Trešdiena, 2012. gada 23. maijs
EIROPAS PARLAMENTA REGFULAS PRIEKŠLIKUMS

par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu un ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 226. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 106.a pantu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Padomes piekrišanu (1),

ņemot vērā Komisijas piekrišanu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Lisabonas līgums radīja nosacījumus atjaunotam un uzlabotam institucionālajam līdzsvaram Savienībā, veicinot efektīvāku, atklātāku un demokrātiskāku iestāžu darbību. Saistībā ar to tika pastiprinātas un paplašinātas Eiropas Parlamenta funkcijas attiecībā uz politisko kontroli. Tādēļ saskaņā gan ar dalībvalstu parlamentu praksi, gan ar prasībām, kuras noteiktas Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (turpmāk “līgumi”), Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komitejas būtu jānostiprina un tām jāpiešķir īpašas, reālas un skaidri norobežotas pilnvaras, kuras ir atbilstīgākas Eiropas Parlamenta politiskajai ietekmei un kompetencei, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu. Tādu izmeklēšanas komiteju, kas ir īpaši politiskās kontroles instrumenti, nedrīkstētu skart citu iestāžu kompetenci.

(2)	Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 1995. gada 19. aprīlī pieņēma Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK (3) par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu. Minētais lēmums norāda uz iespēju noteikumus pārskatīt, ņemot vērā gūto pieredzi.

(3)	Lai atjaunotu institucionālo līdzsvaru, kā noteikts Lisabonas līgumā, un ievērojot pieredzi, kas gūta Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komiteju darbā, Lēmums 95/167/EK, Euratom, EOTK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(4)

Saskaņā ar lietderības principu, kā atzīts Tiesas praksē (4), Eiropas Parlamentam un tā izmeklēšanas komitejām būtu jāpiešķir pilnvaras, kas ir būtiskas, lai veiktu no izmeklēšanas tiesībām izrietošos uzdevumus. Tālab ir arī svarīgi, lai Savienības iestādes un struktūras, kā arī dalībvalstis veiktu visus pasākumus nolūkā veicināt šo uzdevumu izpildi.

(5)

Izmeklēšanas komitejas nedrīkstētu izveidot laikā, kad pārbaudāmos faktus izskata tiesa un kamēr tiesvedība nav izbeigta; taču, lai izvairītos no konflikta starp politiska un juridiska rakstura izmeklēšanu, Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai pastāv vajadzība apturēt izmeklēšanas komitejas darbību, ja pēc tam, kad tā ir izveidota, saistībā ar iespējamajiem pārkāpumiem tiek uzsākta tiesvedība.

(6)

Atklātības, labas pārvaldības un demokrātiskas pārskatatbildības princips nosaka, ka izmeklēšanas komitejas sanāksmes un jo īpaši uzklausīšanas ir atklātas. Tomēr būtu jāparedz arī noteikumi par iespēju sanāksmēm notikt aiz slēgtām durvīm, kā arī atbilstoši noteikumi par konfidencialitāti, lai nodrošinātu izmeklēšanas efektivitāti, dalībvalstu svarīgo interešu aizsardzību, personu privātās dzīves aizsardzību un neaizskaramību, jo īpaši ievērojot Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību un par fizisku vai juridisku personu komerciālo interešu aizsardzību.

(7)

Tiesības veikt izmeklēšanu kā viena no Parlamenta veiktās uzraudzības svarīgām pilnvarām ir vērstas uz to, lai noteiktu veidu, kādā pašreizējais tiesību aktu kopums tika īstenots iepriekšējo gadu laikā; tāpēc ir svarīgi, lai izmeklēšanas komiteja varētu balstīties uz faktiskiem pierādījumiem, kas apkopoti izmeklēšanas laikā. Šim nolūkam izmeklēšanas komitejai vajadzētu būt iespējai uzklausīt Savienības iestāžu un dalībvalstu valdību locekļus, iegūt pierādījumus no Savienības vai dalībvalstu amatpersonām un citiem darbiniekiem, iegūt pierādījumus no jebkuras citas Savienībā dzīvojošas personas, pieprasīt ekspertu ziņojumus, pieprasīt dokumentus un veikt izmeklēšanas uz vietas.

(8)	Izmeklēšana būtu jāveic, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši taisnīguma principu, kā arī iesaistīto personu tiesības paust viedokli par faktiem, kuri attiecas uz šīm personām.

(9)	Izmeklēšanas komitejām būtu pilnībā jāievēro to personu tiesības, kuras tā uzaicina ierasties uz liecības sniegšanu, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(10)

Izmeklēšanā būtu arī jāievēro princips, ka izmeklēšanas secinājumi balstās vienīgi uz faktiem, kuriem ir pierādījuma spēks. Tālab izmeklēšanas komitejai vajadzētu jo īpaši būt iespējai piekļūt jebkuriem atbilstošiem dokumentiem, kuri ir Savienības iestāžu un struktūru un dalībvalstu rīcībā, vai arī piekļuvei jebkuram fiziskas un juridiskas personas rīcībā esošam dokumentam, kuru komiteja uzskata par atbilstošu nolūkā nodrošināt sekmīgu izmeklēšanu.

(11)

Saskaņā ar lojālas sadarbības principu un apņemšanos veicināt Savienības tiesību sistēmas ievērošanu, Savienības iestādēm un struktūrām vai dalībvalstīm būtu jāieceļ ierēdņi vai citi darbinieki, kuriem būtu atļauja liecināt izmeklēšanas komitejā, ja komiteja viņus aicinātu to darīt. Turklāt izmeklēšanas komitejai vajadzētu būt iespējai uzklausīt par izmeklējamo jautājumu atbildīgos Komisijas locekļus, ja viņu liecības ir uzskatāmas par būtiski nozīmīgām un nepieciešamām, lai rūpīgi izvērtētu izmeklējamo jautājumu.

(12)

Tomēr, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas komiteja secinājumus izdara, pamatojoties uz faktiem, kuriem ir pierādījumu spēks, tai vajadzētu būt arī tiesīgai pieprasīt, lai tiek uzklausīta jebkura persona, kuras pastāvīgā dzīves vieta ir Savienībā, tostarp Savienības un dalībvalstu ierēdņi un citi darbinieki, kuriem būtu labprātīgi, pilnīgi un godīgi jāatbild uz jautājumiem. Turklāt, ja Savienības ierēdņi un citi darbinieki saskaņā ar 17. un 19. pantu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (5), un 11. pantā Pārējo Eiropas Savienības darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikta iepriekš minētajā regulā, nav pilnvaroti ievērot komitejas uzaicinājumu sniegt liecību un personiski ierasties, lai atbildētu uz jautājumiem un sniegtu liecības un paziņojumus, tad amatpersonai vai iestādei, kas atbild par pilnvarojuma atteikšanu, būtu jāierodas komitejā un jāpaskaidro šā atteikuma iemesli.

(13)

Ratificējot Līgumu par Eiropas Savienības darbību, dalībvalstis arī piekrita piešķirt Eiropas Parlamentam izmeklēšanas tiesības, izskatot iespējamos pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas pieļautas, īstenojot Savienības tiesības. Līdz ar to dalībvalstīm būtu jāapņemas, ka to varas iestādes atbilstīgi valsts tiesību aktu noteikumiem sniedz vajadzīgo atbalstu, lai izmeklēšanas komiteja varētu veikt savus uzdevumus.

(14)

Lai uzlabotu demokrātisko kontroli Savienības līmenī, ar šīs regulas noteikumiem izmeklēšanas komitejām tiek piešķirtas paplašinātas pilnvaras. Lai šie noteikumi būtu iedarbīgi, tiktu paaugstināta izmeklēšanas efektivitāte un izmeklēšana notiktu atbilstīgāk valstu parlamentārajai praksei, šajā regulā vajadzētu nodrošināt iespēju piemērot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas konkrētos precīzi definētos gadījumos. Dalībvalstu ziņā būtu jāatstāj pasākumi, lai nodrošinātu, ka uz konkrētiem pārkāpumiem attiecas atbilstošas sankcijas saskaņā ar valstu tiesību aktiem un ka valstis uzsāk atbilstošu procesu pret šādu pārkāpumu izdarītājiem.

(15)	Šajā regulā būtu jāievēro doktrīna par varas dalīšanu, saskaņā ar kuru, lai nepieļautu varas ļaunprātīgu izmantošanu, likumdošanas varai (parlamentam), izpildvarai (valdībai) un tiesu varai (tiesām) jābūt nošķirtām.

(16)	Šajā regulā ievēro pamattiesības un principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

IR PIEŅĒMIS ŠO REGULU.

1.   iedaļa

Priekšmets un izmeklēšanas komiteju izveides vispārējie noteikumi

1. pants

Priekšmets

1.   Regula paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu, ņemot vērā Parlamenta uzdevumus, neskarot pilnvaras, ko Līgumi piešķir citām iestādēm vai struktūrām — izskatīt iespējamos pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas pieļautas, īstenojot Savienības tiesības, un ko pieļāvusi Savienības iestāde vai struktūra, dalībvalsts valsts pārvaldes iestāde vai persona, kas saskaņā ar Savienības tiesībām ir pilnvarota īstenot šos tiesību aktus.

2.   Normas, kas reglamentē izmeklēšanas komitejas iekšējo organizāciju, paredz Eiropas Parlamenta Reglamentā.

2. pants

Izmeklēšanas komiteju izveide un pilnvaras

1.   Eiropas Parlaments var izveidot pagaidu izmeklēšanas komitejas, ievērojot līgumos paredzētos nosacījumus un ierobežojumus.

2.   Eiropas Parlaments var izveidot šādas izmeklēšanas komitejas, ja to pieprasa ceturtā daļa no tā locekļiem.

3.   Lēmumā par izmeklēšanas komitejas izveidi nosaka tās pilnvaras, jo īpaši ietverot:

a)	izmeklēšanas priekšmetu un nolūku, minot attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas;

b)	tās sastāvu, pamatojoties uz līdzsvarotu politisko spēku pārstāvību;

c)	tās ziņojumu iesniegšanas termiņu, kurš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, sākot ar izmeklēšanas komitejas pirmās sanāksmes dienu, un kuru pēc Eiropas Parlamenta pamatota lēmuma var pagarināt divas reizes ne vairāk kā par trijiem mēnešiem.

3. pants

Izmeklēšanas komiteju darbības pārtraukšana

Izmeklēšanas komiteja beidz pastāvēt:

a)	pēc tās ziņojuma iesniegšanas;

b)	kad beidzies ziņojuma iesniegšanas termiņš, kā arī

c)	jebkurā gadījumā, beidzoties Parlamenta pilnvaru termiņam.

4. pants

Atjaunotas izmeklēšanas

Izmeklēšanas komiteju nevar veidot vai atkārtoti veidot attiecībā uz jautājumiem, par kuriem kāda izmeklēšanas komiteja jau ir veikusi izmeklēšanu, līdz nav pagājuši vismaz 12 mēneši pēc tam, kad iepriekšējā izmeklēšanas komiteja saskaņā ar 3. panta a) vai b) punktu ir beigusi darbību, ja vien nav parādījušies jauni fakti. Izmeklēšanas komiteju var veidot visos gadījumos, kad ir parādījušies jauni un svarīgi fakti, kuri, iespējams, varētu mainīt būtiskus secinājumus.

2.   iedaļa

Vispārēji procesuāli noteikumi

5. pants

Nesavienojamība

1.   Izmeklēšanas komiteja nevar izmeklēt pārbaudāmos faktus, kurus izskata tiesa, kamēr tiesvedība turpinās.

2.   Ja pēc izmeklēšanas komitejas izveides tiek uzsākta tiesvedība, kas saistīta ar pārbaudāmajiem faktiem, Eiropas Parlaments izskata jautājumu, vai ir nepieciešams apturēt izmeklēšanas komitejas darbību šādas tiesvedības laikā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pantu.

Apturēšanas laiks netiek ieskaitīts laikā, kas minēts 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

3.   Divu mēnešu laikā no izmeklēšanas komitejas izveides brīža vai pēc tam, kad Komisija ir informēta par aizdomām, kas izvirzītas pagaidu izmeklēšanas komitejā, par to, ka kāda dalībvalsts pārkāpusi Savienības tiesības, Komisija var paziņot Eiropas Parlamentam, ka fakts, kurš jāizskata izmeklēšanas komitejā, ir pakļauts Savienības pirmsstrīda procedūrai. Šādos gadījumos izmeklēšanas komiteja veic visus nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu Komisijai pilnībā īstenot savas ar Līgumiem piešķirtās pilnvaras.

6. pants

Procesa atklātums

1.   Izmeklēšanas komitejas sanāksmes un jo īpaši komitejas rīkotās uzklausīšanas notiek atklāti.

2.   Izņēmuma gadījumos sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm, ja to pieprasa viena ceturtā daļa izmeklēšanas komitejas locekļu, attiecīgā Eiropas Savienības iestāde vai struktūrvienība vai dalībvalsts iestādes, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana. Ja persona, kas sniedz pierādījumus, vai eksperts pieprasa uzklausīšanu aiz slēgtām durvīm, izmeklēšanas komiteja aiz slēgtām durvīm izskata šo pieprasījumu un tā iespējamos iemeslus.

Konfidenciālu informāciju, kā minēts 8. pantā, izskata aiz slēgtām durvīm.

7. pants

Personu vārdi, kuri minēti izmeklēšanas laikā

Izmeklēšanas komiteja informē ikvienu personu, kas nosaukta izmeklēšanas laikā un kam tas var radīt kaitējumu. Tā uzklausa šādu personu, ja minētā persona to lūdz.

8. pants

Konfidencialitāte

1.   Informāciju, ko ieguvusi izmeklēšanas komiteja, izmanto vienīgi tās funkciju izpildei. To nedrīkst izpaust, ja tajā ir konfidenciāla rakstura fakti. Konfidenciālu informāciju Eiropas Parlaments apstrādā un aizsargā saskaņā ar tā iekšējiem noteikumiem, ko piemēro ES klasificētai informācijai, kā arī neklasificētai citai konfidenciālai informācijai.

2.   Attiecīgi piemēro 1. pantu saistībā ar tādas informācijas izpaušanu, kas.

(a)	apdraudētu personu privātās dzīves aizsardzību un neaizskaramību, jo īpaši ņemot vērā Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību, vai

(b)	apdraudētu fiziskas vai juridiskas personas komerciālās intereses, tostarp intelektuālo īpašumu, vai

(c)	būtiski kaitētu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm.

3.   Izmeklēšanas komitejas locekļiem un jebkurām citām personām, kuru rīcībā, amatu pildot, ir nonākuši fakti, informācija, zināšanas, dokumenti vai priekšmeti, attiecībā uz kuriem jāievēro slepenība saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmusi dalībvalsts vai Savienības institūcija, tie jātur slepenībā no jebkurām nepiederošām personām un no sabiedrības pat pēc viņu pienākumu izpildes beigām.

9. pants

Sadarbība

Savienības iestādes un struktūras un dalībvalstu valsts iestādes, rīkojoties atbilstīgi Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem un saskaņā ar lojālas sadarbības principu, palīdz izmeklēšanas komitejai tās uzdevumu izpildē.

10. pants

Saziņa

Visa veida saziņa ar dalībvalstu varas iestādēm saistībā ar šo regulu notiek ar dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību Savienībā starpniecību.

11. pants

Izmeklēšanas rezultāti

1.   Izmeklēšanas komiteja iesniedz galīgo ziņojumu Eiropas Parlamentam.

2.   Izmeklēšanas komitejas galīgajā ziņojumā var ietvert mazākuma secinājumus, ja šādiem secinājumiem piekrīt vismaz ceturtdaļa komitejas locekļu.

3.   Eiropas Parlaments var nosūtīt Savienības iestādēm vai struktūrām vai dalībvalstīm, lai tās tālāk nodotu kompetentajām iestādēm, ieteikumus, kurus tas pieņem, pamatojoties uz galīgo ziņojumu.

3.   iedaļa

Izmeklēšana

12. pants

Izmeklēšanas norise

1.   Lai veiktu izmeklēšanu, izmeklēšanas komiteja saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstoši 14. līdz 18. panta prasībām, var:

—	uzklausīt Savienības iestāžu un dalībvalstu valdību locekļus;

—	iegūt pierādījumus no Savienības vai dalībvalstu ierēdņiem un citiem darbiniekiem;

—	iegūt pierādījumus no jebkuras citas Savienībā dzīvojošas personas;

—	pieprasīt ekspertu ziņojumus;

—	pieprasīt dokumentus;

—	veikt izmeklēšanu uz vietas.

2.   Izmeklēšanas komiteja izmeklēšanas gaitā var lūgt valstu iestādēm palīdzību.

3.   Ja par Savienības tiesību aktu īstenošanā pieļautajiem varbūtējiem pārkāpumiem vai administratīvām kļūmēm, iespējams, ir atbildīga dalībvalsts struktūra vai iestāde, izmeklēšanas komiteja var aicināt attiecīgās dalībvalsts parlamentu sadarboties izmeklēšanas veikšanā.

Šajā nolūkā Eiropas Parlaments ir tiesīgs noslēgt vienošanās ar dalībvalstu parlamentiem.

13. pants

Izmeklēšana uz vietas

Izmeklēšanas komiteja var veikt izmeklēšanu uz vietas. Attiecīgos gadījumos tās veic sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm un atbilstīgi valstu tiesību aktu noteikumiem.

14. pants

Dokumentu pieprasījumi

1.   Pēc izmeklēšanas komitejas pieprasījuma, kas adresēts Savienības iestādēm un struktūrām, visus attiecīgos to rīcībā esošos dokumentus tās dara pieejamus komitejai.

2.   Pēc izmeklēšanas komitejas pieprasījuma, kas adresēts dalībvalstu iestādēm, visus attiecīgos to rīcībā esošos dokumentus tās dara pieejamus komitejai atbilstīgi valsts tiesību aktu noteikumiem un ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumus.

3.   Izmeklēšanas komiteja var pieprasīt jebkurai citai juridiskajai vai fiziskajai personai darīt pieejamus dokumentus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem sekmīgas izmeklēšanas veikšanai. Šādas personas, neskarot savus no Savienības un valsts tiesību aktiem izrietošos pienākumus, izpilda komitejas pieprasījumu. Ja valsts tiesību aizsardzības iestādes ir uzlikušas arestu mantai, šādas personas var prasīt ievērot tiesības, kādas tām būtu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.   Dokumentu pieprasījumos paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku un precizē, kuri dokumenti ir vajadzīgi, un nosaka dokumentu iesniegšanas termiņu. Pieprasījumos norāda arī iespējamās sekas, ja pieprasīto dokumentu iesniegšana tiek nepamatoti atteikta.

15. pants

Liecinieki

1.   Šajā regulā “privātpersona” ir fiziska persona, kas saskaņā ar šā panta noteikumiem izmeklēšanas komitejas uzklausīšanā sniedz pierādījumus.

Izmeklēšanas komiteja var aicināt jebkuru personu, kuras pastāvīgā dzīves vieta ir Savienībā, piedalīties komitejas uzklausīšanā, ja tas ir nepieciešams komitejas uzdevumu izpildei.

Katrā pieprasījumā ierasties norāda attiecīgās privātpersonas uzvārdu, vārdu(-us) un adresi un precīzi paziņo, kādā lietā un kāda iemesla dēļ izmeklēšanas komiteja vēlas uzklausīt privātpersonu. Komiteja saskaņā ar 10. pantu to nosūta tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras pastāvīgais iedzīvotājs ir attiecīgā privātpersona. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu un atbilstīgajām tiesību normām kompetentā valsts iestāde uzaicina privātpersonu ierasties izmeklēšanas komitejā un atbildēt uz jautājumiem.

2.   Privātpersonas labprātīgi, pilnīgi un godīgi atbild uz izmeklēšanas komitejas locekļu jautājumiem. Tās var prasīt atzīt tiesības atteikties sniegt liecību, kādas tām būtu, ja tās uzaicinātu un uzklausītu pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts parlamentāra izmeklēšanas komiteja vai līdzīga struktūra, vai, ja nav šādas komitejas vai struktūras, dalībvalstī, kurā notiek uzklausīšana.

Lieciniekus iepriekš informē par viņu tiesībām un pienākumiem un par iespējamajām sekām, ja tie nepamatoti atsakās ievērot uzaicinājumu un neierodas sniegt liecību, kā arī nepatiesas liecības vai liecinieku uzpirkšanas gadījumā.

16. pants

Savienības iestāžu un dalībvalstu valdību locekļu liecība

Izmeklēšanas komiteja var aicināt Savienības iestādes, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, vai dalībvalstu valdības izraudzīties vienu vai vairākus savus locekļus, lai viņi piedalītos tās veiktajā izmeklēšanas procesā, ja viņu liecības tiek uzskatītas par būtiski nozīmīgām un nepieciešamām, lai rūpīgi izvērtētu izmeklējamos jautājumus.

Saņēmusi pirmajā punktā minēto uzaicinājumu, Komisija izraugās vienu vai vairākus Komisijas locekļus, kas ir atbildīgi par izmeklējamiem jautājumiem un kam ir jāierodas izmeklēšanas komitejā.

17. pants

Savienības un dalībvalstu ierēdņi un pārējie darbinieki

1.   Izmeklēšanas komiteja var aicināt Savienības iestādes vai struktūras iecelt vienu vai vairākus ierēdņus vai citus darbiniekus, kas piedalītos izmeklēšanas procesā.

Izmeklēšanas komiteja var aicināt Savienības iestādes vai struktūras iecelt vienu vai vairākus ierēdņus vai citus darbiniekus, kas piedalītos izmeklēšanas procesā.

2.   Izmeklēšanas komiteja var uzaicināt kādu konkrētu Savienības ierēdni vai darbinieku ierasties, lai šī persona liecinātu par jautājumiem, kas skar tās profesionālos pienākumus, ja komiteja uzskata, ka šīs personas uzklausīšana ir nepieciešama komitejas uzdevumu izpildei. Ja Savienības ierēdņi un citi darbinieki saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 17. un 19. pantu un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. pantu, nav pilnvaroti ievērot komitejas uzaicinājumu personiski ierasties, lai atbildētu uz jautājumiem un sniegtu liecības un paziņojumus, tad amatpersonai vai iestādei, kas atbild par pilnvarojuma atteikšanu, būtu jāierodas komitejā un jāpaskaidro šā atteikuma iemesli.

3.   Izmeklēšanas komiteja var pieprasīt dalībvalstīm iecelt vienu vai vairākus ierēdņus, kas piedalītos izmeklēšanas procesā.

4.   Attiecīgā dalībvalsts ieceļ ierēdņus, kurus tā pilnvaro uzstāties izmeklēšanas komitejā, saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

Attiecīgie ierēdņi rīkojas savas valsts valdības vārdā un ievēro tās norādījumus. Viņiem ir saistoši pienākumi, kuri izriet no tiesību aktiem, kas attiecas uz viņu statusu.

Ja kāds no attiecīgajiem ierēdņiem nav pilnvarots sniegt pierādījumus izmeklēšanas komitejai, izmeklēšanas komitejā ierodas attiecīgās dalībvalsts pārstāvis, kas ir pilnvarots uzņemties saistības attiecīgās dalībvalsts valdības vārdā, un paskaidro šos iemeslus.

18. pants

Eksperti

1.   Izmeklēšanas komiteja var izlemt par to, vai ir nepieciešams viena vai vairāku ekspertu ziņojums. Lēmumā par ekspertīzi nosaka ekspertu uzdevumu un termiņu, kurā ir jāizstrādā ziņojums.

2.   Eksperti var sniegt atzinumu tikai par tiem jautājumiem, attiecībā uz kuriem tiem ir izteikts konkrēts lūgums.

3.   Pēc eksperta ieteikuma izmeklēšanas komiteja saskaņā ar 15. līdz 17. pantu var pieprasīt ierasties uz uzklausīšanu jebkuru Savienībā dzīvojošo personu.

4.   Pēc tam, kad eksperts ir sniedzis ziņojumu, izmeklēšanas komiteja var viņu aicināt sniegt paskaidrojumus.

19. pants

Sankcijas

1.   Katru atteikšanos ievērot šajā regulā noteiktos pienākumus vai to neizpildīšanu oficiāli reģistrē.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs var pilnībā vai daļēji paziņot jautājumus, kuri ir oficiāli reģistrēti, un organizē paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesībās tiek paredzētas atbilstīgas sankcijas šādiem turpmāk minētiem šīs regulas pārkāpumiem:

—	nepamatots atteikums sniegt visus pieprasītos dokumentus;

—	nepamatots privātpersonu atteikums ievērot pieprasījumu ierasties uz uzklausīšanu;

—	viltus pierādījumu sniegšana, kā arī

—	privātpersonu piekukuļošana.

Šīs sankcijas ir efektīvas, proporcionālas un preventīvas un atbilst sankcijām par attiecīgiem pārkāpumiem saistībā ar izmeklēšanas komiteju darbu valstu parlamentos.

3.   Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka kāda persona ir izdarījusi vienu no 2. punktā minētajiem pārkāpumiem, dalībvalsts, kurā šai personai ir pastāvīgā dzīves vieta, pret to uzsāk savās tiesībās paredzēto atbilstošo procesu.

20. pants

Izmaksas

Savienības iestāžu un struktūru locekļu un ierēdņu vai citu darbinieku ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz minētās iestādes un struktūras. Ceļa un uzturēšanās izdevumus pārējām personām, kuras sniedz liecības izmeklēšanas komitejā, Eiropas Parlaments atmaksā, nepārsniedzot tās atlīdzības augšējo robežu, kāda ir noteikta par ekspertu uzklausīšanu.

4.   iedaļa

Nobeiguma noteikumi

21. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no… (6)

---

(1)  OV …

(2)  OV …

(3)  OV L 78, 6.4.1995., 1. lpp.

(4)  Tiesas spriedums apvienotajās lietās 281, 283 līdz 285 un 287/85 Vācija, Francija, Nīderlande, Dānija un Apvienotā Karaliste/Komisija, Recueil, 3203. lpp., 28. punkts.

(5)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(6)  OV: lūgums ievietot datumu - divpadsmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.