15.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 351/45

—

aizdevumu pieejamība;

—

riska kapitāla pieejamība;

—

piekļuve kapitāla tirgum.

—

Konkurētspējas un jauninājumu programma (CIP);

—

EIB piešķīrums, kas paredzēts aizdevumiem MVU;

—

kohēzijas politikas fondi;

—

riska dalīšanas instruments Septītajā pamatprogrammā.

—

reglamentējošie pasākumi;

—

finanšu pasākumi, kuru mērķis ir Eiropas Savienībā uzlabot aizdevumu piešķiršanu un piekļuvi riska kapitālam;

—

pasākumi, lai uzlabotu MVU darbības vidi.

4.1.1

EESK atbalsta saskaņota regulējuma ieviešanu attiecībā uz riska kapitāla fondu veiktajiem pārrobežu darījumiem. Šāds priekšlikums vērtējams atzinīgi, jo tas ļaus mazināt trūkumus tirgū, pateicoties riska kapitāla pases izveidošanai, kas dos iespēju ES riska kapitāla fondiem aktīvāk izvietot savus līdzekļus tirgū un piesaistīt kapitālu Eiropas līmenī. EESK savos iepriekšējos atzinumos par riska kapitālu (4) jau ir izteikusi vairākas piezīmes un lūdz Komisiju ņemt tās vērā.

4.1.2

EESK stingri atbalsta pētījumu, ko Komisija veiks 2012. gadā par attiecībām starp konsultatīvu uzraudzību un riska kapitāla ieguldījumiem, ko veic bankas un apdrošināšanas uzņēmumi. Pētījumā vajadzētu novērtēt, vai minētie instrumenti rada lielu starptautisku banku oligopolu vai arī vidējā termiņā vai ilgtermiņa tie būtu jāmaina.

4.1.3

Tā kā lielākā daļa MVU ir mazie uzņēmumi (ar mazāk nekā 10 darba ņēmējiem), EESK aicina Komisiju veltīt īpašu uzmanību riska kapitāla mikrofondiem. Minētie fondi iegulda uzņēmumos, kuru projekti nav pietiekami pievilcīgi, lai piesaistītu tradicionālos riska kapitāla nodrošinātājus, bet ir pārāk lieli vai riskanti, lai piesaistītu kapitālu no tradicionālajiem aizdevumu avotiem. Šādi fondi nostiprina uzņēmuma kapitāla bāzi un attīsta uzņēmēju uzņēmējdarbības iemaņas, izmantojot koučinga metodes visā investīciju periodā (5). Dalībvalstīm vajadzētu ierosināt līdzekļus, piemēram, īpašus nodokļu uzlikšanas pasākumus, kas varētu stimulēt šādu fondu attīstību, lai likvidētu finansējuma deficītu.

4.2.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par nodokļu reformām attiecībā uz riska kapitāla pārrobežu ieguldījumiem. Komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis vienlaikus ierosināt arī konkrētus pasākumus, lai nepieļautu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu.

4.2.2

Komisijai, pievēršoties nodokļu šķēršļiem pārrobežu darījumos, būtu arī jānodrošina, ka dalībvalstis rosina nodokļu reformu savās valstīs attiecībā uz MVU finansēšanas sistēmām.

4.2.3

ES līmenī jāanalizē un jāizmanto laba prakse, kas pastāv dažās dalībvalstīs (6). Daudzās valstīs jau ir ieviesti fiskālo stimulu kopumi. Kā piemēru var minēt Beļģiju/Flandriju, kur pirms dažiem gadiem tika ieviests abpusēji izdevīgs aizdevums, proti, individuāli aizdevēji var aizdot naudu MVU un par to iegūt nodokļu atlaides. Cits labs piemērs ir Nīderlandē pastāvošā sistēma, ko dēvē par “Tantes Agates aizdevumu” (Tante Agaath loan) (7).

4.2.4

MVU aktīvu izaugsmi var patiesi sekmēt arī nodokļu atvieglojumi kā, piemēram, Francijā “ISF PME” likums (8). EESK atzinīgi vērtē šādas sistēmas, ja nodokļu atvieglojumi ir samērīgi un nekavē ieguldījumus citās svarīgās nozarēs.

4.3.1

EESK atzinīgi vērtē valsts atbalsta modernizācijas priekšlikumu, ar ko paredzēts vienkāršot spēkā esošos valsts atbalsta noteikumus attiecībā uz MVU. Komiteja pieņem zināšanai, ka Komisija pārskatīs vispārējo grupu atbrīvojuma regulu un vairākas valsts atbalsta pamatnostādnes, tostarp attiecībā uz riska kapitālu, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. EESK mudina pilnveidot, vienkāršot un precizēt minētos noteikumus. Komiteja aicina Komisiju nodrošināt, ka valsts atbalstu izmanto vienīgi tirgus nepilnību novēršanai.

4.4.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MIFID) ir ierosināts izveidot viendabīgus MVU izaugsmes tirgus un piesaistīt tiem investorus, izmantojot jauno kategoriju “MVU izaugsmes tirgi”. EESK tomēr ierosina (9) izstrādāt īpašus noteikumus un pasākumus, kas dos iespēju to efektīvi un enerģiski īstenot.

4.5.1

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatvieglo grāmatvedības noteikumi un pārskatu sniegšanas pienākumi biržu sarakstos iekļautiem MVU Eiropā. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iesniegusi priekšlikumu direktīvai, lai vienkāršotu un grozītu Grāmatvedības direktīvas, un priekšlikumu pārskatīt Pārredzamības direktīvu. Komiteja atgādina Komisijai ņemt vērā divus atzinumus, ko EESK pieņēma 2012. gada sākumā (10), un uzskata, ka MVU jāatbrīvo resursi, lai ieguldītu tos uzņēmumos turpmākas izaugsmes nodrošināšanai.

4.6.1

ES jāsaglabā savas vadošās pozīcijas starptautiski saskaņotu finanšu regulatīvo reformu īstenošanā. Komiteja tomēr atzīmē, ka dažādās kapitāla prasības Bāzele III īstenošanai ES, kas stājas spēkā un pašlaik tiek apspriestas, var radīt dažādas problēmas MVU (11).

4.6.2

EESK atbalsta Eiropas iestāžu centienus uzlabot finanšu sistēmas stabilitāti, lai izvairītos no turpmākām krīzēm. Tomēr finanšu tirgus stingrāku regulējumu nevar veidot uz MVU finansēšanas rēķina. EESK pilnībā atbalsta Eiropas Parlamenta 2012. gada maijā pieņemto “Karas ziņojumu”, kas ir vēl viens solis virzībā uz Bāzele III noteikumu par kapitāla prasībām saprātīgu un konstruktīvu ieviešanu ES.

4.6.3

EESK pieņem zināšanai, ka Komisija 24 mēnešu laikā pēc jaunās direktīvas (CRD IV) stāšanās spēkā apspriedīsies ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un ka Eiropas Banku iestāde sniegs ziņojumu par aizdevumiem MVU un fiziskām personām. Komiteja lūdz Komisijai to pilnībā iesaistīt riska svēruma pārvērtēšanā, un tā varētu izstrādāt atzinumu par ziņojumu, kas nosūtāms Padomei un Eiropas Parlamentam.

4.7.1

Komisija ir paredzējusi, ka minētā direktīva stāsies spēkā līdz 2013. gada 16. martam. EESK aicina dalībvalstis rīkoties, lai MVU ātrāk varētu izmantot sistēmas priekšrocības. Ir arī ļoti svarīgi, lai Komisija uzraudzītu minētās direktīvas savlaicīgu īstenošanu visās dalībvalstīs. Turklāt Komisijai rūpīgi jāuzrauga, kā dalībvalstis īsteno 4. panta 5. punktu, kurā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja pārbaudes procedūru pagarināt, pārsniedzot 30 dienu termiņu, ja vien tas nav kopumā netaisnīgi pret kreditoru. Komisijai būtu stingri jāuzrauga dalībvalstis, ka tās minēto pantu neizmanto, lai mākslīgi kavētu maksājumus, īpaši tāpēc, ka publisko iestāžu kavēšanās ar maksājumiem ievērojami ietekmē MVU naudas plūsmu un likviditātes pārvaldību.

4.7.2

Lai sniegtu piemēru, EESK aicina ES iestādes laikus maksāt saviem līgumslēdzējiem un neuzlikt tiem nevajadzīgu administratīvo un finansiālo slogu.

4.8.1

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai par Sociālās uzņēmējdarbības fondiem un atgādina Komisijai, ka atbilstoša kapitāla pieejamības uzlabošanai sociālajiem uzņēmumiem jābūt vienam no darba kārtības prioritārajiem punktiem. EESK 2012. gada sākumā izteica savu viedokli (12) par minēto jautājumu. Viena no problēmām ir tā, ka jāizvērtē un jāziņo par portfeļuzņēmumu sociālajām sekām un ietekmi uz sabiedrību. EESK iesaka uzsākt kopīgu pētījumu ES līmenī, lai izstrādātu kritērijus un rādītājus šādu problēmu risināšanai. Komiteja atgādina Komisijai, ka šādi fondi var būt tikai viens instruments no daudziem ļoti vajadzīgajiem finanšu instrumentiem, kas vēl jāizstrādā.

4.8.2

EESK arī aicina dalībvalstis pilnveidot sociālo uzņēmumu dažādu formu atzīšanu. Ja šādus uzņēmumus vairāk atzītu, tiktu samazināts riska svērums tiem piešķirtajiem aizdevumiem, un minētie uzņēmumi vairs nebūtu neizdevīgākā stāvoklī šajā jomā salīdzinājumā ar tradicionālajiem uzņēmumiem.

6.1.1

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu sniegt informāciju finanšu starpniekiem un rosināt bankas un finanšu iestādes sniegt visu nepieciešamo informāciju saviem klientiem, lai viņiem palīdzētu atrast finansējumu. Turklāt EESK uzskata, ka ir svarīgi uzlabot MVU izglītošanu finanšu jautājumos. Dalībvalstis tiek aicinātas ciešā sadarbībā ar MVU organizācijām īstenot šādus pasākumus, izveidojot īpašas “ieguldījumu gatavības” programmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

6.1.2

Viena no galvenajām problēmām lielākajai daļai MVU ir piekļuve īpaši MVU paredzētām konsultācijām. EESK atbalsta Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) principu un lomu, tomēr uzskata, ka tā potenciāls būtu jāizmanto pilnībā (15). Tādēļ EESK ierosina stiprināt EEN kā finanšu konsultanta funkcijas. Komiteja tomēr uzsver, ka šajā kampaņā cieši jāiesaista arī MVU organizācijas un ka tai jāatspoguļo MVU lielā daudzveidība.

6.2.1

Komiteja atzīmē, ka Komisija jau ir pievērsusies šim jautājumam (MVU: piekļuve finanšu pārskatiem un MVU finansējuma indekss). Tā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ciešāk sadarboties ar banku federācijām un konsultēties ar citām institūcijām (ECB, EBI), lai tās sniegtu padomus. EESK iesaka dalībvalstu līmenī iesaistīt arī MVU organizācijas un institūcijas. Komiteja izsaka nožēlu par to, ka rīcības plānā nav paredzēts pastiprināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ESAO, lai sagatavotu datus un statistiku (16) par piekļuvi finansējumam.

6.3.1

Kvantitatīva reitinga modeļi bieži nav piemēroti MVU novērtēšanai, jo tie ir pārāk stingri. Ļoti vēlama būtu kvalitatīvo faktoru izmantošana papildus parastajai kvantitatīvajai analīzei. Bankas tādēļ varētu līdzsvarot savas punktu piešķiršanas metodes, lai novērtētu MVU kredītspēju, pienācīgu nišu atstājot individualizētiem banku pakalpojumiem. Šis jautājums arī ir jārisina, apmainoties ar labu praksi. EESK pauž nožēlu, ka dažas bankas, šķiet, šo ideju nevis veicina, bet gan no tās atsakās.

6.4.1

EESK uzskata, ka ir svarīgi izvērst saikni starp biznesa eņģeļiem, riska kapitāla fondiem agrīnā posmā un riska kapitāla fondiem vēlākā posmā, lai nodrošinātu stabilu inovācijas finansējuma ķēdi. Turklāt ļoti atbalstāmas ir iniciatīvas, lai stiprinātu biznesa eņģeļu, RK fondu un vietējo uzņēmēju reģionāla līmeņa dialogu.

6.4.2

Vajadzētu apzināt un īstenot inovatīvas pieejas riska kapitāla finansējumam. Viena šāda pieeja ir kolektīvs finansējums no daudziem ieguldītājiem, saskaņā ar ko nevis bankas vai speciālisti, bet gan iedzīvotāji iegulda mazajos un vidējos uzņēmumos, izmantojot tiešsaistes platformu nevis biržas tirgu.

6.4.3

Būtu jānostiprina hibrīdkapitāla (17) pielāgotas formas, kurās ietvertas dotācijas, pašu kapitāls un parāda kapitāls (piemēram, pašu kapitāla aizdevumi), jo tās ir labāk piemērotas MVU gan agrīnā posmā, gan visā MVU dzīves ciklā.

7.1.1

Būtu jāapsver tāda regulējuma izstrāde, kas iestādēm, kuru darbības pamatā ir riska un peļņas dalīšana, radītu stimulus izsniegt aizdevumus, jo MVU no tā noteikti gūtu labumu. Komisijai būtu rūpīgi jāanalizē iespējas, ko paver bankas, kuras ievēro līdzdalības principu. EESK aicina Komisiju izstrādāt zaļo grāmatu, uz ko pamatojoties Eiropas līmenī varētu uzsākt debates par līdzdalības bankām. Atsevišķi pasākumi, ko minētajā jomā īstenojušas Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Malta, ir vērtējami atzinīgi, tomēr tie var kavēt ES finanšu pakalpojumu nozares turpmāko integrāciju. Turklāt, īstenojot atsevišķus, nesaskaņotus pasākumus, šis finansēšanas modelis, kas paredz, piemēram, riska dalīšanu, līdzdalību peļņas sadalē un sociāliem principiem atbilstošu finansēšanu, nedarbotos pietiekami efektīvi. Veicinot mikrokreditēšanu ar īpašu ieguldījumu politiku attiecībā uz islāmisko finanšu sistēmu, varētu rasties jauni uzņēmējdarbības veidi, kas noteiktos reģionos palīdzētu mazināt nabadzību. Tāpēc būtu vajadzīgs Komisijas paziņojums, kurā ir paredzētas, noteiktas un rosinātas alternatīvas finansēšanas metodes, lai nodrošinātu, ka uz šīm metodēm attiecas tādi paši nosacījumi kā uz citām parastām finansēšanas metodēm.

7.1.2

EESK atzīmē, ka Komisija ir izanalizējusi kredītu starpnieku darbu un to darba rezultātus, kā arī problēmas, ar ko saskaras MVU, meklējot aizdevuma finansējumu (18). EESK aicina visas dalībvalstis izveidot šādu funkciju, lai uzlabotu aizdošanas procesa pārredzamību. Komiteja atzīmē, ka Kapitāla prasību direktīvas 145. panta 4. punktā un ierosinātās Kapitāla prasību regulas 418. panta 4. punktā paredzēts, ka MVU var lūgt bankas informēt tos par viņu reitingu un punktiem. Būtu svarīgi pilnībā īstenot šos noteikumus praksē.

7.1.3

Jautājumā par konkurenci banku nozarē EESK aicina Komisiju izpētīt stāvokli minētajā nozarē un nodrošināt, ka dalībvalstīs un starp dažādām dalībvalstīm ir pietiekama konkurence MVU paredzēto finanšu produktu jomā. Piemēram, pastāv bankas zaudējumu, proti, negūtās peļņas problēma (skat. turpmāk tekstā); vienlaikus kredīta pārtēriņa procenti mazajiem uzņēmumiem vēl joprojām ir ļoti augsti, lai arī Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas procentu likmes ir vēsturiski zemas. Lielie uzņēmumi var izmantot alternatīvas (piemēram, tiešos aizdevumus), bet mazajiem uzņēmumiem šie produkti nav pieejami.

7.1.4

Negūtā peļņa. Daudzās dalībvalstīs bankas no uzņēmumiem iekasē nodevas, ja tie aizdevumus atmaksā ātrāk nekā paredzēts. Ja aizdevumu atmaksā ātrāk nekā paredzēts līgumā, banka iekasē nodevu par kredītsaistību izpildi pirms noteiktā termiņa kā kompensāciju par to, ka bankai būtu vajadzējis šos līdzekļus atkal ieguldīt par zemākām procentu likmēm nekā tad, ja aizdevums nebūtu atmaksāts ātrāk nekā paredzēts.

7.1.5

Tomēr problēma ir tā, ka šīs bankas negūtās peļņas nodevas bieži ir diezgan augstas. Turklāt bieži ir tā, ka šīs nodevas nav skaidri paskaidrotas līgumā, kas atsaucas arī uz nākotnes procentu likmēm, kuras vel nav zināmas. Tāpēc uzņēmumiem ir ļoti sarežģīti novērtēt iespējamās negūtās peļņas nodevas, kas jāmaksā gadījumā, ja aizdevumu atmaksā ātrāk. Vairumam uzņēmumu parasti pat nav zināms pienākums maksāt negūtās peļņas nodevu.

7.1.6

Tāpēc ir ļoti būtiski, lai bankas pirms aizdevuma līgumu parakstīšanas sniegtu skaidrāku informāciju par šādām nodevām. Turklāt negūtās peļņas nodevas apmēru vajadzētu ierobežot un tai vajadzētu būt samērīgai.

7.2.1

EESK atbalsta nodomu izveidot vienotu tiešsaistes daudzvalodu datubāzi, kurā būtu informācija par dažādiem finansējuma avotiem un iekļauti Eiropas, valstu un reģionālie pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot MVU piekļuvi finansējumam. Komiteja aicina Komisiju plaši izplatīt praktiskos norādījumus (19), ko tā izstrādāja, sniedzot informāciju par to, kā nodrošināt piekļuvi 50 miljardiem EUR publiskā finansējuma 27 dalībvalstīs.

7.2.2

EESK uzskata, ka attiecībā uz programmu “Apvārsnis 2020” galvenais, lai vislabāk izmantotu MVU inovatīvo potenciālu, ir mērķa budžets 15 % apmērā no kopējās programmas un vienota pārvaldības struktūra. Attiecībā uz procedūru jāveic uzlabojumi saistībā ar finansiāliem un administratīviem jautājumiem. Piemēram, daudzus mazos un vidējos uzņēmumus, kas piedalās ES finansētos projektos, vēl joprojām ļoti nopietni skar ar PVN saistītas problēmas attiecīgajās valstīs. Ļoti bieži tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem tiem uzņēmumiem, kas piedalās jau no paša sākuma. Visās dalībvalstīs vajadzētu ieviest skaidru regulējumu, kas MVU atbrīvo no šā sloga. ES finansētajos projektos PVN vajadzētu būt atgūstamam visos apstākļos.