22.12.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/92

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam – IKT izmantošana viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā””

COM(2010) 743 galīgā redakcija

un “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju””

COM(2010) 744 galīgā redakcija

2011/C 376/17

Ziņotājs: HENCKS kgs

Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 15. un 16. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam – IKT izmantošana viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā” ” COM(2010) 743 galīgā redakcija un

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju” ” COM(2010)744 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 7. septembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 474. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 21. un 22. septembrī (21. septembra sēdē), ar 161 balsi par, 1 balsi pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Atzinumā izskatāmais rīcības plāns izstrādāts saskaņā ar 2009. gadā Malmē ministru konferencē par e-pārvaldi izvirzīto pieprasījumu; konferencē ES ministri uzņēmās saistības veicināt pieejamākus, interaktīvus un personalizētus pārrobežu publiskos tiešsaistes pakalpojumus. Papildus tam pieņemtas saistības Digitālās programmas un stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros.

1.2   Tā kā Komisijas vienīgā kompetence šajā jautājumā ir ierosināt nosacījumus un pasākumus, kas sekmē e-pārvaldības pārrobežu transakciju saskaņotu attīstību Eiropā, EESK gribētu uzsvērt, ka Malmē pieņemto saistību ievērošana būs jānodrošina dalībvalstīm.

1.3   Lai nejauktu ar cita veida pakalpojumiem, EESK ierosina izmantot šajā gadījumā nevis terminu “Eiropas publiskie pakalpojumi”, bet gan Eiropas “e-pārvaldes pārrobežu publiskie pakalpojumi”.

1.4   EESK atbalsta Komisijas izstrādāto rīcības plānu noturīgai un novatoriskai e-pārvaldei, kas paver ceļu personalizētākiem un interaktīvākiem pakalpojumiem un kurā vairāk ņemtas vērā lietotāju vajadzības un vēlmes; turklāt lietotāji aicināti aktīvāk iesaistīties publisko tiešsaistes pakalpojumu noteikšanā.

1.5   Vienlaikus ar e-pārvaldes veicināšanu jāveic pārvaldes iestāžu reforma un jāpārskata to attiecības ar lietotājiem, tostarp nodrošinot lietotājiem palīdzību e-pārvaldes procedūru izpildē.

1.6   Savienībai un dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, lai saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un LESD 9. pantu iekļautu digitālajā sabiedrībā visas sabiedrības grupas, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošās grupas.

1.7   Attiecībā uz sadarbspēju, e-parakstu un e-identifikāciju šķēršļus bieži vien rada pārrobežu juridiskā pamata trūkums, valstu tiesību atšķirības un savstarpēji nesavietojami dalībvalstu pieņemtie risinājumi. Ir vajadzīga sistēmu efektīva daudzpusēja pārvaldība, kuras pamatā ir cilvēkresursi un atbilstoši līdzekļi.

1.8   Eiropas sadarbspējas sistēmas ietvaros EESK atbalsta redzējuma izstrādi attiecībā uz vienotiem saskarnes standartiem, kā arī informācijas, pieredzes un uz brīvajām programmatūrām balstītu kodu apmaiņas platformas izveidi, kurai jābūt arī atvērtai, lai tajā izdarītu labojumus un izmaiņas un jo īpaši ar atklātiem datu formātiem nodrošinātu sadarbspēju. Dažās pārvaldes iestādēs (piemēram, muitā) gūtā pieredze būtu jāizmanto, lai pirms sistēmu savstarpējas savienošanas nodrošinātu to tehnisko sadarbspēju, semantisko sadarbspēju un organizatorisko sadarbspēju, kas garantē līgumu īstenošanu un stabilu darbību, izmantojot kopējus noteikumus un stingru tiesisko pamatu.

1.9   Sadarbspēja mūsdienās neapšaubāmi ir vajadzīga, bet vienīgi attiecībā uz pakalpojumiem, kur tā ir lietderīga. Tās īstenošana ir ļoti sarežģīta — ir jāintegrē daudzas darbības un tehniskie pasākumi, lai garantētu iedzīvotājiem apmaiņas drošību. Turklāt sadarbspēja attīstās.

1.10   Pirms sākt datu apmaiņu dalībvalstu pārvaldes iestādēm ir ieteicams veikt datu atlasi, lai tiešsaistē nonāktu tikai apmaiņai derīgi dati, vispirms nodrošinot atbilstību esošajiem dokumentiem.

1.11   Ir jānodrošina iedzīvotāju, uzņēmumu un apvienību personas datu aizsardzība un jāievēro viņu “tiesības tikt aizmirstam”. Eiropas līmenī jānodrošina un jāgarantē datu drošība; tas jādara, sākot jau ar apmaiņas projektiem serveru, programmatūras, glabāšanas, apmaiņas u.c. līmenī. Tie paši noteikumi un prasības jāattiecina uz iespēju, ka trešās personas var atkārtoti izmantot datus.

2.   E-pārvaldes veicināšana

2.1   Kopš 1993. gada Savienība cenšas koordinēt dalībvalstu darbību ar mērķi sekmēt digitālo konverģenci un risināt informācijas sabiedrības problēmjautājumus (programmas IDA, IDA I, IDA II, IDABC un ISA) (1), lai izveidotu vienotu Eiropas telpu, kurā pieejami droši platjoslas sakari par pieņemamu cenu, kā arī lietotāju vajadzībām pielāgots kvalitatīvs un daudzveidīgs saturs.

2.2   Tātad Savienība daudzos paziņojumos un rīcības plānos ir noteikusi atbilstīgas politikas pamatnostādnes; dažos dokumentos bija izvirzīts mērķis paātrināt e-pārvaldes ieviešanu, balstoties uz šādām piecām prioritātēm:

—	vispārēja piekļuve;

—	liela efektivitāte;

—	būtiskas nozīmes pakalpojumi tiešsaistē;

—	svarīgāko instrumentu ieviešana;

—	plaša sabiedrības līdzdalība demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.3   Jaunais rīcības plāns ir Digitālās programmas neatņemama sastāvdaļa. Savienībai un dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, lai saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un LESD 9. pantu iekļautu digitālajā sabiedrībā visas sabiedrības grupas, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošās grupas.

3.   Komisijas jaunās ierosmes

3.1   Piektajā ministru konferencē par e-pārvaldi, kas notika 2009. gadā Malmē, ES ministri apņēmās stimulēt Eiropas konkurētspēju, pateicoties laika un naudas ietaupījumam, ko var dot pieejamāki, interaktīvāki un personalizētāki publiskie tiešsaistes pakalpojumi.

3.2   Komisija ierosina jaunu e-pārvaldes rīcības plānu, kura uzdevums ir konkrēti atbildēt uz Malmes konferencē izteikto pieprasījumu un kas sekmē divus galvenos “Digitālās programmas Eiropai” mērķus; saskaņā ar minēto programmu dalībvalstīm līdz 2013. gadam jāsaskaņo valstu sadarbspējas sistēma ar spēkā esošajām Eiropas sistēmām, bet valsts pārvaldes iestādēm jāveicina e-pārvalde, lai līdz 2015. gadam 50 % iedzīvotāju un 80 % uzņēmumu izmantotu e-pārvaldes pakalpojumus.

3.3   Rīcības plāna 2011.–2015. gadam 40 pasākumi attiecas uz šādām četrām jomām:

A.	— pakalpojumu veidošana atkarībā no lietotāju vajadzībām; — kopīga pakalpojumu veidošana, izmantojot, piemēram, Web 2.0 tehnoloģijas; — publiskā sektora informācijas otrreizēja izmantošana; — pārredzamības uzlabošana; — iedzīvotāju un uzņēmumu iesaiste politikas veidošanas procesos.

B.	— uzņēmumiem sniegto pakalpojumu nepārtrauktība; — pārrobežu pakalpojumu īstenošana ES mērogā.

C.	— organizatorisko procesu uzlabošana (elektroniskais publiskais iepirkums, paātrināta pieteikumu apstrāde u.c.); — administratīvā sloga samazināšana; — zaļā pārvalde (elektroniskā arhivēšana, videokonferenču izmantošana, lai samazinātu pārvietošanos u.c.).

D.	— atklātās specifikācijas un sadarbspēja (Eiropas sadarbspējas sistēmas piemērošana); — veicinošo faktoru radīšana (direktīvas par e-parakstu pārskatīšana, priekšlikums lēmumam par e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpēju atzīšanu visā ES).

3.4   Rīcības plānā konkrēti ir paredzēti šādi pasākumi:

—	nodrošināt, lai daļa pārvaldes iestādei iesniegtās informācijas tiktu reģistrēta vienu vienīgu reizi un droši (lai vienu un to pašu informāciju nevajadzētu sniegt vairākkārt dažādām pārvaldes iestādēm);

—

vispārēji ieviest visā ES elektronisko identifikācijas sistēmu izmantošanu (eID), lai vienkāršotu dažas pārrobežu formalitātes, piemēram, uzņēmuma dibināšana ārvalstīs, profesionālā pārcelšanās vai ekspatriācija, pensijas tiesību pārnešana uz citu valsti vai reģistrēšanās ārvalstu mācību iestādē vai augstskolā;

—	palielināt pārredzamību un atvērtību, lai uzņēmumi un iedzīvotāji reāllaikā varētu sekot līdzi viņu lietu izskatīšanai pārvaldes iestādē;

—	personalizēt pakalpojumus, lai labāk atbildētu uz lietotāju konkrētajām vajadzībām, piemēram, nodrošinot dokumentu un informācijas drošu un ātru nosūtīšanu elektroniski;

—	ļaut trešām personām atkārtoti izmantot datus, lai sekmētu jaunu lietojumprogrammu un publisko pakalpojumu izstrādi.

4.   Vispārīgas piezīmes

EESK atbalsta absolūto nepieciešamību veicināt noturīgu un novatorisku e-pārvaldi, kā arī netraucētu pārrobežu sadarbspēju.

4.1   Šajā sakarā Komiteja atgādina, ka Komisijas galvenais uzdevums ir radīt labvēlīgākus apstākļus e-pārvaldes transakciju attīstībai un jo sevišķi tādus priekšnoteikumus kā sadarbspēja, e-paraksts un e-identifikācija, kā arī koordinēt dalībvalstu darbības, jo dalībvalstu valdībām, kas uzņēmās politiskas saistības Malmes deklarācijā, ir svarīga nozīme pieņemto pasākumu īstenošanā.

4.2   EESK, pirmkārt, vēlas vērst uzmanību uz faktu, ka jēdziens “Eiropas publiskie pakalpojumi”, ko Komisija izmanto paziņojumā par sadarbspēju, ir neatbilstošs un maldinošs. Atzinumā par tematu “Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi: kompetenču sadalījums starp ES un dalībvalstīm” (2) EESK aplūkoja sabiedriskos pakalpojumus, kuri nevar aprobežoties ar valsts vai vietējo līmeni un kurus var uzskatīt par Kopienas vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Lai gan e-pārvaldes pārrobežu pakalpojumiem ir zināma Eiropas dimensija, jo tie ir pārrobežu pakalpojumi, tomēr tie pēc būtības pilnīgi atšķiras no pakalpojumiem, kurus varētu uzskatīt par ES sabiedriskajiem pakalpojumiem.

4.3   EESK atbalsta jauno stratēģiju, kurā ir paredzēta pāreja no agrāk izmantotās universālās pieejas uz personalizētu pieeju, kas paver ceļu interaktīvākiem publiskajiem pakalpojumiem, vairāk atbilst lietotāju vēlmēm un vajadzībām. Šī pieeja balstīta uz jaunas paaudzes publiskajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kuriem vietējā, reģionālajā, valstu un Eiropas līmenī raksturīga atvērtība, elastīgums un nepārtrauktība.

4.4   EESK atzinīgi vērtē, ka Komisija dod iespēju lietotājiem (iedzīvotājiem, uzņēmumiem, NVO, kā arī Komisijas atzītajām oficiālajām dialoga struktūrām) turpmāk aktīvāk piedalīties tādu publisko tiešsaistes pakalpojumu noteikšanā, kas ir pielāgoti to vajadzībām.

4.5   Tāpēc EESK atbalsta Komisijas ierosināto jauno rīcības plānu, kas visām ieinteresētajām pusēm dod iespēju izmantot ātrākus un kvalitatīvākus publiskos pakalpojumus un palīdzēs pārvaldes iestādēm pārskatīt pieeju to sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī iekšējās procedūras, lai efektīvāk ievērotu jaunās prasības saistībā ar ātru, pieejamu un vienkāršu pakalpojumu sniegšanu.

4.6   Tomēr Komitejai radies iespaids, ka ne vienmēr lietotāji ir pārvaldes iestāžu uzmanības centrā un e-pārvalde ir organizēta, ņemot vērā pārvaldes iestāžu iekšējo struktūru, nevis iedzīvotājus. Tas rada lietotājiem piekļuves problēmas, atpazīstamības trūkumu un grafiskās saskaņotības neesamību.

4.7   EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav aplūkojusi jautājumu par datu aizsardzību un to atlasi. Šajā saistībā pilnībā jāīsteno 2001. gada regula, un iedzīvotāju privāto datu apmaiņu var veikt tikai tad, ja pilnībā nodrošināta to konfidencialitāte, tiesības tikt aizmirstam un noteiktas prasības, kas garantē to ievērošanu. EESK iebilst pret iespēju, ka trešās personas var atkārtoti izmantot šos datus.

4.8   Nedrīkst nenovērtēt tehnisko un informātikas jautājumu nozīmi, jo tie ir tehniskās, semantiskās un organizatoriskās savietojamības veiksmīgas īstenošanas un datu drošības priekšnoteikums. E-pārvaldes mērķis ir pārvaldes iestāžu un to attiecību ar lietotājiem reorganizācija. E-pārvalde sniegs apmierinošus rezultātus visām ieinteresētajām pusēm tikai tad, ja tā nebūs pašmērķis, bet gan pārmaiņu instruments, kas apvieno apmācību, individuālu un kolektīvu pārraudzību un saziņu. Šajā nolūkā cilvēki nav jāaizvieto ar IKT rīkiem, bet jādod tiem vairāk laika, ko veltīt uzdevumam ar lielāku pievienoto vērtību, piemēram, palīdzēt iedzīvotājiem iepazīties un izmantot e-pārvaldi (3), vēl jo vairāk tāpēc, ka Komisija ir secinājusi, ka pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumi tiek izmantoti reti, un pat tad, ja e-pakalpojumi ir pieejami, vairums ES iedzīvotāju tos neizmanto.

4.9   E-pārvaldes izmantošanas veicināšana ir saistīta ar pieslēguma, kompetenču un e-iekļaušanas problēmām (3).

4.10   Kaut arī pašlaik jau ir pieejams liels skaits e-pārvaldes pakalpojumu, kuru kvalitāte laika gaitā uzlabojas, tomēr EESK atturīgi vērtē Komisijas iesniegto e-pārvaldes salīdzinošo novērtējumu, kas balstīts uz pārāk ierobežotu izvērtēto pakalpojumu skaitu, un tādēļ tas nevar dot vajadzīgo priekšstatu. Piemēram, tiešsaistes pakalpojumu pieejamība 100 % apmērā Portugālē ir tālu no patiesības. Tomēr jānorāda, ka ne visiem pārvaldes pakalpojumiem būs vajadzīga pārrobežu sadarbspēja.

4.11   Nedrīkst pieļaut, ka digitālā plaisa kļūst par administratīvo plaisu. Viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji atturīgi izmanto e-pārvaldi, noteikti ir neuzticēšanās attiecībā uz datu drošību un aizsardzību. Tādēļ EESK uzskata, ka ir obligāti jāievieš reāla demokrātiska kontrole attiecībā uz metodēm un datu izmantošanu un jāiesaista Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU). Ja šādas kontroles nebūs, Komiteja neatbalsta, ka trešās personas var atkārtoti izmantot datus, kā to iesaka Komisija ar cerību, ka tiks ieviesti jauni pārvaldes pakalpojumi. EESK uzskata, ka ir jāizveido e-pārvaldes konsultatīvā komiteja, kurā būtu iesaistīti ES pārstāvji, valstu pārvaldes iestādes, sociālie partneri un lietotāji.

4.12   Šajā sakarā EESK norāda, ka ir svarīgi izstrādāt digitālo tehnoloģiju lietotāja tiesību “kodeksu” (saistošu noteikumu kopumu), par ko jāvienojas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

4.13   Attiecībā uz publisko iepirkumu (kas preču, pakalpojumu un būvdarbu jomā veido aptuveni 18 % no Savienības IKP un ir Akta par vienoto tirgu viens no 12 galvenajiem elementiem) Eiropas Savienībā tā pieejamība tiešsaistē sasniegusi aptuveni 60 %; tas joprojām ir tālu no pirmajā rīcības plānā i2010 izvirzītā mērķa līdz 2010. gadam panākt publiskā e-iepirkuma pieejamību 100 % apmērā.

4.14   Atzinumā (4) par tematu “Zaļā grāmata par e-iepirkumu izmantojuma paplašināšanu ES” EESK ieteica ieviest pārraudzības mehānismu, ar kuru, piemēram, izvērtētu publiskā e-iepirkuma procedūras ieviešanā dalībvalstīs panākto progresu, šķēršļus, koriģējošus pasākumus.

4.15   Minētajā atzinumā EESK piebilst, ka saistībā ar publiskā e-iepirkuma sistēmas īstenošanu dalībvalstis jārosina rast inovatīvus risinājumus, lai pārvarētu ar uzņēmējdarbības aspektiem un valodu saistītos šķēršļus; vienlaikus Eiropas Komisijai jāuzņemas vadošā loma un jābūt par paraugu, ieviešot savās iestādēs e-iepirkuma sistēmu.

4.16   Lai gan sadarbspēja, e-paraksts un e-identifikācija ir efektīvs līdzeklis pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumu izstrādes veicināšanā, bieži vien šķēršļus rada pārrobežu un starpnozaru juridiskā pamata trūkums attiecībā uz sadarbspēju, valstu tiesību atšķirības un savstarpēji nesavietojami dalībvalstīs pieņemtie risinājumi.

4.17   Lai novērstu kopējas infrastruktūras, kopēju sistēmu un vadlīniju trūkumu, kas draud pavairot nesavietojamu risinājumu skaitu, ir jāizstrādā kopīgs redzējums un vienoti standarti.

4.18   EESK atbalsta Komisijas darbību sadarbspējas veicināšanai tādās jomās kā droša informācijas apmaiņa, sadarbspējas sistēmas veidošana un jaunu ES tiesību aktu ietekmes uz IKT novērtēšana Eiropas sadarbspējas stratēģijas (EIS — European Interopérability Strategy) ietvaros.

4.19   EESK arī atzinīgi vērtē ideju, ka Eiropas sadarbspējas sistēmā (EIF — European Interoperabilty Framework) kopīgi ar organizācijām, kuras vēlas sadarboties kopīgu publisko pakalpojumu sniegšanā, jādefinē kopīgi elementi, piemēram, vārdu krājums, jēdzieni, principi, vadlīnijas, standarti, specifikācija un prakse, ar nosacījumu, ka jāveicina daudzvalodība un ka šo elementu pastāvīgai atjaunināšanai ir jābūt obligātai.

4.20   Pārvaldes iestādēm, veidojot pārrobežu tiešsaistes pakalpojumus, būtu jābalsta sadarbspējas nolīgumi uz esošo oficiālo specifikāciju vai, ja tādas nav, jāsadarbojas ar dalībniekiem, kuri strādā tādās pašās jomās. Oficiālās specifikācijas izvērtēšanā un izvēlē pārvaldes iestādēm jāizmanto strukturēta, pārredzama un objektīva pieeja.

4.21   EESK atbalsta Komisijas nodomu tuvākajā laikā publicēt pārvaldes iestādēm paredzēto paziņojumu, kurā būs sniegti norādījumi par IKT standartizācijas un publiskā iepirkuma savstarpējo saikni; šķiet, ka tas ir labs risinājums, lai paplašinātu piekļuvi publiskajiem pasūtījumiem un vienkāršotu abpusējas administratīvās formalitātes.

---

(1)  OV C 249, 13.09.1993., 6. lpp.; OV C 214, 10.07.1998., 33. lpp.; OV C 80, 03.04.2002., 21. lpp.; OV C 80, 30.03.2004., 83. lpp.; OV C 218, 11.09.2009., 36. lpp.

(2)  OV C 128, 18.05.2010., 65. lpp.

(3)  OV C 318, 29.10.2011., 9. lpp.

(4)  OV C 318, 29.10.2011., 99. lpp.

---