20.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 66/29

—

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 7. decembra paziņojumu “Rīcības plāns par biomasas izmantošanu” (COM(2005)0628),

—

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis. Atjaunojamie enerģijas avoti 21. gadsimtā — ilgtspējīgākas nākotnes veidošana” (COM(2006)0848),

—

ņemot vērā Komisijas 1997. gada 26. novembra paziņojumu “Enerģija nākotnei —atjaunojamie enerģijas avoti. Baltā grāmata Kopienas stratēģijai un rīcības plānam” (COM(1997)0599),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. maija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Atjaunojamās enerģijas apmērs ES. Komisijas ziņojums saskaņā ar Direktīvas 2001/77/EK 3. pantu, likumdošanas instrumentu un citu Kopienas politikas pasākumu ietekmes izvērtēšana saistībā ar atjaunojamās enerģijas avotu devuma attīstību ES, kā arī priekšlikumi konkrētām darbībām” (COM(2004)0366),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Lēmumu Nr. 1230/2003/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu par rīcību enerģijas jomā: Saprātīga enerģija Eiropai (2003. līdz 2006. gadam) (2) un 2006. gada 8. februāra paziņojumu ES stratēģija biodegvielu jomā (COM(2006)0034),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvu 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā (3),

—

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (4), un Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumu Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (6),

—

ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pakārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (7),

—

ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunojamās enerģijas apmēru ES un priekšlikumiem konkrētām darbībām (8),

—

ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 23. marta rezolūciju par kultūraugu veicināšanu mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku (9),

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A6–0034/2008),

A.

tā kā iepriekšminētajā Komisijas 1997. gada 26. novembra paziņojumā ir noteikts mērķis līdz 2010. gadam no 6 % līdz 12 % palielināt atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu;

B.

tā kā Komisija savā iepriekšminētajā 2005. gada 7. decembra paziņojumā ir noteikusi, ka šā mērķa sasniegšanai vairāk nekā divreiz ir jāpalielina no biomasas saražotās enerģijas apjoms;

C.

tā kā lauksaimniecība un mežkopība ES ir būtiski mazinājusi klimata pārmaiņu ietekmi, ko apliecina fakts, ka lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas laikposmā no 1990. gada līdz 2004. gadam ir samazinājušās par 10 % 15 dalībvalstu ES un par 14 % 25 dalībvalstu ES; tā kā sagaidāms, ka 2010. gadā ES lauksaimniecības radītās emisijas samazināsies par 16 %, salīdzinot ar 1990. gadu;

D.

tā kā pastāv vērā ņemama iespēja būtiski palielināt biogāzes ražošanu, jo īpaši no tādiem biogāzes iegūšanas avotiem kā lopkopība (kūtsmēsli), dūņas, atkritumi un pārtikas un dzīvnieku barības ražošanā neizmantojami augi; tomēr tā kā ir jāņem vērā ietekme, ko no kūtsmēsliem saražotas enerģijas izmantošana atstāj uz augsnes struktūru un augsnes izmantošanas laiku;

E.

tā kā no kūtsmēsliem, energoieguves kultūrām, dūņām un organiskiem atkritumiem saražotās biogāzes apjoms gadā ir tikai 50 PJ, lai gan no kūtsmēsliem vien varētu saražot 827 PJ biogāzes;

F.

tā kā biogāzes ražošanas un biogāzes iekārtu izvietojums ES ir nevienāds, kas liecina, ka biogāzes potenciālu neizmanto pilnā mērā;

G.

tā kā biogāzi var izmantot daudzos noderīgos veidos, tostarp elektroenerģijas ražošanā, apsildīšanā, dzesēšanā, kā arī ar to var darbināt automašīnas utt.;

H.

tā kā elektroenerģijas ražošana no biomasas var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un biomasa ir viens no lētākajiem apkures avotiem;

I.

tā kā ar energoieguves kultūru izmantošanu saistītu biogāzes iekārtu attīstība ir ievērojami samazinājusies strauji augošo labības cenu, kā arī pārtikas piegāžu un vides apsvērumu dēļ;

J.

tā kā bažas par saistību starp bioenerģijas (galvenokārt bioetanola un biodīzeļdegvielas) ražošanu un labības un pārtikas cenu celšanos pasaules tirgū neattiecas uz biogāzes ražošanu no kūtsmēsliem, dūņām, organiskiem atkritumiem un pārtikas un dzīvnieku barības ražošanā neizmantojamiem augkopības blakusproduktiem, turklāt minētās izejvielas nekaitīgā veidā ir jāpārstrādā jebkurā gadījumā;

K.

tā kā jaunajās dalībvalstīs kūtsmēsliem lielākoties ir salmu piejaukums 20 % un lielākā apmērā un ilgāks laiks starp kūtsmēslu sakrāšanos un aizvākšanu, un šādi apstākļi nav piemēroti nekāda veida fermentācijai,

1.

atzīst, ka biogāze ir būtisks enerģijas avots, kas veicina ilgtspējīgu ekonomikas, lauksaimniecības un lauku attīstību un vides aizsardzību;

2.

uzsver ieguldījumu, ko var nodrošināt biogāzes ražošana, lai mazinātu ES energoatkarību;

3.

uzsver, ka biogāzes ražošana no kūtsmēsliem, dūņām, kā arī sadzīves, dzīvnieku un organiskiem atkritumiem sekmē enerģijas avotu dažādošanu un līdz ar to arvien vairāk palielina gan Eiropas energoapgādes drošību, konkurētspēju un noturību, gan arī paver jaunas ienākumu gūšanas iespējas lauksaimniekiem;

4.

uzskata, ka biogāzes izmantošana īpaši siltuma un enerģijas ražošanā varētu dot ievērojamu ieguldījumu saistošajam mērķim, ka līdz 2020. gadam atjaunīgajai enerģijai jāveido 20 % no kopējā ES energopatēriņa;

5.

uzsver, ka ilgtermiņa perspektīvā ar atjaunīgiem enerģijas avotiem, piemēram, biogāzi un biodegvielu apvienojumā ar saules un vēja enerģiju, veicinot intensīvus turpmākos centienus pētniecības jomā, var panākt lielāku neatkarību no fosilajiem un kodolenerģijas avotiem;

6.

mudina ES un dalībvalstis izmantot milzīgo biogāzes potenciālu, radot labvēlīgus apstākļus, kā arī uzturot un attīstot atbalsta shēmas, lai pastāvīgi sekmētu ieguldījumus biogāzes iekārtās un nodrošinātu tām atbalstu;

7.

uzsver, ka biogāzes ražošanai no kūtsmēsliem ir vairāki ekoloģiski labvēlīgi aspekti, piemēram, mazākas metāna, CO2, cieto daļiņu un slāpekļa oksīda emisijas, daudz mazāks smakas piesārņojums, dūņu higienizācija un kvalitatīvāka slāpekļa mēslojuma iegūšana no pārstrādātiem kūtsmēsliem, kas nozīmē, ka ir nepieciešams mazāks slāpekļa daudzums, lai iegūtu vajadzīgo mēslojuma efektivitāti;

8.

uzsver, ka lauksaimniecības degvielas ražošana no atkritumiem nevar kļūt par pašmērķi; atzīmē, ka atkritumu apjoma samazināšanai joprojām ir jābūt ES un dalībvalstu vides politikas prioritātei;

9.

aicina kā biogāzes avotu aizvien biežāk izmantot vircu, jo šādai izmantošanai ir daudz lielākas iespējas, turklāt tādējādi tiek sekmēta to energoražošanas iekārtu decentralizācija, kurās izmanto biogāzi; atzīmē, ka, pastiprināti izmantojot vircu, var ievērojami samazināt metāna noplūdi vircas uzglabāšanas vietās;

10.

uzsver, ka kūtsmēslos, sadzīves notekūdeņos un agrorūpnieciskajos atkritumos var būt vielas (baktērijas, vīrusi, parazīti, smagie metāli, kaitīgas organiskas vielas), kuras var radīt draudus sabiedrības veselībai vai videi; prasa Komisijai nodrošināt, ka tiek veikti atbilstīgi piesardzības pasākumi, lai novērstu piesārņojumu un minēto vielu un to izraisīto slimību izplatīšanos;

11.

uzskata, ka dūņu un dzīvniekizcelsmes vai organisku atkritumu izmantošana uzlabos biogāzes iekārtu efektivitāti; uzskata, ka ar dzīvniekizcelsmes atkritumiem saistītās higiēnas problēmas lielākoties var salīdzinoši viegli kontrolēt;

12.

turklāt aicina biogāzes iekārtās kā biomasu izmantot pirmās pakāpes pārstrādes produktus, piemēram, kartupeļu mizas vai augļu mīkstumu;

13.

uzsver, ka tuvākajā nākotnē ir sagaidāmi tehniski un ar apsaimniekošanu saistīti uzlabojumi, kas vairos to biogāzes iekārtu labvēlīgu ietekmi uz vidi un veselību, kurās izmanto kūtsmēslus, vircu un organiskos atkritumus;

14.

uzskata, ka gan biogāzes iekārtām, gan lauksaimniecības uzņēmumiem būtiski faktori ir ilgtspējība un šo iekārtu un uzņēmumu lielums, kas atbilst attiecīgā reģiona īpatnībām, lai šo iekārtu un uzņēmumu radītā labvēlīgā ietekme uz vidi sekmētu saprotošāku attieksmi pret lauksaimniecības uzņēmumiem, kuri sastopas ar daudzām problēmām, jo kaimiņi un plaša sabiedrība par tiem aizvien biežāk iesniedz sūdzības;

15.

norāda, ka biogāzes iekārtas, kurās izmanto kūtsmēslus, dūņas vai organiskos atkritumus, var palielināt amonjaka noplūdes rādītājus; tomēr uzskata, ka šo blakus iedarbību var salīdzinoši viegli novērst un ka attiecībā uz biogāzes iekārtām dalībvalstu tiesību aktos, kā arī atbalsta piešķiršanas noteikumos ir jāiekļauj preventīvi pasākumi;

16.

mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai biogāzes iekārtās nenotiktu metāna noplūdes, jo tas varētu kompromitēt šo iekārtu ieguldījumu globālās sasilšanas mazināšanā;

17.

atkārtoti pauž savu nostāju, ka par kritērijiem finansiāla atbalsta piešķiršanai biogāzes iekārtām jānosaka efektivitāte, tehniskā attīstība un pozitīva siltumnīcefekta gāzu emisiju bilance, pievienotās vērtības vairošana lauksaimniecības uzņēmumos un lauku reģionos, kā arī citas šādu iekārtu ekonomiskās un ekoloģiskās priekšrocības; uzsver, ka nedrīkst apdraudēt iedzīvotāju apgādi ar pārtiku;

18.

ar lielām bažām atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs palielinās konkurence starp atsevišķu lauksaimniecības produktu, piemēram, kukurūzas, izmantošanu enerģētikā un pārtikas un dzīvnieku barības ķēdē; uzsver, ka šāda konkurence ir radījusi ievērojamu lopbarības cenu pieaugumu;

19.

prasa Komisijai un dalībvalstīm turpmākajos priekšlikumos attiecībā uz biogāzes nozares regulējumu ņemt vērā ne tikai vides aspektus, bet arī ietekmi uz kvalitatīvi augstvērtīgu un noturīgu pārtikas produktu ražošanu;

20.

uzsver, ka biogāzes ražošana no kūtsmēsliem, dūņām un dzīvniekizcelsmes un organiskiem atkritumiem ir jānosaka par prioritāti, jo šāda ražošana nepārprotami ir ilgtspējīga un labvēlīgi ietekmē vidi;

21.

atzīmē, ka biogāzes iekārtas optimālais lielums ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, kas nosaka ražošanas apjomu un kas ir padziļināti jāizpēta; uzskata, ka papildus saimnieciskajam un siltumnīcefekta gāzu bilances novērtējumam īpaši svarīgi ir novērtēt iekārtas lieluma ietekmi uz apkārtējo ainavu, ņemot vērā monokultūras izplatību attiecībā pret atsevišķiem kultūraugiem;

22.

uzsver, ka no vides un ekonomikas viedokļa biogāzes iekārtu operatoriem labākais risinājums būtu kombinēt visas pieejamās organiskās izejvielas;

23.

uzskata, ka jaunajai un novatoriskajai biogāzes nozarei sākumā gan ir vajadzīga veicinoša palīdzība, taču šādas atbalsta darbības jāpārtrauc pēc tam, kad nozare ir gatava strādāt tirgus apstākļos;

24.

uzskata, ka tādu biogāzes iekārtu finansēšana, kurās izmanto tikai augu izejvielas, turpmāk ir rūpīgi jāuzrauga un jāpārorientējas uz progresīvākajām un efektīvākajām iekārtām vai sistēmām, lai nodrošinātu ES ekonomisko un tehnisko pārākumu šajā jomā un izpētītu nākotnes iespējas;

25.

prasa Komisijai iesniegt ziņojumu par to, kā energoieguves kultūru jomā noteikt ekonomiskās un ekoloģiskās efektivitātes kritērijus, lai šī salīdzinoši jaunā metode kļūtu videi labvēlīgāka, nodrošinot pareizu risinājumu pārtikas ražošanas un piegādes nozarē pastāvošajām problēmām;

26.

aicina nodrošināt lielāku atbalstu biogāzes tehnoloģiju pētniecībai un popularizēšanai, jo īpaši attiecībā uz biomasu (otrās paaudzes biogāzi) kā biodegvielas avotu un attiecībā uz biogāzes iekārtu rentabilitātes palielināšanu, kas nodrošina labvēlīgu ietekmi uz vidi, jo, vienīgi izmantojot novatoriskas tehnoloģijas, piemēram, gāzes rekuperācijas metodes, varētu ievērojami palielināt biogāzes iekārtu efektivitāti;

27.

atgādina dalībvalstīm un Komisijai, ka turpmāka biogāzes ražošanas paplašināšana nav iespējama bez papildu finansējuma; atgādina, ka finansējums ir jāpiešķir pētniecībai un izstrādei, konkrētu projektu rezultātu popularizēšanai, iekārtām un lielākam atbalstam ekoloģiskai elektroenerģijai un ekoloģiskai gāzei;

28.

atgādina, ka labākie panākumi biogāzes ražošanas veicināšanā ir tām dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas papildu stimulus ekoloģiskās elektroenerģijas ražošanai, nodrošinot atbilstīgas cenu subsīdijas vai veicot citus pasākumus;

29.

uzskata, ka ekoloģiskās gāzes ražošanai ir jāparedz tādas pašas subsīdijas kā ekoloģiskās elektroenerģijas ražošanai;

30.

mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ES un dalībvalstu programmās paredzētos līdzekļus piešķir efektīvākajām un ilgtspējīgākajām iekārtām, jo īpaši tām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, vai tām ierīcēm un tīklu iekārtām, kas biogāzi uzkrāj un novada dabasgāzes tīklā;

31.

šajā ziņā uzsver, ka elektroenerģijas, siltuma un dabasgāzes novadīšana tīklos jāveic nediskriminējoši, un aicina biogāzei piemērot tādus pašus noteikumus kā dabasgāzei, lai pēc novadīšanas dabasgāzes tīklā varētu pilnībā izmantot biogāzes potenciālu;

32.

uzskata, ka CO2 emisiju tirdzniecības procedūru vienkāršošana var būtiski palielināt biogāzes iekārtu ekonomisko dzīvotspēju un ilgtspējību;

33.

uzsver, ka tiem lauksaimniekiem, kuriem nav pietiekami ietilpīga kūtsmēslu glabāšanas vieta, biogāzes iekārtas var palīdzēt ekonomiski izdevīgā veidā risināt šo problēmu;

34.

prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt, ka biogāzes iekārtu uzstādīšanu, kā arī atļauju piešķiršanu izmantot organiskos atkritumus un dūņas neapgrūtina pārmērīgas administratīvās procedūras un noteikumi;

35.

vērš uzmanību uz lielajām atšķirībām, kādas starp dalībvalstīm pastāv attiecībā uz biogāzes iekārtu apstiprināšanas procedūrām, un aicina dalībvalstis nodrošināt, ka savos noteikumos reģionālās plānošanas un licenču piešķiršanas un apstiprināšanas jomā nav nevajadzīgi šķēršļi;

36.

aicina vienkāršot plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz biogāzes iekārtu celtniecību;

37.

aicina Komisiju izveidot kopīgu sarakstu, kurā uzskaitīti atļautie produkti izmantošanai biogāzes iekārtās, lai dažādu dalībvalstu lauksaimniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

38.

mudina lauksaimniekus sadarboties biogāzes iekārtu uzstādīšanas un izmantošanas jomā;

39.

mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt saskaņotu biogāzes politiku; prasa Komisijai iesniegt īpašu ziņojumu par biogāzi un tās ražošanas veicināšanu ES, uzsverot nepieciešamās izmaiņas Kopienas un dalībvalstu tiesību aktos, lai turpmāk paplašinātu biogāzes nozari un norādot efektīvākos ES fondu un programmu izmantošanas veidus, kā arī sniedzot labākās prakses piemērus; šajā ziņā prasa arī novērtēt biogāzes ražošanas dažādo metožu ietekmi uz klimatu, ainavas ekoloģiju, lauksaimnieku ienākumiem un nodrošinātību ar pārtiku pasaulē;

40.

ierosina biogāzes veicināšanas plašu iekļaušanu ierosinātajā Atjaunojamās enerģijas direktīvā (COM(2008)0019), īpaši uzsverot šādus elementus:

41.

mudina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu bioatkritumu direktīvai, iekļaujot tajā kvalitātes standartus; aicina Komisiju izpētīt iespēju pieņemt vienotu biogāzes un bioatkritumu direktīvu;

42.

prasa Komisijai iesniegt likumdošanas priekšlikumus par biogāzes iekārtu atliekvielu izmantošanu; prasa Komisijai nodrošināt, lai biogāzes iekārtās atļautu izmantot tikai tās organisko vielu atliekvielas, kas nerada vides apdraudējumu; prasa Komisijai apsvērt iespēju aizliegt dzīvnieku barībā izmantot augšanas stimulatorus, kas satur smagos metālus, ja, iestrādājot augsnē biogāzes ražošanas atliekvielas, apstiprinās, ka tā ir ES mēroga problēma;

43.

prasa Komisijai nodrošināt, lai visās dalībvalstīs un reģionos efektīvi īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (10), Nitrātu direktīvu (11), Notekūdeņu dūņu direktīvu (12), Ūdens pamatdirektīvu (13), Putnu direktīvu (14), Dzīvotņu direktīvu (15) un tiesību aktus par smagajiem metāliem, tādējādi padarot pievilcīgākus to biogāzes iekārtu projektus, kurās izmanto kūtsmēslus un dūņas;

44.

mudina Komisiju cik vien drīz iespējams iesniegt stratēģiju, ar ko paredz biogāzes iekārtas iekļaut Kioto mehānismā, piemēram, izmantojot zaļos sertifikātus, īpašas piemaksas vai nodokļu atlaides par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu biogāzes iekārtās vai paredzot citus pasākumus; norāda, ka šādi pasākumi palielinātu biogāzes iekārtu rentabilitāti un vienlaikus padarītu pārredzamākus centienus mazināt lauksaimniecības radītās klimata pārmaiņas;

45.

aicina pēc Ūdeņu pamatdirektīvas pilnīgas īstenošanas novērtēt Nitrātu direktīvas aktualitāti;

46.

atkārtoti uzsver, ka ES tiesību aktos nedrīkst lielāku atbalstu paredzēt mākslīgo minerālmēslu nekā kūtsmēslu un biogāzes iekārtu blakusproduktu izmantošanai; tādēļ steidzami un kā neatliekamu pasākumu aicina pārskatīt Nitrātu direktīvā iekļauto kūtsmēslu definīciju;

47.

prasa Komisijai, izstrādājot ieteikumus vai direktīvu, sekmēt biogāzes novadīšanu dabasgāzes tīklos;

48.

prasa Komisijai pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumus par dzīvnieku un lauksaimniecības kultūru blakusproduktu turpmāku izmantošanu biogāzes ražošanā, kā tas paredzēts iepriekšminētajā Komisijas 2005. gada 7. decembra paziņojumā;

49.

mudina tās dalībvalstis, kuras pašreizējās valsts attīstības programmās nav iekļāvušas pasākumus vai nav iekļāvušas pietiekami iedarbīgus pasākumus, iekļaut biogāzes jautājumu pašreizējo lauku un reģionālās attīstības programmu termiņa vidus novērtējumā un ierosināt turpmākās rīcības priekšlikumus;

50.

aicina Komisiju nodrošināt sadarbību un saskaņošanu dalībvalstu starpā, iesaistot arī tās valstis, kurās pašlaik nav biogāzes iekārtu vai tās ir nelielā skaitā, lai dalībvalstis uzzinātu par biogāzes iekārtās izmantoto labāko praksi, apmainoties ar zināšanām un tehniskajiem paņēmieniem;

51.

prasa Komisijai, ņemot vērā Parlamenta priekšlikumus un panākto attīstību, ne vēlāk kā 2008. gada 15. decembrī iesniegt Parlamentam saskaņotu ziņojumu par ES biogāzes ražošanu un turpmākajiem plāniem šajā jomā, iekļaujot ietekmes novērtējumu;

52.

aicina pašreizējo prezidentūru un turpmākās Eiropadomes prezidentūras turpināt diskusijas par to, kā veicināt biogāzes ilgtspējīgu ražošanu; šajā ziņā atzīmē, ka biogāzes iekārtu ilgtspējīgā sekmēšanā jāiekļauj arī siltuma un elektrības kopīga ražošana;

*

**

53.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.