30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 265/60

A.

tā kā visu iestāžu provizoriskajā budžeta projektā (PBP) ir atstāta rezerve EUR 236 597 323 apmērā no finanšu shēmā noteiktās maksimālās summas 2010. finanšu gadam;

B.

tā kā pēc Padomes 2009. gada 13. jūlijā pieņemtā lēmuma budžeta projektā (BP) ir rezerve EUR 276 153 415 apmērā no finanšu shēmā noteiktās maksimālās summas;

C.

tā kā izmēģinājuma kārtība, ko vienojās piemērot 2009. gada budžeta procedūrā un kas paredz ciešāku sadarbību starp Prezidiju un Budžeta komiteju un savlaicīgu savstarpējo sadarbību visos jautājumos, kuri būtiski ietekmē budžetu, tiek turpināta arī 2010. gada budžeta procedūrā;

D.

tā kā 2009. gada 15. septembrī, t. i., pirms balsošanas Budžeta komitejā un plenārsēdē, tika rīkota Prezidija un Budžeta komitejas saskaņošanas sanāksme,

1.

atgādina, ka katrai ES iestādei savs budžets ir jāveido, ņemot vērā aktuālo ekonomikas un finanšu stāvokli Eiropā, un ka budžetā ir obligāti jāatspoguļo centieni sasniegt politiskos mērķus, iespējami efektīvāk izmantojot resursus;

2.

vēlreiz atgādina, ka ir pārliecināts — budžeta līdzekļu pieprasījumiem ir jābūt pilnībā pamatotiem izmaksu ziņā un jāatspoguļo tikai tas, kas ir reāli vajadzīgs, lai izpildītu katrai iestādei uzticētos uzdevumus, vienlaikus darot visu iespējamo ietaupījumu noteikšanai, šajā nolūkā cita starpā labāk organizējot darbu, veicot esošo resursu pārdali prioritāšu īstenošanai un birokrātijas mazināšanai, tā cenšoties iespējami labāk izmantot ierobežotos finanšu resursus;

3.

atzinīgi vērtē konstruktīvo un uz sadarbību balstīto pieeju, ko visas iestādes īsteno attiecībās ar budžeta lēmējinstitūciju, un ir gandarīts, ka iestādes ir nevilcinoties un precīzi atbildējušas uz uzdotajiem jautājumiem;

4.

uzsver — priekšlikumos nav iekļauti izdevumi, kas konkrēti saistīti ar iespēju, ka stāsies spēkā Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu; atgādina — ja minētais līgums stāsies spēkā, vajadzības gadījumā, iespējams, nāksies izmantot kādu no esošajiem budžeta instrumentiem, piemēram, grozījumu vēstuli vai budžeta grozījumu; taču uzskata, ka šādā gadījumā un iespējami vērienīgāk ir pilnībā jāizvērtē esošo resursu reorganizēšanas iespējas, pirms tiek pieprasīti jebkādi papildu resursi; turpmākas piesardzības nolūkā vēlreiz atgādina, ka attiecīgajā izdevumu kategorijā ir jāsaglabā noturīgs budžets un tajā ir vajadzīga apjomīga rezerve;

5.

atgādina, ka joprojām ir iespējas labāk un efektīvāk izmantot budžeta līdzekļus vairākās jomās, un vēlas vēlreiz akcentēt tieši iestāžu sadarbības jomu; piekrīt Revīzijas palātai, ka ciešāka sadarbība valodu dienestu jomā varētu nodrošināt zināmus ietaupījumus; tāpēc ir noteicis šo par vienu no prioritātēm 2010. gadam un aicina iestādes vēl vairāk uzlabot šos aspektus, cita starpā no jauna rīkojot pārrunas par pašreiz spēkā esošo kārtību iekšējo tulkošanas resursu kopīgai izmantošanai;

6.

tādēļ nolemj ierosināt visaptverošu rezervi 5 % apmērā tulkošanas ārpakalpojumiem un uzsver, ka šis grozījums attiecas uz visām iestādēm, kurām ir savi iekšējie tulkošanas dienesti; pieprasītie uzlabojumi ir tostarp jaunu pārrunu rīkošana par pašreiz spēkā esošo kārtību iekšējo tulkošanas resursu kopīgai izmantošanai, lai nodrošinātu efektīvus ar tulkošanu saistītos ieguvumus un ietaupījumus, arī saskaņā ar Revīzijas palātas attiecīgo īpašo ziņojumu; atzīmē, ka līdz ar to šajā rezervē iekļautie līdzekļi varētu būt pieejami, tiklīdz iestādes būs iesniegušas konkrētu priekšlikumu par iekšējo tulkošanas resursu kopīgas izmantošanas sistēmu un budžeta lēmējinstitūcija to būs izvērtējusi;

7.

uzsver, ka vēlas, lai iestādes vēlreiz izvērtētu tulkotāju tāldarba iespēju; norāda, ka šādi katru gadu varētu ietaupīt līdzekļus, jo īpaši, ja būtu iespējams atbrīvot biroju telpas un tās izmantot citām vajadzībām; atzīmē, ka šo sistēmu izmanto Revīzijas palāta (lai gan ierobežotā skaitā) un ka tā labi darbojas;

8.

ir nolēmis atstāt rezervē EUR 222 344 665 no 5. izdevumu kategorijas (administratīvie izdevumi) maksimālās summas, tā ierobežojot kopējo palielinājumu līdz 2,1 %; uzsver — cita starpā tas nozīmē, ka tiek daļēji atjaunoti iestādēm paredzētie, taču Padomes samazinātie budžeta līdzekļi gadījumos, kad attiecīgās iestādes konkrētās prasības ir bijušas pamatotas;

9.

uzskata, ka ES budžeta sistēmai ir jāveidojas tā, lai veicinātu spēju rīkoties sarežģītās situācijās un rast novatoriskus risinājumus; šajā sakarībā ierosmei uzsver, ka efektivitātes ieguvumus un ietaupījumus, ko iestādes nodrošina, veicot šādus pasākumus, varētu izmantot citām iestāžu iespējamām prioritātēm; tomēr uzsver, ka līdzekļus, kuri nav izmantoti lēnas izpildes vai neparedzētu notikumu dēļ, parasti vajadzētu atdot atpakaļ nodokļu maksātājiem;

10.

atzinīgi vērtē Prezidija un Budžeta komitejas 2009. gada 15. septembra saskaņošanas sanāksmes labvēlīgo gaisotni un konstruktīvo norisi; uzskata, ka tam vajadzētu vēl vairāk stiprināt Parlamenta budžeta veidošanu, pamatojoties uz savstarpēju sadarbību un uzticību, kā arī veicināt pareizu budžeta principu un pārredzamības stingrāku piemērošanu; uzsver, ka ir pilnībā jāsaglabā katras struktūras prerogatīvas;

11.

atgādina, ka tika panākta vienošanās par šādiem jautājumiem, kurus cita starpā apsprieda saskaņošanas sanāksmē:

12.

uzskata, ka savlaicīgai informācijas apmaiņai starp Prezidiju un Budžeta komiteju ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu sekmīgu darbu un vēl vairāk uzlabotu savstarpējo sadarbību;

13.

uzsver, ka Parlamentam, tāpat kā visām pārējām iestādēm, ir jāsagatavo iespējami precīzāks priekšlikums provizoriskajam budžeta projektam pavasarī vai vasaras sākumā; uzsver, ka grozījumu vēstuli rudenī patiešām vajadzētu izmantot tikai neparedzētiem gadījumiem un tehniskiem precizējumiem; atzīst, ka vēlēšanu gadā ir īpaša situācija, kad ir jānodrošina vairāk elastības šajās procedūrās, lai nekaitētu jaunievēlētā Parlamenta prerogatīvām;

14.

norāda, ka Parlamenta kopējais budžeta apjoms ir 19,87 % no atļautajiem izdevumiem daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijā (administratīvās apropriācijas), t. i., budžeta apjoms joprojām nepārsniedz paša Parlamenta noteikto 20 % ierobežojumu; taču vēlreiz norāda, ka šajā 19,87 % apjomā nav iekļauti iespējamie pielāgojumi, ko nāktos veikt, ja stātos spēkā Lisabonas līgums, jo īpaši likumdošanas jomā, un joprojām uzskata, ka ir būtiski nodrošināt apjomīgu rezervi; atzīst, ka, ņemot vērā pašreizējo ierobežoto rezervi, būs vēl vairāk jāietaupa un jāveic līdzekļu pārdalīšana, lai varētu izpildīt papildu prasības;

15.

uzskata, ka Parlamenta pastāvīgo un mainīgo izmaksu nošķiršana veicinātu lēmumu pieņemšanu par kopējo Parlamenta budžeta apjomu un pienācīgu pārraudzību noturīga budžeta saglabāšanai; šajā sakarībā ir nolēmis iekļaut rezervē daļu līdzekļu no trim konkrētām budžeta pozīcijām un prasa iesniegt ziņojumu, kurā būtu izklāstīts 2. un 3. sadaļas izdevumu sadalījums pa dažādiem izmaksu veidiem un noteikts, vai tās ir pastāvīgās vai mainīgās izmaksas; uzskata, ka, nošķirot šīs izmaksas, ēku apsaimniekošanas ilgtermiņa stratēģijas, komunikācijas un informācijas politikas virzienus, kā arī veicot dažādu Parlamenta darbību izmaksu un ieguvumu analīzi, nākamajos gados varēs izveidot bāzes budžetu; uzskata — tas ļaus nodrošināt, ka Parlamenta budžetā ir atspoguļotas tikai reālās vajadzības, un vairos budžeta pārredzamību, budžeta precizitāti un efektivitāti;

16.

norāda, ka 2010. gads būs pirmais gads, kad tiks pilnībā piemērots jaunais Deputātu nolikums, un ka tas ievērojami ietekmēs Parlamenta budžetu, jo Parlamentam ir nācies uzņemties šo izmaksu segšanu; atzīmē, ka iekļautās papildu summas salīdzinājumā ar 2009. gadu (kad jauno Deputātu nolikumu piemēro daļēji) var lēst aptuveni EUR 40 miljonu apmērā un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem — aptuveni EUR 113 miljonu apmērā;

17.

uzskata, ka šīs summas tomēr vajadzētu diferencēt, nošķirot patiešām nenovēršamas ar tiesību aktiem un budžeta procedūru saistītas sekas no tiem gadījumiem, kad pārmaiņas var nodrošināt pašas sistēmas faktiska īstenošana; tāpēc, vērtējot no budžeta viedokļa, prasa līdz 2010. gada 30. jūnijam iesniegt ziņojumu par to, kā tiek piemērota sistēma ceļa izdevumu atmaksāšanai, šo ziņojumu pamatojot ar precīziem un objektīviem datiem;

18.

atzinīgi vērtē 2008. gada beigās panākto vienošanos par jaunu noteikumu ieviešanu Parlamenta deputātu palīgiem, un ir iekļāvis budžeta līdzekļu nodrošinājumu visam 2010. gadam — pirmajam šo jauno noteikumu piemērošanas gadam; atzinīgi vērtē arī to, ka ir izveidota pagaidu grupa, lai novērtētu praktiskas problēmas, kas rodas saistībā ar Deputātu nolikuma un Deputātu palīgu nolikuma īstenošanu, un cer šīs grupas secinājumus saņemt iespējami drīz, jebkurā gadījumā līdz dienai, kad Prezidijs iepazīstinās ar 2011. gada budžeta tāmi;

19.

turklāt saistībā ar kopējo budžeta apjomu un iepriekšminētajiem elementiem norāda, ka saskaņošanas sanāksmē abas puses vienojās samazināt ierosinātās rezerves līdz EUR 5 miljoniem jaunām politiskajām iniciatīvām, saglabāt vispārējo rezervi neparedzētiem izdevumiem EUR 10 miljonu apmērā, kā arī vienojās par rezervi ēkām EUR 15 miljonu apmērā;

20.

atzinīgi vērtē vienošanos par personāla resursiem attiecībā uz 2010. gada budžetu, kā arī administrācijas sniegto informāciju par nepieciešamajām amatvietām un vienlaikus ierosinātajiem pārstrukturēšanas pasākumiem;

21.

nolemj apstiprināt apropriāciju piešķiršanu 54 jaunu amatvietu izveidei Parlamenta 2010. gada amatu sarakstā šādā kārtībā:

turklāt nolemj apstiprināt apropriācijas šādiem amatvietu paaugstinājumiem: 5 AD5 paaugstināšana par 5 AD7 saistībā ar tulku pieņemšanu darbā, 30 AD7 paaugstināšana par 30 AD9 saistībā ar iekšējiem konkursiem un 30 AST3 paaugstināšana par 30 AST5 arī saistībā ar iekšējiem konkursiem; nolemj arī apstiprināt apropriāciju piešķiršanu 5 AST6 amatvietu pārveidošanai par 2 AD11 un 3 AD12 amatvietām saistībā ar iekšējiem konkursiem pārejai citā amatā;

22.

neatkarīgi no iepriekšminētā uzstāj, ka pasākumiem, lai nodrošinātu jau esošo resursu un amatvietu pārdali, arī turpmāk vajadzētu būt Parlamenta budžeta procedūras neatņemamai sastāvdaļai; ņemot to vērā, uzskata, ka ir pareizi pielāgot Parlamenta darba organizāciju un dienestu struktūru politiskajām prioritātēm, lai sasniegtu maksimālus rezultātus un no budžeta viedokļa samazinātu izmaksu ietekmi; šajā sakarībā atgādina savu pagājušajā gadā izteikto prasību attiecībā uz to, ka ir ārkārtīgi svarīgi optimāli līdzsvarot cilvēkresursu sadalījumu starp likumdošanas pamatdarbībām, tiešajiem pakalpojumiem deputātiem un administratīvā atbalsta funkcijām, kā arī padarīt saprotamākus pieņēmumus un prioritātes, ar kuriem šis sadalījums ir pamatots;

23.

jo īpaši atzīmē saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos stiprināt Parlamenta ēku apsaimniekošanas nodaļu un ēku apsaimniekošanas politiku, lai nodrošinātu ēku pienācīgu uzturēšanu un drošību, uzlabojot to plānošanu un kontroli un līdz ar saskaņotas un atbildīgas politikas īstenošanu nekustamā īpašuma jomā racionāli nodrošinot ietaupījumus ilgtermiņā; tāpēc piekrīt 49 jaunu amatvietu izveidei šajā nolūkā trīs gadu laikposmā; turklāt atzīmē vienošanos finansēt 5 amatvietas, kas pieprasītas saistībā ar drošības dienesta reorganizēšanu;

24.

atzinīgi vērtē arī saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos veikt DG INLO un Drošības dienesta strukturālo auditu, lai novērtētu, vai resursi tiek izmantoti vislietderīgākajā veidā;

25.

atgādina, ka daudzvalodība ir bijusi izšķirošas nozīmes elements 2010. gada budžetā gan tādēļ, ka ir jānodrošina un patiešām jāstiprina ikviena deputāta tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi valodu pakalpojumu ziņā, gan arī tādēļ, ka ir jācenšas nepieļaut izmaksu palielināšanos, šajā nolūkā uzlabojot visu iestāžu savstarpējo sadarbību; atzinīgi vērtē budžeta projektā iekļauto papildu mērķfinansējumu šai jomai un to apstiprina;

26.

uzskata, ka Parlamentam pastāvīgi ir jāuzņemas jauni pienākumi likumdošanas jomā, un tāpēc ir jānodrošina deputātiem visa vajadzīgā palīdzība, lai viņi varētu veikt likumdošanas darbu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Prezidija 2009. gada 6. maija lēmumu, kas pieņemts, lai veicinātu tiešu palīdzību deputātiem likumdošanas darbā, sevišķi sākotnējā, projekta sagatavošanas posmā; uzskata, ka tagad uzmanība ir jāpievērš arī likumdošanas procedūru vēlākajiem posmiem un ka ir ļoti svarīgi, lai deputātiem būtu pieejami pareizi teksti visās oficiālajās valodās saskaņā ar daudzvalodības principiem un saskaņā ar ES labākas tiesību aktu izstrādes politikas mērķiem, tā cenšoties vairot pārredzamību un Parlamenta nostāju demokrātisko leģitimitāti likumdošanas procedūrās;

27.

atgādina, ka Parlaments regulāri balso par tiesību aktiem, par kuriem ir panākta vienošanās iepriekšēja politiskā kompromisa veidā, turpretim Padome šādus tiesību aktus pieņem tikai pēc tam, kad tie ir sagatavoti galīgā variantā; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Parlaments varētu izskatīt galīgā variantā sagatavotus, pareizus tekstus visās valodās un par tiem balsot; prasa veikt pasākumus iestādes un starpiestāžu līmenī, lai nodrošinātu, ka šai ziņā Parlaments ir līdztiesīgs Padomei;

28.

atzinīgi vērtē jau iepriekšminēto saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos noteikt visaptverošu rezervi 5 % apmērā konkrētām budžeta pozīcijām attiecībā uz visām iestādēm, kurām ir savi iekšējie tulkošanas dienesti;

29.

vēlas vēlreiz izvērtēt sistēmu, saskaņā ar kuru tiek nodrošināts plenārsēžu uzstāšanos tulkojums un šo tulkojumu, t. s. debašu stenogrammu, pieejamība, kā arī iespējas šo sistēmu uzlabot, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju un tā vienlaikus ietaupot ievērojamus budžeta līdzekļus; uzskata, ka šim nolūkam, iespējams, būtu vajadzīga sistēma tulkojumu nodrošināšanai pēc pieprasījuma, pateicoties kurai pieprasītie teksti varētu būt arī krietni ātrāk pieejami;

30.

atgādina iepriekš izteikto prasību, ka Prezidijam ir jāiesniedz saskaņota un atbildīga ilgtermiņa stratēģija nekustamā īpašuma un ēku jomā, tajā ņemot vērā arī īpašo problēmu, ko rada uzturēšanas izmaksu pieaugums, remontdarbu nepieciešamība un drošības izmaksas, kā arī nodrošinot Parlamenta budžeta ilgtspējību, un sagaida, ka šo stratēģiju iesniegs līdz 2009. gada beigām; ņem vērā atbildi, ko saņēma pēc pagājušā gada budžeta rezolūcijas, taču neuzskata to par pietiekamu; turklāt uzsver, ka ir jāņem vērā atmaksājumi, ko turpmāk varētu saņemt no Beļģijas iestādēm saskaņā ar vienošanos par Parlamenta pašreizējām telpām Briselē;

31.

vēlreiz norāda, ka par svarīgiem uzskata drošības jautājumus, kas cieši saistīti ar iestādes ēku apsaimniekošanas politiku, un uzskata, ka šajā jomā ir vajadzīga efektīva un līdzsvarota pieeja; jo īpaši uzsver, ka Parlaments ir īpaša iestāde un ka līdz ar drošību ir nepieciešama arī atklātība un pieejamība; vienlaikus ir nobažījies par to, ka pastāvīgi palielinās izmaksas šajā jomā, un uzskata, ka ir vajadzīga diferencēta pieeja, ņemot vērā katras Parlamenta darba vietas konkrēto situāciju;

32.

norāda, ka ir izsmeļoši jāpaskaidro, kāpēc Prezidijs apsver iespēju iegādāties jaunu ēku Briselē Parlamenta pašreizējās atrašanās vietas tuvumā, vienlaikus uzskatot, ka viena no esošajām ēkām Parlamenta darbam vairs nav vajadzīga;

33.

atzinīgi vērtē vienošanos par Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanu, kam būtu jāveicina labāka saziņa ar iedzīvotājiem un viņu iesaistīšana ES politiskajā dzīvē; aicina turpināt diskusiju par ilgtermiņa budžeta principiem šajā jomā;

34.

atzinīgi vērtē Prezidija galīgo lēmumu par jaunā Apmeklētāju centra pārvaldības modeli un nolemj apstiprināt pieprasītās 13 amatvietas, lai beidzot nodrošinātu, ka centrs tiek atvērts iespējami drīz, taču jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2010. gada pirmajā pusgadā;

35.

ņem vērā Prezidija un Budžeta komitejas panākto vienošanos par Eiropas vēstures namu; nolemj piešķirt pieprasītos EUR 1,5 miljonus, kas jāiekļauj piemērotā budžeta pozīcijā, kura jau ir izveidota 2009. gada budžetā, lai nodrošinātu, ka arhitektu piedāvājumu konkurss turpinās un nākamajā gadā tiek savlaicīgi saņemti konceptuālie priekšlikumi; atkārtoti pauž viedokli, ka ir vajadzīga informācija par projekta kopējām izmaksām; atzinīgi vērtē vienošanos meklēt papildu finansējumu no ārējiem avotiem un izpētīt sadarbības iespējas projekta īstenošanai;

36.

uzsver nozīmi, ko Parlaments piešķir to daudzo informācijas avotu un pakalpojumu efektīvai organizācijai, kas ir pieejami Parlamenta deputātiem un personālam; šajā sakarībā atgādina nesen pieņemto IKT stratēģiju, kas jāīsteno Parlamenta IT ģenerāldirektorātam, un lēmumu izveidot Bibliotēkas un dokumentvedības direktorātu Prezidentūras dienestu struktūrā; turklāt uzsver, ka ir jāizveido vispārēja t. s. “zināšanu pārvaldības sistēma”, lai veicinātu visas vajadzīgās informācijas izplatīšanu gan politiskā, gan administratīvā līmenī; prasa Prezidijam pievērst īpašu uzmanību dažādu dienestu savstarpējai sadarbībai, lai nodrošinātu, ka vispārējā politika ir saskaņota un izmaksu ziņā efektīva, un, visbeidzot, atzinīgi vērtē saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos kādā no Budžeta komitejas sanāksmēm sniegt attiecīgu prezentāciju par šiem aspektiem;

37.

turklāt uzskata, ka, iekļaujot dokumentvedības dienestus iepriekšminētajā jaunajā direktorātā, informācijai vajadzētu kļūt pieejamākai un Parlamenta darbībai — saprotamākai; uzstāj, ka tam vajadzētu atvieglot deputātu darbu un arī vairot pārredzamību attiecībās ar iedzīvotājiem; nolemj apstiprināt attiecīgās provizoriskajā budžetā iekļautās budžeta pozīcijas; vienlaikus vēlas saņemt atjauninātu informāciju par Parlamenta organizāciju, prognozēm attiecībā uz izmaksām un nodrošinājumu ar personālu, kā arī produktiem un pakalpojumiem, cita starpā arī par pasākumiem, lai uzlabotu dokumentu pieejamību;

38.

ņem vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lūgumrakstu komitejas iesniegtos atzinumus un pausto līdzīgo nostāju; uzskata, ka pamatvilcienos tie jautājumi, kas rada bažas, iespēju robežās ir risināti, sagatavojot budžeta grozījumus un balsojot;

39.

uzskata, ka ar prejudiciālu nolēmumu sniegšanu un jaunu steidzamības procedūru īstenošanu saistītais aizvien lielākais Tiesas darba apjoms ir atbilstīgs pamatojums tam, ka pēdējos divos gados ir palielinājies Tiesas darbības budžets un amatu saraksts, cita starpā ievērojami palielinoties 2009. gadam paredzētajam nodrošinājumam ar personālu; tāpēc uzskata par pašsaprotamu, ka papildu amatvietas 2010. gadam netiek pieprasītas; nav pārliecināts, ka Padome ir rīkojusies pareizi, samazinot atalgojumam plānotās summas un samazinājuma likmes, ņemot vērā faktiski darbā pieņemto skaitu un vajadzīgo nodrošinājumu ar personālu;

40.

tāpēc, pēc Parlamenta komiteju atzinumu izvērtēšanas un ņemot vērā izklāstītos argumentus, nolemj atjaunot PBP noteiktās summas vairākās budžeta pozīcijās;

41.

atzīmē, ka joprojām ir jūtama Tiesas jauno ēku izmaksu ietekme un ka tas rada problēmas, jo palielinās kopējais Tiesas budžets; no šī viedokļa raugoties un ņemot vērā jau ieguldītās neatgūstamās izmaksas, var apstiprināt ierosināto budžeta vispārējo pieaugumu par 4,5 %, norādot, ka Tiesas parastā darbības budžeta pieaugums ir krietni mazāks — aptuveni 2,5 %;

42.

ņemot vērā 2009. gadam apstiprināto 20 revidenta amatvietu izveidi, piekrīt tam, ka tiek izveidotas vēl 12 revidenta amatvietas, jo palielinās pieprasījumu skaits, jo īpaši no budžeta izpildes apstiprinātājiestādes; uzsver, ka nodrošinājums ar personālu un darbu izpildes pieprasījumi ir jāizvērtē plašākā budžeta un Eiropas ekonomikas kontekstā; tāpēc uzskata, ka ar divu gadu laikā apstiprinātām 32 jaunām revidenta amatvietām Revīzijas palātai dažiem nākamajiem gadiem būs pietiekams nodrošinājums ar personālu, pretējā gadījumā pieprasot, lai Revīzijas palāta nosaka pieprasījumu izpildes prioritāro secību atkarībā no tā, cik tie ir steidzami un nozīmīgi;

43.

atzīmē K3 ēkas paplašināšanas darbu izmaksu plānoto pieaugumu un vēlreiz uzsver, ka salīdzinājumā ar iespēju ēku iegādāties vai nomāt ar izpirkuma tiesībām lēmums segt šīs izmaksas tieši no budžeta ļaus šo projektu īstenot ar iespējami zemākiem izdevumiem nodokļu maksātājiem; ņem vērā, ka, pateicoties lēmumam priekšlaicīgi veikt izdevumus EUR 55 miljonu apmērā 2009. gadā, ir ievērojami samazinājies līdzekļu apjoms šajā pozīcijā 2010. gadam;

44.

ņemot vērā piezīmi, kas formulēta, veicot pašas Revīzijas palātas darbības ārējo revīziju, uzskata, ka visi ar šo projektu saistītie izdevumi ir jāsedz no attiecīgajai budžeta pozīcijai piešķirtajām apropriācijām un, lai nodrošinātu pārredzamību, tos nedrīkst iekļaut citās izdevumu kategorijās un/vai budžeta pozīcijās;

45.

nolemj palielināt līdzekļu apjomu atsevišķos izdevumu posteņos, kas saistīti ar Revīzijas palātas ziņojumu izplatīšanu sabiedrībai, publikācijām Oficiālajā Vēstnesī un komandējumiem, nodrošinot iespēju, ka revidents vajadzības gadījumā var sadarboties ar attiecīgās jomas ekspertu, lai gūtu plašāku priekšstatu un iegūtie dati būtu kvalitatīvāki;

46.

apsverot gan pašas šīs komitejas sākotnējos pieprasījumus, gan Padomes apstiprināto budžeta projektu, nolemj ieņemt kompromisa nostāju; tādēļ nolemj apstiprināt 6 jaunu amatvietu (4 AD5, 1 AST3 un 1 AST1) izveidošanu, kā arī mazāku atalgojuma un piemaksu vispārējo samazinājuma likmi 5 % apmērā;

47.

prasa, lai šī komiteja iesniegtu pirmo kopsavilkuma ziņojumu par to, kā darbojas uzlabotā sanāksmju un ceļa izdevumu plānošanas sistēma, ko iekļāva jau iepriekšējā gada budžetā;

48.

ņemot vērā nākamo gadu budžeta vajadzības, pieprasa arī kodolīgu skaidrojumu tam, kā tiek aprēķināti atmaksājumi un piemaksas par ceļa izdevumiem un kādas šai ziņā ir šīs komitejas locekļu un darbinieku izvēles iespējas, ja tādas ir;

49.

nepiekrīt tam, ka Padome ir svītrojusi visas desmit šīs komitejas pieprasītās papildu amatvietas, un četras no tām nolemj atjaunot kā prioritāras amatvietas, kas saistītas ar šīs komitejas politisko darbu un jo īpaši ar reģionālo asambleju; tomēr atgādina, ka lielāks šīs komitejas nodrošinājums ar personālu tika apstiprināts jau 2009. gadam, un tāpēc turpmāku palielinājumu apstiprināt nevar, ņemot vērā vispārējo ekonomikas stāvokli;

50.

uzklausījis šīs komitejas argumentus attiecībā uz darbā pieņemtā personāla un brīvo amatvietu skaitu, nolemj noteikt vispārēju 5 % samazinājuma likmi; atzīmē, ka tam vajadzētu nodrošināt šai komitejai pietiekami daudz līdzekļu savu pienākumu izpildei, vienlaikus nodrošinot nelielu PBP paredzēto līdzekļu ietaupījumu;

51.

apsverot gan pašas šīs komitejas pieprasījumus, gan Padomes apstiprinātos samazinājumus, ieņem kompromisa nostāju attiecībā uz dažādām darbības izdevumu pozīcijām, tostarp tām, kas paredzētas IT attīstībai, darbinieku bērnu aprūpes iestādēm, kā arī informatīviem un komunikācijas pasākumiem;

52.

ņemot vērā Padomes apstiprinātos samazinājumus un uzklausījis Ombuda argumentus, daļēji atjauno PBP paredzētās summas; uzstāj, ka galvenokārt tomēr ir iespējams nodrošināt zināmus PBP paredzēto līdzekļu ietaupījumus;

53.

turklāt, apsverot gan Ombuda, gan Padomes viedokli, ieņem kompromisa nostāju attiecībā uz apropriācijām, kas nepieciešamas algām un piemaksām;

54.

piekrīt Ombudam, ka ir jāapsver ar ombuda ievēlēšanu saistīto izdevumu lietderība, un patiesībā uzskata, ka pašreizējā sistēma šādu izmaksu sadalījumam pa dažādiem gadiem un dažādiem budžeta posteņiem nav pārredzama;

55.

ir pārsteigts, ka šai iestādei faktiski nemaz nav bijis budžeta līdzekļu apmācības pasākumiem, un tāpēc var piekrist zināmam palielinājumam šajā jomā;

56.

atzīst, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs aizvien biežāk tiek aicināts sniegt atzinumus par tiesību aktiem (kuri ietekmē ar datu aizsardzību saistītos jautājumus); ir šo jautājumu diezgan izvērsti apspriedis un ņēmis vērā konstatējumu, ka šādu konsultāciju sniegšana Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir obligāta; tāpēc nolemj veikt dažas korekcijas Padomes ierosinātajā budžeta projektā;

57.

apstiprina divu jaunu amatvietu (1 AD5 un 1 AST2) izveidošanu, kas ir kompromisa variants, apsverot sākotnējos pieprasījumus un Padomes nostāju; tā rīkojas, ņemot vērā, ka vienlaikus vairāk līdzekļu tiek piešķirts arī valstu norīkoto ekspertu finansēšanai;

58.

turklāt, uzklausījis Datu aizsardzības uzraudzītāja argumentus, piekrīt piešķirt vairāk līdzekļu, nekā ierosinājusi Padome, arī dažās citās budžeta pozīcijās;

59.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar grozījumiem vispārējā budžeta projekta I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļā nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī citām attiecīgajām iestādēm un struktūrām.