15.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 351/68

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pieņem zināšanai izskatāmo paziņojumu, ar ko paredzēts īstenot vienu no “ES plāna par bērnu tiesībām” uzdevumiem (9. darbība), proti, pastiprināt preventīvus pasākumus, sekmēt nepilngadīgo atbildības sajūtu, kā arī palielināt viņu līdzdalību interneta izmantošanā, ņemot vērā interneta pozitīvos aspektus, kas ir vieta, “kur bērni var iegūt zināšanas, sazināties, attīstīt savas prasmes, kā arī uzlabot darba un nodarbinātības izredzes” (1).

1.2.

Svarīgs paziņojuma aspekts attiecas uz apņemšanos radīt jaunas augsta līmeņa prasmes attiecībā uz drošību, satura kvalitāti un jaunām lietojumprogrammām. Tas ir svarīgi, jo ES tirgus apjoms nav tik liels, lai stimulētu atbilstīgus ieguldījumus.

1.3.

Paziņojumā izklāstīta vispārējā stratēģija, kurā visi tiek aicināti iesaistīties šīs “jaunās ekosistēmas” veidošanā, kas būs svarīga turpmākajos gadu desmitos, tāpēc to vajadzētu ņemt vērā.

1.4.

Tomēr Komiteja norāda arī uz kritiskiem aspektiem un nepilnībām, kuru dēļ tā aicina Komisiju labot dažus lēmumus un papildināt stratēģiju ar jauniem priekšlikumiem.

Pirmām kārtām EESK pauž dziļas bažas par paziņojuma vispārīgo struktūru, kas šķiet vairāk vērsta uz uzņēmējdarbības izaugsmi, nevis bērniem labāka interneta izveidi un maksimālas bērnu aizsardzības garantēšanu.

1.5.

EESK ir pārliecināta, ka pirmām kārtām ir jānosaka saskaņota sistēma nepilngadīgo aizsardzībai un garantijām jeb pamatnostādnes visām iesaistītajām personām. Šajā aspektā paziņojums nav pietiekami konkrēts un precīzs.

1.6.

Vēl viena joma, kas raisa bažas, ir pašregulējuma efektivitāte. Komiteja pauž stingru pārliecību, ka attiecībā uz vissvarīgākajiem jautājumiem, piemēram, personas datu aizsardzību, privātās dzīves respektēšanu un cīņu pret bērnu pornogrāfiju, jāpieņem precīzi un stingri noteikumi, kuros paredzētas atbilstīgas sankcijas, tostarp tīmekļa vietņu tūlītēja slēgšana un atļauju anulēšana.

1.7.

Īpaša uzmanība jāpievērš reklāmai tiešsaistē  (2). Komisija pati atzīst, ka bērni ir neaizsargāti, tomēr uzņemas tikai vispārīgas saistības. Komiteja uzskata, ka šī stratēģija ir neskaidra un nepietiekama, un aicina visiem nozares pārstāvjiem noteikt precīzākus un saistošus pienākumus.

1.8.

Turklāt Komiteja uzsver, ka nav nekādu norāžu attiecībā uz pārtikas produktu reklāmu, kas ar aptaukošanos un ēšanas traucējumiem saistīto problēmu dēļ ir pamats nopietnām bažām. Komiteja pauž cerību, ka Komisija rīkosies konsekventi attiecībā uz saviem paziņojumiem, proti, “nodrošināt, ka tādas reklāmas standarti, kas publicēta bērniem paredzētās tīmekļa vietnēs, garantē tādu pašu aizsardzības līmeni kā audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju izvietotās reklāmas standarti”.

1.9.

Komiteja neiebilst pret publiskā un privātā sektora partnerību veidošanu ar mērķi izstrādāt kvalitatīvu saturu, ja tiek saglabāta nevalstisko organizāciju (NVO) brīvība un neatkarība un šādas partnerības netiek izmantotas uzņēmumu reklāmai.

1.10.

Attiecībā uz nepilngadīgo iesaistīšanu jauna, kvalitatīva satura izveidē Komiteja pozitīvi vērtē katru pasākumu, kurā tiek izmantots jauniešu radošums, bet pauž nopietnas bažas, ka skatījums uz atbalstāmajiem pasākumiem lielākoties ir komerciāls, savukārt aizsardzība atvirzīta otrajā plānā.

1.11.

Komiteja piekrīt bažām saistībā ar kibernoziegumiem, tādiem kā bērnu pornogrāfija un bērna iedraudzināšana (grooming), un atbalsta Komisijas nodomu stiprināt palīdzības tālruņus un turpināt tādas sekmīgas Kopienas programmas kā “Drošāks internets”.

1.12.

Jāpastiprina preventīvi pasākumi saistībā ar dažiem tīmekļa krāpnieciskas izmantošanas aspektiem, kas attiecas uz mobilajos telefonos un planšetdatoros lejupielādējamu saturu, piemēram, izsaukuma signāliem un lietotnēm, proti, ES tiesību akti jāpadara stingrāki un regulējošajām iestādēm jāatgādina par to uzdevumiem.

1.13.

Par personas datu aizsardzību Komiteja vairākos atzinumos jau ir izteikusi bažas un prasības saistībā ar šo jutīgo jautājumu (3) un pieprasa lielāku stingrību ne vien pret ES uzņēmumiem, bet arī pret visiem ES tirgus dalībniekiem.

1.14.

Komiteja arī uzsver, ka paziņojumā nav nekādu norāžu un pasākumu attiecībā uz bērnu fiziskās un psiholoģiskās veselības riskiem, it īpaši atkarībām. Komiteja uzskata, ka šis svarīgais aspekts jāiekļauj stratēģijā vai par jāizstrādā jauns dokuments.

1.15.

Visbeidzot EESK aicina Komisiju pastāvīgi, plaši un padziļināti uzraudzīt bērnu un interneta attiecības, jo šādi dati ir pamatnosacījums jebkādiem lēmumiem par veicamajiem pasākumiem (4).

2.1.

Padomes 2011. gada 28. novembra secinājumos par bērnu aizsardzību digitālajā pasaulē ir uzsvērts — lai izveidotu bērniem labāku internetu, gan valstu, gan Eiropas, gan arī nozares līmenī ir jāīsteno dažādu rīcībpolitiku kombinācija ar pasākumiem, kas jāiekļauj visaptverošā stratēģijā, kurā noteiktas pamatprasības un novērsta sadrumstalotība.

2.2.

Komisija ir pārliecināta, ka regulējums joprojām ir viena no iespējām, bet vajadzētu dot priekšroku dalībnieku pašregulējumam, izglītošanai un atbildībai par interneta izmantošanu.

2.3.

Komisijas analīzes sākumā tiek padziļināti izskatīti tā sauktie “pašreizējie trūkumi un problēmas”, tās saskatot tirgus sadrumstalotībā un nespējā nodrošināt aizsardzību un kvalitāti ES, grūtībās pārvaldīt risku, lai uzlabotu uzticēšanos, kā arī faktā, ka bērniem ir nepietiekamas kompetences un reāli trūkst digitālo prasmju.

2.4.

Paziņojumā ir ierosināta virkne pamatnostādņu, pēc kurām vadīties Komisijai, dalībvalstīm un visiem nozares dalībniekiem saskaņā ar visaptverošu stratēģiju, kuras pamatā ir četri galvenie pīlāri, kas viens otru papildina:

2.5.

Komisija aicina ES, dalībvalstis un pakalpojumu un satura sniedzējus īstenot nozīmīgu un ierosinošu apņemšanos, kuras rezultātā varētu tikt izveidota “jauna ekosistēma”, īstenojot šādas 10 darbības:

3.1.

Komiteja ar interesi pieņem zināšanai izskatāmo paziņojumu. Tā pamatā ir Lisabonas līguma 3. panta 3. punkts, kurā ir skaidri noteikts, ka Eiropas Savienība veicina bērnu tiesību aizsardzību, kuras ir nostiprinātas arī ES Pamattiesību hartā (24. pants).

3.2.

Turklāt tas ir viens no pienākumiem ES plānā par bērnu tiesībām (5), kura 9. darbībā ir paredzēti atbalsta pasākumi dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām ar mērķi pastiprināt preventīvus pasākumus un bērnu atbildības sajūtu un līdzdalību, lai gūtu maksimālu labumu no tiešsaistes tehnoloģijām un cīnītos pret iebiedēšanu tiešsaistē, saskari ar kaitīgu saturu un citiem apdraudējumiem tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanas rezultātā.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē vispārīgo pieeju, t.i., pozitīvo skatījumu uz internetu, kas “kļūst par vietu, kur bērni var iegūt zināšanas, sazināties, attīstīt savas prasmes, kā arī uzlabot darba un nodarbinātības izredzes” (6).

3.4.

Tātad internets sniedz lielas iespējas, bet tā izmantošanai ir vajadzīgas prasmes, izpratne un noderīga informācija, lai izvairītos no grūtībām un draudiem. “Sērfošana internetā” ir pārliecinoša un ļoti zīmīga metafora, jo internets tiek pielīdzināts dabiskai videi, kas ir fizioloģiska, nevis patoloģiska; “jūra”, kurā jāiemācās kustēties, lai pilnībā izmantotu visas tā iespējas un bagātību, ievērojot uzvedības noteikumus un uzmanoties no briesmām.

3.5.

Komiteja atbalsta Komisijas lēmumu kļūt par valstu politikas koordinatori jautājumā, kura dimensijas mainīgā sabiedrībā arvien paplašinās.

3.6.

Vēl viens svarīgs paziņojuma aspekts attiecas uz iespēju radīt jaunas augsta līmeņa iemaņas attiecībā uz drošību, satura kvalitāti un jaunām lietotnēm.

3.7.

Šis lēmums ir svarīgs, jo Eiropas tirgum joprojām ir grūtības ieguldīt finanšu resursus, lai nodrošinātu kvalitatīvu saturu; turklāt Eiropas tirgus nav tik liels, lai stimulētu atbilstīgus ieguldījumus.

3.8.

Vienlaikus jārisina jautājums par Eiropas bērnu digitālo prasmju trūkumu; viņi, lai arī būdami “digitālā laikmeta bērni”, tomēr atzīst, ka viņiem nav datorprasmes, kura nepieciešama, lai kvalificēti uzsāktu profesionālo karjeru.

3.9.

Visbeidzot paziņojums ir pienācīgi ņemams vērā tāpēc, ka tajā ir izklāstīta stratēģija, kurā visi tiek aicināti iesaistīties šīs “jaunās ekosistēmas” veidošanā, kura būs svarīga turpmākajos gadu desmitos.

3.10.

Tomēr EESK pauž arī dziļas bažas par paziņojuma vispārējo struktūru un norāda uz trūkumiem saistībā ar dažiem īpašiem aspektiem.

Jau paziņojuma pirmie izteikumi rada iespaidu, ka uzņēmējdarbības izaugsme ir primārais vai vismaz tikpat svarīgs mērķis kā bērniem labāka interneta radīšana un maksimālas viņu aizsardzības nodrošināšana.

3.11.

Turklāt Komisija to atklāti apstiprina, kad 1.1. punktā apgalvo, ka “pievēršot uzmanību bērnu vajadzībām, paveras plašas uzņēmējdarbības iespējas”. Tāpat arī 1.2. punktā, kur runa ir par “pašreizējiem trūkumiem un problēmām”, prioritāras ir bažas par “tirgus sadrumstalotību un nespēju”, un tikai pēc tam tiek minēta “risku pārvaldība, lai uzlabotu uzticēšanos” un bērnu “nepietiekamās prasmes”.

3.12.

Komiteja piekrīt Komisijai, kad tā atzīst, ka iepriekšējos gados ir pietrūcis saskaņotas sistēmas un tika īstenoti pasākumi ar specifisku mērķi, piemēram, tādi, kas orientēti uz plašsaziņas kanāliem vai tehnoloģiskajām platformām. Tādēļ nenoliedzami bija vajadzīgs izšķirīgs pagrieziens, lai sekmētu vērienīga un starptautiskā līmenī konkurētspējīga vienotā digitālā tirgus rašanos.

Jo īpaši attiecībā uz šo pēdējo jautājumu Komiteja ir paudusi viedokli vairākos atzinumos un atbalstījusi Komisijas rīcību.

3.13.

Tomēr vēl jo vairāk bija un joprojām ir nepieciešams noteikt nepilngadīgo aizsardzības un garantiju saskaņotu sistēmu jeb pamatnostādnes visām iesaistītajām personām — dalībvalstīm, uzraudzības iestādēm un struktūrām, uzņēmumiem, skolām un ģimenēm. Šajā aspektā paziņojums ir nokavēta izdevība.

3.14.

Vēl viena joma, kas raisa bažas, ir pašregulējuma efektivitāte. Lai novērstu un apkarotu tādu interneta saturu, kas ir potenciāli kaitīgs bērna psiholoģiskajai attīstībai vai pat asociāls vai krimināls, izvēlē starp likumiem, regulām, kontrolēm un pašregulējumu jāņem vērā bērnu vecums, konteksts un šo rīku efektivitāte, jo katrs no tiem var būt lietderīgs un efektīvs (7).

3.15.

Internets ir globāls, un tīmekļa vietnes ir viegli atvērt vai pārcelt uz valstīm, kas nav pakļautas ES tiesību aktiem. Pašregulējums varētu būt vislietderīgākais un ātrākais rīcības veids līdz starptautiskās vienošanās pieņemšanai; tas varētu būt pagaidu risinājums līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts regulējums. Tomēr nav šaubu, ka bieži vien pašregulējums izrādās neefektīvs, jo uzņēmumi, kas ir pieņēmuši pašregulējumu, to neievēro, tāpēc to vajadzētu pastiprināt ar periodisku kontroli un sankcijām, kas varētu būt valstu reglamentējošo iestāžu kompetencē.

3.16.

Komiteja tomēr ir stingri pārliecināta, ka attiecībā uz vissvarīgākajiem jautājumiem, piemēram, personas datu aizsardzību, privātās dzīves respektēšanu un cīņu pret bērnu pornogrāfijas nelegālo saturu, jāpieņem precīzi un stingri noteikumi, kuros paredzētas atbilstīgas sankcijas, tostarp tīmekļa vietnes slēgšana un atļauju anulēšana.

3.17.

Īpaša uzmanība jāpievērš tiešsaistes reklāmai. Komisija pati atzīst (2.3.4. punktā), ka “bērniem (…) nav attīstīta spēja kritiski izvērtēt reklāmas ziņojumus”, minot tiešsaistē veikto pirkumu piemērus: azartspēles, zvanu signālus; “šīs darbības var radīt augstas izmaksas”. Tomēr pēc tam Komisija uzņemas tikai vispārīgas saistības, lai palielinātu kontroli attiecībā uz ES noteikumu izpildi, pašregulējošu pasākumu efektivitātes novērtēšanu, Patērētāju programmas padziļināšanu utt.

Komiteja uzskata, ka šī stratēģija ir neskaidra un nepietiekama, un aicina noteikt precīzākus un saistošus pienākumus visiem nozares pārstāvjiem.

3.18.

Attiecībā uz šo jautājumu Komiteja turklāt uzsver, ka nav nekādu norāžu uz pārtikas produktu reklāmu, kas ir iemesls nopietnām bažām saistībā ar aptaukošanās un ēšanas traucējumu problēmām.

4.1.

Komiteja piekrīt konstatējumam, ka skolās trūkst atbilstīgu tiešsaistes mācību līdzekļu, un neiebilst pret publiskā un privātā sektora partnerību izveidi, kurās piedalās vecāki, skolotāji un NVO, kas darbojas nepilngadīgo aizsardzības un viņu tiesību veicināšanas jomā, ja ir saglabāta minēto NVO brīvība un neatkarība un veiktie pasākumi nekļūst par iespēju uzņēmumu reklāmai.

4.1.1.

Svarīgi ir iespējami plašāk izplatīt daudzos eksperimentus, kas norisinās vairākās valstīs, piemēram, interaktīva mācību grāmatu izveide, izmantojot “viki metodi” (8), virtuālu skolu kopienu veidošana, kuras apmainās ar pieredzi, tālmācības un pašmācības moduļu pieejamība tiešsaistē.

4.1.2.

Attiecībā uz nepilngadīgo iesaistīšanu jauna kvalitatīva satura veidošanā Komiteja atzinīgi vērtē visus pasākumus, kuros tiek izmantots jauniešu radošums, un apzinās, ka, pateicoties dažiem minētajiem jauniešiem, ir radītas pēdējo gadu lielākās inovācijas, piemēram, Google, Facebook, kā arī Apple lietotnes. Tomēr Komiteja pauž bažas par Komisijas tendenci, kas vairāk vai mazāk izpaužas vairākos stratēģijas punktos, proti, pārsvarā komerciāls skatījums uz atbalstāmajiem pasākumiem, savukārt aizsardzība gandrīz atvirzīta otrajā vietā.

4.1.3.

Lai izstrādātu kvalitatīvu izglītojošu un interaktīvu saturu nepilngadīgajiem, būtu lietderīgi iesaistīt augsta līmeņa ekspertu grupas (bērna attīstības psihologus, pedagogus utt.), kas var piedāvāt dažādiem vecumiem visatbilstošāko materiālu un veicināt attīstības procesu; sagatavot īsas publikācijas, kas paredzētas gan skolotājiem, gan vecākiem; sekmēt tīmekļa vietņu un videospēļu klasifikāciju pēc vecuma grupām; sadarboties īpašu portālu un kvalitatīva stimulējoša satura veidošanā.

4.1.4.

Centienus izstrādāt minēto saturu varētu atbalstīt ar Eiropas Savienības piešķirtām priekšrocībām un valstu nodokļu atvieglojumiem. Ir vēlams arī izstrādāt Eiropas kvalitatīva satura un lietotņu programmu, kas varētu pirmām kārtām veicināt jauniešu jaunu uzņēmumu veidošanu, jo jaunieši, kā zināms, ir atzīti inovācijas dalībnieki interneta jomā.

4.1.5.

EESK izmanto šo izdevību, lai aicinātu Komisiju uzlabot informāciju, kas domāta bērniem portālā “Europa”, it īpaši saistībā ar risku internetā, un izstrādāt īpaši bērniem paredzētu saturu.

4.2.

Situācijā, ko var nosaukt par pārejas posmu, jo tajā sadzīvo “digitālā laikmeta” bērni un paaudzes, kas tikai daļēji pārgājušas no mediju pasīvas izmantošanas (TV, prese, kino) uz aktīvu izmantošanu, bet kuras ir atbildīgas par nepilngadīgo aizsardzību no iespējamā kaitējuma, labākais risinājums ir pieaugušo, sevišķi to, kas audzina nepilngadīgos (skola, ģimene, apvienības), arvien plašāka digitālo tehnoloģiju lietotprasmes apguve. Jānovērš risks, ka mūsu bērni kļūst par “digitālajiem bāreņiem”, kuri paliek bez pavadoņa, kas spēj viņus ievirzīt un viņiem palīdzēt būt noteicējiem pār saviem lēmumiem.

4.2.1.

Komisijas programma varētu būt precīzāka gan šajā jautājumā, gan arī sadaļā, kurā ir runa par internetu kā radošuma attīstīšanas un mācību instrumentu. Abiem minētajiem aspektiem jābūt saistītiem, lai vecākos veicinātu pozitīvu attieksmi (9).

4.3.

Risku novēršana un interneta kā bērnu attīstības instrumenta popularizēšana ir viena procesa divi neatdalāmi aspekti; tas ļauj veikt objektīvu profilaksi. Svarīgi ir panākt līdzsvaru starp bērna dabisko zinātkāri un šķēršļiem, ko rada aizliegumi, kas var aizkavēt vai nelabvēlīgi ietekmēt virzību uz briedumu un autonomiju.

4.3.1.

Kibernoziegumu, piemēram, bērnu pornogrāfijas un bērna iedraudzināšanas (grooming), nepieļaušana, kā arī cīņa pret iebiedēšanu tiešsaistē nozīmē, ka pieaugušajiem jābūt spējīgiem izvērtēt signālus, kas vēsta par problēmu. Tāpēc būtu jāiesaista eksperti — bērna attīstības psihologi, bērnu neiropsihiatri, pediatri, psiholoģiskās palīdzības speciālisti un terapeiti, kas varētu izstrādāt apmācību kursu un materiālus vecākiem un audzinātājiem.

4.3.2.

Turklāt varētu izpētīt tehniskos risinājumus, lai katrā pārlūkprogrammā iekļautu intuitīvu grafisku simbolu, ko vajadzētu izplatīt ar atbilstīgu reklāmu un kuram būtu “ārkārtas izsaukuma” funkcija, lai reāllaikā nosūtītu aizdomīgu saiti kompetentajām tiesībsargājošajām iestādēm.

4.3.3.

Jāpastiprina arī preventīvi pasākumi saistībā ar dažiem tīmekļa krāpnieciskas izmantošanas aspektiem, kuru pirmie upuri ir bērni. Kopienas tiesību akti jāpadara stingrāki it īpaši attiecībā uz saturu, kuru var lejupielādēt mobilajā telefonā vai planšetdatorā, piemēram, zvanu signālus un lietotnes, un valstu reglamentējošajām iestādēm jāatgādina par to uzdevumiem.

Komiteja piekrīt Komisijai attiecībā uz apņemšanos (2.3.4. punkts) “nodrošināt, ka tādas reklāmas standarti, kas publicēta bērniem paredzētās tīmekļa vietnēs, garantē tādu pašu aizsardzības līmeni kā audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju izvietotās reklāmas standarti”.

4.3.4.

Īpaša uzmanība jāpievērš prevencijas un kiberdrošības (filtru, antivīrusu, vecākvadības rīku u.c.) programmatūru izmaksām. Jāizvairās no “riska dalījuma” veidošanās, t.i., iespējas, ka programmatūru augsto izmaksu dēļ mazāk turīgi bērni, ģimenes un skolas ir vairāk pakļauti apdraudējumiem saistībā ar tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanu.

4.4.

Tomēr pirms apkarošanas pasākumiem joprojām ir nepieciešama un svarīga profilakse, ko veic ar audzināšanu ģimenē un skolā. Jāuzlabo skolotāju apmācība, papildinot viņu studiju programmas arī ar zināšanām par internetu. Turklāt varētu būt lietderīgi skolās izstrādāt un izplatīt sava veida “etiķeti” par mobilā telefona un sociālo kontaktu vietņu izmantošanu, kurā būtu iekļauti noteikumi bērniem, skolotājiem un vecākiem.

4.5.

Pēdējo gadu laikā Komiteja vairākos atzinumos ir paudusi bažas un prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību. Komiteja uzskata, ka ir jāpiemēro lielāka stingrība ne tikai pret ES uzņēmumiem, bet arī pret visiem ES tirgus dalībniekiem. It īpaši attiecībā uz sociālo kontaktu vietnēm jāierobežo Google un Facebook acīmredzamie “vienkāršojumi”, kas faktiski nozīmē zināmu rīcības brīvību personas datu, kas iegūti no lietotāju profiliem, izmantošanā komerciālos nolūkos. Šajā gadījumā attiecībā uz nepilngadīgajiem ir vajadzīga vēl lielāka piesardzība (10).

4.6.

Paziņojumā nav ne atsauču, ne pasākumu saistībā ar riskiem to bērnu fiziskajai un psiholoģiskai veselībai, kuri pavada daudz laika, sērfojot internetā vai nodarbojoties ar dažādām datorspēlēm: muskuļu un skeleta sistēmas, kā arī stājas traucējumi, redzes traucējumi, aptaukošanās, psiholoģiskā atkarība (11), tendence uz izolēšanos un bēgšana no realitātes.

Šajā svarīgajā jautājumā ziņojumu būtu vēlams papildināt ar pasākumiem vai izstrādāt ad hoc dokumentu un veikt pastāvīgu uzraudzību. Aktuālā statistika par Eiropu jau ir pieejama, kamēr šis fenomens nemitīgi un strauji attīstās.