Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52007AE0614

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi COM(2006) 594 galīgā redakcija — 2006/0196 (COD)

    OV C 168, 20.7.2007, p. 74–77 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    20.7.2007   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 168/74


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi”

    COM(2006) 594 galīgā redakcija — 2006/0196 (COD)

    (2007/C 168/16)

    Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 47. panta 2. punktu, 55. pantu un 95. pantu 2006. gada 1. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par augstāk minēto tematu.

    Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2007. gada. 22. martā (ziņotājs: HENCKS kgs).

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 435. plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 25. un 26. aprīlī (2007. gada 26. aprīļa sēdē), ar 131 balsi par, 26 balsīm pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

    1.   Ieteikumi.

    1.1

    Ar šo direktīvas priekšlikumu Komisija plāno sākt pēdējo posmu pasta tirgus atvēršanā līdz 2009. gada 1. janvārim, saglabājot galveno pašreizējo vispārējo pakalpojumu klāstu visās ES dalībvalstīs, vienlaikus atceļot ekskluzīvās tiesības (rezervēti pakalpojumi) vispārējo pakalpojumu finansēšanai.

    1.2

    Galvenā problēma saistībā ar pēdējā posma organizēšanu ir izraudzīties pareizo rīcību, lai nodrošinātu efektīvu un konkurētspējīgu pasta nozares darbību, kas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem turpinātu sniegt cenu ziņā pieņemamus, augstas kvalitātes vispārējos pakalpojumus atbilstoši ekonomikas konkurētspējai, iedzīvotāju vajadzībām neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskā un finansiālā stāvokļa vai citiem faktoriem, nodarbinātības situācijai un ilgtspējīgai attīstībai.

    1.3

    EESK uzskata, ka Komisijas izvēlētie elementi tās projekta atbalstam pietiekami droši negarantē vispārējo pakalpojumu ilgtermiņa finansēšanu visās dalībvalstīs, īpaši tajās, kurās ir sarežģīti ģeogrāfiskie un demogrāfiskie apstākļi, un tādēļ šobrīd nav pamata aizstāt ar finansēšanas veidu, ko nodrošina ar rezervētajiem pakalpojumiem, kas vairumā dalībvalstu pierādījuši savu efektivitāti un taisnīgumu.

    1.4

    EESK neatbalsta ieceri, ka vispārējo pakalpojumu nodrošinājuma atlikušo izmaksu segšanai izmanto pakalpojumu lietotājiem noteiktu maksu vai tarifu paaugstinājumu, vai arī valsts dotācijas, ņemot vērā, ka pašreiz pakalpojumu lietotājiem/nodokļu maksātājiem nav īpašu izmaksu.

    1.5

    Šobrīd EESK nav pārliecināta ne par “play or pay” sistēmas, kur katram pakalpojumu sniedzējam ir vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas pienākums, no kura viņš var atbrīvoties, piedaloties vispārējo pakalpojumu finansēšanā, ne arī kompensāciju fondu izmantošanas, lietderību.

    1.6

    Komisijai būtu jāprecizē noteikumu sistēma, kuras ietvaros turpināt pasta pakalpojumu liberalizāciju. Tas uzskatāms par priekšnoteikumu, pirms tiek lemts par vispārējo pakalpojumu finansēšanai nepieciešamo rezervēto pakalpojumu atcelšanu.

    1.7

    Ņemot vērā radušās neskaidrības un riskus saistībā ar pasta iekšējā tirgus pilnīgu liberalizāciju, EESK uzskata, ka galīgais termiņš, 2009. gada 1. janvāris, šķiet nereāls arī tādēļ, ka to valstu, kuras pievienojās ES tikai 2004. gadā, rīcībā būs pārāk maz laika nepieciešamo pielāgojumu izdarīšanai.

    1.8

    EESK aicina:

    pagarināt pašreizējās direktīvas termiņu;

    līdz 2012. gada 1. janvārim paredzēt pasta pakalpojumu pilnīgu liberalizāciju ar nosacījumu, ka līdz minētajam datumam, cieši saskaņojot ar visām iesaistītajām pusēm, tiek panākts risinājums attiecībā uz uzticamu finansējumu, kam būtu papildu priekšrocības salīdzinājumā ar rezervētajiem pakalpojumiem;

    iekļaut vispārējo pakalpojumu klāstā īpašos pasta sūtījumus, kas adresēti neredzīgajiem vai vājredzīgajiem un viņus pārstāvošam organizācijām.

    2.   Ievads.

    2.1

    No sociāli ekonomiskā aspekta pasta pakalpojumiem ir ļoti svarīga nozīme attiecībā uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Pakalpojumi tiešā veidā veicina ikvienas personas sociālās attiecības un pamattiesību ievērošanu, iedzīvotāju un reģionu saliedētību un solidaritāti, Eiropas ekonomikas konkurētspēju un, visbeidzot, arī ilgtspējīgu attīstību.

    2.2

    Saskaņā ar Komisijas sniegtajām aplēsēm ES pasta pakalpojumu nozare ik gadus nodrošina 135 miljardus sūtījumu un to kopējais apgrozījums ir aptuveni 88 miljardi euro, proti, ap 1 % no Kopienas iekšzemes kopprodukta (IKP). Divas trešdaļas minētā kopējā apgrozījuma veido pasta sūtījumi, atlikusī daļa ir paku nosūtīšanas pakalpojumi, kurjerpasts un papildu pakalpojumi.

    2.3

    Vispārējie pasta pakalpojumi, kas garantē visu iedzīvotāju piekļuvi pakalpojumiem, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskā, finansiālā stāvokļa vai citiem faktoriem, un nodrošina cenu ziņā pieņemamus un kvalitatīvus pakalpojumus, ir nozīmīga Eiropas sociālā modeļa un Lisabonas stratēģijas sastāvdaļa. Augstas kvalitātes vispārējie pakalpojumi ir vajadzīgi gan iedzīvotājiem, gan pasta pakalpojumu galvenajiem izmantotājiem — ekonomikas jomas pārstāvjiem, kuriem ir ļoti svarīgi, lai katra vēstule vai sūtījums tiek nogādāts konkrētajam adresātam neatkarīgi no viņu statusa vai atrašanās vietas.

    2.4

    Reformas, tehnoloģiskais progress un lielāka automatizācijas pakāpe pasta pakalpojumu nozarē ir veicinājusi būtiskus kvalitātes uzlabojumus, lielāku efektivitāti un klientu vajadzību vērā ņemšanu.

    2.5

    Pretēji pesimistiskajām prognozēm par pasta pakalpojumu tirgus nepārtrauktu lejupslīdi minētais progress liecina par izaugsmes potenciālu, ko operatori saredz tādu jaunu pakalpojumu attīstībā kā mājas iepirkšanās (home shopping), e-komercija un hibrīdpasts.

    2.6

    Salīdzinājumā ar pārējām pārvadājumu un datu pārraides tīkla nozarēm ar pasta pakalpojumiem saistītais darbs, īpaši pasta piegāde, joprojām ir izteikts roku darbs, un darbinieks ir tieši iesaistīts pakalpojumu sniegšanā. Pasta nozare ir būtiski svarīga attiecībā uz nodarbinātību; pēc aplēsēm 5 miljoni darbavietu ir saistītas ar pasta pakalpojumiem, proti, tieši atkarīgas no pasta nozares vai cieši saistītas ar to. Darbaspēku, kura izmaksas visbiežāk ir nemainīgās izmaksas, kas veido vislielāko daļu (aptuveni 80 %) no kopējām izmaksām, īpaši skar iespējamie racionalizācijas pasākumi saistībā ar liberalizāciju un konkurētspēju.

    2.7

    Visbeidzot EESK vēlētos atzīmēt, ka Eirobarometra regulāri veiktās aptaujas liecina, ka kopumā lielākā daļa pakalpojumu lietotāju ir apmierināti ar sniegto pasta pakalpojumu kvalitāti.

    3.   Vēsturisks ieskats.

    3.1

    Komisija 1992. gada 11. jūnijā nāca klajā ar Zaļo grāmatu par pasta pakalpojumu vienota tirgus attīstību, kam 1993. gada 2. jūnijā sekoja paziņojums “Pamatnostādnes Kopienas pasta pakalpojumu attīstībai”; gandrīz pirms desmit gadiem ar Direktīvu 97/67/EK jeb Pasta direktīvu, ir uzsākta pasta nozares pakāpeniska un kontrolēta liberalizācija.

    3.2

    Ar Pasta direktīvu, kuras termiņš beidzas 2008. gada 31. decembrī, tika noteikti kopīgi noteikumi Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai, kas attiecas uz:

    vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanu;

    rezervētiem pakalpojumi (monopols);

    vispārējo pakalpojumu sniegšanas tarifu principiem un uzskaites caurskatāmību;

    kvalitātes standartiem;

    tehnisko standartu saskaņošanu;

    neatkarīgu valsts regulatīvo iestāžu izveidi.

    3.3   Vispārējie pakalpojumi.

    3.3.1

    Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm ir pienākums garantēt visiem pakalpojumu izmantotājiem cenu ziņā pieņemamus un dalībvalsts teritorijas jebkurā vietā katru darbdienu un ne mazāk kā piecas dienas nedēļā pieejamus vispārējus pakalpojumus, nodrošinot vismaz:

    to pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars ir līdz 2 kilogramiem un to pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars ir līdz 10 kilogramiem;

    ierakstīto sūtījumu un apdrošināto sūtījumu pakalpojumus;

    atbilstošus piekļuves punktus pasta tīklam visā ES teritorijā.

    3.3.2

    Kopienas noteikumi garantē ikvienam Eiropas Savienības iedzīvotājam efektīvus saziņas pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīves vietas ģeogrāfiskā stāvokļa un demogrāfiskās situācijas.

    3.3.3

    Vispārējie pakalpojumi, kā minēts iepriekš, ir gan iekšzemes, gan pārrobežu pakalpojumi, ko veicot, jāievēro noteikti kvalitātes standarti, kuri galvenokārt attiecas uz pakalpojumu piegādes termiņiem, to regularitāti un drošību, kā to noteikušas dalībvalstis (valstu pakalpojumiem), kā arī Parlaments un Padome (Kopienas pārrobežu pakalpojumiem).

    3.4   Rezervētie pakalpojumi

    3.4.1

    Ja dalībvalsts uzskata, ka no vispārējo pakalpojumu saistībām izriet nesamērīgi augsts finansiālais apgrūtinājums šo pakalpojumu sniedzējam, tā pakalpojumu sniedzējam var piešķirt monopoltiesības iekšzemes pasta sūtījumu savākšanai, šķirošanai, pārvadāšanai un piegādei, un ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu uzturēšanu, arī pārrobežu pasta un tiešā pasta sūtījumiem,

    kas sver līdz 50 gramiem (vai kuru cena ir mazāka nekā 2,5-kārtīgs valsts tarifs par korespondences sūtījumu, kas pieder pie visātrākās piegādes kategorijas pirmās masas grupas).

    4.   Komisijas direktīvas projekts.

    4.1

    Perspektīvas pētījumā, ko Komisija uzdeva veikt starptautiskajam konsultantam (1), ir secināts, ka pasta pakalpojumu tirgus iekšējā izveide visās dalībvalstīs 2009. gadā ir savienojama ar augstas kvalitātes vispārējo pakalpojumu saglabāšanu. Minētajā pētījumā precizēts, ka riska novēršanai, kas var rasties saistībā ar vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu, lielākajai daļai dalībvalstu jāveic “palīdzības” pasākumi.

    4.2

    Ar šo direktīvas projektu paredzēta pasta tirgus pilnīga atvēršana līdz 2009. gada 1. janvārim, pamatā saglabājot vispārējo pakalpojumu pašreizējo klāstu visiem lietotājiem visās ES dalībvalstīs.

    4.3

    Sākot ar 2009. gada 1. janvāri, dalībvalstis vairs nedrīkstēs piešķirt ekskluzīvas vai īpašas tiesības (rezervēti pakalpojumi) pasta pakalpojumu ieviešanai un sniegšanai.

    4.4

    Dalībvalstīm vairs nevajadzētu obligāti nozīmēt vispārējo pakalpojumu sniedzēju vai sniedzējus, bet tās minētā pakalpojuma sniegšanu uz ierobežotu laika posmu var atstāt tirgus spēku ziņā; toties dalībvalstis var lemt par konkrētiem pakalpojumiem vai reģioniem, kuros vispārējos pakalpojumus nevar garantēt ar tirgus spēkiem, un nodrošināt šos pakalpojumus ar rentablu publiskā iepirkuma procedūru, rīkojot atklātus konkursus.

    4.5

    Ja vispārējo pakalpojumu sniegšanai būs nepieciešams ārējs finansējums, dalībvalstis varēs izmantot kādu no šīm iespējām:

    publiskā iepirkuma procedūras;

    valsts kompensācijas tiešu valsts subsīdiju veidā;

    kompensāciju fondu, kura līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi;

    play or pay” tipa mehānisms, kas paredz atļauju piešķiršanu vai nu vispārējo pakalpojumu sniegšanai vai kompensāciju fonda finansēšanai.

    4.6

    Ar minēto direktīvu dalībvalstīm ir ieviests jauns noteikums izvērtēt nepieciešamību nodrošināt visiem operatoriem pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus šādiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementiem: pasta indeksu sistēmai, adrešu datubāzei, pasta iestāžu pastkastēm, savākšanas un piegāžu pastkastēm, informācijai par adreses maiņu, pāradresēšanas pakalpojumiem, atpakaļnosūtīšanas pakalpojumiem. Iepriekš minēto pakalpojumu nodrošināšana neattiecas uz pakārtoto piekļuvi tīkla šķirošanas un piegādes daļai.

    5.   Vispārējas piezīmes.

    5.1

    EESK vienmēr ir atzinīgi novērtējusi to, ka pretēji citām nozarēm pasta pakalpojumu liberalizācija nav bijusi piespiests pārejas process, bet līdz šim tā īstenota pakāpeniskā un vadāmā veidā. Komiteja ir gandarīta, ka projektā apstiprināts galveno pakalpojumu klāsts, kas garantēts ikvienam pakalpojumu lietotājam. Tomēr EESK aicina vispārējo pakalpojumu klāstā iekļaut īpašus bezmaksas sūtījumus, kurus nosūta vai saņem neredzīgie vai vājredzīgie.

    5.2

    Komisija uzskata, ka galvenā problēma saistībā ar pēdējā posma organizēšanu ir izraudzīties pareizo rīcību, lai nodrošinātu efektīvu un konkurētspējīgu pasta nozares darbību, kas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem turpinātu sniegt cenu ziņā pieņemamus, augstas kvalitātes pakalpojumus.

    5.3

    EESK uzskata, ka Komisijas izvēlētie elementi, uz kuriem balstīts tās projekts, nesniedz nepieciešamās garantijas vispārējo pakalpojumu ilgtermiņa finansēšanai visās dalībvalstīs, īpaši tajās, kurās ir sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi un demogrāfiskā situācija, un līdz ar to šobrīd nav pamata, lai aizstātu finansēšanas veidu, ko nodrošina ar rezervētajiem pakalpojumiem, kas vairumā dalībvalstu pierādījuši savu efektivitāti un taisnīgumu.

    5.4

    EESK neatbalsta ieceri, ka vispārējo pakalpojumu nodrošinājuma atlikušo izmaksu segšanai izmanto pakalpojumu lietotājiem noteiktu maksu vai tarifu paaugstinājumu, ņemot vērā, ka pašreiz pakalpojumu lietotājiem/nodokļu maksātājiem nav īpašu izmaksu.

    5.5

    Šobrīd EESK nav pārliecināta par “play or pay” sistēmas, kur katram pakalpojumu sniedzējam ir vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas pienākums, no kura viņš var atbrīvoties, piedaloties vispārējo pakalpojumu finansēšanā, lietderību. Praksē minētā sistēma ir izmēģināta tikai Somijā un nav devusi būtiskus rezultātus. Tāpat arī kompensāciju fonda izmantošana nešķiet piemērota. Vienīgais šādas sistēmas piemērošanas mēģinājums bijis Itālijā, turklāt tas izrādījies nesekmīgs.

    5.6

    Tas pats attiecināms uz vispārējo pakalpojumu finansēšanu, izmantojot valsts subsīdijas, kas nozīmētu papildus noslogot publiskās finanses, turklāt kārtējo reizi uz lietotāju un nodokļu maksātāju rēķina.

    5.7

    Visbeidzot EESK norāda, ka Komisijas ierosinātie priekšlikumi alternatīviem finansējuma veidiem nav analizēti no praktiskā un efektivitātes viedokļa. Tos piemērot šādos apstākļos nozīmētu pakļaut dalībvalstis riskam, radot bezizejas situāciju, kad tirgus ir pilnībā liberalizēts, bet vispārējie pakalpojumi vairs netiek garantēti.

    5.8

    Pirms liberalizācijas jebkura jauna posma uzsākšanas jāizstrādā skaidri un stabili noteikumi un sistēma. Rezervētie pakalpojumi, ja nepieciešams, jāatceļ tikai pēc minēto noteikumu izstrādes ar tajos ietvertiem, katrai dalībvalstij skaidri noteiktiem un analizētiem, patiesi efektīviem ilgtermiņa pasākumiem, kas paredzēti vispārējo pakalpojumu finansēšanai. Tas uzskatāms par priekšnoteikumu, pirms tiek lemts par vienīgā finansēšanas veida, proti, atbilstošu rezervēto pakalpojumu, atcelšanu, kas līdz šim brīdim ir pierādījis savu efektivitāti.

    5.9

    Pēdējo desmit gadu laikā pasta nozare zaudējusi desmitiem tūkstošu darbavietu (0,7 % pēc Komisijas sniegtajām aplēsēm), un daudzas citas darbavietas ir likvidētas vai arī aizstātas ar nestabilām un sliktākas kvalitātes darbavietām šķirotavās, piegādes daļās vai pasta nodaļās.

    5.10

    Lai arī šo tendenci daļēji skaidro tādi faktori kā jaunās tehnoloģijas, konkurence, ko rada citi komunikācijas līdzekļi, piemēram, elektroniskā saziņa, tomēr tirgus liberalizācija ir viens no galvenajiem iemesliem.

    5.11

    Komisijas apgalvojums, ka pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveides pabeigšana ļaus izmantot lielākas konkurences priekšrocības, proti, uzlabot pakalpojumu līmeni kvalitātes, cenu un klientiem pieejamās izvēles ziņā un atbrīvot nozares izaugsmes un nodarbinātības potenciālu, lai kompensētu tradicionālo operatoru zaudētās darba vietas, nav pietiekami pamatots.

    5.12

    Attiecībā uz nozares izaugsmes potenciālu priekšlikumā vienīgā minētā iespēja ir novērst tradicionālo pasta pakalpojumu šķietamo lejupslīdi, neskatot šo jautājumu saistībā ar Lisabonas stratēģijā paredzētajām vajadzībām saziņas nodrošināšanai un zināšanu sabiedrību, un neanalizējot ietekmi no energoefektivitātes viedokļa.

    5.13

    Komisijas priekšlikumos paredzēts, ka katrai dalībvalstij jānodrošina regulatīvās funkcijas, kas Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgū nozīmētu 27 organizāciju un valstu tirgu līdzāspastāvēšanu, tādējādi izpaliekot Kopienas kohēzijai. EESK atkārtoti apliecina savu atbalstu pasākumu īstenošanai Kopienas pasta nozarē ar Kopienas līmeņa noteikumiem gan konkurences, gan galveno pakalpojumu nodrošināšanas jomā.

    5.14

    Ņemot vērā visas radušās neskaidrības un riskus, EESK nevar piekrist, ka par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas atvēršanas termiņu noteikts 2009. gada 1. janvāris, arī tādēļ, ka to valstu, kuras pievienojās ES tikai 2004. gadā, rīcībā būs pārāk maz laika nepieciešamo pielāgojumu izdarīšanai.

    5.15

    EESK lūdz pagarināt pašreizējās direktīvas termiņu un līdz 2012. gada 1. janvārim paredzēt pasta pakalpojumu pilnīgu liberalizāciju ar nosacījumu, ka līdz minētajam datumam, cieši saskaņojot ar visām iesaistītajām pusēm, tiek panākts risinājums attiecībā uz uzticamu finansējumu, kam būtu papildu priekšrocības salīdzinājumā ar rezervētajiem pakalpojumiem.

    Briselē, 2007. gada 26. aprīlī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

    priekšsēdētājs

    Dimitris DIMITRIADIS


    (1)  The Impact on Universal Service of the Full Market Accomplishment of the Postal Internal Market in 2009/ price Waterhouse & Coopers.


    Top