17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/27

1.1

Šengenas Konvencija, kurā paredzēta personu brīva pārvietošanās un preču brīva aprite, tika parakstīta 1990. gadā un stājās spēkā 1995. gadā. Šengenas Konvencijā ir noteikts, kādām iestādēm ir piekļuve Šengenas informācijas sistēmai (SIS), un šādu datu izmantošanas mērķus. Šis pirmais Konvencijas teksts nenodrošināja transportlīdzekļu reģistrācijas iestādēm piekļuvi SIS.

1.2

Komisija 2003. gadā 21. augustā iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko groza Šengenas Līguma piemērošanas Konvenciju par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu, piekļuvi Šengenas informācijas sistēmai (1) Tā mērķis bija nodrošināt pieeju SIS datiem par zagtiem transporta līdzekļiem un piekabēm, zagtām tukšām oficiālām veidlapām un izdotajiem personu apliecinošiem dokumentiem (pasēm, identifikācijas kartēm, vadītāja apliecībām) ar mērķi noskaidrot, vai otrreizējai reģistrācijai pieteiktie transporta līdzekļi ir zagti, vai ir veikta to nelikumīga piesavināšanās vai tie ir pazaudēti, kā arī, vai personas, kuras ir iesniegušas reģistrācijas pieteikumu, šim nolūkam izmanto zagtus personu apliecinošus vai transporta līdzekļa dokumentus.

1.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēma atzinumu par priekšlikumu 2004. gada 25. februārī. (2) EESK un Komisija vienojās, ka piekļuve SIS būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā valstu iestādes, kas ir atbildīgas par transportlīdzekļu reģistrāciju apliecību izsniegšanu un pārbaudi. Ņemot vērā faktu, ka daudzās dalībvalstīs par transporta līdzekļu reģistrāciju ir atbildīgi privātie dienesti, EESK izteica apmierinātību arī par priekšlikumā izteikto ierosinājumu atļaut minētajiem dienestiem netiešā veidā saņemt informāciju, kas ir nepieciešama to darba pienācīgai izpildei, ar kādas valsts varas iestādes, kurai ir piekļuve SIS, starpniecību.

1.4

Vēlāk un pēc paplašināšanas kļuva skaidrs, ka ir būtiski nepieciešams izstrādāt SIS otro paaudzi (SIS II), lai sistēmai varētu pievienoties jaunās dalībvalstis un Šengenas zonu varētu paplašināt minēto dalībvalstu teritorijā.

1.5

Tā kā SIS II īstenošanai ir nepieciešams piemērots tiesisks regulējums un tas attiecas uz dažādām politikas jomām, Eiropas Komisijai bija jāiesniedz trīs priekšlikumi: pirmais attiecas uz personu brīvu pārvietošanos, otrs — uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un trešais papildina divus pirmos priekšlikumus, un tā mērķis ir nodrošināt transportlīdzekļu reģistrāciju veicošās iestādes ar piekļuvi SIS II.

1.6

Ar EESK pašreiz notiek konsultācijas par minēto trešo priekšlikumu, kurš ir nepieciešams turpinājums iepriekšminētajai Regulai (3), ko Padome pieņēma 2005. gada 6. jūlijā.

2.1

Komisijas jaunā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt saskaņu ar jaunajiem tiesību instrumentiem otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidošanai, darbībai un izmantošanai. Komisija secina, ka šā priekšlikuma galvenais mērķis sakrīt ar 2003. gada augustā iesniegtā priekšlikuma mērķi, proti, pastiprināt sadarbību dalībvalstu starpā, veicot informācijas apmaiņu, lai apkarotu krāpšanu un zagtu automašīnu nelegālo tirdzniecību. Komisija atzīmē arī, ka priekšlikuma mērķis ir garantēt dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izdošanu, piekļuvi tiem pašiem SIS datiem jaunā SIS II tiesiskā regulējuma ietvaros, kuriem piekļuvi nodrošina 2005. gada jūnijā spēkā stājusies 2003. gadā ierosinātā regulai.

2.2

Šis jautājums vēl aizvien ir svarīgs, jo pašreiz ES katru gadu tiek nozagti apmēram 1,3 miljoni transportlīdzekļu un apmēram 500 000 transportlīdzekļu neatgriezeniski pazūd (4) Ar transportlīdzekļiem saistītiem noziegumi ir saistīti arī ar citiem noziegumu veidiem, tādiem kā nelegālā tirdzniecība, kontrabanda un terorisms (automašīnu spridzināšana).

2.3

EESK piekrīt Komisijai, ka piekļuve SIS II datiem būtu jāpaplašina, ietverot par augstāk minēto dokumentu izdošanu un pārbaudi atbildīgās valstu iestādes (skat. 1.2. punktu). Papildus tam, par transporta līdzekļu reģistrāciju atbildīgajiem privātajiem dienestiem būtu jāsaņem informācija, kuru, nodrošinot datu aizsardzību, netieši sniegtu kāda no valsts varas iestādēm ar pieeju SIS II. Īpaši svarīgi ir nodrošināt mehānismus piekļuves ierobežošanai attiecībā uz citu šīs sistēmas informāciju, kas ir rezervēta Šengenas Konvencijas 101. pantā noteiktajām varas iestādēm.

2.4

Tomēr būtu jāņem vērā EESK 2004. gada 25. februāra atzinumā izteiktās vispārējās un citas piezīmes. Dažas piezīmes var atkārtot. Piemēram, EESK uzskata, ka priekšlikums palielinās drošību un paātrinās tiesiskās procedūras. Tas būs arī stimuls dalībvalstīm atļaut daudz brīvāku transportlīdzekļu kustību ES teritorijā. Tomēr ir svarīgi, lai priekšlikums būtu saderīgs ar dalībvalstu vietējām normām un noteikumiem. Ir svarīgi nodrošināt piekļuvi arī tām dalībvalstīm, kuras nav parakstījušas Šengenas Konvenciju, un pastiprināt sadarbību ar Interpolu un Eiropolu ar mērķi apkarot tirdzniecību ar zagtajiem vai nelikumīgi piesavinātajiem transporta līdzekļiem ārpus to valstu teritorijas, kurām ir piekļuve SIS II. EESK arī uzsver, ka ir svarīgi vākt, apstrādāt un publicēt statistikas datus par minēto noziedzības veidu, lai efektīvi to apkarotu.

3.1

Komisijas priekšlikums saskan ar 2004. gada 22. decembra Padomes Lēmumu par cīņu pret noziegumiem, kas ir saistīti ar transportlīdzekļiem un kam ir pārrobežu sekas (2004/919/EK) (5). EESK Lēmumā ir uzsvērts, ka “Tiesībaizsardzības iestāžu un transportlīdzekļu reģistrācijas iestāžu sadarbība ir īpaši svarīga, un tāda ir arī informācijas sniegšana attiecīgajām pusēm”. Lēmuma 7. pantā ir noteikts, ka attiecīgu valstu tiesībaizsardzības iestādes informē transportlīdzekļu reģistrācijas iestādes par to, vai ir zināms, ka transportlīdzeklis, kas ir reģistrēšanas procesā, ir zagts un ka piekļuve datubāzēm šajā sakarā notiek, pienācīgi ievērojot Kopienas tiesību aktus. EESK atzinīgi vērtē to, ka Padomes Lēmuma idejas tagad ir ietvertas Komisijas priekšlikumā.

3.2

Kaut arī Komisijas priekšlikums attiecas tikai uz reģistrāciju veicošo iestāžu pieeju konkrētai informācijai SIS II ietvaros, EESK uzsver nepieciešamību pastiprināti sadarboties, lai apkarotu ar transportlīdzekļiem saistīto noziedzību. Padomes Lēmuma 4. pantā ir noteikts: “Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saskaņā ar saviem tiesību aktiem nepieciešamības gadījumā regulāri rīkotu valstu kompetento iestāžu savstarpējas apspriedes, un šādās apspriedēs var iesaistīt privātā sektora pārstāvjus (piemēram, pazudušu transportlīdzekļu privāto reģistru turētājus, apdrošinātājus un transportlīdzekļu tirgotājus), lai koordinētu informāciju un savstarpēji saskaņotu pasākumus šajā jomā”. EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāņem vērā šīs idejas, apkarojot ar transportlīdzekļiem saistītus noziegumus.

3.3

Kā šādu ideju piemēru EESK var minēt Interpola iepriekš īstenoto projektu Pārtrauciet reģistrēt zagtos transportlīdzekļus (Stop Register Stolen Cars (StoreSto Car)), vēlāk saukts Transportlīdzekļu identifikācija, izpēte un analīze VIRA 17 (Vehicle Identification, Research and Analysis, VIRA 17). Minētā projekta mērķis bija apkopot visu uz automašīnām attiecināmo informāciju vienā datu bāzē, ka arī informāciju par transportlīdzekļa identifikācijas numuru (TIN), ja automašīna ir reģistrēta kā nozagta, ja tā tiek eksportēta vai importēta, izgatavota vai nodota metāllūžņos. Šāda datu bāze ir pamats tiesībaizsardzības iestāžu, reģistrāciju veicošo iestāžu, muitas, automašīnu ražotāju un apdrošināšanas uzņēmējdarbības sadarbībai.

3.4

Attiecība uz pašreizējo priekšlikumu EESK vēlas uzsvērt, ka vispārīgi pastāv maz iespēju fiziski pārbaudīt transportlīdzekli, lai noteiktu tā identitāti un noskaidrotu, vai tā ir reģistrēta kā nozagta. Daudzās valstīs transportlīdzekļa reģistrācija ir apvienota ar pārbaudi. Tādējādi, reģistrējot transportlīdzekli, ir iespējams pārbaudīt, vai tas nav zagts. Tādēļ ir svarīgi reģistrāciju veicošās iestādes nodrošināt ar šādiem līdzekļiem zagtu, nelikumīgi piesavinātu vai pazaudētu transportlīdzekļu atklāšanai.

3.5

Kā jau iepriekš minēts 3.2. punktā, ir jāpastiprina sadarbība ar transportlīdzekļiem saistīto noziegumu apkarošanā. Cita iespēja fiziski pārbaudīt automašīnu rodas, kad automašīna tiek eksportēta vai importēta. EESK iesaka muitas iestādēm gan transportlīdzekļa importa, gan eksporta gadījumā izmantot tos pašus SIS II datus, kādus izmanto reģistrāciju veicošās iestādes.

3.6

Pārbaudot, vai transportlīdzeklis ir vai nav reģistrēts kā nozagts, ir jāspēj noteikt arī transportlīdzekļa identitāte. Transportlīdzekļa identitāti bieži nosaka pēc transportlīdzekļa identifikācijas numura (TIN). Zagta transportlīdzekļa identitāte nereti ir viltota vai atdarināta. EESK norāda, ka ir svarīgi nākotnē paplašināt transportlīdzekļa identificēšanas iespējas. Ir detalizēti jāpārbauda un jānovērtē tādi priekšlikumi ka elektroniskā transportlīdzekļu identificēšana (ETI) vai labāka rezerves daļu marķēšana.

3.7

Noslēgumā EESK ierosina tuvākajā laikā veikt nākamo pasākumu, paplašinot šīs regulas piemērošanas jomu. Iesniegtais Komisijas priekšlikums, kura mērķis ir pārbaudīt, vai transportlīdzekļi ir zagti, nelikumīgi piesavināti vai nozaudēti, būtu jāapvieno ar iespēju transportlīdzekļus repatriēt. Dažādās dalībvalstīs minētā iespēja ievērojami atšķiras un ir atkarīga no valsts noteikumiem par labticīgu (bona fide).iegūšanu Dažās valstīs zagto transportlīdzekli ir iespējams iegūt īpašumā, ja transportlīdzeklis ir iegūts labticīgi, kamēr citās valstīs tas nav iespējams. Papildus, nākotnē ir jāizpēta un jānovērtē iespējas repatriēt transportlīdzekļus, kas izrādījušies zagti.