4.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/148

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – augstas veiktspējas skaitļošana. Eiropas pozīcija pasaules mēroga sacensībā”

COM(2012) 45 final

2012/C 299/27

Ziņotāja: Isabel CAÑO AGUILAR kdze

2012. gada 18. aprīlī Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — augstas veiktspējas skaitļošana. Eiropas pozīcija pasaules mēroga sacensībā”

COM(2012) 45 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 25. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 482. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 11. un 12. jūlijā (11. jūlija sēdē), ar 143 balsīm par, 1 balsi pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Komiteja kopumā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un stingri atbalsta tā mērķus. Augstas veiktspējas skaitļošana (High Performance Computing — HPC) ir jaunu zināšanu priekšnosacījums un veido pamatu daudzu jaunu produktu, procesu un pakalpojumu izstrādei.

1.2   HPC ir arī viens no digitalizācijas programmas elementiem un kļuvusi par neaizstājamu instrumentu mūsdienu pētniecībā un valstu ekonomikā, tostarp enerģētikas, klimata, veselības aprūpes, ekonomikas, sociālajā un aizsardzības politikā. Augstas veiktspējas skaitļošanai ir stratēģiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

1.3   Komiteja atbalsta centienus attīstīt Eiropas HPC vidi un šim nolūkam jau izveidoto PRACE (partnerība mūsdienīgai skaitļošanai Eiropā) platformu, jo tām jānodrošina HPC resursu plaša pieejamība un vienlīdzīgi piekļuves nosacījumi visiem iespējamiem lietotājiem un dalībniekiem Eiropas Savienībā, jo īpaši augstskolām un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

1.4   Līdztekus līgumtiesību un finanšu jautājumiem, kas risināmi saistībā ar efektīvu HPC sistēmu, HPC turpmākajai attīstībai nozīmīgi ir divi vienlīdz svarīgi uzdevumi; pirmkārt, nākamās paaudzes datoriem (tā dēvētajiem eksa-pakāpes datoriem) vajadzīgo tehnisko risinājumu izstrāde un, otrkārt, šo datoru izmantošanai nepieciešamo un ļoti sarežģīto instrumentu, proti, programmatūras izstrāde un izplatīšana. Centieniem paveikt šos abus uzdevumus jābūt līdzsvarotiem.

1.5   Tāpēc EESK atbalsta priekšlikumu divkāršot ES ieguldījumus HPC jomā, lai tie katru gadu sasniegtu 1,2 miljardus euro. Tas nozīmē, ka katru gadu papildus vajadzīgi 600 miljoni euro, kas būtu jāiegulda Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un lietotājiem rūpniecības nozarēs. Tā izdotos sasniegt citiem pasaules reģioniem atbilstošu ieguldījumu līmeni. Aptuveni pusi no šiem papildu līdzekļiem piešķirtu HPC sistēmu un izmēģinājumu iekārtu publiskajiem iepirkumiem, vienu ceturto daļu piešķirtu darbinieku apmācībai, bet pēdējo ceturtdaļu — HPC programmatūras izstrādei un atjaunināšanai.

1.6   Pirmkārt, lai minētos mērķus sasniegtu, pētniecības iestādēm, augstskolām un uzņēmumiem ir jāsadarbojas. Komiteja uzskata, ka publiskā un privātā sektora partnerība ir šādas sadarbības veidošanai īpaši piemērots instruments, kas jau izmēģināts. Dažos gadījumos varētu izmantot citu instrumentu, proti, publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, bet Komisijai nebūtu jāizvirza prasība, ka tas jādara obligāti.

1.7   Otrkārt, dalībvalstīm un Eiropas Savienībai arī jānodrošina pietiekami liels finansējums. Šie līdzekļi ir tieši vajadzīgi, lai paveiktu iepriekš minētos uzdevumus saistībā ar efektīvas HPC sistēmas izveidi, un netieši vajadzīgi, lai izglītotu augsti un vidēji kvalificētus speciālistus, piemēram, augstskolām un to personālam.

1.8   Tā kā saskaramies ar ekonomikas un finanšu krīzi, Komiteja rosina Padomi un dalībvalstis ņemt vērā HPC vajadzīgos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nostiprinātu tautsaimniecību un uzlabotu konkurētspēju. Ja tos neīstenos, var sākties bīstama lejupslīde.

1.9   Komiteja uzskata, ka galvenā prioritāte ir konkurētspējīgas HPC sistēmas izveide Eiropā un Eiropas vajadzībām. Šis mērķis nenozīmē protekcionistisku rūpniecības politiku. Lai Eiropā attīstītu un izmantotu HPC, būtu jāpievēršas vajadzīgajai zinātībai (know how), darba vietu saglabāšanai vai izveidei un lēmumu pieņemšanas līmeņiem. Turpmākā kopuzņēmumu izveide ar mūsdienu pasaules vadošajiem uzņēmumiem tehnoloģiju jomā, kas arī darbojas vai ir iesaistīti pētniecībā un izstrādē Eiropā, un ar tiem Eiropas uzņēmumiem, kuriem ir izcilas zināšanas īpašos HPC segmentos, varētu radīt nepieciešamo kritisko masu, lai konkurētu ar Ķīnu, kas saskaņā ar prognozēm turpmāk dominēs pasaules tirgū.

2.   Komisijas paziņojuma kopsavilkums

2.1   Paziņojumā ir skaidrota augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) stratēģiskā nozīme. (Minētajā paziņojumā jēdziens “augstas veiktspējas skaitļošana” (HPC) lietots kā sinonīms jaunākās paaudzes skaitļošanai, superskaitļošanai, pasaules līmeņa skaitļošanai utt., tādējādi nošķirot to no dalītās skaitļošanas, mākoņdatošanas un skaitļošanas serveriem.) Minētais Paziņojums ir izstrādāts, pamatojoties uz paziņojumu “IST infrastruktūras e-zinātnei” un Padomes secinājumiem, kuros pausts aicinājums turpmāk attīstīt datorizētas infrastruktūras, piemēram, PRACE (partnerība mūsdienīgai skaitļošanai Eiropā) (PRACE: www.prace-ri.eu) un minētās partnerības ietvaros veikt kopīgus ieguldījumus augstas veiktspējas skaitļošanā.

2.2   Paziņojumā pausts aicinājums dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un zinātnes aprindām sadarbībā ar Komisiju palielināt kopīgus centienus, lai līdz 2020. gadam panāktu, ka Eiropa kļūst par vienu no vadošajiem HPC sistēmu un pakalpojumu nodrošinātājiem un izmantotājiem.

2.3   HPC sistēmas tiek attīstītas, lai efektīvāk varētu risināt svarīgas sociālas un zinātniskas problēmas, piemēram, agrīni diagnosticēt un ārstēt slimības, izprast smadzeņu darbības mehānismu, prognozēt klimata pārmaiņas vai novērst plaša mēroga katastrofas, kā arī apmierināt uzņēmumu vajadzības, kas saistītas ar novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem.

2.4   Pašreizējās problēmas saistībā ar vēl efektīvāku HPC sistēmu izstrādi nevar atrisināt vienīgi ar ekstrapolāciju; daudzas tehnoloģijas ir būtiski jāpilnveido. Tāpēc ES uzņēmumiem un pētniecības iestādēm paveras iespējas sākt darbību šajā jomā.

2.5   Salīdzinot ar citiem reģioniem, Eiropas Savienība jaunākās paaudzes skaitļošanas sistēmu iegādē iegulda krietni mazāk līdzekļu (tikai 50 % no līdzekļiem, ko iegulda ASV, lai gan IKP līmenis ir līdzīgs). Tādēļ ES pieejamo skaitļošanas sistēmu skaits un veiktspēja gluži vienkārši ir pārāk zema salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, turklāt no pētniecības un izstrādes budžeta HPC piešķirtie līdzekļi ir ļoti ierobežoti.

2.6   Pārējie paziņojumā aplūkotie jautājumi:

—	partnerība mūsdienīgai skaitļošanai Eiropā (PRACE);

—	Eiropas zināšanas par visiem piegādes ķēdes posmiem;

—	Eiropas ieguvumi, ko sniedz atgriešanās HPC jomā;

—	nākotnes uzdevumi;

—	Eiropas rīcības plāns HPC jomā;

—	pārvaldība ES līmenī;

—	iepirkums pirmskomercializācijas posmā un resursu apvienošana;

—	Eiropas HPC vides turpmāka attīstība.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Vispārējs atbalsts

3.1.1   Kopumā Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un stingri atbalsta tā mērķus. Augstas veiktspējas skaitļošana (HPC) ir pamatā daudzu jaunu produktu, procesu un pakalpojumu izstrādei. HPC ir ne tikai viena no svarīgākajām pamattehnoloģijām, bet arī sarežģītu sistēmu izpētes priekšnoteikums. Tāpēc HPC ir nozīmīga stratēģijas “Eiropa 2020” sastāvdaļa.

3.1.2   Izstrādājot un izmantojot arvien jaudīgākus datorus, pēdējos gadu desmitos HPC ir kļuvusi par svarīgu pētniecības un izstrādes trešo pīlāru, kas ne vien papildina divus tradicionālos pīlārus — eksperimentus (tostarp paraugiekārtas un izmēģinājumu iekārtas) un teoriju —, bet arī kļūst par to neatņemamu sastāvdaļu. Šajā procesā ir radies jauns zinātnes novirziens — “simulācijas zinātne”. HPC ir arī svarīgs sarežģītu datu vākšanas, kā arī analīzes un prognozēšanas sistēmu instruments. HPC ir viena no digitalizācijas programmas sastāvdaļām, un kļuvusi par neaizstājamu instrumentu mūsdienu pētniecībā un valstu ekonomikā, tostarp enerģētikas, klimata, veselības aprūpes, ekonomikas, sociālajā un aizsardzības politikā.

3.2   “Superdatori”

Būtiskākais HPC tehniskais nodrošinājums ir tā dēvētie “superdatori”, kuriem ir divas raksturīgas iezīmes.

—

To pilnu jaudu var sasniegt vienīgi tad, ja vienlaikus jeb paralēli izmanto ļoti daudzus atsevišķus datorus (procesorus). Pašlaik izstrādā “superdatorus”, kuros integrē līdz pat vienam miljonam atsevišķu procesoru. Lai šos tik sarežģītos datorus varētu iespējami labāk izmantot, ir jāizstrādā īpaši mūsdienīga un sarežģīta programmatūra, kas jānodod lietotājiem. Šis ir ļoti īpašs izstrādes uzdevums, kura nozīme līdz šim nav pietiekami novērtēta.

—

Vēl jaudīgāko datoru elektroenerģijas patēriņš ir tik liels, ka to saskaņā ar pašreizējiem datiem nevar nodrošināt. Neizstrādājot pilnīgi jauna veida komponentus, kas enerģijas patēriņu samazinātu par 99 % (!), jaunās paaudzes “superdatora” (eksa-pakāpes datora) darbības nodrošināšanai būtu nepieciešama vismaz īpaša elektrostacija, kuras jauda ir 1 000 MW. Enerģijas patēriņa samazināšana līdz līmenim, kad to var nodrošināt, ir ļoti svarīgs uzdevums, kuru, šķiet, nebūs viegli paveikt.

3.3   ES atbalsta politikas aspekti

Komiteja norāda, ka Komisijas paziņojumā zinātniskām un tehniskām problēmām veltīta mazāka uzmanība nekā Eiropas atbalsta un attīstības politikai, kas, kā uzskata Komisija, ir vajadzīga šo problēmu risināšanai, un minēti priekšlikumi par instrumentiem, kuri būtu izmantojami, lai to paveiktu. Komiteja tomēr pauž šaubas un iesaka turpināt apspriešanos (skatīt 4. punkta 4. apakšpunktu).

3.4   Datoraparatūras un programmatūras līdzsvars

Viens no Komitejas svarīgākajiem ieteikumiem ir vairāk pievērsties jautājumiem par programmatūru kā vienlīdz būtisku problēmas daļu un sagatavot risinājumus, jo īpaši saistībā ar lietotājiem paredzēto programmu izstrādi, izmēģināšanu un izplatīšanu. Dažādos apmācības un lietotāju sistēmas līmeņos daudz vairāk uzmanības jāveltī pētniecībai, izstrādei, izglītībai un apmācībai. Tādēļ attiecīgajiem pasākumiem augstskolās, pētniecības centros un uzņēmumos ir vajadzīgs pietiekams atbalsts. Komiteja iesaka Komisijai novērst šo nepilnību.

3.5   Kvalificēti darbinieki — augstskolas un aprīkojums

Šajā jomā būtiskas problēmas saistītas ar pietiekami kvalificētu darbinieku (piemēram, http://www.hpcwire.com/hpcwire/2012-04-04/supercomputing_education_in_russia.html) apmācību un pieejamību ne vien nepieciešamo pētniecības un izstrādes uzdevumu veikšanai, bet arī HPC sistēmas efektīvai izmantošanai. Atbalsta pasākumos šie jautājumi būtu jāņem vērā. Lai atrisinātu šīs problēmas, būtisks priekšnoteikums ir pietiekami finanšu un cilvēkresursi augstskolās, kurās pietiekami daudzi starptautiski atzīti programmēšanas eksperti un izstrādes inženieri vada nodarbības, veic pētījumus, un kurās, pamatojoties uz pētniecības un izstrādes pieredzi, var iegūt augstu kvalifikāciju.

3.6   Eiropas HPC vide — PRACE

3.6.1   Kas ir PRACE?

Valstīs izveidoto HPC centu operatori un lietotāji 2005. gadā secināja, ka jāveido Eiropas HPC infrastruktūra, kuru varētu izmantot visi partneri. Sākotnēji 14 Eiropas valstu pārstāvji izveidoja PRACE partnerību, lai Eiropā veicinātu, izmantotu un pilnveidotu HPC.

Tādējādi HPC tika iekļauta pirmajā pētniecības infrastruktūru sarakstā (ESFRI sarakstā) (1). Kad bija izstrādāti tiesiskie, finansiālie, organizatoriskie un tehniskie priekšnosacījumi, 2010. gadā Briselē izveidoja PRACE AISBL (Starptautiska bezpeļņas apvienība), lai visiem lietotājiem, kas saistīti ar sadarbības partneriem, piedāvātu iespēju piekļūt piecām Eiropas jaudīgākajām un valstu finansētajām HPC sistēmām. PRACE pašlaik ir 24 dalībnieki, tostarp no Izraēlas un Turcijas. Septītajā pētniecības pamatprogrammā finansiāls atbalsts paredzēts trīs PRACE projektiem, jo īpaši darbam, kas saistīts ar lietojumu pārnesamību, optimizāciju un atjaunināšanu, kā arī intensīvai lietotāju apmācībai un izglītošanai. Pašlaik četras partnervalstis (Vācija, Francija, Itālija un Spānija) vienojušās, ka ikviena no šīm valstīm nodrošinās skaitļošanas jaudu 100 miljonu euro vērtībā. Neatkarīga Zinātniskās vadības komiteja (Scientific Steering Committee) nosaka lietošanas kvotu piešķiršanu, visā Eiropā veicot salīdzinošu izvērtējumu.

3.6.2   Komitejas viedoklis par PRACE

Komiteja atbalsta centienus attīstīt Eiropas HPC vidi un šim nolūkam izveidoto pētniecības infrastruktūru, kura nodrošina vai kurai būtu jānodrošina HPC resursu plaša pieejamība saskaņā ar vienlīdzīgiem piekļuves nosacījumiem. Vienlaikus jānodrošina, lai Eiropas Savienībā visi iespējamie lietotāji un dalībnieki, īpaši augstskolās un MVU, kuri nav tieši saistīti ar PRACE organizāciju, var sadarboties izstrādē un izmantot resursus uz tādiem pašiem noteikumiem kā visi pārējie partneri. Būtībā tas ir jautājums ne tikai par skaidrāku un neapšaubāmi atrisināmu problēmu, proti, vienlīdzīgu pieejamības nosacījumu radīšanu pašreizējiem HPC resursiem, bet arī par pētniecību un izstrādi, lai izveidotu un attīstītu novatorisku, vairākkārt efektīvāku HPC sistēmu ar eksa-pakāpes datoriem (skatīt 4.1. punktu), kas būtu tās svarīgākais instruments, kā arī iekļaujot HPC sistēmai atbilstošas mūsdienīgas programmatūras izstrādi. Šajā sakarā Komiteja ierosina nesasteigt koncentrācijas procesus un lēmumus par īpašu kopējo sistēmu, lai dotu iespējas konkurēt un izmantot daudzveidīgas pieejas un idejas veiksmīgai minētās vides izveidei un ļoti tālejošā mērķa sasniegšanai. Turpmāk minētajās īpašajās piezīmēs ir skarts delikātais jautājums par pētniecības, izstrādes un konkurences politikas līdzsvaru. Komiteja uzskata, ka ieinteresētajām personām būtu jāturpina debates par šo jautājumu.

3.7   Aicinājums Padomei un dalībvalstīm

3.7.1   Ekonomikas krīzes dēļ daudzās ES dalībvalstīs vērojami saprotami centieni taupīt līdzekļus izglītības, pētniecības un izstrādes jomā. Šāda rīcība tomēr varētu izraisīt nenovēršamu lejupslīdi, jo tieši jaunās tehnoloģijas, inovācija un ar to saistītās prasmes ir vajadzīgas, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.

3.7.2   Tāpēc Komiteja stingri aicina Padomi un visas dalībvalstis neizvēlēties vienkāršākos risinājumus, bet gan ieguldīt līdzekļus jaunradē un tai nepieciešamo priekšnosacījumu radīšanā, kā arī nesamazināt finansējumu, bet gan ieguldīt vairāk līdzekļu, lai nodrošinātu turpmāko projektu īstenošanu.

4.   Komitejas īpašas piezīmes

4.1   Eksa-pakāpes projekts

Nākamās paaudzes superdatoru izstrādi dēvē par eksa-pakāpes projektu. Lai to paveiktu, ievērojami jāuzlabo, vai, iespējams, pilnībā jāpārstrādā tie komponenti, kas būtiski ietekmē elektroenerģijas patēriņu visos kopējās sistēmas līmeņos. Tas ir sarežģīts uzdevums, ja jāsadarbojas pētniecības iestādēm un uzņēmumiem, kuru prasības ir atšķirīgas.

4.2   Pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbība

Komiteja jau vairākkārt paudusi viedokli par šo sarežģīto jautājumu (piemēram, skatīt CESE 330/2009), ieskaitot neseno atzinumu (CESE 806/2012) par tematu “Apvārsnis 2020”, kurā Komiteja izteikusi “apsvērt, kādi jauni risinājumi rūpniecības un konkurences politikā ir vajadzīgi.”

Jāšaubās, vai “pirmskomercializācijas posma iepirkums” izrādīsies piemērots instruments pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbībai. Tādēļ Komiteja ierosina ar dažādām ieinteresētajām personām apzināt, apspriest un precizēt atšķirīgos, reizēm pretrunīgos mērķus un pētniecības politikai, inovācijas politikai un rūpniecības politikai izvirzītās prasības. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos ir jānosaka pat īpaša kārtība.” (Skatīt arī atzinuma projekta 4.4. punktu).

4.3   Ar eksa-pakāpes projektu saistītā izstrāde

Īpaša eksa-pakāpes projekta iezīme ir tā, ka atbilstoši mūsdienu pētniecības un izstrādes modelim būs jāiesaista gan lieli, gan mazi uzņēmumi, ieskaitot visveiksmīgākos pasaules līmeņa uzņēmumus (skatīt arī 4.5. punktu) no dažādām jomām (piemēram, procesoru un daudzu citu komponentu ražotājus), veidojot pētniecības nozares un rūpniecības uzņēmumu partnerības un vienlaikus izvairoties no pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas. Optimizētu kopējas sistēmas projektu var izveidot tikai tad, ja ir zināms, kādi komponenti ir izstrādāti vai kādus varētu izstrādāt un kā tie darbosies. Diemžēl līdz šim minētais aspekts ne vienmēr ņemts vērā, un rezultāts ir bijis neveiksmīgs.

4.4   Atbalsta koncepcija — publiskā un privātā sektora partnerības

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir Eiropā izveidot HPC sistēmu Eiropas vajadzībām, Komiteja ierosina Komisijai sadarbībā ar daudzām ieinteresētajām personām (īpaši tām, kas iesaistītas PRACE partnerībā) pirms paziņojumā minēto iniciatīvu īstenošanas izstrādāt un kopīgi ierosināt vēlamā atbalsta koncepciju. Komiteja uzskata, ka tieši publiskā un privātā sektora partnerības jau vairākkārt veiksmīgi izmantotas, un tās ir HPC attīstības mērķiem piemērots instruments. Tāpēc Komisijas priekšlikumā atbalstītais pirmskomercializācijas posma iepirkums atsevišķos gadījumos varētu būt piemērots, bet nebūtu jānosaka, ka tas vienmēr obligāti izmantojams.

4.5   Pasaules līmeņa dalībnieki

Šajā sakarā skaidri jānorāda galvenā prioritāte, proti, Eiropā izveidot jaudīgu, konkurētspējīgu HPC sistēmu Eiropas vajadzībām. Tā kā šajā nozarē līdz šim dominējuši pasaules līmeņa dalībnieki (kā IBM, CRAY vai INTEL), kuru uzņēmumi, ražotnes un pētniecības centri ir visā pasaulē, EESK uzskata, ka šajos apstākļos ir svarīgi HPC sistēmas izveidei un izmantošanai vajadzīgo zinātību (know how), attiecīgās darba vietas un lēmumu pieņemšanas līmeņus saglabāt vai arī izveidot arī Eiropā. Turpmākā sadarbība ar mūsdienu vadošajiem uzņēmumiem, kā arī ar jaunajiem uzņēmumiem, iespējamajiem līderiem nākotnē, arī varētu radīt vajadzīgo kritisko masu, lai konkurētu ar Ķīnu, kas saskaņā ar prognozēm dominēs pasaules tirgū.

4.6   Finansējuma palielināšana

EESK atbalsta priekšlikumu divkāršot pašreizējos ES ieguldījumus HPC jomā, lai to apmērs katru gadu sasniegtu 1,2 miljardus euro. Tas nozīmē, ka katru gadu papildus vajadzīgi 600 miljoni euro, kuri būtu jāiegulda galvenokārt Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un lietotājiem rūpniecības nozarēs. Tā izdotos sasniegt citiem pasaules reģioniem līdzvērtīgu ieguldījumu līmeni. Aptuveni 50 % no šiem papildu līdzekļiem būtu jāparedz HPC sistēmu un izmēģinājumu iekārtu iepirkumam, 25 % — darbinieku apmācībai un 25 % — HPC programmatūras izstrādei un atjaunināšanai.

Vajadzība palielināt finansējumu ir saistīta ar HPC lielajām izmaksām. Augstas veiktspējas datora iegādei ir vajadzīga summa, kas pārsniedz 100 miljonus euro, savukārt tā apkope un ekspluatācija katru gadu izmaksā vismaz 20 miljonus euro. Tāpēc ir jāveido publiskā un privātā sektora partnerība, un valstīs, kuras ir līderes HPC jomā, šādas partnerības piemēri ir atrodami.

4.7   Vienlīdzīgas iespējas un intelektuālā īpašuma tiesības

Paziņojumā norādīts, ka Eiropas uzņēmumiem ir ļoti sarežģīti pārdot HPC produktus valsts sektoram trešās valstīs, kuras nav ES dalībvalstis un kurās darbojas vietējie ražotāji. Attiecībā uz HPC izmantošanu stratēģiski nozīmīgās jomās (piemēram, kodolenerģētikā, aizsardzības rūpniecībā, naftas un gāzes rūpniecībā) tiek izvirzītas drošības prasības, kas vienkārši nav izpildāmas. Tomēr Eiropas pētniecības projekti, kas izstrādāti saskaņā ar pamatprogrammu, netieši varētu sniegt labumu trešo valstu uzņēmumiem.

Tā kā valstīm, kas parakstījušas PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu, ir jāievēro principi, kas attiecas uz valsts režīmu un nediskrimināciju (III pants), EESK atbalsta Komisijas ierosinājumu, ka tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm būtu jāpanāk vienlīdzīga piekļuve HPC tirgum.

Tāpēc Komiteja atbalsta arī Komisijas priekšlikumā (COM(2011) 809 final, 30.11.2011.) par programmu “Apvārsnis 2020” minēto ieceri precizēt un aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības.

4.8   HPC un enerģijas patēriņš

Aplūkojot turpmākos uzdevumus, īpaša uzmanība jāpievērš enerģijas patēriņam, jo tas ir faktors, kas kavē HPC attīstību (“The Greening of HPC - Will Power Consumption Become the Limiting Factor for Future Growth in HPC?”, Minhene, 2008. gada 10. oktobris, http://www.hpcuserforum.com/presentations/Germany/EnergyandComputing_Stgt.pdf) (skatīt arī 3.2. punktu). Izmantojot pašreizējās tehnoloģijas, eksa-pakāpes sistēmas patērēs ļoti daudz enerģijas, un tādēļ palielinās ekspluatācijas izmaksas (tiek lēsts, ka enerģija veidos 50 % no šīm izmaksām) un tiek radīts vides piesārņojums.

Izskanējuši dažādi priekšlikumi, kā izstrādāt tehnoloģijas ar zemu elektroenerģijas patēriņu, piemēram, hibrīddatorus, taču tādējādi rodas arī citi jautājumi (“Progress in lower-power devices may make it feasible to build future systems with Exascale performance (…) However (…) how do we exploit (…) this disruptive technology?”; “A Strategy for Research and Innovation Trough High Performance Computing”; Edinburgas Universitāte, 2011. gads). Saistībā ar datorsistēmu arhitektūru ir izstrādātas dažādas enerģijas patēriņa samazināšanas stratēģijas, piemēram, atmiņas apgabali ar dažādiem barošanas spriegumiem (tos pat var atslēgt) vai atmiņas apgabalu izmantošana enerģijas taupības režīmā (drowsy cache cells), kā arī iekārtu selektīva izslēgšana. Ar daudzkodolu procesoriem un vairākpavedienu un klasteru arhitektūru var nodrošināt skaitļošanas jaudu, vienlaikus samazinot enerģijas patēriņu un sakaršanu (“Green IT: Tecnologías para la Eficiencia Energética en los Sistemas TI.”, Universidad Politécnica de Madrid, 2008. gads.).

Tāpēc EESK ierosina Eiropas Savienības HCP projektā paredzēt, ka būtisks aspekts ir atbalsts zema elektroenerģijas patēriņa tehnoloģijām.

---

(1)  Sk. OV C 182, 4.8.2009, 40. lpp.

---