11.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/153

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un cer, ka lēmējiestādes pieņems saskaņotus operatīvus lēmumus, finansējumu un politikas risinājumus, pamatojoties uz paziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem un norādījumiem.

1.2.

EESK vienmēr ir atbalstījusi Komisijas priekšlikumus kosmosa politikas jomā; tā ir viena no prioritārām tehnoloģiju jomām, kas pastiprināti jāattīsta. Kosmosa ilgtspējīga un atbildīga izmantošana civilām vajadzībām un miermīlīgiem mērķiem ir lielisks attīstības instruments.

1.3.

Kosmosa pētniecība kopumā un īpaši GMES ir pilntiesīga “jaunās zaļās ekonomikas” sastāvdaļa. Jaunā modeļa pamatā ir lietojuma pilnveidošana lauksaimniecībā, klimata pārmaiņu pārvaldībā, precīzu meteoroloģisko prognožu nodrošināšanā un teritorijas apsaimniekošanā, un ilgtspējīga attīstība noteikta par tehnoloģiskās pētniecības un jauninājumu prioritāti.

1.4.

EESK piekrīt Komisijas bažām par norādījumu trūkumu attiecībā uz programmas darbības laiku. EESK uzskata, ka programmai jādarbojas vismaz līdz 2030. gadam un ka galvenās funkcijas jāturpina veikt arī turpmākajos gados.

1.5.

EESK uzskata, ka finanšu resursi nav pietiekami, jo nav ņemtas vērā Sentinel satelītu tehnoloģiju sastāvdaļu cenu izmaiņas, un nepietiekama summa paredzēta pētniecībai un izstrādei, it īpaši datu apkopošanai tādās jomās kā cīņa ar klimata pārmaiņām un drošība. Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam papildus ir vajadzīgi aptuveni 700-800 miljoni euro, lai segtu minētās vajadzības. Ievērojami pieaugušas ir starta iekārtu un elektroiekārtu izmaksas.

1.6.

Izmantojot vērienīgas programmas, ir jādod jauns impulss “kosmosa sapnim”, kas kādreiz bija aizrāvis veselas paaudzes. Jaunatne no jauna jāpiesaista kosmosa studijām, jāpiedāvā stabili nodarbinātības projekti, uzsverot tādu projektu augsto sociālo vērtību kā, piemēram, GMES, kas var mazināt klimata pārmaiņu negatīvās sekas un būt noderīgi cilvēkam, palīdzot paredzēt dabas katastrofas, piemēram, plūdus vai ilgstošu sausumu. Savukārt, uzraugot kaitīgās emisijas atmosfērā, varēs pārbaudīt CO2 samazināšanas pasākumu efektivitāti vai arī, saskaņojot ar Frontex darbībām, pienācīgi rīkoties, ja tiek pārkāpti likumi attiecībā uz cilvēku tirdzniecību.

1.7.

GMES var dot būtisku ieguldījumu atkritumu apsaimniekošanas politikā, ļaujot atklāt nelegālās izgāztuves un toksisku vielu noplūdi. Kosmosa programmā GMES jāietver arī kosmosa atkritumu jautājums, tas ir, ekspluatāciju beigušo staciju un neraidošo satelītu nomaiņa. Sadarbojoties ar Vācijas sistēmu TIRA, Eiropas Kosmosa aģentūras programma par uzraudzību kosmosā var palīdzēt daudzo kosmosa atkritumu apsaimniekošanā. Kopš 1957. gada ir palaisti vairāk nekā 5 000 satelītu, un pašlaik aptuveni ik pārdienas tiek palaists viens satelīts.

1.8.

EESK uzskata, ka, darbojoties pietiekami ilgu laiku, programma var kļūt arī par stimulu valsts un privātajiem uzņēmumiem tieši iesaistīties šai nozarē un plānot investīcijas tādu tehnoloģiju izstrādē, ar kurām ražot uztveršanas sistēmas, kas ir efektīvākas gan izmaksu, gan pakalpojuma kvalitātes ziņā. Lai programma darbotos veiksmīgi, būtiska būs spēja piesaistīt privātos ieguldījumus un izveidot pakalpojumu tirgu.

1.9.

Tās dalībvalstis, kuras nepiedalās programmā un kurās kosmosa joma joprojām nav attīstīta, iniciatīvu uzsākšanai vajadzīgās garantijas varētu gūt pārliecībā par Kopienas programmu nepārtrauktību. Tāpēc EESK pozitīvi vērtē 2010. gada februāra lēmumu izveidot “GMES partneru padomi”, kurā aktīvi piedalītos visas 27 dalībvalstis un kura kosmosa politikā radītu jaunu līdzsvaru starp zināšanām un politisku apņemšanos. Šai struktūrai jābūt pieejamai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

1.10.

Turklāt ilgtermiņa programma būtu arī pamats ES ietekmes un politiskās nozīmes pieaugumam salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, kas šobrīd darbojas kosmosa nozarē, un var būt pozitīvs faktors sarunās par finansiālo ieguldījumu, ko varētu nodrošināt piekļuve programmām un to misiju rezultātiem, kas nav ES kontroles jomā.

1.11.

GMES var dot milzīgu ieguldījumu vairākās nozīmīgās nozarēs, piemēram, okeanogrāfijā, gaisa kvalitātes kontrolē, precīzu zemes izmantošanas karšu izveidošanā vai dabas katastrofu skarto zonu karšu ātrā izveidošanā, tādējādi sniedzot neaizvietojamu atbalstu civilajai aizsardzībai.

1.12.

EESK uzskata, ka pašreizējā smagās ekonomiskās krīzes situācijā nepieciešamība piesaistīt apjomīgus līdzekļus nevar būt šķērslis ieguldījumiem; gluži otrādi — informējot sabiedrību par programmas iespējām un iegūstot sabiedriskās domas atbalstu, kā arī, mobilizējot visus pieejamos līdzekļus, ar programmas GMES palīdzību var ātrāk pārvarēt krīzi un radīt lielisku iespēju zinātnes un ražošanas potenciāla apvienošanai, tādējādi netieši palīdzot Eiropas Savienībai atgūt vadošo pozīciju nozarē.

2.1.

ES lēmums izveidot Eiropā integrētu Zemes novērošanas sistēmu, kura sniegtu informāciju un pakalpojumus vides un drošības jomā un kura zināma kā “Globālā vides un drošības novērošana” (GMES), ir stratēģiska izvēle, kas ļauj Eiropas Savienībai saglabāt un nostiprināt vadību civilās kosmiskās aviācijas jomā.

2.2.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2001. gada rīcības plāna pamatnostādnēm GMES iniciatīvas mērķis ir izmantot mūsdienu tehniskās un operatīvās iespējas, ko sniedz Zemes novērošanas sistēmas un satelīti, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības vides un drošības jomā. Programmas uzdevums ir laikus nodrošināt piekļuvi ar vidi saistītai informācijai pasaules, reģionālā un vietējā mērogā, neapdraudot rīcības patstāvību tādās politikas jomās kā ilgtspējīga attīstība, pasaules klimata pārmaiņas, kopējā aizsardzības un drošības politika, Eiropas pētniecības telpa un Eiropas kosmosa stratēģija.

2.3.

Sistēmas pamatā ir satelītu un in situ novērošanas tīklu piegādāto Zemes novērošanas datu analīze. Pēc datu izpētes un koordinēšanas tos dara pieejamus galalietotājiem — valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un aģentūrām, vides un civilās aizsardzības organizācijām utt. GMES ir iniciatīva, ko kopīgi atbalsta un īsteno Eiropas Savienība (ES) un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA). EKA gādā par šās iniciatīvas kosmosa komponentes attīstību, bet ES apkopo vajadzības un sniedz vispārīgu atbalstu.

2.4.

GMES programmu veido trīs daļas: kosmosa komponente, in situ komponente un pakalpojumu komponente, kam Komisija ir izstrādājusi regulas priekšlikumu, par kuru EESK jau ir izteikusi savu viedokli atzinumā (1).

2.5.

Visdārgākā ir kosmosa komponente, kurā ir noteikta piedāvājamo pakalpojumu kvalitāte un kvantitāte. Komponentē ir sešas Zemes novērošanas misiju sērijas Sentinel (no tām piecas tiek finansētas), ko paredzēts sākt 2012. gadā. EKA kontrolē, koordinē un īsteno visu, kas saistīts ar kosmosa segmentu — gan līgumus ar nozares pārstāvjiem par satelītu un nepieciešamās infrastruktūras izstrādi, gan šajā posmā sākto eksperimentālo projektu pārvaldību un to turpmākas piemērojamības novērtēšanu.

3.1.

Komisija savā paziņojumā norāda uz līdzšinējiem panākumiem, kas gūti saistībā ar pakalpojumu un in situ komponenti, izmantojot esošās kosmosa infrastruktūras, it īpaši Eumetsat, EKA un valstu misijās.

3.2.

Sistēmas uzbūves pamatu, it īpaši finanšu vajadzības un saistītās budžeta politikas jomas, izstrādāja 2008. gadā. Lai projektu īstenotu, nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā jāparedz attiecīgi līdzekļi. EKA prognozē, ka no 2014. līdz 2020. gadam izdevumi sasniegs aptuveni 4,23 miljardus euro  (2).

3.3.

Dokumentā analizēti daži nozīmīgākie Eiropas kosmosa politikas aspekti, kuros programmai GMES kopā ar Eiropas GNSS programmām (EGNOS un Galileo) ir galvenā nozīme.

3.4.

Komisija norāda, ka prioritāte ir finansējumam, kas paredzēts Sentinel 1, 2 un 3 īstenošanai un pilnveidošanai, uzsver vajadzību nodrošināt datu nepārtrauktību un pieejamību un, visbeidzot, norāda, ka jākliedē dalībvalstu bažas par projekta ilgumu, kas pašlaik paredzēts līdz 2020. gadam.

3.5.

Komisija uzskata, ka, lai izveidotu pilnīgas un garantētas piekļuves politiku, jāizstrādā regula par datu piederību. Aplūkota arī infrastruktūras piederība un pārvaldība.

3.6.

Būtiska dokumenta daļa attiecas uz iepirkuma politiku, ar kuru jānodrošina gan rentabilitāte, gan pastāvīga piekļuve datiem.

3.7.

Starptautiskā sadarbība ir visas GMES programmas pamats. GMES ir Kopienas devums Zemes novērošanas sistēmu globālajā tīklā GEOSS. Komisija turpinās pilnveidot apmaiņu un partnerību ar Zemes novērošanas satelītu komiteju (CEOS), kuras darbs saistīts ar klimata pārmaiņu ietekmes uzraudzību.

3.8.

Secinājumos Komisija sniedz dokumenta kopsavilkumu, apņemas cieši uzraudzīt programmas īstenošanu un pastāvīgi pilnveidot programmu atbilstīgi lietotāju vajadzībām.

4.1.

Uzskatot kosmosa politiku par vienu no prioritārām tehnoloģiju jomām, kas pastiprināti jāattīsta, Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un cer, ka lēmējiestādes pieņems operatīvus lēmumus, finansējumu un politikas risinājumus, pamatojoties uz paziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem un norādījumiem.

4.2.

Komiteja sniedz pozitīvu vērtējumu, tomēr piekrīt Komisijas bažām par dalībvalstu neskaidro nostāju attiecībā uz GMES programmas darbības laiku un uzskata, ka programmas ilgums skaidri jānosaka vismaz līdz 2030. gadam un ka noteikti būs jāparedz iespēja veikt galvenās funkcijas arī pēc 2030. gada.

4.3.

Arī uzņēmumiem vajadzīga iespēja plānot investīcijas pietiekami ilgā periodā un pilnveidot tādas tehnoloģijas, kas ļauj radīt gan izmaksu, gan pakalpojumu kvalitātes ziņā arvien efektīvākas uztveršanas sistēmas.

4.4.

Komiteja uzskata, ka summa, kas noteikta, pamatojoties uz EKA ilgtermiņa analīžu prognozēm — 4 miljardi euro —, nav pietiekama. Ar aptuveni 600 miljoniem euro gadā nepietiek, ņemot vērā konstelācijas satelītu Sentinel tehnoloģiju cenas izmaiņas. Arī pētniecībai un izstrādei paredzētā daļa šķiet nepietiekama, it īpaši saistībā ar vērienīgajām prasībām datu apkopošanai klimata pārmaiņu jomā un drošības prasībām.

4.5.

Komiteja pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumus, bet vienlaikus aicina pieņemt drosmīgākus lēmumus par vajadzīgajiem finanšu resursiem — laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam piešķirt vēl vismaz 700–800 miljonus euro, kas būs vajadzīgi arī saistībā ar projekta pašreizējā darbības laika pagarināšanu vismaz līdz 2030. gadam, kosmosa tirgus atvēršanu visu dalībvalstu MVU, skaidru un atvērtu noteikumu izstrādi attiecībā uz datu piekļuves politiku, ciešākas koordinācijas nodrošināšanu starp visiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem un, visbeidzot, projekta starptautiskās dimensijas stiprināšanu.

4.6.

Arī Komisija uzsver nepieciešamību piesaistīt lielākas investīcijas drošības jomā un vienā no saviem pēdējiem paziņojumiem (3) norāda, ka saistībā ar 7. pamatprogrammu (kosmosa jomā) ir publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus GMES pirmsoperatīvā līmeņa pakalpojumu izstrādei jūrniecības pārraudzības veikšanai. Ir vajadzīga integrēta pieeja, kas, izmantojot visus pieejamos instrumentus, nodrošinātu vides aizsardzību, kontrabandas apkarošanu jūras un krasta zonā, kā arī to cilvēku glābšanu, kuri uztic savu dzīvību cietsirdīgām noziedzīgām organizācijām.

4.7.

Vajadzīgi papildu līdzekļi, lai ieviestu pastāvīgas mācību programmas nozares uzņēmumiem, kā arī, lai atbalstītu projektus, kas mudinātu jauniešus pievērsties kosmosa un tā pielietojuma iespēju studijām. Tā kā pēdējos gados sabiedrības interese par šo tēmu vairs nav tik liela, ir mazinājusies arī interese par kosmiskās aviācijas inženieriju un ievērojami krities šajā jomā studējošo un diplomēto personu skaits. Vērojams arī tehniķu trūkums, tāpēc jāizstrādā īpaša politika, lai pievērstu interesentus šai studiju jomai. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šajā jomā samazinājies studentu skaits, ir nedrošas un nepastāvīgas darba perspektīvas.

4.8.

Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu tieši pārņemt sistēmas īpašumtiesības un attiecīgi atbildību par pārvaldību. Izvēle par labu brīvai, pastāvīgai un neierobežotai piekļuvei šķiet piemērota un pārdomāta, ja vien tiek pieņemta konkrēta regula, kurā sniegtas drošības garantijas. Piekļuves garantēšana var būt tas apstāklis, kas veicina privāto investoru interesi par pakalpojumu sniegšanu. Ar GMES sistēmu saistīta tirgus izveidošana ir ne vien ekonomikas iespēja un sabiedrisks pakalpojums, bet ļauj savstarpēji sadalīt atsevišķus uz zemes sniegto pakalpojumu pārvaldīšanas izdevumus.

4.9.

Datu pareiza pārvaldība lielā mērā ir atkarīga no sistēmas arhitektūras izvēles. Komerciālajai izmantošanai vienmēr jābūt saistītai ar līdzdalību izmaksu segšanā pēc tam, kad zināmu laiku notikusi pielāgošanās tirgum, kā to apliecina daži interneta pakalpojumi, kuri līdz šim bija bez maksas, bet kuriem pakāpeniski sāk piemērot lietotāju dalības maksu. Datiem, kas vajadzīgi pārvaldes iestādēm, jābūt pieejamiem bez maksas, un atkarībā no konfidencialitātes un drošības prasībām izmantojamas dažādas platformas.

Nesen ir ieviestas apritē nozīmīgas kosmosa kontroles sistēmas. Ar programmas My Ocean altimetrisko satelītu palīdzību 2009. gadā tika atklāta El Niño fenomena atkārtošanās; programma MACC (Atmosfēras sastāva un klimata uzraudzība), kura ir viens no GMES pakalpojumiem, nodrošināja informāciju, kas vajadzīga, lai simulētu Islandes vulkāna pelnu mākoņa iespējamo izplatīšanos; cita GMES programmas pakalpojuma — SAFER (Pakalpojumi un lietojumi ārkārtas pasākumiem) — mērķis ir izveidot detalizētas kartes sešu stundu laikā pēc katastrofas (zemestrīces, plūdu, nogruvumu) sākuma, kas var būt ļoti noderīgas civilās aizsardzības pasākumos; G-Mosaic (Eksperimentālie drošības pakalpojumi) veiks teritorijas uzraudzību no drošības aspekta, piemēram, kodolspēkstaciju, nelegālās imigrācijas plūsmu, robežu uzraudzību vai karadarbības radīto postījumu un vajadzību analīzi.

4.10.

Īpaša uzmanība jāpievērš iepirkuma politikai. Valsts un īpaši Kopienas iepirkumiem vienmēr jāpiemēro Mazās uzņēmējdarbības akta principi. Vajadzīga stingra MVU atbalsta politika, sevišķi valstīs, kurās vēl nav izveidota spēcīga ražošanas sistēma un kurām arī jāgūst labums no lielajiem ieguldījumiem, kas paredzēti nozarē. Saistībā ar GMES kosmosa komponenti vajadzīgi ne tikai lieli specializēti uzņēmumi, kas nodarbojas ar aerokosmisko elektroniku, bet arī mazi uzņēmumi, kas var piedāvāt jaunus risinājumus. Tā kā projektam ir Eiropas nozīme, Komisijai jāatbalsta starptautisku uzņēmumu konsorciju izveide.

4.11.

Komiteja aicina veidot ciešāku sadarbību starp dažādajiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem — Komisiju, dalībvalstīm, EKA un Eumetstat — un atbalsta Komisijas priekšlikumu sadalīt atbildību starp šīm iestādēm, kā paredzēts paziņojumā.

4.12.

Komiteja uzskata, ka EKA rīcībā ir visa vajadzīgā kompetence, lai tā kļūtu par galveno kosmosa infrastruktūras pārvaldītāju, sadarbojoties ar valstu aģentūrām attiecībā uz konstelācijas satelītu ekspluatāciju, pilnveidošanu un nomaiņu. Lai varētu īstenot šo dabisko izvēli, EESK stingri iesaka izmantot visas pieejamās tiesiskās iniciatīvas.

4.13.

Komiteja uzskata, ka arī turpmāk jācenšas stiprināt starptautisko sadarbību. Cīņa ar klimata pārmaiņām nenovēršami notiek planētas mērogā, un, lai laikus noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmi un attiecīgās klimata pārmaiņas, datu apmaiņai būs būtiska nozīme. Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā šo aspektu, un Komiteja aicina iesaistīt arī citus tuvējo zonu partnerus un pēc iespējas iekļaut tos gan Eiropas stratēģijā teritoriālajai un jūru aizsardzībai, gan drošības nodrošināšanā. Piemēram, Vidusjūras savienība varētu būt lieliska platforma šādai sadarbībai saistībā ar pašreizējām prioritārajām programmām tādās jomās kā civilā aizsardzība, Vidusjūras atveseļošana un cīņa ar klimata pārmaiņām. Būtisku labumu var dot arī iespēja apzināt svarīgāko citos reģionos, piemēram, pašreizējos pasākumus Baltijas jūras reģionā un Donavas upes baseinā.

4.14.

EESK atbalsta nodomu izveidot “GMES partneru padomi”, kurā būtu 27 aktīvie locekļi un kurā tiktu iesaistītas arī EKA dalībvalstis Šveice un Norvēģija. Šīs Komisijas vadītās struktūras uzdevums ir nostiprināt sadarbību starp visu dalībvalstu struktūrām, palīdzēt Komisijai uzraudzīt saskaņotību programmas īstenošanā, izstrādāt stratēģisku ieviešanas plānu, kā arī apmainīties ar pieredzi un labu praksi GMES un Zemes novērošanas jomā. Šī pārstāvju padome varētu palīdzēt pārvarēt atšķirības starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, kas pašreiz ir vērojamas attiecībā uz zināšanām un darbību kosmosa jomā. Lai laikus analizētu sistēmas perspektīvas un sadarbotos ar Padomi, lietderīga būtu arī privātu lietotāju foruma izveide.

4.15.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš īstermiņa programmu plānošanai, sevišķi Sentinel satelītu A sērijas ekspluatācijai, B sērijas palaišanai, kā arī svarīgāko C sērijas sastāvdaļu iegādei.

4.16.

Gan Spānijas prezidentūra, kura atbalsta GMES pakalpojumu regulu, gan Beļģijas prezidentūra piekrīt, ka Eiropas kosmosa politikā ir vajadzīgs jauns impulss. Arī Parlaments to vērtē ļoti atzinīgi un ir gatavs atbalstīt. Tātad ir visi priekšnoteikumi, lai noteiktu tos jautājumu aspektus, kas vēl jānoskaidro: apzināt un piešķirt projektam vajadzīgos resursus, izkliedēt šaubas attiecībā uz GMES darbības laiku, tādējādi ļaujot turpināt Sentinel konstelāciju izstrādi saskaņā ar programmu, pastiprināt starptautisko sadarbību un vairāk ieguldīt pētniecībā un izstrādē.