22.12.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/74

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā””

COM(2010) 573 galīgā redakcija

2011/C 376/14

Ziņotāja: BISCHOFF kdze

Līdzziņotājs: PÎRVULESCU kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 19. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā” ”

COM(2010) 573 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 31. augustā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 474. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 21. un 22. septembrī (21. septembra sēdē), ar 158 balsīm par, 3 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

1.1

uzskata, ka Komisijai Eiropas Savienības līmenī jāstiprina pamattiesību kultūra, pārbaudot un tā nodrošinot gan priekšlikumu tiesību aktiem un likumdošanas procesa kopumā, gan arī Komisijas pieņemto aktu atbilstību Hartai un to ievērošanu dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka jau notikuši nopietni Hartas pārkāpumi, steidzami jāizstrādā uzraudzības un ātras reaģēšanas stratēģija;

1.2

uzsver, ka pamattiesību veicināšana ir juridiski saistošs pienākums, kam, nākot klajā arī ar jaunām, mērķtiecīgām iniciatīvām, jākļūst par vienu no svarīgākajiem īstenošanas stratēģijas elementiem; uzsver, ka pamattiesības pēc būtības ir dinamiskas — tās ir mūsu sabiedrības stūrakmens un Eiropas Savienībai raksturīga iezīme (1);

1.3	uzskata, ka no pilsoniskajām un politiskajām tiesībām nav nodalāmas arī sociālās pamattiesības, tāpēc arī tām jāvelta īpaša stratēģiska uzmanība; uzskata, ka jau pašlaik attiecīgo dokumentu noteikumi ir saistoši un jāveicina to ievērošana;

1.4	uzsver, ka jānodrošina sieviešu un vīriešu līdztiesība un īpaša uzmanība jāvelta visām neaizsargātajām grupām;

1.5	uzsver, ka Harta attiecas uz visām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām;

1.6	rosina dalībvalstis veidot un aizsargāt pamattiesību kultūru visos valsts pārvaldes līmeņos un visās politikas un likumdošanas jomās; EESK aicina izvērtēt, kā transponēšanas process ietekmē pamattiesības;

1.7	pauž nopietnas bažas par tādu politisku viedokļu izplatīšanos, kas var kavēt un dažos gadījumos arī ir kavējuši pamattiesību veicināšanu un respektēšanu;

1.8	aktīvi rosina Komisiju, kurai jāuzrauga līgumu ievērošana, rīkoties efektīvi un, neraugoties uz politiskiem apsvērumiem, piemērot pārkāpuma procedūru;

1.9	ierosina papildu iniciatīvas un veicināšanas pasākumus, kas sekmēs pamattiesību stratēģijas efektīvāku īstenošanu;

1.10	aicina gan visas ES iestādes, aģentūras un struktūras, gan dalībvalstis, kas iesaistītas pamattiesību nodrošināšanā, un, jo īpaši Komisiju, daudz vairāk uzmanības veltīt tādam aspektam kā pilsoniskās sabiedrības līdzdalība.

2.   Ievads un pamatojums

2.1.   Komisijas paziņojumā formulēta Hartas īstenošanas stratēģija jaunajā tiesiskajā vidē, kas pastāv kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Komisijas politikas mērķis ir pēc iespējas paaugstināt Hartā nostiprināto pamattiesību efektivitāti.

2.2.   Paziņojuma pirmajā daļā ir uzsvērts, ka Hartas ievērošanā Eiropas Savienība cenšas būt nevainojams paraugs un tāpēc visos attiecīgās procedūras posmos Hartai ir jābūt dalībvalstu īstenotās ES politikas pamatā.

2.2.1.   Pirmkārt, Komisijai jāstiprina pamattiesību kultūra pašas darbā, īpaši uzraugot priekšlikumu tiesību aktiem un Komisijas pieņemto aktu atbilstību Hartai. Otrkārt, Komisijai ir jānodrošina, ka katrā tiesību aktā, kas atrodas likumdošanas procesā, ir ievēroti Hartas noteikumi. Tas savukārt nozīmē, ka jānodrošina gan grozījumu, ko veic kāds no likumdevējiem, gan arī iestāžu dialoga atbilstība Hartai.

2.2.2.   Jānodrošina arī, ka dalībvalstis, īstenojot Eiropas Savienības tiesību aktus, ievēro Hartas noteikumus.

2.3.   Paziņojuma otrajā daļā runa ir par to, ka sabiedrība ir labāk jāinformē. Lai šo mērķi sasniegtu, vajadzīgi mērķtiecīgi un dažādiem apstākļiem piemēroti komunikācijas pasākumi.

2.4.   Komisijas dokumenta trešajā daļā uzmanības centrā ir gada ziņojums par Hartas piemērošanu; nesen Komisija pieņēma pirmo ziņojumu (2). Ziņojumam ir divi mērķi: pirmkārt, pārskatāmi, nepārtraukti un konsekventi ziņot par sasniegto progresu un, otrkārt, pavērt iespēju ikgadējai viedokļu apmaiņai ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.   EESK uzskata, ka pamattiesības ir īpaši nozīmīgas. Tā atzinīgi vērtē Komisijas publicēto paziņojumu par tematu “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā”. EESK uzskata, ka šāda pieeja būtiski sekmēs attīstību tādā jomā kā ES pilsonība, kas skar visus Eiropas Savienības iedzīvotājus.

3.1.1.   Stratēģijā ir noteikti ļoti svarīgi principi, un EESK īpaši vērš uzmanību uz lietderības, universāluma un nedalāmības principu, kā arī uz publisko atpazīstamību un paredzamību. EESK tomēr uzskata, ka vairāki svarīgi aspekti nav ņemti vērā vai arī nav analizēti pietiekami sīki, un tāpēc šie trūkumi ir jānovērš.

3.1.2.   Noteikti ir jāuzsver arī vairāki citi principi. Kā norādīts iepriekš pieņemtos atzinumos, “EESK cenšas panākt vispārēju konsekvenci un pamattiesību aizsardzību, kā arī nediskriminējošu un vienlīdzīgu attieksmi, neraugoties uz to, kādai profesionālajai grupai imigrējušais darba ņēmējs pieder” (3). Turklāt ES “tiesību aktos … nedrīkst noteikt pasākumus, kas mazinātu jau sasniegto principu piemērošanas līmeni” (4). Būtu jāparedz visi iespējamie pasākumi, lai Polija, Apvienotā Karaliste un Čehijas Republika atteiktos no protokola, kas ļauj atkāpties (opt-out) no Hartas ievērošanas, un turpmāk piemērotu Hartu kopumā.

3.1.3.   Komiteja ir gandarīta par daudzajiem stratēģijā paredzētajiem papildu elementiem, kas attiecas uz tiesību aktiem. EESK īpaši atbalsta ieceri, ka Eiropas Savienībai jākļūst par paraugu pamattiesību jomā, turklāt tas attiecas arī uz ES ārpolitiku un tirdzniecības politiku. Eiropas Savienībai ne vien ir jābūt paraugam, bet arī aktīvai demokrātijas un pilsonisko, politisko, ekonomisko un sociālo cilvēktiesību veicinātajai un jāizmanto sava starptautiskā ietekme, lai sekmētu to ievērošanu.

3.1.4.   EESK atzinīgi vērtē Komisijas un citu ES iestāžu apņemšanos rūpīgi pārskatīt likumdošanas procedūras un darba kārtību, jo īpaši saistībā ar ietekmes novērtēšanu un attiecīgajām struktūrām, lai šo iestāžu darba rezultāti atbilstu Hartā noteiktajiem principiem un tās konkrētajam saturam. Ja vēlamies nodrošināt pamattiesību efektīvu aizsardzību un veicināšanu, svarīgi ir īpašu uzmanību veltīt proaktīvai dalībvalstu rīcībai un tam, kā dalībvalstis ievēro pamattiesības. Jautājums par horizontālās sociālās klauzulas (LESD 9. pants) un sociālo pamattiesību ietekmes novērtējumu sīkāk ir analizēts citā EESK atzinumā (5).

3.2   Jauni draudi — krīze un trūkumi drošības sistēmā

3.2.1.   Komisijas stratēģijā nav paredzēti risinājumi, ja pamattiesību efektīvu īstenošanu kavē jauni un būtiski apdraudējumi. Tomēr tie ir jāņem vēra un stratēģijā ir jāparedz atbilstoši un visaptveroši risinājumi.

3.2.2.   Šajā sakarā EESK jau norādījusi: “Finanšu un saimnieciskās krīzes apstākļos ir svarīgi nostiprināt valstu, ekonomikas dalībnieku un pilsoņu savstarpējās saites, un attieksmē pret pilsoņiem jāapliecina cieņa un jāievēro viņu tiesības.” (6)“EESK pauž bažas arī par to, vai krīzes laikā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir budžeta līdzekļi un vai tās vēlēsies piešķirt pietiekami daudz līdzekļu, lai valstu un Eiropas līmenī nodrošinātu cilvēktiesību […] efektīvu aizsardzību.” (7)

3.2.3.   Nesen EESK izstrādāja atzinumu par ES terorisma apkarošanas politiku, proti, par jomu, kurā apdraudētas vairākas no pamattiesībām (cilvēka cieņa, spīdzināšanas aizliegums, datu aizsardzība, neizraidīšanas princips). Minētajā atzinumā Komiteja norāda uz praktiskajām grūtībām, ar kurām jāsakaras, ievērojot pamattiesības politisku koncepciju un pasākumu izstrādes gaitā. EESK pauž gandarījumu par to, ka noteikts — pamattiesību ievērošana šajā jutīgajā jomā ir horizontāla prioritāte. Tomēr nepietiek, ja vienīgi Komisija apņemas rūpēties par pamattiesību aizsardzību. Līdzīga apņemšanās jāpauž arī dalībvalstu valdībām, kam šīs tiesības jo īpaši jāievēro, īstenojot ES tiesību aktus. Lai pamattiesības aizsargātu, instrumenti ir ne tikai jāizveido un jāizstrādā, bet arī jālieto (8).

3.3   Jauna un būtiska dimensija — pamattiesību veicināšana ir juridiski saistošs pienākums

3.3.1.   Turpmāk Komisijai jādomā ne vien par to, kā, veicot savu darbu, labāk aizsargāt pamattiesības, bet arī par to, kā, izstrādājot jaunas, mērķtiecīgas iniciatīvas, veicināt pamattiesību ievērošanu.

3.3.2.   Hartas 51. pantā noteikts pienākums “veicināt pamattiesību piemērošanu”. Komiteja uzskata, ka šis elements ir ļoti svarīgs. Tā atzīmē, ka Komisija ir gan minējusi pamattiesību veicināšanu, tomēr nav uzsvērusi šī pienākuma stratēģisko nozīmi. Stratēģijā būtu jānosaka, ka pamattiesību veicināšana ir vismaz tik pat nozīmīgs stratēģiskais virziens kā pienākums ievērot pamattiesības.

3.4.   No pilsoniskajām un politiskajām tiesībām nav nodalāmas arī sociālās pamattiesības, tāpēc arī tām jāvelta īpaša stratēģiska uzmanība.

3.4.1.   Atgādinot, cik ļoti svarīga ir pamattiesību nedalāmība, kas minēta gan paziņojumā, gan arī vairākos atzinumos (9), EESK norāda, ka sociālo pamattiesību ievērošanā trūkst stratēģiskas pieejas.

3.4.2.   Komiteja uzskata, kas tas ir nepieļaujami, jo sociālās pamattiesības ir ārkārtīgi nozīmīgs aspekts (10), un to attīstībai Eiropas Savienībā ir gadiem ilga vēsture. Juridiski saistošas Hartas radīšana aizsākās jau ar “Kopienas Hartu par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām” (1989. gadā); šo procesu sekmējusi arī EESK (11). Juridiski saistošu Hartu izstrādāja, ievērojot arī Eiropas Sociālo hartu, kas ar Amsterdamas līgumu iekļauta ES primārajos tiesību aktos (12). Tas nozīmē, ka sociālajām pamattiesībām, īpaši to novatoriskajai formai, kas iekļauta Hartas sadaļā “Solidaritāte” (solidaritāte ieņem svarīgu vietu Eiropas Savienības kopīgo vērtību sistēmā), jāvelta īpaša stratēģiskā uzmanība.

3.4.3.   Komiteja jau ir uzsvērusi publisko dienestu īpašo lomu, nodrošinot efektīvu pamattiesību piemērošanu (13). EESK arī uzsver to “trešās paaudzes” tiesību un principu nozīmi, kurus Hartā iekļāva, īpaši domājot par vides un patērētāju tiesību aizsardzību. Minētās tiesības un principi konsekventi jāievēro un jāveicina, arī izstrādājot un īstenojot ārpolitiku un tirdzniecības politiku.

3.4.4.   EESK uzskata, ka tieši primārajos tiesību aktos ir jānodrošina sociālo pamattiesību un ekonomisko brīvību līdzvērtības princips. Komiteja atgādina, ka LESD preambulas 3. apsvērumā un, jo īpaši, 151. pantā izvirzīts mērķis uzlabot dzīves un darba apstākļus, “nolūkā tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus”. EESK aicina līgumos iekļaut “Protokolu par sociālo attīstību”, lai nodrošinātu līdzsvaru starp sociālajām pamattiesībām un ekonomiskajām brīvībām un tādējādi noteiktu, ka ne ekonomiskās brīvības, ne konkurences noteikumi nedrīkst būt prioritāri pār sociālajām pamattiesībām, un lai precīzi definētu, ko nozīmē Eiropas Savienības mērķis nodrošināt sociālo attīstību (14).

3.5.   Jānodrošina sieviešu un vīriešu līdztiesība, un īpaša uzmanība jāvelta visām neaizsargātajām grupām.

3.5.1.   Tā kā visi (sociālo) pamattiesību jautājumi ir jārisina individuāli, svarīgi ir izvērtēt un nodrošināt šo tiesību piemērošanu un veicināšanu, ievērojot nediskriminācijas un vienlīdzības principu. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumiem, kas jau atzīti gan kā ES mērķi, gan minēti Hartas 23. pantā. Jāpiebilst, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai jāpiemēro visās ES rīcības jomās.

3.5.2.   Aizsargājot pamattiesības, īpaša uzmanība jāvelta neaizsargātajām grupām. EESK norāda uz pavisam nesen izstrādātu atzinumu par šo jautājumu (15) un uzsver, ka jāaizsargā darba un sociālās tiesības, īpaši — tiesības streikot (16). Komiteja arī uzsver Eiropas Integrācijas foruma lielo nozīmi.

3.5.3.   EESK uzskata, ka cilvēktiesības, kas ir vispārējas un nedalāmas, jāaizsargā un tās jāgarantē visām personām, ne tikai Eiropas Savienības pilsoņiem. “Tiesību un tiesiskuma Eiropu” nevar attiecināt vienīgi uz ES dalībvalstu pilsoņiem, bet tai ir jāaptver visi ES teritorijā dzīvojošie. Pretējā gadījumā personu loks, kuras var baudīt ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas priekšrocības, būtu noteikts, neievērojot vērtības un pamatprincipus, kas bija Eiropas Savienības izveides pamatā, proti, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un solidaritātes principu (17). Eiropas Savienībai ir jārīkojas proaktīvi, lai nodrošinātu visu cilvēku pamattiesību aizsardzību neatkarīgi no viņu valstspiederības.

3.5.4.   Vēlreiz jāatzīmē, ka pamattiesības pēc būtības ir dinamiskas, un jāievieš jauni tiesību aizsardzības līdzekļi, kas atbilstu sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām. Komiteja vēlreiz norāda uz tās pausto viedokli, ka, piemēram, digitālajai sabiedrībai, uz kuru attiecas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) 8. pants un Hartas 7. un 8. pants, tomēr ir vajadzīga īpaša aizsardzība, ko varētu nodrošināt ar jauniem ES tiesību aktiem (18).

3.5.5.   Mazākumtautības, īpaši romi, arvien biežāk kļūst par valsts iestāžu un policijas īstenoto pasākumu mērķi. Kā norādīts 2010. gada ziņojumā, Komisijas reakcija uz vairāku dalībvalstu pasākumiem bija ātra, bet izrādījās neefektīva. Romu grupas tika izraidītas, lai gan Harta aizliedz kolektīvu izraidīšanu. Eiropas Savienībai jānodrošina, ka dalībvalstīs netiek īstenota šāda politika.

3.6.   Jāpalielina neleģislatīvo aktu stratēģiskā nozīme.

3.6.1.   Paziņojumā ir tikai dažas atsauces uz neleģislatīviem aktiem. Tā kā Eiropas Savienība, īpaši Komisija veic ļoti daudz dažādu politisku un finanšu pasākumu, šim nozīmīgajam aspektam ir vajadzīga stratēģiska pieeja, lai šajās jomās, arī tādā jutīgā jomā kā tirdzniecība arī trešajām valstīm, īstenotu Hartā minētās saistības. Stratēģijā uzmanība jāvelta arī iespējamai bezdarbībai vai pārkāpumiem.

3.7.   ES līmenī Hartas noteikumi attiecas uz visām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām to konkrētajā atbildības jomā.

3.7.1.   EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā vairākkārt minētas Eiropas Savienības iestādes. Tomēr šis aspekts nav ņemts vērā sistemātiski. Jānorāda uz Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 1. punktu, kas nosaka, ka Eiropas Savienības iestāžu sistēmas uzdevums ir “stiprināt tās vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot Eiropas Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politiku un darbību saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību”. Komisijai, kas uzrauga līgumu ievērošanu, jānodrošina konsekventa un efektīva pieeja. No otras puses, EESK uzskata, ka tās īpašais uzdevums saistībā ar pamattiesību aizsardzību ir sargāt ES vērtības.

3.7.2.   Viens no Komisijas uzdevumiem ir pārraudzīt un nodrošināt, ka pamattiesības ievēro un veicina visas tai padotās aģentūras un struktūras. Īpaši tas attiecas uz Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) utt. Par FRONTEX darbību EESK ir paudusi bažas nesen pieņemtajos atzinumos. Komiteja ar bažām norāda uz vairāku dalībvalstu valdību un FRONTEX praksi izraidīt personas, kam varētu būt nepieciešama starptautiska aizsardzība (19). Minētās darbības, kuru biežums un mērogs ir audzis, jāveic pilnīgi pārredzami un atbildīgi. Komiteja iesaka aģentūrai FRONTEX un Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojam sadarboties, lai efektīvi novērstu jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus. Izraidot cilvēkus uz valstīm vai teritorijām, kur viņu drošība ir apdraudēta, neapšaubāmi tiek pārkāpts neizraidīšanas princips. EESK arī ierosinājusi FRONTEX darbiniekiem iziet īpašu apmācību, lai nodrošinātu augstākus pamattiesību aizsardzības standartus (20).

3.7.3.   Visām iestādēm arvien vēl jāveic liels darbs, lai izstrādātu saskaņotu un efektīvu pamattiesību ievērošanas un veicināšanas stratēģiju, kā arī lai pārskatītu un uzlabotu jau pieņemtos dokumentus (21). Padomei, kas ir dalībvalstu forums, jāapzinās, ka tai ir īpaša nozīme pamattiesību veicināšanā un aizsardzībā.

3.8   Dalībvalstu līmenī

3.8.1.   Tā kā pamattiesību ievērošana ir priekšnoteikums, lai valsts varētu pievienoties Eiropas Savienībai, un viena no svarīgākajām saistībām, kas ES dalībvalstij ir jāuzņemas, dalībvalstīm ir būtiska nozīme pamattiesību efektīvā īstenošanā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu īstenot profilakses stratēģiju, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, īstenojot Eiropas Savienības tiesību aktus, ievēro Hartas principus. Visos valsts pārvaldes līmeņos un visās politikas un likumdošanas jomās būs jāveido pamattiesību kultūra, kurai jānodrošina šo tiesību respektēšana un veicināšana, turklāt jāizvērtē, kā transponēšanas process ietekmē pamattiesības. Taču, lai neradītu nepamatotas cerības, ir jāuzsver, ka dalībvalstīm (kaut arī tām tiesības ir jāaizsargā arī saskaņā ar nozīmīgiem starptautiskiem dokumentiem, kurus visas dalībvalstis vēl nav ratificējušas) ir pienākums aizsargāt un veicināt Hartā noteiktās tiesības un principus, tikai īstenojot ES tiesību aktus.

3.8.2.   EESK aktīvi rosina Komisiju, kurai jāuzrauga līgumu ievērošana, rīkoties efektīvi un, neraugoties uz politiskiem apsvērumiem, piemērot pārkāpuma procedūru. Vērtējot no pamattiesību aizsardzības viedokļa, pašlaik spēkā esošā kārtība ir pārāk gausa un pilnīgi neatbilstoša. Ievērojot šīs jomas svarīgumu un iespējamos apdraudējumus cilvēku dzīvībai, drošībai, labklājībai un cieņai, Eiropas Savienības jārīkojas ātri, savlaicīgi un izlēmīgi; tās iestādēm bez kavēšanās jāizmanto visas tām piešķirtās pilnvaras.

3.8.3.   Komiteja stingri iesaka Komisijai neuzskatīt, ka prioritāri ir tie līgumu pārkāpumu gadījumi, kas saistīti ar principu jautājumiem vai īpaši negatīvi ietekmē ES pilsoņus. Visām Hartā paredzētājām tiesībām, īpaši — sociālajām tiesībām, ir vienlīdz liela nozīme, un nevienai iestādei, arī Eiropas Komisijai, nav ne tiesību, ne pilnvaru noteikt, ka vienas tiesības ir svarīgākas nekā citas.

3.8.4.   EESK uzskata, ka nav pieņemama atsevišķu dalībvalstu atkāpšanās (opt-outs) no Hartas ievērošanas; šādi izņēmumi var nopietni ietekmēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzēto pilsoņu tiesību un darba ņēmēju tiesību aizsardzību vai īstenošanu Eiropas Savienībā. Gan Komisijai, gan arī citām ES iestādēm jāizpēta iespējas mudināt tās valstis, kuras arvien vēl atkāpjas no Hartas principu ievērošanas, turpmāk pilnībā pieņemt šī pamattiesību instrumenta noteikumus un katru gadu ziņot par pasākumiem, kas attiecīgajā dalībvalstī veikti, lai īstenotu Hartā paredzētās pamattiesības.

3.9.   Starptautisko saistību nozīme nav pietiekami novērtēta

3.9.1.   Paziņojumā minētas vairākas atsauces uz starptautiskām saistībām. Arī šis aspekts diemžēl nav pietiekami plaši aplūkots. Arī šajā gadījumā nepieciešama stratēģiska pieeja. To īpaši prasa ES hartas 53. pants, lai nodrošinātu minimālo aizsardzības līmeni saskaņā ar ANO paktiem, (pārskatīto) Eiropas Sociālo hartu un arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā tas norādīts 52. panta 3. punktā. Uz minimālo aizsardzības līmeni būtībā attiecas arī starptautisko iestāžu, īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas, judikatūra.

3.10   Papildu pasākumi

3.10.1.   EESK uzsver, cik svarīga nozīme ir efektīviem izpildes pasākumiem (22). Lai uzraudzītu Hartā un ar to saistītajos protokolos paredzēto tiesību īstenošanu, jāstiprina Eiropas Savienības Tiesas loma. Svarīgi ir vairāk informēt par šīs tiesas praksi, it sevišķi gadījumos, kas saistīti ar protokoliem.

3.10.2.   Lai nodrošinātu cilvēktiesību efektīvu aizsardzību, visās dalībvalstīs visaptveroši jāievēro visi tiesiskuma standarti un regulāri par to ir jāsniedz pārskats. Tas jo īpaši attiecas uz tiesu iestāžu pilnvarām lūgt augstāk stāvošu tiesas iestādi pārbaudīt, vai tiesību normas un valsts pārvaldes īstenotie pasākumi neliecina par pamattiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem. Jānodrošina arī iedzīvotāju tiesības vērsties kompetentajās valstu un Eiropas tiesu iestādēs ar prasību sodīt pamattiesību pārkāpumus.

3.10.3.   Attiecīgajām struktūrām ir jāpiešķir visi vajadzīgie līdzekļi. Pirmkārt, tas attiecas uz pašu EESK, Komisiju un citām ES iestādēm. Paziņojumā nav informācijas par īpašiem pasākumiem, lai uzlabotu iestāžu veiktspēju. Pasākumi, ar kuriem ES aizsargā pamattiesības un pilnveido likumdošanas un politiskās procedūras, vajadzīgs laiks un ievērojami resursi (piemēram, personāla apmācība). Paziņojums liecina, ka šobrīd nav konkrēta plāna pārejai uz šo posmu. EESK norāda, ka vismaz īstermiņā lielākā daļa šīs politikas mērķu ir nopietni padraudēti, ja nebūs skaidras un stingras apņemšanās uzlabot veiktspēju. Tas attiecas tiklab uz Komisiju (23), kā arī uz Pamattiesību aģentūru (24). Tālab ir jāuzlabo Pamattiesību aģentūras darbība un tā jāiesaista visos sinerģijas pasākumos. Jāparedz arī dalībvalstīs izveidoto cilvēktiesību komiteju, tiesībsargu un citu cilvēktiesību aizstāvju aktīva iesaistīšana.

3.11   Veicināšanas pasākumi

3.11.1.   Eiropas Savienībai jācenšas stiprināt tiesisko regulējumu sociālo pamattiesību jomā. Lai to veiktu, Eiropas Savienībai jāpievienojas gan pārskatītajai Eiropas Sociālajai hartai, gan tās protokoliem. Eiropas Savienībai ir jāiesaka dalībvalstīm ratificēt visus (sociālo) pamattiesību instrumentus (ieskaitot protokolus par grozījumiem, papildprotokolus un fakultatīvos protokolus). Ja Eiropas Savienība nevar ratificēt kādu no dokumentiem, jāapsver un izmanto visi līdzekļi, lai to saturu padarītu juridiski saistošu.

3.11.2.   Integrēta pieeja pamattiesību jomā nozīmē, ka katrai pārvaldes struktūrai būs ne vien jāizvērtē to regulāri veiktā (īpaši ar likumdošanu saistītā) darbība, bet arī katru gadu jāierosina vismaz viens vai divi konkrēti pamattiesību veicināšanas pasākumi. Turklāt ir jāpapildina “Pamattiesību saraksts”, īpašu uzmanību veltot pienākumam “veicināt pamattiesību ievērošanu”, visaptverošai dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un ilgtspējīgai attīstībai.

3.11.3.   Komisijai būtu jāuzsāk vairāk projektu. Projektiem būtu jāattiecas arī uz cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību. Turklāt būtu jāuzlabo gan iekšējā, gan ārējā sadarbība. EESK šajā sakarā norāda uz atzinumu, kurā tā “aicina Eiropas Savienības politikas jomās piešķirt lielāku nozīmi ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un izmantot pieejamos ģeogrāfiskos un tematiskos instrumentus, tajā skaitā kā papildu instrumentu izmantot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR)”, tā nodrošinot, ka sociālais dialogs ir viena no prioritātēm (25). Jautājumos par cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu Komisijai arī būtu jākonsultējas ar citām starptautiskām organizācijām.

3.11.4.   EESK pauž bažas par sabiedrības nepietiekamo izpratni par Hartu un pamattiesībām. Tāpēc ir jāvelta lielas pūles, lai palielinātu Hartas publisko atpazīstamību. Harta ir nozīmīgs dokuments, un tās saturam jābūt publiski pieejamam; Hartai jākļūst par atskaites punktu lielākajai daļai eiropiešu. EESK iesaka Komisijai pastiprināt centienus šī uzdevuma veikšanai. Saziņā ar sabiedrību galvenais nav ziņojumu izplatīšana, bet gan aktīvi pasākumi, kas nodrošinātu, ka Harta kļūs par atsauces dokumentu katram ES pilsonim.

3.11.5.   EESK atzinīgi vērtē visus, arī dalībvalstu, pasākumus, lai nodrošinātu īpašu apmācību visām ieinteresētajām grupām, īpaši juridiskajiem darbiniekiem, un labāku sabiedrības informēšanu, bet tas ir tikai viens nepieciešamās saziņas stratēģijas aspekts. Būtiski ir sazināties ar sabiedrību tiešā veidā. Par to var pārliecināties, analizējot SOLVIT tīkla pieredzi; tas ir piemērs, kas liecina, ka Komisija aktīvi meklē informāciju, tostarp vēršoties arī pie ieinteresētajām personām. Tāda pati pieeja vajadzīga arī attiecībā uz pamattiesību ievērošanu kopumā un īpaši, attiecībā uz sociālajām tiesībām.

3.12   Noturības pārbaude

3.12.1.   Pamattiesību efektivitāte ir jāapliecina praksē, īpaši jau saimnieciskās krīzes vai spēcīgas politiskās spriedzes apstākļos. EESK pauž nopietnas bažas par tādu politisku viedokļu izplatīšanos, kas var (un dažos gadījumos tas ir noticis) veicināt nopietnus pamattiesību pārkāpumus un kavēt pamattiesību veicināšanu un aizsargāšanu.

3.12.2.   Eiropas Savienības Tiesa jau ir skatījusi svarīgus ar pamattiesībām saistītus jautājumus, atzīstot par spēkā neesošiem sekundāros tiesību aktus, piemēram, par nediskrimināciju (26) un datu aizsardzību, (27) vai arī nepieļaujot tādus valsts tiesību aktus, kas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, paredz brīvības atņemšanas sodu (28).

3.12.3.   EESK arī pauž bažas par romu tautības cilvēku masveida izraidīšanu, attieksmi pret personām bez dokumentiem, kuras ieceļojuši no Ziemeļāfrikas, vārda brīvības ierobežojumiem, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos utt. Rūpīgi ir jāizvērtē visi tiesību akti, kas ļauj neievērot vai ierobežot (sociālās) pamattiesības (piemēram, tiesības uz maksimālā darba ilguma ierobežošanu).

3.12.4.   Finanšu un ekonomikas krīze izraisa nopietnu spriedzi sociālo pamattiesību jomā. Nevienā vienošanās dokumentā, atveseļošanas plānā vai citā ES un dalībvalstu pasākumā nedrīkst pārkāpt (sociālās) pamattiesības, piemēram, tiesības uz informāciju un konsultācijām, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, bet jānodrošina gan sociālo partneru, gan publisko un sociālo dienestu pilnīga autonomija un pamattiesību ievērošana un veicināšana.

3.13.   Nepieciešamība būtiski stiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību

3.13.1.   Stratēģijā vispārīgi norādīts, ka jāņem vērā ieinteresēto personu viedoklis. EESK atzinumos šis svarīgais pamattiesību aspekts uzsvērts jau vairakkārt (29). Jēdziens “ieinteresētās personas” ir pietiekami plašs, lai ietvertu tiešām visus interesentus. Tomēr Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ir ļoti svarīgi, ka skaidri atzīst tās kā padomdevējas iestādes nozīmi. Tas attiecas arī uz ES līmeņa sociālajiem partneriem (LESD 152. pants).

3.13.2.   Pamattiesību īstenošana vistiešāk skar tieši katru cilvēku atsevišķi un pilsonisko sabiedrību kopumā. Ieinteresētās personas ir uzskatāmi jāiesaista. Tāpēc tās regulāri, pilnā mēra un efektīvi jāiesaista šajā procesā.

3.13.3.   EESK it īpaši būtu jāiesaista un ar to regulāri un savlaicīgi jākonsultējas, jo īpaši par Komisijas gada ziņojumu. Komiteja sargā ES vērtības un arī pārstāv organizēto pilsonisko sabiedrību, tāpēc tā vislabāk var nodrošināt saikni ar pilsonisko sabiedrību.

3.13.4.   EESK katru gadu izstrādās atzinumu par to, kā īsteno Pamattiesību hartu (īpaši ņemot vērā sociālās pamattiesības), horizontālās sociālās klauzulas (LESD 8.,9.,10. pants), citus Lisabonas līguma noteikumus, kas attiecas uz sociālo politiku (īpaši LESD 145. līdz 166. un 168. pants), kā arī sekundārās tiesības un citus tiesiskus un politiskus pasākumus, analizējot arī mērķu un prasību ievērošanu un tās veicināšanu. Izstrādājot atzinumu, tā pārbaudīs un novērtēs, kā šie pasākumi sekmē pamattiesību un sociālās politikas attīstību Eiropas Savienībā. Atzinumā būs iekļauti arī ieteikumi, kā, īstenojot konkrētus pasākumus, var labāk sasniegt mērķus un ievērot prasības.

Pirms attiecīgā atzinuma izstrādes vienmēr rīkos uzklausīšanu, kurā viedokli varēs paust un ziņojumus sniegt ne tikai sociālie partneri un dažādu interešu pārstāvji, bet arī citas lielas organizācijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un darbojas sociālajā jomā. Ar šiem atzinumiem, kurus pieņems katru gadu, EESK iepazīstinās ES iestāžu, īpaši Eiropadomes, Padomes, Eiropas Parlamenta, Komisijas, Eiropas Tiesas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjus.

Tiks arī rīkotas konferences par hartas īstenošanas efektīvu uzraudzību. Tās arī ļaus stiprināt sadarbību ar Pamattiesību aģentūru.

3.13.5.   Gada ziņojums ir lietderīgs instruments, lai novērtētu politikā sasniegto. Tam ir jābūt viegli pieejamam. EESK rosina Komisiju un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru izmantot iespēju un gada ziņojuma izstrādāšanā iesaistīt pilsonisko sabiedrību un aicina šīs iestādes būt atvērtām neatkarīgiem vērtējumiem par pamattiesību ievērošanu Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām. Komiteja kā organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāve ir gatava veicināt šo procesu un piedalīties gada ziņojuma izstrādē. Gada ziņojumā ir jāņem vērā gadījumi, par kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iesniegtas petīcijas un nenotiek tiesvedība. Šai sakarā jāpiebilst, ka ziņojumā jāatspoguļo no dažādām cilvēktiesību organizācijām saņemtā informācija, kurai jābūt ziņojuma pamatā.

3.13.6.   Lai gan EESK atzīst gada ziņojuma nozīmi, tā tomēr uzskata, ka pirmais gada ziņojums nesniedz vienotu pārskatu par visām Hartā noteiktajām pamattiesībām. Ziņojumā sadaļā “Svarīgākās norises 2010. gadā” uzsvērti vairāki būtiski aspekti, bet nav skaidri to atlases kritēriji. Izmantojot šādu selektīvu pieeju, nav viegli apzināt nepilnības stratēģijas īstenošanā un varētu — tas rada īpašu satraukumu — rasties iespaids, ka dažām pamattiesībām noteikta lielāka prioritāte nekā citām.

---

(1)  EESK atzinums par tematu “Transatlantiskās attiecības un Eiropas sociālā modeļa popularizēšana starptautiskā līmenī”, OV C 51, 17.02.2011., 20. lpp.

(2)  COM(2011) 160 galīgā redakcija, 30.03.2011.

(3)  EESK atzinums par tematu “Pamattiesību ievērošana Eiropas imigrācijas politikā un ar to saistītajos tiesību aktos”, OV C 128, 18.05.2010., 29. lpp., 4.2.3. punkts.

(4)  EESK atzinums par tematu “Ceļā uz ES pamattiesību hartas izstrādāšanu”, OV C 367, 20.12.2000., 26. lpp., 3.1.3. punkts.

(5)  EESK atzinums par tematu “ES kohēzijas un koordinēšanas stiprināšana sociālajā jomā” (vēl nav publicēts OV).

(6)  EESK atzinums par tematu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs”, OV C 128, 18.05.2010., 80. lpp., 4.2.4.2. punkts.

(7)  EESK atzinums par tematu “Pamattiesību ievērošana Eiropas imigrācijas politikā un ar to saistītajos tiesību aktos”, OV C 128, 18.05.2010., 29. lpp., 4.3.4. punkts

(8)  EESK atzinums par tematu “ES Pretterorisma politika” (OV C 218, 23.07.2011.), SOC/388, 4.5.1.–4.5.2. punkts.

(9)  EESK atzinums par tematu “Ceļā uz ES pamattiesību hartas izstrādāšanu”, OV C 367, 20.12.2000., 26. lpp., 3.1.1. punkts. EESK atzinums par tematu “Pamattiesību aģentūra”, OV C 88, 11.04.2006., 37. lpp., 2.1. punkts. EESK atzinums par tematu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs”, OV C 128, 18.05.2010., 80. lpp., 3.5. punkts.

(10)  EESK atzinums par tematu “Ceļā uz ES pamattiesību hartas izstrādāšanu”, OV C 367, 20.12.2000., 26. lpp., 3.1.3. punkts.

(11)  EESK atzinums par tematu “Kopienas sociālo tiesību pamatsistēma”, OV C 126, 23.05.1989., 4. lpp.

(12)  Līguma par Eiropas Savienību 5. apsvērums un LESD 151. panta 1. punkts.

(13)  EESK atzinums par tematu “Pamattiesību ievērošana Eiropas imigrācijas politikā un ar to saistītajos tiesību aktos”, OV C 128, 18.05.2010., 29. lpp., 4.3.4. punkts.

(14)  EESK atzinums “Sociālā programma”, OV C 182, 04.08.2009., 65. lpp., un “atzinums Iekšējā tirgus sociālā dimensija”OV C 44, 11.02.2011., 90. lpp.

(15)  EESK atzinums par tematu “Pamattiesību ievērošana Eiropas imigrācijas politikā un ar to saistītajos tiesību aktos”, OV C 128, 18.05.2010., 29. lpp.

(16)  EESK atzinums par tematu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs”, OV C 128, 18.05.2010., 80. lpp., 4.1.9. punkts.

(17)  EESK atzinums par tematu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs”, OV C 128, 18.05.2010., 80. lpp., 3.5. punkts.

(18)  EESK atzinums par tematu “Digitālās kompetences, digitālo prasmju un e-iekļaušanas stiprināšana”OV C 318, 29.10.2011., 9. lpp., 7. punkts.

(19)  EESK atzinums par tematu “Eiropas kopējās patvēruma sistēmas pievienotā vērtība”, OV C 44, 11.02.2011., 17. lpp., 4.19. punkts.

(20)  EESK atzinums par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, OV C 18, 19.01.2011., 85. lpp., 4.2.1.9. punkts.

(21)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcija. Padomes 2011. gada 24. un 25. februāra secinājumi.

(22)  EESK atzinums par tematu “Ceļā uz ES pamattiesību hartas izstrādāšanu”, OV C 367, 20.12.2000., 26. lpp., 3.1.4. un 3.3.3. punkts.

(23)  EESK atzinums par tematu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs”, OV C 128, 18.05.2010., 80. lpp., 1.4. punkts. EESK atzinums par tematu “Pamattiesību ievērošana Eiropas imigrācijas politikā”, OV C 128, 18.05.2010., 29. lpp., 2.15. punkts.

(24)  EESK atzinums par tematu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs”, OV C 128, 18.05.2010., 80. lpp., 3.7. punkts. EESK atzinums par Pamattiesību aģentūru, OV C 88, 11.04.2006., 37. lpp.

(25)  EESK atzinums par tematu “Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)” (pašiniciatīvas atzinums), 1.1. un 1.2. punkts.

(26)  Tiesas (virspalāta) 2011. gada 1. marta spriedums, Lieta C-236/09 — Association belge des Consommateurs Test-Achats ASBL (dzimuma kritērija kā faktora ievērošana, novērtējot apdrošināšanas risku).

(27)  Tiesas (virspalāta) 2011. gada 1. marta spriedums, Lietas C-92/09 un C-93/09 — Volker und Markus Schecke (fizisku personu aizsardzība personas datu apstrādē — informācijas par Eiropas lauksaimniecības fondu līdzekļu saņēmējiem publicēšana).

(28)  Tiesas (virspalāta) 2011. gada 28. aprīļa spriedums, Lieta C-61/11 — PPU - El Dridi (valsts tiesību akts, “saskaņā ar kuru trešās valsts valstspiederīgajam, kurš nelikumīgi uzturas attiecīgajā dalībvalstī, piemēro brīvības atņemšanas sodu tikai tādēļ vien, ka tas, pārkāpjot rīkojumu par šīs valsts atstāšanu noteiktajā termiņā, bez pamatota iemesla joprojām turpina uzturēties tajā”).

(29)  EESK atzinums par tematu “Ceļā uz ES pamattiesību hartas izstrādāšanu”, OV C 367, 20.12.2000., 26. lpp., 3.4. punkts. EESK atzinums par tematu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs”, OV C 128, 18.05.2010., 80. lpp., 4.3. punkts.

---