13.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 264/88

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, proti, 2007. gada 24. maija rezolūciju par Venecuēlas “Radio Caracas TV” lietu (1), 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par politisko aizliegumu kandidēt Venecuēlā (2), 2009. gada 7. maija rezolūciju par Manuel Rosales lietu (3), 2010. gada 11. februāra rezolūciju par Venecuēlu (4) un 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par Maria Lourdes Afiuni lietu (5),

—

ņemot vērā Amerikas 1948. gada Deklarāciju par cilvēka tiesībām un pienākumiem, kurā tika oficiāli minēta Amerikas Cilvēktiesību aizsardzības sistēmas (IAHRS) izveide, un ņemot vērā to, ka Amerikas Valstu organizācija (OAS) 1959. gadā izveidoja Amerikas Cilvēktiesību komisiju (IACHR), kurā Venecuēla piedalās kopš 1977. gada, un IACHR oficiālo izveidi 1979. gadā,

—

ņemot vērā to, ka 1979. gadā izveidoja Amerikas Cilvēktiesību tiesu, kuras dalībvalsts Venecuēla ir kopš 1981. gada,

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam (6) un 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā (7),

—

ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Rupert Colville2012. gada 4. maijā paustās bažas par Venecuēlas iespējamo izstāšanos no IACHR,

—

ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā OAS izveidoja savu reģionālo cilvēktiesību sistēmu, 1959. gadā nodibinot Amerikas Cilvēktiesību komisiju (IAHCR) un 1979. gadā — Amerikas Cilvēktiesību tiesu, kuras lēmumi ir balstīti uz Cilvēktiesību konvenciju jeb Sanhosē paktu, kas stājās spēkā 1978. gadā kā papildinājums un korekcija nestabilajām valstu tiesību sistēmām;

B.

tā kā Amerikas 1948. gada Deklarācijā par cilvēka tiesībām un pienākumiem starp OAS dibināšanas principiem ir iekļautas “indivīda pamattiesības”;

C.

tā kā 24 no 34 OAS dalībvalstīm ir ratificējušas Amerikas Cilvēktiesību konvenciju;

D.

tā kā Venecuēla ir parakstītāja puse Amerikas Cilvēktiesību konvencijai un ir IACHR dalībvalsts, un uz to attiecas Amerikas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcija, un šī tiesa ir atbildīga par Konvencijas noteikumu interpretāciju un īstenošanu; tā kā Venecuēla piedalās ANO Cilvēktiesību padomes mehānismos;

E.

tā kā 2012. gada 2. maijā prezidents H. Chávez paziņoja par valsts komitejas izveidi, lai izvērtētu iespēju izstāties no IACHR; tā kā 2012. gada 3. maijā Venecuēlas ārlietu ministrs aicināja citas reģiona valdības darīt to pašu;

F.

tā kā laikposmā starp 1970. un 2011. gadu četri IACHR lēmumi attiecās uz Venecuēlu un tā kā Tiesa no 2004. līdz 2012. gadam ir pieņēmusi lēmumus 12 lietās; tā kā OAS ar IACHR starpniecību ir vairākas reizes brīdinājusi Venecuēlu par vārda brīvības, personiskās drošības un politisko tiesību pārkāpumiem;

G.

tā kā pēdējos gados Venecuēla ir vairākkārt kritizējusi IACHR un Tiesu un draudējusi izstāties, apgalvojot, ka IACHR ir neobjektīva un piemēro dubultstandartus; tā kā šī ir pirmā reize, kad Venecuēla ir spērusi nopietnus soļus izstāšanās virzienā; tā kā kopš 2002. gada Venecuēla ir noraidījusi visas IACHR prasības ļaut apmeklēt šo valsti;

H.

tā kā EP rezolūciju, it īpaši rezolūciju par politisku aizliegumu kandidēt opozīcijas līderiem un par Radio Caracas TV slēgšanu, saturs tika atbalstīts vairākos IACHR lēmumos un ieteikumos; tā kā pēc šiem nelabvēlīgajiem ieteikumiem un to neņemšanas vērā un neīstenošanas Venecuēlas iestādēs prezidents H. Chávez ir uzsācis procesu, lai viņa valsts izstātos no iepriekš minētās starptautiskās struktūras;

I.

tā kā Venecuēlas Bolivāra Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un ģenerāladvokāts ir atbalstījuši prezidenta H. Chávez priekšlikumu Venecuēlai izstāties no IACHR, kas skaidri norāda uz valsts varas iestāžu un it īpaši tiesu iestāžu pilnīgu pakļaušanos politiskiem lēmumiem, ko pieņem valsts vadītājs;

J.

tā kā IACHR, kura ir ļoti augstu vērtēta organizācija un kurai ir pozitīva ietekme reģionā, ir bijusi izšķiroša loma taisnīguma nodrošināšanā pret daudziem cilvēktiesību pārkāpumu upuriem un pārejā no diktatoriskiem režīmiem, kas agrāk valdīja daudzās šī reģiona valstīs, uz demokrātiju;

K.

tā kā IACHR ir autonoma kolēģija, ko veido septiņi neatkarīgi locekļi, kuri rīkojas savā vārdā, un tā, nepārstāvot kādu atsevišķu valsti, iesniedz lietas Amerikas tiesā, prasa OAS dalībvalstīm pieņemt „piesardzības pasākumus, lai novērstu neatgriezeniskus cilvēktiesību pārkāpumus smagos un steidzamos gadījumos, un saņem, analizē un izmeklē atsevišķas petīcijas, kurās ir apgalvojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem;

L.

tā kā reģionālām cilvēktiesību struktūrām ir ļoti nozīmīga loma cilvēktiesību mehānismu veicināšanā un aizsardzībā un tās stiprina vispārējus cilvēktiesību standartus un līgumus, ko vairākkārt ir atzinusi ANO Ģenerālā asambleja un tās Cilvēktiesību padome, kā arī NVO un cilvēktiesību aizstāvji;

M.

tā kā saskaņā ar Amerikas tiesas statūtiem tā ir autonoma tiesa, kuras mērķis ir piemērot un interpretēt Amerikas konvenciju; tā kā tās lēmumi ir saistoši Konvencijas parakstītājiem,

1.

pauž bažas par Venecuēlas paziņojumu, ka tā veido valsts komiteju, lai izvērtētu iespēju izstāties no Amerikas Cilvēktiesību komisijas, un aicina Venecuēlas iestādes pārskatīt šo nostāju;

2.

pauž bažas, ka izstāšanās no Amerikas sistēmas varētu novest pie Venecuēlas izolācijas un tālākas cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās;

3.

mudina Venecuēlas valdību un visas citas reģiona valstis atzīt un īstenot IACHR lēmumus un ieteikumus sadarboties ar reģionālajiem un starptautiskajiem cilvēktiesību mehānismiem un mudina šīs valstis neveikt pasākumus, kas vājinātu cilvēktiesību aizsardzību;

4.

atzinīgi vērtē visu IACHR paveikto darbu, it īpaši jautājumos saistībā ar vārda brīvību, pirmiedzīvotāju tiesībām, spīdzināšanas novēršanu, sociālajām tiesībām un sieviešu tiesībām, kā arī sabiedrības informēšanā par cilvēktiesībām reģionā, un mudina šo struktūru turpināt darbu, lai panāktu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu;

5.

atbalsta reģionālās cilvēktiesību struktūras kā daļu no starptautiskās cilvēktiesību sistēmas un aicina Eiropas iestādes pastiprināt vispārējo atbalstu Amerikas Cilvēktiesību tiesai, IACHR un Konvencijai;

6.

aicina tās valstis, kas vēl nav pievienojušās Amerikas Cilvēktiesību sistēmai, to darīt nekavējoties un pilnībā tajā piedalīties, tādējādi stiprinot šīs sistēmas institucionālo autoritāti;

7.

aicina Venecuēlas Bolivāra Republiku ievērot starptautiskās un reģionālās konvencijas un hartas, kurām tā ir parakstītāja puse; atgādina, ka saskaņā ar Venecuēlas Konstitūciju visas parakstītās starptautiskās konvencijas ir saistošas;

8.

pauž nožēlu par Venecuēlas likumdevēju un tiesu iestāžu lēmumiem atbalstīt prezidenta mēģinājumu izstāties no IACHR, kas norāda uz to, ka valsts neievēro varas dalīšanas principu un ka likumdevējas un tiesu iestādes ir absolūti pakļautas prezidenta politiskajiem lēmumiem;

9.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas (OAS) ģenerālsekretāram, EuroLat Parlamentārajai asamblejai un Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai.