EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012BP0382

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds — Vācijas pieteikums EGF/2012/002 DE/manroland Eiropas Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Vācijas pieteikums EGF/2012/002 DE/manroland) (COM(2012)0493 – C7-0294/2012 – 2012/2230(BUD))
PIELIKUMS

OV C 68E, 7.3.2014, p. 109–112 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

7.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 68/109


Otrdiena, 2012. gada 23. oktobris
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds — Vācijas pieteikums EGF/2012/002 DE/manroland

P7_TA(2012)0382

Eiropas Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Vācijas pieteikums EGF/2012/002 DE/manroland) (COM(2012)0493 – C7-0294/2012 – 2012/2230(BUD))

2014/C 68 E/24

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0493 – C7-0294/2012),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (2) (EGF regula),

ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā paredzēto trīspusējo sarunu procedūru,

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7–0346/2012),

A.

tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālās pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū;

B.

tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par EGF līdzekļu izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

D.

tā kā Vācija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 2 284 darbinieku atlaišanu (atbalsts pieprasīts 2 103 darbiniekiem) iespiediekārtu ražošanas uzņēmumā manroland AG un divos meitasuzņēmumos, kā arī vienā piegādes uzņēmumā Vācijā;

E.

tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.

piekrīt Komisijai, ka ir ievēroti EGF regulas 2. panta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi un ka līdz ar to Vācija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.

norāda, ka Vācijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2012. gada 4. maijā un ka tā novērtējumu Komisija iesniedza 2012. gada 13. septembrī; atzinīgi vērtē ātro novērtēšanas procesu;

3.

konstatē, ka šie atlaišanas gadījumi notikuši trijos atšķirīgos Vācijas reģionos — Augsburgā (Bavārija), Ofenbahā (Hesene) un Plauenē (Saksija) un ka uzņēmuma slēgšana un darbinieku atlaišana skar arī citas lielākās kaimiņpilsētas, tostarp Ašafenburgu, Vīsbādeni, Darmštati un Frankfurti pie Mainas; konstatē, ka vājākais no šiem reģioniem ir Plauene, kas atrodas Vācijas austrumdaļā, tās iedzīvotāju skaits ir neliels, bet tā ir īpaši atkarīga no sociālajiem maksājumiem; konstatē, ka līdz ar manroland maksātnespēju reģions zaudē trešo lielāko darba devēju (700 darbinieku pirms slēgšanas), kas ir viens no tikai trim uzņēmumiem, kuri bija pietiekami lieli, lai slēgtu ar darbiniekiem koplīgumu par darba samaksu;

4.

atzinīgi vērtē to, ka sociālie partneri ir apstiprinājuši sociālo plānu saistībā ar uzņēmuma manroland darbinieku atlaišanu un ka divi pārejas uzņēmumi sagatavos un pārzinās saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu;

5.

konstatē, ka uzņēmumā manroland pirms maksātnespējas strādāja 6500 darbinieku un tas bija moderns iekārtu ražotājs ar mūsdienīgu zinātību un pievilcīgām algām; uzskata, ka šā uzņēmuma sabrukums (zaudējot trešdaļu darbaspēka) būs arī prasmju zaudējums, iespējami skarot citus darba devējus un attiecīgos reģionus; uzskata, ka darbiniekiem, kuri atradīs citu darbu, būs jāsamierinās ar zemāku algu, kas savukārt samazinās viņu pirktspēju un naudas plūsmu vietējā ekonomikā; uzskata, ka šie trīs reģioni turklāt zaudēs vienu no ietekmīgākajiem darba devējiem un ir maz izredžu, ka tuvākajā laikā tā vietā radīsies līdzvērtīgs uzņēmums;

6.

norāda, ka vairāk nekā puse no EGF atbalsta tiks izmantota pabalstiem — 2001. darbinieks, aktīvi piedaloties pasākumos, kā apgalvo, īslaicīgi saņem pabalstu (aprēķinātas izmaksas EUR 2 727,67 uz vienu darbinieku 6–8 mēnešu laikā) papildus iztikas līdzekļiem, ko izmaksā nodarbinātības dienests, pamatojoties uz iepriekš saņemto neto algu; turklāt norāda, ka pieteikumā ir atrunāts vienreizējs pabalsts EUR 4 000–1 000 apmērā, ko izmaksā kā darba atsākšanas prēmiju 430 darbiniekiem, kuri ir ar mieru parakstīt darba līgumu un saņemt zemāku algu nekā iepriekšējā darbā;

7.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu sāka īstenot 2012. gada 1. augustā, t. i., labu laiku pirms budžeta lēmējinstitūcijas lēmuma piešķirt EGF atbalstu; norāda, ka atlaistie darbinieki pirms piedalīšanās EGF pasākumos ir arī izmantojuši ESF atbalstu; norāda, ka Vācijas iestādes ir apstiprinājušas, ka ir veikti piesardzības pasākumi, lai nepieļautu divkāršu līdzekļu saņemšanu no Savienības fondiem;

8.

atgādina, ka EGF atbalsts pirmām kārtām jāpiešķir apmācībai un darba meklēšanai, kā arī mācību programmām, nevis tiešā veidā jāizmanto pabalstu izmaksai; uzskata, ka tad, ja EGF atbalstu izmanto saskaņoto pakalpojumu kopuma finansēšanai, tam jābūt papildinošam un tas nekādā gadījuma neaizstāj pabalstus, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild dalībvalstis vai uzņēmumi;

9.

atgādina, ka ir svarīgi uzlabot darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību viņu vajadzībām un atzīstot profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetenci; pauž cerību, ka saskaņotajā pakalpojumu kopumā piedāvātā apmācība būs pielāgota ne vien atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī faktiskajai uzņēmējdarbības videi;

10.

atzinīgi vērtē to, ka attiecīgie sociālie partneri un ieinteresētās personas jau no paša sākuma tika iesaistītas EGF pieteikuma sagatavošanā un īstenošanā;

11.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma mērķis ir veicināt pārrobežu mobilitāti, atbalstot starptautiskus darba meklējumus;

12.

uzsver to, ka, sagatavojot un īstenojot šo un citus pieteikumus darbinieku masveida atlaišanas gadījumos, ir jāmācās no gūtās pieredzes;

13.

norāda, ka, pēc Vācijas iestāžu ieskatiem, saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums palīdz radīt vērā ņemamu pievienoto vērtību, veicot pasākumus, kas īstenojami par valsts un ESF līdzekļiem;

14.

prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, kas ļautu pilnveidot ar procedūru un budžetu saistītos noteikumus, lai varētu ātrāk izmantot EGF līdzekļus; atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, ko pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu Komisija ir ieviesusi, lai novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību budžeta lēmējinstitūcijai iesniegtu kopā ar priekšlikumu par EGF līdzekļu izmantošanu; pauž cerību, ka jaunajā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda regulā (2014–2020) tiks iekļauti turpmāki procedūras uzlabojumi un ka tiks palielināts EGF lietderīgums, pārredzamība un pamanāmība;

15.

atgādina, ka iestādes ir apņēmušās nodrošināt netraucētu un ātru procedūras norisi, pieņemot lēmumus par EGF līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, terminētu un individuālu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar globalizāciju un finanšu un ekonomikas krīzi; uzsver, ka EGF var būt liela nozīme atlaisto darbinieku reintegrācijā darba tirgū;

16.

uzsver, ka EGF palīdzībai saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina konkrētu, no darba atlaisto darbinieku atgriešanās darba tirgū; turklāt uzsver, ka ar EGF atbalstu drīkst līdzfinansēt tikai aktīvus darba tirgus pasākumus, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt stabilu nodarbinātību; vēlreiz uzsver, ka EGF atbalsts nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; pauž nožēlu, ka EGF varētu uzņēmumiem radīt stimulu aizstāt līgumdarbiniekus ar elastīgāku un uz neilgu laiku nodarbinātu darbaspēku;

17.

konstatē — informācija par saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, kas finansējami no EGF, ir sniegta, norādot, ka tie papildina ar struktūrfondu līdzekļiem finansētās darbības; vēlreiz aicina Komisiju gada pārskatos iekļaut šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērots spēkā esošais regulējums un ka Savienības finansētie pakalpojumi netiek sniegti divreiz;

18.

atzinīgi vērtē to, ka pēc Parlamenta pieprasījuma 2012. gada budžetā EGF budžeta pozīcijā (04 05 01) ir iekļautas maksājumu apropriācijas EUR 50 000 000 apmērā; atgādina, ka EGF tika izveidots kā īpašs patstāvīgs instruments ar konkrētiem mērķiem un termiņiem un ka līdz ar to tam ir vajadzīgs atsevišķs piešķīrums, tādējādi novēršot vajadzību pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām, kā tas noticis iepriekš un kas varētu apgrūtināt EGF politikas mērķu sasniegšanu;

19.

pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz pieteikumiem, kuri iesniegti pēc 2011. gada 31. decembra, Padome ir nolēmusi nepiemērot t. s. krīzes laiku izņēmuma režīmu (kas ļāva sniegt atbalstu ne vien tiem darbiniekiem, kuri atlaisti sakarā ar pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, bet arī tiem, kuru atlaišana ir pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts, un kas ļāva palielināt Savienības līdzfinansējuma īpatsvaru līdz 65 % no programmas izmaksām), un aicina Padomi nekavējoties atjaunot šo izņēmuma režīmu;

20.

apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

21.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

22.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.


Otrdiena, 2012. gada 23. oktobris
PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Vācijas pieteikums EGF/2012/002 DE/manroland)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2012/732/ES.)


Top