kuru notiek kontu pārvedums pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vajadzētu būt skaidrai, ātrai un drošai . Ja maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro tarifus par maiņas pakalpojumu , tiem jābūt samērīgiem un jāatbilst Direktīvas 2007/64/EK 45. panta 2. punktam . Lai pozitīvi ietekmētu konkurenci, kontu maiņa būtu jāveicina pārrobežu līmenī. Ņemot vērā to, ka kontu pārrobežu maiņa varētu būt sarežģītāka nekā kontu maiņa valsts līmenī un ka tās dēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem varētu būt jāpieņem un jāprecizē savas iekšējās procedūras, veicot kontu maiņu starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs, būtu jāparedz garāki pārejas periodi .

(21a)

Attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju maiņu gadījumos, kad abi pakalpojumu sniedzēji atrodas vienas valsts teritorijā, būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest vai saglabāt kārtību, kas atšķiras no šajā direktīvā norādītās kārtības, ja tas nepārprotami atbilst patērētāju interesēm.

(22)

Maiņas procesam vajadzētu būt patērētājam tik saprotamam, cik vien iespējams. Attiecīgi dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par procesa uzsākšanu un vadīšanu patērētāja vārdā.

(23)

Parasti un ar noteikumu, ka patērētājs ir sniedzis savu piekrišanu, saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam — ideālajā gadījumā vienā tikšanās reizē ▌— patērētāja uzdevumā būtu jāveic periodisko maksājumu pārvedums, kā arī jāveic visa pozitīvā atlikuma pārvedums . Tāpēc patērētājiem būtu jāvar parakstīt vienu atļauju, dodot vai liedzot savu piekrišanu minēto uzdevumu veikšanai. Pirms atļaujas došanas patērētājs būtu jāinformē par visiem procedūras posmiem, kas nepieciešami, lai pabeigtu maiņu.

(24)

Veiksmīgai maiņas veikšanai ir nepieciešama sadarbība ar nododošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai pieprasīt vai nu no klienta vai, vajadzības gadījumā, no nododošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja informāciju , ko tas uzskata par nepieciešamu, lai varētu atjaunot maksājumus jaunajā maksājumu kontā. Tomēr šādai informācijai nevajadzētu būt plašākai nekā nepieciešams, lai veiktu maiņu, un saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nebūtu jāpieprasa lieka informācija.

(25)

Uz patērētājiem nebūtu jāattiecina sodi vai kāds cits finansiāls kaitējums, ko radījis nepareizi novirzīts ienākošais kredīta pārvedums vai tiešā debeta maksājums. Tas ir īpaši svarīgi atsevišķām maksātāju un maksājuma saņēmēju kategorijām, piemēram, komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, kuri izmanto elektroniskos līdzekļus (piemēram, datubāzes), lai glabātu informāciju par patērētāju kontiem un veiktu daudzus periodiskus darījumus, kuros iesaistīts liels skaits patērētāju.

(26)

Dalībvalstīm būtu jāgarantē, lai patērētāji, kuri nodomājuši atvērt maksājumu kontu, netiktu diskriminēti pilsonības vai dzīvesvietas dēļ. Kaut arī maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi nodrošināt, lai viņu klienti finanšu sistēmu nelieto tādiem nelegāliem mērķiem kā krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma finansēšana, tomēr viņiem nebūtu jārada šķēršļi patērētājiem, kuri vēlas gūt labumu no iekšējā tirgus priekšrocībām, veicot maksājumu kontu pārrobežu iegādi.

(27)

Patērētāji, kas likumīgi dzīvo Savienībā, nebūtu jādiskriminē viņu pilsonības vai dzīvesvietas dēļ, vai jebkādu citu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā minēto iemeslu dēļ, kad viņi Savienības teritorijā iesniedz pieteikumu maksājumu konta atvēršanai vai piekļūst tam . Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām neatkarīgi no patērētāja finanšu apstākļiem, piemēram, nodarbinātības statusa, ienākumu līmeņa, kredītvēstures vai personiskā bankrota.

(28)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri nodrošina vispārējus maksājumu pakalpojumus privātklientiem un kā neatņemamu savas parastās saimnieciskās darbības daļu piedāvā patērētājiem maksājumu kontus, piedāvātu maksājumu kontus ar pamatfunkcijām, kā norādīts šajā Direktīvā . Piekļuvei nevajadzētu būt pārāk sarežģītai, un tai nebūtu jārada patērētājiem pārmērīgas izmaksas. Tiesības piekļūt maksājumu kontam ar pamatfunkcijām jebkurā dalībvalstī būtu jāpiešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK  (6) , jo īpaši attiecībā uz patērētāju uzticamības pārbaudes procedūrām. Vienlaikus šīs direktīvas noteikumi nebūtu jāizmanto kā vienīgais iemesls komerciāli mazāk izdevīgu klientu atraidīšanai. Ir jāievieš mehānisms, kas palīdzētu patērētājiem, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas, patvēruma meklētājiem un patērētājiem, kuriem netiek piešķirta uzturēšanās atļauja, bet kurus nevar izraidīt juridisku iemeslu dēļ, ievērot Direktīvas 2005/60/EK II nodaļā noteiktās prasības.

(28a)

Lai pienācīgi varētu apkalpot klientus, kas lieto maksājumu kontu ar pamatfunkcijām, dalībvalstīm jānosaka prasība kontu nodrošinātājiem garantēt, ka attiecīgais personāls ir pietiekami apmācīts un ka šos klientus nelabvēlīgi neietekmē iespējamie interešu konflikti.

(29)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji pārbauda, vai patērētājam jau ir aktīvs un līdzvērtīgs maksājumu konts tajā pašā teritorijā, un lūdz patērētājam parakstīt deklarāciju par to . Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt iespējai noraidīt pieteikumu par piekļuvi maksājumu kontam ar pamatfunkcijām, izņemot šajā direktīvā konkrēti norādītos gadījumos.

(29a)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji izskata pieteikumus šajā direktīvā noteiktajos termiņos un ka atteikuma gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēji informē patērētāju par konkrētiem atteikuma iemesliem, ja vien šādas informācijas izpaušana nav pretrunā valsts drošības vai finanšu noziegumu apkarošanas mērķiem.

(30)

Būtu jānodrošina patērētājiem piekļuve pamatmaksājumu pakalpojumu klāstam. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, kamēr patērētājs maksājuma kontu ar pamatfunkcijām izmanto tikai personīgām vajadzībām, netiek piemēroti nekādi ierobežojumi attiecībā uz to operāciju skaitu, ko patērētājam nodrošina saskaņā ar šajā direktīvā minētajiem īpašajiem cenu veidošanas noteikumiem. Nosakot to, kas tiek uzskatīts par personīgām vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāņem vērā patērētāja pašreizējā rīcība un ierastā komercdarbības prakse . Tajos pakalpojumos, kuri saistīti ar pamatmaksājumu kontiem, būtu jāietver iespēja noguldīt un izņemt naudu. Patērētājiem būtu jāvar veikt tādus būtiskākos maksājumu darījumus kā ienākumu un pabalstu saņemšana, rēķinu vai nodokļu maksāšana un preču un pakalpojumu iegāde, tostarp izmantojot tiešā debeta maksājumu, kredīta pārvedumu un maksājumu karti. Šādiem pakalpojumiem būtu jānodrošina preču un pakalpojumu iegāde tiešsaistē un būtu jādod patērētājiem iespēja uzsākt maksājuma rīkojumus, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēja banku tiešsaistes pakalpojumus, ja iespējams. Tomēr maksājumu konta ar pamatfunkcijām izmantošanu nevajadzētu ierobežot, nosakot tikai tā izmantošanu tiešsaistē, jo tas radītu šķēršļus patērētājiem, kam nav piekļuves internetam. Maksājumu kontam ar pamatfunkcijām nebūtu jānodrošina patērētājiem piekļuve pārtēriņa iespējām. Tomēr dalībvalstis var atļaut maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt pārtēriņa iespējas un citus kredītproduktus klientiem, kas izmanto maksājumu kontu ar pamatfunkcijām, kā skaidri nodalītus pakalpojumus ar nosacījumu, ka piekļuve maksājumu kontam ar pamatfunkcijām vai tā izmantošana netiek ierobežota vai padarīta atkarīga no tā, vai klients iegādājas šādus kredītpakalpojumus . Jebkādiem tarifiem, kas tiek piemēroti šiem pakalpojumiem, vajadzētu būt pārredzamiem un vismaz tikpat izdevīgiem, kā noteikts pakalpojumu sniedzēja parastajā tarifu politikā.

(31)

Lai nodrošinātu, ka pamatmaksājumu konti ir pieejami pēc iespējas plašākam patērētāju lokam, tie būtu jāpiedāvā bez maksas vai piemērojot samērīgus tarifus. Dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji garantētu to, ka maksājumu konts ar pamatfunkcijām vienmēr ir maksājumu konts ar zemāko tarifu, ko piemēro par attiecīgajā dalībvalstī precizētā minimālā maksājumu pakalpojumu kopuma nodrošināšanu. Turklāt jebkādiem papildu tarifiem , ko piemēro patērētājam par līguma noteikumu neievērošanu, vajadzētu būt samērīgiem, nekad nepārsniedzot pakalpojumu sniedzēja parastās cenu politikas tarifus .

(32)

Maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāatsakās atvērt kontu vai jāizbeidz līgums par maksājumu kontu ar pamatfunkcijām tikai īpašos apstākļos, piemēram, to tiesību aktu neievērošanas gadījumā, kuri attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu vai uz noziegumu novēršanu un izmeklēšanu. Pat šajos gadījumos atteikums ir pamatots tikai gadījumā, ja patērētājs neievēro minētos tiesību aktus, un nevis tāpēc, ka tiesību aktu ievērošanas pārbaude ir pārāk apgrūtinoša vai dārga.

(33)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai veicinātu informētību par to, ka ir pieejami maksājumu konti ar pamatfunkcijām, un par to izmantošanas procedūrām un nosacījumiem, kas izklāstīti šajā direktīvā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to veiktie informēšanas pasākumi ir pietiekami un mērķtiecīgi, jo īpaši attiecībā uz patērētājiem, kuriem vēl nav bankas konta, kā arī neaizsargātajiem un mobilajiem patērētājiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu aktīvi jādara pieejama patērētājiem informācija un atbilstīga palīdzība attiecībā uz konkrētām iezīmēm, kas saistītas ar piedāvāto maksājuma kontu ar pamatfunkcijām, piemērotajiem tarifiem un izmantošanas noteikumiem, kā arī darbības, kas patērētājiem būtu jāveic, lai izmantotu savas tiesības atvērt maksājumu kontu ar pamatfunkcijām. Jo īpaši patērētāji būtu jāinformē par to, ka papildu pakalpojumu iegāde nav obligāta, lai piekļūtu maksājumu kontam ar pamatfunkcijām. Lai līdz minimumam samazinātu risku, ka patērētāji tiek finansiāli izslēgti, dalībvalstīm būtu jāuzlabo izglītotība finanšu jomā, tai skaitā skolās, un jācīnās pret pārmērīgiem parādiem. Turklāt dalībvalstīm būtu jāveicina maksājumu pakalpojumu sniedzēju iniciatīvas, kurās maksājumu konti ar pamatfunkcijām tiek nodrošināti kombinācijā ar neatkarīgu apmācību finanšu jautājumos.

(34)

Dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes, kuras ir pilnvarotas nodrošināt šīs direktīvas izpildi un kurām ir piešķirtas izmeklēšanas un tiesību normu izpildes nodrošināšanas pilnvaras. Norīkotajām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt neatkarīgām no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un to rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem resursiem savu pienākumu veikšanai. Dalībvalstīm būtu jānorīko dažādas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šajā direktīvā paredzētos plašos pienākumus.

(35)

Būtu patērētājiem jānodrošina piekļuve efektīvām un iedarbīgām ārpustiesas sūdzību izskatīšanas un tiesību aizsardzības procedūrām tādu strīdu izšķiršanai, kuri radušies saistībā ar šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem. Būtu jānodrošina ērta piekļuve alternatīvām strīdu izskatīšanas procedūrām, un kompetentajām iestādēm būtu jāievēro atbilstība vairākiem kritērijiem, piemēram, vienlīdzīga pakalpojumu sniedzēju un lietotāju pārstāvniecība. Šādu piekļuvi jau nodrošina ar Direktīvu 2013/…/ES, ciktāl tas attiecas uz attiecīgajiem līgumiskajiem strīdiem. Tomēr patērētājiem arī vajadzētu būt piekļuvei ārpustiesas tiesību aizsardzības procedūrām strīdos, kas rodas pirms līguma noslēgšanas saistībā ar tiesībām un pienākumiem, ko paredz šī direktīva, piemēram, kad patērētājiem tiek atteikta piekļuve maksājumu kontam ar pamatfunkcijām. Lai nodrošinātu atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, ir jāapstrādā patērētāju personas dati. Šādu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7). Tāpēc šai direktīvai būtu jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK, un valstu tiesību aktiem, ar kuriem tie īstenoti.

(36)

Lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz standartizētās terminoloģijas noteikšanu Savienības līmenī saistībā ar maksājumu pakalpojumiem, kas kopēji vairākām dalībvalstīm, un attiecīgajām šo terminu definīcijām.

▌

(38)

Vienreiz gadā, bet pirmo reizi trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm būtu jāiegūst ticami gada statistikas dati par to, kā funkcionē ar šo direktīvu ieviestie pasākumi. Tām būtu jāizmanto jebkuri būtiski informācijas avoti un jāziņo šī informācija Komisijai. Komisijai, pamatojoties uz saņemto informāciju, būtu jāsniedz ikgadējs ziņojums.

(39)

Lai ņemtu vērā tirgus attīstību, piemēram, jaunu maksājumu kontu un maksājumu pakalpojumu veidu rašanos, kā arī procesus citās Savienības tiesību jomās un dalībvalstu pieredzi, šī direktīva būtu jāpārskata pēc četriem gadiem no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Veicot pārskatīšanu, būtu jānovērtē, vai ieviestie pasākumi ir uzlabojuši patērētāju izpratni par maksājumu kontu tarifiem, maksājumu kontu salīdzināmību un kontu maiņas ērtību. Tās laikā arī būtu jānosaka, cik pamatmaksājumu kontu ir atvērti un cik no šiem kontiem ir tādu patērētāju konti, kuriem iepriekš nav bijis bankas konta , šāda veida konta turēšanas ilgums, atteikumu atvērt pamatmaksājumu kontu skaits un šādu kontu slēgšanas gadījumu skaits, un tās iemesli, kā arī ar tiem saistītās izmaksas . Būtu arī jānovērtē, vai pagarinātie termiņi, kas piemērojami maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic pārrobežu maiņu, tiks saglabāti ilgāku laiku. Būtu arī jānovērtē, vai noteikumi attiecībā uz informāciju, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz, piedāvājot produktu kopumus, ir pietiekama, vai arī ir nepieciešami papildu pasākumi. Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(40)

Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punktu.

(41)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās gadījumos, kad tas nepieciešamības ziņā ir pamatoti, ziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sadaļām un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(41a)

Dalībvalstīm būtu jāspēj pieņemt lēmumu, ko apstiprina Komisija, atbrīvot maksājumu pakalpojumu sniedzējus no pienākuma piedāvāt maksājumu kontu ar pamatfunkcijām. Komisijai būtu jāapstiprina izņēmumi, ja visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek garantēti līdzvērtīgi konkurences nosacījumi, netiek ierobežotas patērētāju piekļuves tiesības un pamatkonta klientiem nav jāsaskaras ar stigmatizācijas risku. Apstiprinājuma rezultātā nedrīkst rasties situācija, kad attiecīgajā dalībvalstī šo maksājumu kontu ar pamatfunkcijām piedāvā tikai viens maksājuma pakalpojuma sniedzējs,

(a)

“patērētājs” ir fiziska persona, kas darbojas nolūkos, kuri nav saistīti ar viņas amatu, uzņēmējdarbību vai profesiju;

(aa)

“likumīgs rezidents” ir ikviena Savienības pilsoņa vai trešās valsts valstspiederīgā statuss, kurš likumīgi uzturas Savienības teritorijā, tostarp personas, kuras meklē patvērumu atbilstīgi Ženēvas 1951. gada 28. jūlija konvencijai par bēgļa statusu, tās 1967. gada 31. janvāra protokolam un citiem attiecīgiem starptautiskiem līgumiem;

(b)

“maksājumu konts” ir tāds konts uz viena vai vairāku patērētāju vārda, kuru izmanto maksājumu darījumu izpildei;

(c)

“maksājumu pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 3. punktā;

(ca)

“ar maksājumu kontu saistītie pakalpojumi” ir visi pakalpojumi, kas ir saistīti ar maksājumu konta izmantošanu, tostarp maksājumu pakalpojumi un maksājumu darījumi, kuri ietilpst Direktīvas 2007/64/EK 3. panta g) apakšpunkta darbības jomā;

(d)

“maksājumu darījums” ir maksātāja vai maksājuma saņēmēja uzsākta darbība, lai veiktu līdzekļu izvietošanu, pārvedumu vai izņemšanu, neatkarīgi no pienākumiem, kas pastāv starp maksātāju un maksājuma saņēmēju;

(e)

“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 9. punktā , izņemot nolūkā piemērot IV nodaļu, kurā šī definīcija attiecas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas dalībvalstu teritorijā un kas sniedz vispārējos maksājumu pakalpojumus privātklientiem un maksājumu kontus piedāvā apkalpot kā neatņemamu savas pamata uzņēmējdarbības daļu;

(f)

“maksājumu instruments” ir maksājumu instruments, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 23. punktā;

(g)

“nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš nodod informāciju par visiem vai dažiem periodiskajiem maksājumiem;

(h)

“saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kuram tiek nodota informācija par visiem vai dažiem periodiskajiem maksājumiem;

(i)

“maksātājs” ir tāda fiziska vai juridiska persona, kura ir maksājumu konta turētājs un kura atļauj veikt maksājuma rīkojumu no šā maksājumu konta, vai gadījumā, ja nav maksājumu konta, tad fiziska vai juridiska persona, kas dod maksājuma rīkojumu veikt maksājumu uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu;

(j)

“maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir pārskaitāmo naudas līdzekļu iecerētais saņēmējs;

(k)

“tarifi” ir visas maksas un līgumsodi , ja tādi ir, ko patērētājs maksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam par pakalpojumiem vai attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu ;

(ka)

“kredīta procentu likme” ir ikviena procentu likme, ko patērētājam maksā saistībā ar līdzekļu turēšanu maksājumu kontā;

(l)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kas patērētājam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam dod iespēju uzglabāt personīgi šādam patērētājam adresētu informāciju tā, lai informācijas saturam atbilstīgā laikposmā tā būtu pieejama turpmākai uzziņai, un neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;

(m)

“maiņa” ir no viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja otram maksājumu pakalpojumu sniedzējam pēc patērētāja lūguma veikta informācijas nodošana par visiem vai dažiem regulārajiem rīkojumiem attiecībā uz kredīta pārvedumu veikšanu, periodiskiem tiešā debeta maksājumiem un periodiskiem ienākošajiem kredīta pārvedumiem, kas tiek veikti maksājumu kontā, veicot konta pozitīvā atlikuma pārvešanu no viena konta uz otru kontu vai neveicot to vai arī slēdzot vai neslēdzot iepriekšējo kontu. Par maiņu neuzskata to, ka nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodod līgumu saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

(n)

“tiešā debeta maksājums” ir maksājumu pakalpojums no maksātāja maksājumu konta, ja maksājuma darījumu ierosina maksājuma saņēmējs, pamatojoties uz maksātāja piekrišanu;

(o)

“kredīta pārvedums” ir ▌ maksājumu pakalpojums maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanai ar tādu maksājuma darījumu vai virkni maksājuma darījumu no maksātāja maksājumu konta, kuru, pamatojoties uz maksātāja sniegtu rīkojumu, veic tas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir maksātāja maksājumu konta turētājs;

(p)

“regulārais maksājums” ir pakalpojums maksājuma saņēmēja maksājumu konta periodiskai kreditēšanai ar tādu virkni maksājuma darījumu no maksātāja maksājumu konta, kuru, pamatojoties uz maksātāja sniegtu rīkojumu, veic tas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir maksātāja maksājumu konta turētājs;

(q)

“līdzekļi” ir banknotes, monētas un virtuāla nauda, kā arī elektroniskā nauda, kā noteikts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā;

(r)

“pamatlīgums” ir maksājumu pakalpojumu līgums, ar kuru reglamentē atsevišķu un secīgu maksājumu darījumu veikšanu nākotnē un kurā var būt iekļautas saistības un nosacījumi maksājumu konta atvēršanai;

(ra)

“darba diena” ir darba diena, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 27. punktā.

a)

ko patērētāji parasti izmanto saistībā ar savu maksājumu kontu;

b)

kas patērētājiem rada vislielākās izmaksas gan kopumā, gan arī par katru pakalpojumu;

(a)

tarifs, ko piemēro katram pakalpojumam, un to reižu skaits, cik pakalpojums izmantots attiecīgajā periodā, vai gadījumā, ja pakalpojumi ir ietverti pakalpojumu kopumā — tarifu, ko piemēro visam pakalpojumu kopumam ;

(b)

kopējā piemēroto tarifu summa par katru pakalpojumu, kas sniegts attiecīgajā periodā , vajadzības gadījumā ņemot vērā ar pakalpojumu kopumiem saistītās specifiskās tarifu struktūras ;

(ba)

kontam piemērotā pārtēriņa procentu likme, dienu skaits, cik ilgi konts bijis pārtērēts, un kopējā samaksāto procentu summa, kas saistīta ar konta pārtēriņu attiecīgajā periodā;

(bb)

kontam piemērotā kredītprocentu likme, vidējais atlikums un kopējā peļņas procentu summa attiecīgajā periodā;

(c)

kopējā bilance (pozitīva vai negatīva) pēc visu tarifa maksu atvilkšanas un peļņas procentu piemērošanas saistībā ar konta izmantošanu attiecīgajā periodā;

(ca)

iepriekšējs paziņojums par plānoto tarifu un procentu likmju maiņu nākamajā periodā.

(a)

maksājumu kontam piemēroto samaksāto vai ieturēto procentu likmju salīdzinājums un tarifi, ko saistībā ar maksājumu kontos piedāvātajiem pakalpojumiem piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzēji valsts līmenī ▌;

(b)

to faktoru salīdzinājums, ar kuriem iespējams novērtēt pakalpojumus un kuri nosaka pakalpojumu sniegšanas līmeni, kādu nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ietverot tādus faktorus kā filiāļu skaits, to atrašanās vieta un bankomātu skaits;

(c)

papildu informācija par Savienības standartizēto terminoloģiju, piekļuvi maksājumu kontiem, tostarp maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām, un par Savienības un valsts līmenī pieejamām kontu maiņas procedūrām. Šo informāciju var sniegt, izmantojot saites uz ārējām tīmekļa vietnēm.

(a)

tās darbība juridiski un finansiāli ir neatkarīga no jebkāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

(aa)

tajā ir skaidri norādīta informācija par tās īpašniekiem un finansējumu;

(ab)

tajā ir norādīti skaidri un objektīvi kritēriji, uz kādiem tiks balstīta salīdzināšana;

(ac)

tā ir tiktāl objektīva, lai nepieļautu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, to pārstāvju, meitasuzņēmumu vai zīmolu reklāmu demonstrēšanu savā mājas lapā vai cenu salīdzināšanas lapās;

(b)

tajā lietota skaidra un nepārprotama valoda un attiecīgā gadījumā 3. panta 5. punktā minētā Savienības standartizētā terminoloģija ;

(c)

tajā nodrošināta precīza un atjaunināta informācija un norādīts iepriekšējās atjaunināšanas datums ;

(d)

tajā lietotājiem nodrošināti objektīvi un plaši meklēšanas rezultāti, pilnībā ņemot vērā visus lietotāju izvēlētos meklēšanas kritērijus, un, ja iegūtā informācija nesniedz pilnīgu tirgus pārskatu, par to tiek nepārprotami paziņots pirms rezultātu parādīšanas ;

(da)

tā akceptē pieprasījumus par iekļaušanu tīmekļa vietnē no visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecīgajā dalībvalstī;

(e)

tajā nodrošināta efektīva izziņu un sūdzību izskatīšanas procedūra.

(a)

nosūtīt saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam un patērētājam, ja patērētājs to īpaši pieprasījis saskaņā ar 2. punktu, visu spēkā esošo regulāro kredīta pārvedumu rīkojumu un debitoru vadīto tiešā debeta maksājumu pilnvaru sarakstu , ja tāds ir pieejams ;

(b)

nosūtīt saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam un patērētājam, ja patērētājs to īpaši pieprasījis saskaņā ar 2. punktu, pieejamo informāciju par ienākošajiem kredīta pārvedumiem un kreditoru vadītajiem tiešā debeta maksājumiem, kas iepriekšējo 13 mēnešu laikā veikti patērētāja kontā;

(c)

nosūtīt saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam tādu papildu informāciju, kas saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešama maiņas veikšanai;

(d)

ja nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina ienākošo kredīta pārvedumu un tiešo debeta maksājumu automatizētas pārvirzīšanas sistēmu uz patērētāja turēto kontu saņemošajā maksājumu pakalpojuma sniedzējā, ▌pārtraukt tiešā debeta maksājumu pieņemšanu un ienākošos kredīta pārvedumus, sākot no atļaujā noteiktā datuma ;

(e)

ja patērētājs devis īpašu piekrišanu saskaņā ar 2. punktu, patērētāja noteiktajā datumā pārskaitīt jebkuru atlikušo pozitīvo atlikumu uz kontu, kas atvērts vai tiek turēts pie saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja; ▌

(f)

ja patērētājs devis īpašu piekrišanu saskaņā ar 2. punktu, patērētāja noteiktajā datumā slēgt kontu, kas tiek turēts pie nododošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

(fa)

atcelt regulāros maksājumus un kredīta pārvedumus, kuru izpildes datums sākas no atļaujā norādītā datuma.

(a)

septiņu darba dienu laikā izveido regulāros maksājuma rīkojumus attiecībā uz kredīta pārvedumiem, ko pieprasījis patērētājs, un izpilda tos, sākot ar atļaujā norādīto datumu;

(b)

pieņem tiešā debeta maksājumus, sākot ar atļaujā norādīto datumu;

(ba)

attiecīgā gadījumā informē patērētājus par viņu tiesībām saistībā ar SEPA tiešā debeta maksājumiem, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 260/2012 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā;

(c)

ja patērētājs devis īpašu piekrišanu saskaņā ar 2. punktu, sniedz maksātājiem, kas veic periodiskus kredīta pārvedumus uz patērētāja maksājumu kontu, sīkāku informāciju par patērētāja kontu, kas atvērts pie saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Ja saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav visas informācijas, kas nepieciešama maksātāja informēšanai, tas divu dienu laikā trūkstošo informāciju vai nu pieprasa no patērētāja vai arī, ja vajadzīgs un ar patērētāja piekrišanu, no nododošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

(d)

ja patērētājs devis īpašu piekrišanu saskaņā ar 2. punktu, sniedz maksājuma saņēmējiem, kas izmanto tiešā debeta maksājumus līdzekļu saņemšanai no patērētāja konta, sīkāku informāciju par patērētāja kontu, kas atvērts pie saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un par datumu, sākot ar kuru no minētā konta tiks veikti tiešā debeta maksājumi. Ja saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav visas informācijas, kas nepieciešama maksājuma saņēmēja informēšanai, tas divu dienu laikā trūkstošo informāciju vai nu pieprasa no patērētāja vai arī, ja vajadzīgs un ar patērētāja piekrišanu, no nododošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

(e)

ja c) un d) apakšpunktā minētajos nolūkos patērētājam prasa sniegt trūkstošo informāciju , nosūta patērētājam standarta vēstules, kuras sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā uzsāk maiņas pakalpojumu, vai jebkurā citā valodā, par kuru abas puses ir vienojušās, un kurās sniegta sīkāka informācija par jauno kontu un atļaujā norādīto sākuma datumu.

(a)

septiņu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam 3. panta a), b) un c) apakšpunktā norādīto informāciju;

(b)

ja nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina ienākošo kredīta pārvedumu un tiešo debeta maksājumu automatizētas pārvirzīšanas sistēmu uz patērētāja turēto kontu saņemošajā maksājumu pakalpojuma sniedzējā, pārtrauc ienākošos kredīta pārvedumus un pārtrauc tiešā debeta maksājumu pieņemšanu maksājumu kontā, sākot no datuma , ko pieprasījumā noteicis saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs;

(c)

pārskaita visu atlikušo pozitīvo atlikumu no maksājumu konta uz kontu, kas atvērts pie saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

(d)

tiklīdz ir izpildīti a), b) un c) apakšpunktā minētie pasākumi, slēdz maksājumu kontu;

(e)

veic jebkādus papildu uzdevumus, kas nepieciešami maiņas veikšanai, saskaņā ar 5. punktu.

(a)

nododošā un saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja funkcijas katrā maiņas procesa posmā, kā norādīts 10. pantā;

(b)

katra posma pabeigšanai paredzētais laiks;

(c)

saistībā ar maiņas procesu piemērotie tarifi, ja tādi ir;

(d)

jebkura informācija, kuras sniegšana tiks pieprasīta no patērētāja;

(e)

21. pantā minētā alternatīvo strīdu izšķiršanas procedūru sistēma.

(a)

ir uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES  (8) 2. panta 5. punktā;

(b)

darbojas uz bezpeļņas principiem;

(c)

pieprasa dalību, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, piemēram, profesiju.

(a)

šādas tiesības ir piemērojamas neatkarīgi no patērētāja dzīvesvietas , neskarot 2.a punktu ;

(aa)

tiek ieviests mehānisms, kas palīdz patērētājiem, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas, patvēruma meklētājiem un patērētājiem, kuriem netiek piešķirta uzturēšanās atļauja, bet kurus nevar izraidīt juridisku iemeslu dēļ, ievērot Direktīvas 2005/60/EK II nodaļā noteiktās prasības;

(b)

minēto tiesību izmantošana patērētājam nedrīkst būt pārlieku sarežģīta vai apgrūtinoša;

(ba)

tajā ir paredzēts mehānisms, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji, kuriem vēl nav bankas konta, kā arī neaizsargātie un mobilie iedzīvotāji būtu informēti par to, ka tiem ir pieejami maksājumu konti ar pamatfunkcijām;

(bb)

šīs direktīvas 10. un 11. pantā paredzēto maiņas pakalpojumu piemēro arī tad, ja patērētājs maiņas pakalpojuma ietvaros vēlas mainīt maksājumu kontu uz kontu ar pamatfunkcijām.

(a)

ja klienta uzticamības pārbaudē, kas veikta saskaņā ar Direktīvas 2005/60/EK II nodaļu, konstatē būtisku risku, ka konts tiks izmantots, pārkāpjot Savienības tiesību aktus ;

(b)

gadījumos, kad dalībvalsts ir izmantojusi 2.b punktā minēto iespēju, ja patērētājam ir tāds maksājumu konts pie attiecīgajā teritorijā esoša maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš nodrošina viņam iespēju izmantot 16. panta 1. punktā minētos maksājumu pakalpojumus;

(a)

pakalpojumi, kas nodrošina visas operācijas, kas nepieciešamas maksājumu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

(b)

pakalpojumi, kas nodrošina naudas izvietošanu maksājumu kontā;

(c)

pakalpojumi, kas Savienībā nodrošina skaidras naudas izņemšanu no maksājumu konta bankā un bankomātos bankas darbalaikā un ārpus tā ;

(d)

šādu maksājumu darījumu izpilde Savienībā:

(a)

patērētājs kontu ir tīši izmantojis nelikumīgiem mērķiem ;

(b)

kontā ilgāk nekā 24 mēnešus pēc kārtas nav veikti darījumi un maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav samaksātas apmaksājamas maksas par pakalpojumiem ;

(c)

patērētājs apzināti sniedzis nepareizu informāciju, lai iegūtu maksājumu kontu ar pamatfunkcijām, gadījumos, kad, sniedzot pareizu informāciju, pieteikums būtu noraidīts ;

(ca)

patērētājs nevar pamatot, ka pastāv patiesa saikne ar attiecīgo dalībvalsti, kā minēts 15. panta 2.a punktā, viena mēneša laikā pēc konta iepriekšējas atvēršanas no attāluma;

(d)

patērētājs vairs likumīgi nedzīvo Savienībā vai ir pēcāk atvēris vēl vienu maksājumu kontu tajā dalībvalstī, kurā viņam jau ir maksājumu konts ar pamatfunkcijām.

(a)

ierobežojuma periods strīda iesniegšanai tiesā ir pārtraukts, kamēr norisinās alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra;

(b)

procedūra norisinās bez maksas vai ar mērenām izmaksām, kā norādīts valsts tiesību aktos;

(c)

elektroniski līdzekļi nav vienīgie līdzekļi, kurus izmantojot, puses var piekļūt procedūrai;

(d)

procedūrā ir vienlīdzīgi pārstāvēti pakalpojumu sniedzēji, patērētāji un citi lietotāji.

(a)

vai maksājumu pakalpojumu sniedzēji izpilda 3.–6. panta noteikumus;

(b)

to akreditēto salīdzināšanas tīmekļa vietņu skaits, kuras izveidotas saskaņā ar 7. pantu , un paraugprakses attiecībā uz lietotāju apmierinātības panākšanu saistībā ar salīdzināšanas tīmekļa vietnēm ;

(c)

mainīto maksājumu kontu skaits, vidējais laiks, kas nepieciešams maiņas procesa pabeigšanai, vidējais kopējais tarifs, ko piemēro maiņai, maiņas atteikumu skaits , patērētājiem maiņas procesā visbiežāk sastopamās problēmas ;

(d)

atvērto maksājumu kontu ar pamatfunkcijām skaits, šāda veida konta turēšanas ilgums, atteikumu un slēgšanas gadījumu skaits un iemesli un saistītās maksas;

(da)

veiktie pasākumi, lai konsultētu neaizsargātās iedzīvotāju grupas par budžeta un pārmērīgu parādu jautājumiem.

(a)

sarakstu, kurā uzskaitītas visas pārkāpumu procedūras, kuras Komisija ir uzsākusi par nepareizu vai nepilnīgu šīs direktīvas īstenošanu;

(b)

šīs direktīvas ietekmes novērtējumu attiecībā uz standartizētu banku pakalpojumu privātpersonām saskaņošanu un integrāciju visā Savienībā un attiecībā uz konkurenci un vidējiem tarifu apmēriem dalībvalstīs;

(c)

stratēģijas, kas paredzētas, lai Savienības līmenī palielinātu maksājumu pakalpojumu sniegšanas kvalitātes pārredzamību un salīdzināmību, tostarp pārredzamību attiecībā uz uzņēmējdarbības modeļiem un ieguldījumu stratēģijām, un uzņēmumu sociālo atbildību;

(d)

izmaksu un ieguvumu novērtējumu attiecībā uz Savienības līmeņa maksājumu kontu numuru pilnīgas pārnešanas sistēmas ieviešanu, kā arī ceļvedi, kurā ir ietverti konkrēti pasākumi tās ieviešanai;

(e)

to patērētāju raksturojuma novērtējumu, kuri kopš šīs direktīvas transponēšanas ir atvēruši maksājumu kontus ar pamatfunkcijām;

(f)

dalībvalstu paraugprakses piemērus, kas norāda, ka patērētājam vairs netiek liegta piekļuve maksājumu pakalpojumiem;

(g)

pamatmaksājumu kontiem piemēroto maksu novērtējumu, ņemot vērā 17. panta 3. punktā uzskaitītos kritērijus;

(h)

novērtējumu par iespējām Savienības līmenī noteikt ikgadējās tarifu kopsummas maksimālo apmēru attiecībā uz maksājumu konta ar pamatfunkcijām atvēršanu un lietošanu un par veidiem, kā šādu apmēru varētu pielāgot situācijai katrā valstī;

(i)

novērtējumu par maksājumu kontu ar pamatfunkcijām nodrošināšanas ietekmi uz citu maksājumu kontu tirgu, kurā tiek piedāvāti līdzīgi pakalpojumi.