20.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/29

1.1

EESK atzinīgi vērtē ES mēroga augsnes aizsardzības tematisko stratēģiju un principā atbalsta pamatdirektīvas pieņemšanu.

1.2

Stratēģijā galvenā uzmanība jāpievērš jomām, kurās ir vislielākās problēmas, un parādībām, kas visvairāk apdraud aramzemes kvalitāti, piemēram, zemes izmantošanai citiem mērķiem, nevis tās apstrādāšanai (ja zemi izmanto apbūvei, ceļu ierīkošanai utt.), piesārņojumu radošām rūpniecības nozarēm un tādai problēmai kā augsnes sablīvēšanās. ES stratēģijā jāievēro subsidiaritātes princips.

1.3

Augsnes kvalitātes pasliktināšanās dēļ radušās izmaksas gadījumos, kad iespējams ievērot proporcionalitātes principu, jāuzņemas kaitējuma nodarītājam, nevis pirmām kārtām zemes lietotājam.

1.4

Tā kā pamatdirektīvas mērķis ir vienāda tiesiskā pamata nodrošināšana, visās dalībvalstīs jāizvirza vienlīdz vērienīgi mērķi, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus.

1.5

Ja lauksaimniecībā un mežsaimniecībā īsteno paraugpraksi, augsnes kvalitāte saglabājas un uzlabojas.

1.6

Pārtiku ražojoša lauksaimniecība jau pēc definīcijas ir nozare, kurā izmanto dabisku augsni un kurā zināma iedarbība uz augsni ir neizbēgama.

1.7

EESK asi kritizē Komisiju par to, ka tā vēl nav iesniegusi savu pārstrādāto priekšlikumu jaunai pārskatītai direktīvai par notekūdeņu dūņām, un aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt minēto priekšlikumu — gan tādēļ, ka tā ir viens no galvenajiem lauksaimniecībā izmantojamas zemes aizsardzības līdzekļiem, gan arī tādēļ, lai nepieļautu piesārņojuma palielināšanos.

1.8

Priekšlikuma direktīvai 1. pantā “Priekšmets un darbības joma” minētā augsnes sanācija jāveic atbilstīgi faktiskajai situācijai un lēmums par to jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi.

1.9

Priekšlikuma direktīvai 3. pantā minētā valsts līmeņa nozaru politika nedrīkst būt tāda, kas kropļo konkurenci starp dalībvalstīm.

1.10

Priekšlikuma direktīvai 4. pantā minētajiem dalībvalstu pieņemtajiem noteikumiem jābūt adekvāti proporcionāliem.

1.11

Komisijas priekšlikuma 12. pantā ir jāmaina tā noteikuma formulējums, kas attiecas uz potenciālā pircēja pienākumu zināmos gadījumos iesniegt ziņojumu.

1.12

Priekšlikuma direktīvai 22. pantā paredzētajām sankcijām jābūt arī adekvāti proporcionālām nodarītajam kaitējumam. EESK uzskata — nav pieņemama situācija, ka par vienu un to pašu kaitējumu iespējams piemērot atšķirīgas sankcijas.

1.13

Priekšlikuma direktīvai 23. pantā noteiktās prasības zemes izmantotājam veikt sanācijas pasākumus ir pamatotas tikai tad, ja kaitējumu nodarījis pats zemes izmantotājs.

1.14

Augsnes aizsardzības stratēģijas īstenošanu būtu iespējams atvieglot, izveidojot neatkarīgu ekspertu komiteju, kurā strādā eksperti gan no publiskā, gan arī privātā sektora.

2.1

Augsne ir atjaunoties nespējīgs enerģijas avots, un daudzviet ES augsnes kvalitāte pasliktinās cilvēku darbības, piemēram, rūpniecības, tūrisma un pilsētu attīstības, transporta nozares infrastruktūras, kā arī dažu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantotu metožu dēļ.

2.2

Augsne ir resurss, kura aizsardzība ir ES kopējās interesēs. Ja neizdosies augsni aizsargāt ES līmenī, tiks negatīvi ietekmēta Eiropas ilgtspējīga attīstība un konkurētspēja. Šobrīd jau pastāv dažādas ES politikas, kuru mērķis ir augsnes aizsardzība, tomēr nav vienotas politikas. Tikai deviņām valstīm ir īpaši tiesību akti augsnes aizsardzībai, un tie bieži vien attiecas uz kādu īpašu augsnes kvalitātes apdraudējumu, pirmām kārtām — augsnes piesārņojumu. Augsnes kvalitātes pasliktināšanās ievērojami ietekmē citas ES kopējo interešu sfēras, piemēram, ūdens kvalitāti, iedzīvotāju veselību, klimata pārmaiņas, dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un pārtikas drošību.

2.3

Šajā sakarā Komisija piedāvā īstenot Eiropas augsnes aizsardzības stratēģiju. Tā ir izklāstīta paziņojumā, kam pievienots priekšlikums pamatdirektīvai un ietekmes novērtējums. Priekšlikumā pamatdirektīvai ir noteikti kopējie principi, mērķi un pasākumi. Tajā dalībvalstīm ir prasīts izstrādāt sistemātisku pieeju, kā konstatēt un novērst augsnes kvalitātes pasliktināšanos, veikt profilakses pasākumus un iekļaut augsnes aizsardzības politiku citās politikās. Priekšlikumā tomēr paredzēta arī rīcības brīvība. Dalībvalstīm ir pašām jāizlemj, kādi būs šādas pieejas vispārējie un atsevišķie mērķi un pasākumi, lai tos sasniegtu. Šāds regulējums ir izskaidrojams ar to, ka Eiropā, kur ir konstatēti 320 galvenie augšņu veidi, augsnes kvalitāte dažādos reģionos pasliktinās ļoti atšķirīgi.

2.4

Dalībvalstīm prasīts noteikt tās teritorijas, kurās pastāv risks, ka var notikt erozija, organisko vielu īpatsvara samazināšanās, augsnes noblietēšanās, rasties pārāk liels sāls īpatsvars vai zemes nogruvums. Tām ir jānosaka minēto draudu samazināšanas mērķi un jāizstrādā rīcības programmas šo mērķu sasniegšanai. Dalībvalstīm arī jāveic profilakses pasākumi, lai nepieļautu augsnes tālāku piesārņošanu, jāizveido attiecīgās valsts teritorijā esošo piesārņoto vietu saraksts un jāizstrādā valsts stratēģijas augsnes kvalitātes uzlabošanas jomā. Ja tiek pārdots zemes gabals, kurā ir notikusi vai notiek darbība, kuras dēļ var rasties augsnes piesārņojums, pārdevējam vai pircējam ir jāsagatavo pārskats par augsnes stāvokli un tas jāiesniedz attiecīgajai pārvaldes iestādei un darījuma otrai pusei. Visbeidzot, dalībvalstīm prasīts ierobežot vai samazināt augsnes sablīvēšanās sekas, piemēram, veicot agrāk izmantotu zemes gabalu sanāciju.

3.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai”, kas ir 2002. gadā sniegta Komisijas paziņojuma (1) turpinājums, kā arī atzinīgi vērtē ierosinājumu pieņemt augsnes aizsardzības pamatdirektīvu. EESK jau 2000. gadā pašiniciatīvas atzinumā par notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā (2) aicināja Komisiju uzņemties iniciatīvu un noteikt ES minimālās augsnes aizsardzības prasības.

3.2

Lai izstrādātu augsnes aizsardzības stratēģiju, Komisija gandrīz četrus gadus ir uzturējusi atklātu un plašu diskusiju un rīkojusi daudzas konsultācijas, un arī EESK ir bijusi iespēja piedalīties šajā procesā. Šajā atzinumā sniegtie komentāri pirmām kārtām attiecas uz ierosināto pamatdirektīvu, par ko ir prasīts EESK viedoklis, tomēr dažos gadījumos tie attiecas arī uz Komisijas paziņojumu.

3.3

Augsne un tās funkcijas ir dabai, cirkulācijas nodrošināšanai un pašu cilvēku izdzīvošanai ārkārtīgi svarīgs resurss. Cilvēku darbība dažādi ietekmē augsnes funkcijas un tās izmantošanas iespējas. ES stratēģijā galvenā uzmanība jāpievērš parādībām, kas aramzemi apdraud visvairāk, piemēram, zemes izmantošanai citiem mērķiem, nevis tās apstrādāšanai, piesārņojumu radošām rūpniecības nozarēm un tādām problēmām kā augsnes sablīvēšanās un erozija.

3.4

Problēmas, kas saistītas ar augsni un tās funkcijām, izpaužas vairākās citās politikas jomās, kas ir regulētas dažādiem līdzekļiem — gan ar ES tiesību aktiem, gan valsts tiesību aktiem, Ūdens pamatdirektīvu, Nitrātu direktīvu, ķimikāliju izmantošanu regulējošiem tiesību aktiem utt. Dažās valstīs jau pastāv dažādi augsnes izmantošanu un tās piesārņojumu regulējošu tiesību aktu, kā arī uzraudzības un piesārņotu vietu noteikšanas veidi, tādēļ Komisijas priekšlikuma dēļ stāvoklis šādās valstīs nedrīkst pasliktināties, bet gan ir tām jādod pietiekama rīcības brīvība.

3.5

Komisija norāda, ka augsnes piesārņojuma dēļ radušās izmaksas sedz nevis zemes apsaimniekotāji, bet gan sabiedrība un citas iesaistītās puses. EESK vēlas uzsvērt, ka atbildība par kaitējumu jāuzņemas tā nodarītājam; tomēr ne vienmēr vainīgi ir zemes apsaimniekotāji. Daudzos gadījumos augsnes piesārņojums rodas gaisa piesārņojuma, no citiem rajoniem nākušu rūpniecības emisiju, plūdu un citu piesārņojuma avotu dēļ, un zemes apsaimniekotājiem tiek nodarīts kaitējums, par kuru viņi noteikti nav atbildīgi.

3.6

EESK tomēr atzīmē, ka Komisija nepārtraukti uzsver —aizsardzības pasākumi jāveic vietā, kur piesārņojums tiek radīts, un tā, protams, ir pareiza pieeja. Tādējādi tiks nodrošināts arī pareizs atbildības sadalījums. Tas nozīmē, ka Komisijas priekšlikums attiecas ne vien uz augsnes aizsardzības regulējumu, bet arī citām likumdošanas jomām.

3.7

EESK atzinīgi vērtē to, ka paredzēts pieņemt īpašu augsnes aizsardzības stratēģiju un ka to izstrādā īpašā pamatdirektīvā. Tādējādi tiek radīti vienādas aizsardzības priekšnoteikumi, jo tiek ieviesti uz tādām problēmām attiecināti pamatnoteikumi, kas var būt pārrobežu problēmas. Lai patiesi uzlabotu augsnes aizsardzību, šis politikas aspekts tomēr ir jāintegrē arī citos tiesību aktos.

3.8

Komisijas dokumentā arī norādīts, ka izmaksas un ieguvumi būs atkarīgi no tā, cik vērienīgi būs izvirzītie mērķi, un no tā, kā tiks izmantotas iespējas, kas ir dotas, piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas noteikumos par vides aizsardzību. EESK šajā sakarā vēlas uzsvērt, ka vēl nav nodrošināta līdzīga pieeja jeb tiesiskā drošība to kopējā lauksaimniecības politikā iekļauto ES prasību interpretācijā un piemērošanā, kuru izpilde dalībvalstīm ir subsīdiju saņemšanas priekšnoteikums (“cross-compliance”). Tā kā pamatdirektīvas mērķis ir nodrošināt augsnes aizsardzības kopīgu tiesisko pamatu, tostarp — izvairīties no pārāk atšķirīgu ekonomisku saistību uzlikšanas iesaistītajām pusēm, dalībvalstīs jāizvirza samērā līdzīgi mērķi, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus.

3.9

Komisija kā vienu no pirmajiem iemesliem, kā dēļ var pasliktināties augsnes kvalitāte, norāda lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantotas nepareizas metodes. Ja lauksaimniecībā un mežsaimniecībā īsteno labu praksi, tad augsnes kvalitāte saglabājas vai uzlabojas. Lauksaimniecības zemi apdraud tās izmantošana citiem mērķiem, nevis tās apstrādāšanai, kā arī rūpniecības izplatīšanās, transporta infrastruktūra, gaisa piesārņojums, tuvu zemes virsmai esošs ozons un citi piesārņojuma veidi. Kaut arī fiziskā plānošana (pilsētplānošana) ir nevis ES, bet gan dalībvalstu kompetencē, īpaša uzmanība jāpievērš arī tai.

3.10

Tirgus konjunktūra un pašreizējā lauksaimniecības politika ir veicinājusi strukturālās izmaiņas un šaurāku specializēšanos, kā arī to, ka augkopība ir lielākā mērā nodalījusies no lopkopības; šo iemeslu dēļ augsnē var samazināties organisko vielu daudzums. Šo tendenci vēl vairāk pastiprina jaunā kopējā lauksaimniecības politika, kurā paredzēti nepiesaistītie maksājumi.

3.11

Komisija uzskata, ka tad, ja lauksaimniecība ir ekoloģiska, ekstensīva vai arī tad, ja tiek īstenota integrēta zemes apsaimniekošana, tā var uzlabot augsnes kvalitāti. Tomēr tas ir mazliet vienkāršots skatījums. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz zināšanu un cik piemērota tehnika ir zemes apsaimniekotājiem. Pārtikas ražošanai izmantota lauksaimniecības zeme jau pēc definīcijas ir tāda dabīga zeme, ko izmanto pārtikas audzēšanai. Tas, savukārt, nozīmē, ka zināma iedarbība ir neizbēgama un līdz ar to uzskatāma par pieņemamu, lai būtu iespējams ražot pārtiku. Iedarbība uz lauksaimniecības zemi ir atkarīga no laika apstākļiem un klimata, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka augsni mēslojošu vielu izplatīšana, augsnes erozija un humusa slāņa samazināšanās ir jāuzskata par pieņemamu. No pašlaik rīcībā esošajām zināšanām izriet, ka, zemi izmantojot normāli, augsnes kvalitāte drīzāk saglabājas un uzlabojas. Maz ir tādu uzņēmēju, kuriem ir tik tālejošs skatījums gan uz investīcijām, gan zemes apsaimniekošanu, kā lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Šāda lauksaimnieku apzinīga attieksme pret augsnes aizsardzību būtu jāsekmē un jāatbalsta ar konsultāciju, kā arī brīvprātīgu un stimulējošu pasākumu palīdzību.

3.12

Komisijas dokumentā arī norādīts, ka ar Direktīvas par atbildību vides jomā (3) palīdzību ir pastiprināta vides aizsardzība. Komiteja piekrīt šim viedoklim. Tomēr jānorāda, ka pašreizējā situācija neatbilst tiesību normālai izpratnei, proti, par vienu un to pašu kaitējumu iespējams sodīt līdz pat trīs dažādos veidos — pārtraukt kompensācijas izmaksu, saukt pie kriminālatbildības un uzlikt administratīvus sodus.

3.13

EESK piekrīt, ka nolūkā nodrošināt zemes ilgtspējīgu izmantošanu vajadzīga visaptveroša ES stratēģija augsnes aizsardzības jomā.

3.14

Augsnes aizsardzības stratēģijas īstenošanu būtu iespējams atvieglot, izveidojot neatkarīgu ekspertu komiteju, kurā strādā gan publiskā, gan arī privātā sektora pārstāvji.

4.1

EESK vēlas asi kritizēt Komisiju par to, ka tā vēl nav iesniegusi savu pārstrādāto priekšlikumu pārskatītai direktīvai par notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā un smago metālu pieļaujamo koncentrāciju, lai gan Komisija minēto priekšlikumu izstrādā jau vairākus gadus. Paziņojumā par augsnes aizsardzību norādīts, ka Komisija paredzējusi šādu priekšlikumu beidzot iesniegt 2007. gadā. Pirmajā paziņojumā par augsnes aizsardzības tematisko stratēģiju 2002. gadā bija norādīts, ka pārskatīšana jāveic augsnes aizsardzības stratēģijas izstrādes gaitā. Tādējādi viens no svarīgākajiem augsnes aizsardzību pastiprinošiem un ar pārtikas drošību saistītiem pasākumiem ir ievērojami aizkavējies. Tādēļ minētā pārskatītā direktīva par notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā noteikti būtu jāpublicē uzreiz pēc augsnes aizsardzības stratēģijas pieņemšanas.

4.1.1

Pašlaik spēkā esošajā direktīvā par notekūdeņu dūņu izmantošanu (4) joprojām ir atļauta pārāk liela smago metālu un citu piesārņojuma veidu koncentrācija dūņās, ko var lietot lauksaimniecībā. EESK vēlas atgādināt par jau 2000. gadā pieņemto Komitejas pašiniciatīvas atzinumu par tematu “Padomes Direktīvas par lauksaimniecībā izmantotām notekūdeņu dūņām grozīšana”, kurā tika aicināts padarīt stingrākas prasības attiecībā uz smago metālu pieļaujamo koncentrāciju. Turklāt ļoti ierobežotas ir zināšanas par pārējo ķīmiskā piesārņojuma veidu daudzumu un to savstarpējo mijiedarbību, kā arī to, kā šādas vielas pēc to izplatīšanas apstrādātā zemē ietekmē augsni un pārtikas drošību.

4.1.2

EESK šo jautājumu uztver ļoti nopietni un vērš uzmanību uz pētījumu, ko divi zinātnieki publicējuši medicīnas laikraksta “The Lancet” 2006. gada novembra numurā. Kaut arī tas ir tikai viens pētījums, no tā rezultātiem izriet, ka labi pazīstamām vidi piesārņojošām vielām var būt līdz šim neievērota ietekme uz vēl nedzimušu un mazu bērnu smadzeņu attīstību. Zinātnieki uzskata, ka tās var izraisīt tādas smagus traucējumus kā autismu, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (ADHD) un attīstības traucējumus. Daudzas no šīm ķimikālijām ietilpst arī mājsaimniecībā lietotu produktu sastāvā. Dažādos veidos tās nokļūst kanalizācijas sistēmās, un mēs pārāk maz zinām par to, kā šīs vielas iedarbojas uz augsni, kad tās mēslošanai izmanto notekūdeņu dūņas.

4.1.3

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija acīmredzot ir atteikusies no sava agrākā uzskata, ka no vides aizsardzības viedokļa vislabākais notekūdeņu dūņu izmantošanas veids ir to izplatīšana lauksaimniecībā izmantotās zemes platībās. Šķiet, ka tas izriet no paziņojuma par stratēģiju atkritumu jomā (5) formulējumiem. Komisija arī apstiprina, ka pēc augsnes aizsardzības stratēģijas pieņemšanas tā ir paredzējusi iesniegt priekšlikumu par direktīvas par notekūdeņu dūņām pārskatīšanu. Tomēr EESK uzskata, ka Komisijai nebija jānogaida tik ilgi, bet gan jau sen bija jāiesniedz radikāli pārskatīta direktīva par smago metālu un citu piesārņojošu vielu pieļaujamo koncentrāciju notekūdeņu dūņās, jo īpaši tādēļ, ka Komisija savā priekšlikumā direktīvai ir norādījusi, ka šāda pārskatīta direktīva ir vajadzīga, lai samazinātu bīstamu vielu daudzumu augsnē.

4.1.4

Notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā un piesārņojošu vielu koncentrācija tajās ir viens no svarīgākajiem augsnes aizsardzības un pārtikas nekaitīguma jautājumiem. No tā arī izriet jautājums, vai par iespējamiem augsnes kvalitātes bojājumiem ir atbildīgi zemes apsaimniekotāji, vai notekūdeņu dūņu ražotāji, proti, reģionālās un vietējās pašvaldības. Pārskatītā direktīvā par notekūdeņu dūņām ir jānoskaidro, kāds ir atbildības un maksājamās kompensācijas sadalījums.

4.1.5

Jauniem un drošākiem tiesību aktiem par ķimikāliju izmantošanu ir izšķirīga nozīme augsnes aizsardzībā vispār, tomēr jo īpaši saistībā ar to, kā sabiedrība atbrīvojas no notekūdeņu dūņām, tās izplatot augsnē. Lai nodrošinātu vēlamo augsnes aizsardzību, absolūti nepieciešama ir bīstamu ķimikāliju aizstāšana ar mazāk bīstamām.

4.1.6

EESK aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumu par direktīvas pārskatīšanu, kā arī sniegt riska analīzes par lielāku skaitu vielu, nekā tas skaits, uz ko minētā direktīva attiecināta pašlaik. Tas varētu būt viens no svarīgākajiem lauksaimniecības zemes aizsardzības pasākumiem, kas jāveic, lai nepieļautu piesārņojuma palielināšanos un nodrošinātu apmierinošu pārtikas nekaitīguma līmeni.

4.2

Priekšlikuma direktīvai par augsnes aizsardzību 1. pantā noteikts, ka pasākumi ietver degradētās augsnes funkciju atjaunošanu un atveseļošanu tiktāl, lai tā atbilstu vismaz pašreizējam vai turpmāk plānotajam izmantojumam. EESK šo principu atbalsta, tomēr apšauba, vai tiešām pamatdirektīvā nepieciešams formulējums “vismaz”. Augsnes sanācija būtu jāveic atbilstīgi faktiskajai situācijai, un lēmums par to jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi.

4.3

EESK uzskata, ka priekšlikuma direktīvai 3. pants tā pašreizējā formulējumā dod dalībvalstīm iespēju veidot tādu valsts līmeņa nozaru politiku, kas kropļo konkurenci. Svarīgi ir tas, lai minētais pants tiktu attiecināts tikai uz analīzes veikšanu, savukārt iespējamiem pasākumiem jāatbilst labi funkcionējoša iekšējā tirgus priekšnoteikumiem, kopīgiem noteikumiem un godīgas konkurences noteikumiem.

4.4

EESK arī uzskata, ka priekšlikuma direktīvai 4. pants nodrošina dalībvalstīm gandrīz neierobežotas iespējas iejaukties. Attiecībā uz lauksaimniecības zemi EESK jau iepriekš šajā dokumentā ir norādījusi, ka zemes apstrādāšana nav iespējama, neiedarbojoties uz zemi, un ka šāda iedarbība mainās atkarībā no faktoriem, ko zemes apsaimniekotājs nespēj ietekmēt, piemēram, laikapstākļiem, klimata utt. Dalībvalstu pieņemtajiem noteikumiem jābūt tam adekvāti proporcionāliem. Arī dalībvalstu pasākumiem jābūt samērā saskaņotiem. Tas atbilst arī priekšlikuma direktīvai 9. panta noteikumiem par samērīgiem augsnes funkciju saglabāšanas pasākumiem.

4.5

Komisijas priekšlikuma 12. pantā noteikts, ka zināmos gadījumos īpašniekam vai potenciālajam pircējam ir pienākums iesniegt ziņojumu par augsnes stāvokli. EESK uzskata, ka nebūtu pareizi izvirzīt šādu prasību potenciālajam pircējam. Ja dažādu dalībvalstu tiesību aktu atšķirīguma dēļ vajadzīga elastīga pieeja, jāmaina panta formulējums.

4.6

Priekšlikuma direktīvai 17. pantā norādīts, ka Komisija paredzējusi izveidot forumu, kurā dalība ir brīvprātīga. Komisijai aktīvi jāgādā par to, lai šajā forumā tiešām notiktu informācijas apmaiņa par līdzīgām metodēm un tādējādi pieeja kļūtu vienota, kā arī tiktu nodrošināti neitrāli konkurences apstākļi. Tā kā informācijas apmaiņa ir brīvprātīga, vajadzīga arī Komisijas aktīva līdzdalība.

4.7

Priekšlikuma direktīvai 22. pantā norādīts, ka dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām. EESK uzskata, ka nolūkā nodrošināt juridisku noteiktību ir svarīgi, lai sankcijas būtu adekvāti proporcionālas nodarītajam kaitējumam. Tāpat arī ir nepieņemami, ka par vienu un to pašu kaitējumu iespējams piemērot atšķirīgas sankcijas.

4.8

Priekšlikuma direktīvai 23. panta ierosināts grozīt Direktīvu 2004/35/EK, nosakot, ka kompetentām iestādēm jāpieprasa, lai zemes izmantotājs veic pasākumus stāvokļa labošanai. EESK uzskata, ka šāda prasība ir pamatota tikai tad, ja kaitējumu nodarījis pats zemes izmantotājs, tomēr Komisijas dokumenta tekstā tas nav nepārprotami norādīts.