EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52005AE0377

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai — Vairot uzticību uzņēmumu tiešajiem elektroniskajiem tirgiem (COM(2004) 479 final)

OV C 255, 14.10.2005, p. 29–32 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

14.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/29


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai — Vairot uzticību uzņēmumu tiešajiem elektroniskajiem tirgiem

(COM(2004) 479 final)

(2005/C 255/04)

Komisija 2004. gada 14. jūlijā nolēma saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejaiVairot uzticību uzņēmumu tiešajiem elektroniskajiem tirgiem.

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa, kam bija uzticēts Komitejas atzinuma sagatavošanas darbs, pieņēma savu atzinumu 2005. gada 16. martā. Ziņotājs bija Lagerholm kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā 416. plenārajā sesijā (2005. gada 6. aprīļa sēdē) pieņēma šo atzinumu ar 131 balsīm “par” un 4 atturoties.

1.   Apkopojums

1.1

Komisija ir sniegusi paziņojumu par uzticības uzņēmumu tiešajiem elektroniskajiem tirgiem (Business to Business (B2B) markets) vairošanu. Komiteja uzskata, ka

Ziņojumā visumā objektīvi izskatīti svarīgi ar e-tirgu izplatīšanos saistīti jautājumi.

Komiteja tomēr vēlas uzsvērt, ka tas nav vienīgais veicamais uzdevums. Zināmā mērā var arī saprast, kādēļ tirgus attieksme ir nedaudz atturīga. Īpaši attīstītākās e-tirgus formas atšķiras no ierastajiem uzņēmējdarbības modeļiem.

Pārrobežu tirdzniecībā ir arī citi, daudz svarīgāki šķēršļi.

2.   Komisijas paziņojums

2.1

Komisijas paziņojums ir lielā mēra veidots no ekspertu grupas darba, kurā ir nozares pārstāvji un elektornisko tirgu izpildītāji (“ekspertu grupa”) (1). Paziņojumā tiek izskatīta nepieciešamība vairot uzticību uzņēmumu tiešajiem e-tirgiem, lai mazinātu tautsaimnieciskos riskus, kas izriet no negodīgas vai nelegālas uzņēmējdarbības šādos tirgos. Uzņēmumu tiešajiem e-tirgiem ir iespēja palielināt efektivitāti, samazinot darījumu izmaksas un nostiprinot konkurenci, tomēr šādas efektivitātes ieguvumi lielā mērā ir atkarīgi no uzņēmumu vēlēšanās tajos piedalīties. Lai atbrīvotos no tādām potenciālām barjerām uzņēmumu tiešo e-tirgu izmantošanā, ko izraisa uzticības un paļāvības trūkums, Komisija paredz šādus soļus:

Cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, veikt ar negodīgu komercdarbību uzņēmumu tiešajos e-tirgos saistītās esošās valstu likumdošanas analīzi.

Iedrošināt ieinteresētās aprindas vienoties par rīcības kodeksu vai to pārskatīt ar mērķi veicināt godīgas tirdzniecības principus uzņēmumu tiešajos e-tirgos, kā tas aprakstīts Paziņojumā.

Uzsākt pētījumu par uzņēmumu tiešo e-tirgu ekonomisko ietekmi uz ES uzņēmumu konkurētspēju un ražīgumu, jo īpaši izanalizējot tiešās un netiešās izmaksas un ieguvumus, kas rodas e-tirgus dalībniekiem. Šā pētījuma rezultāti tiks apspriesti ar ieinteresētajām pusēm.

Nodrošināt saskaņotu informāciju par esošo uzņēmumu tiešo e-tirgu konkurences likumu piemērošanu, lai sniegtu konkurenci veicinošas uzņēmuma rīcības pamatnostādnes.

2.2

Paziņojums veicinās intensīvāku dialogu uzņēmumu tiešajos e-tirgos ieinteresēto pušu starpā saistībā ar godīgas tirdzniecības principu un drošības nosacījumu ievērošanu. Tādējādi būtu jāizzūd barjerām dalībai šāda veida elektroniskajā tirdzniecībā. Komisijas dienesti regulāri ziņos par sasniegto, izmantojot Eiropas elektronisko tirgu portālu.

3.   Uzņēmumu tiešo elektronisko tirgu definīcija

3.1

Uzņēmumu tiešos elektroniskos tirgus var definēt kā internetā izveidotas tirdzniecības platformas, kur uzņēmumi apmainās ar precēm un pakalpojumiem. Šī diezgan plašā definīcija atkarībā no dažādajiem darījumu veidiem ļauj sagrupēt uzņēmumu tiešos e-tirgus šādās kategorijās:

ziņojumu dēļi (kas ir vienkāršākais tirgus paveids, piedāvājot tikai ierobežotu darījumu loku). Darījumu var sagatavot, piedāvājot iespēju paziņot par konkrētu vēlmi kaut ko pirkt vai pārdot;

apmaiņas darījumi, kas ir vairāk kā tikai “ziņojumu dēļi”. Parasti tiek piedāvāti mehānismi, kas pārdevējiem un pircējiem ļauj vienam otru atrast, savstarpēji kontrolēt darījuma noris, kā arī vest pārrunas, izmantojot e-platformu;

Uz katalogu balstīti e-tirgi, kas piedāvā kombinētu, no dažādu pārdevēju katalogiem sastādītu produktu katalogu;

izsoles pakalpojumi, kas ir formālas interneta tirdzniecības platformas atbalstītas cenas noteikšanas procedūras, kur pārdošanas izsoles uzsāk pārdevējs ar mērķi pārdot produktus vai pakalpojumus par visaugstāko iespējamo cenu. Apgrieztās izsoles jeb “iepirkuma izsoles” uzsāk pircējs ar mērķi iegūt produktus vai pakalpojumus par viszemāko iespējamo cenu;

Aktīvo e-tirgu skaits laika gaitā ir bijis mainīgs un vēl nav nostabilizējies. Tiek lēsts, ka pašreiz visā pasaulē aktīvi darbojas apmēram 1 000 e-tirgu, kas ir ap 20 % mazāk nekā pirms diviem gadiem [SEC(2004) 930].

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1

Komisijas paziņojumā izskatītā tēma ir “Vairot uzticību uzņēmumu tiešajiem elektroniskajiem tirgiem”. Elektroniskie tirgi ir svarīga plašākas e-uzņēmējdarbības daļa. Par šo e-uzņēmējdarbības jomu var izteikt dažas vispārīgas piezīmes.

4.1.1

Būtībā labi darbojošies elektroniskie tirgi veicina efektīvāku uzņēmējdarbības vidi. Ar laiku tas nesīs labumu uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā Eiropā. Pieaugusī konkurence liks Eiropas uzņēmumiem uzlabot efektivitāti. Tādēļ EESK atbalsta darbības, kas veicina elektroniskās komercijas attīstību. Tas ir pateikts arī agrāk izteiktajās piezīmēs.

4.1.2

Savā atzinumā par ierosināto direktīvu Komiteja saistībā ar atsevišķiem elektroniskās komercijas tiesiskajiem aspektiem (2) atzīmēja, ka nenoteikts tiesiskais regulējums elektroniskajai komercijai ir ārkārtīgi traucējošs. Paziņojuma mērķis ir mazināt nenoteiktību, un EESK to vērtē atzinīgi.

4.1.3

Atzinumos par Komisijas paziņojumiem “Palīdzība MVU digitalizācijai” (3) un “E-uzņēmējdarbības politiku pielāgošana mainīgos apstākļos: Digitalizācijas iniciatīvas pieredze un nākotnes izaicinājumi” (4) EESK ir izteikusi piezīmes par Komisijas centieniem veicināt e-uzņēmējdarbību.

4.1.4

Uzņēmējdarbībā un valsts sektorā elektroniskajai uzņēmējdarbībai ir liela nozīme. Tā paver jaunas iespējas palielināt konkurētspēju, iespējas tirdzniecībai visā iekšējā tirgū, kā arī vienlīdzīgas iespējas MVU. Ir svarīgi atbalstīt šīs jaunās tehnoloģijas izmantošanu, jo īpaši MVU. Komiteja atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas darbu šajā jomā.

4.1.5

Komiteja arī atzinīgi vērtē Ekspertu grupas atziņas par uzņēmumu tiešās e-tirdzniecības platformām internetā. Grupa ir veikusi nopietnu darbu, nosakot problēmas. Ekspertu grupa tomēr nesniedz pietiekoši skaidras atziņas par to, vai MVU apzinās ieguvumus. 10. lappusē ir teikts, ka “Visumā MVU apzinās e-uzņēmējdarbības priekšrocības un ir pārliecināti par tām. 11. lappusē teikts, ka “MVU joprojām vilcinās pilnībā iekļauties elektroniskajā tirdzniecībā”, un tas ir tādēļ, ka trūkst apziņas par riskiem un ieguvumiem”. Ir svarīgi tomēr atzīmēt atšķirību starp e-uzņēmējdarbību un elektronisko tirdzniecību. Var izdarīt slēdzienu, ka MVU apzinās IT izmantošanas vispārējās iespējas, tomēr elektroniskā tirdzniecība kā atsevišķa iespēja vēl šķiet tālāka.

4.1.6

Lai gan ir izpratne par e-uzņēmējdarbības iespējām un daudzi MVU izmanto e-komerciju, pastāv problēmas, kas joprojām neļauj vairumam MVU pilnīgu iekļaušanos “e-uzņēmējdarbības sabiedrībā”. Tās ir vispārējāka rakstura un neierobežojas tikai ar elektronisko tirdzniecību. Neskatoties uz to, šīs problēmas attiecas arī uz šo jomu.

MVU ir tendence uzmanības fokusā turēt neatliekamas problēmas. Tie vilcinās investēt tehnoloģijā un procedūrās, kas neatmaksājas ļoti īsā laikā.

Tādu risinājumu trūkums, kas izstrādāti un attīstīti īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. MVU vajadzības nav tādas pašas kā lielākiem uzņēmumiem, turklāt MVU bieži vien nevar atļauties apmaksāt konsultantus, tādēļ mazajiem uzņēmumiem nav viegli izmantot esošās iespējas.

MVU bieži vien nav speciālistu, kas nepieciešami daudzām programmatūras pakotnēm vai pašiem savu interfeisu izstrādei lietošanai ar standarta programmatūrām.

Daudzi lieli uzņēmumi prasa saviem piegādātājiem ieviest īpašas programmatūras kā nosacījumu preču piegādes uzsākšanai vai turpināšanai. Tas izraisa bezizejas situāciju, jo MVU nevar ne atļauties ieviest, ne tikt galā ar sarežģīto tehnisko situāciju, kad vairāki klienti katrs pieprasa citu risinājumu. Arī to var uzskatīt par problēmu, kas izriet no vispārēju standartu trūkuma.

E-uzņēmējdarbība rada apjomradītu ietaupījumu faktoru lielāko uzņēmumu labā vai pat regresijas efektu, kā norādīts iepriekš. MVU nevar noteikt savus likumus; atbalsta uzstādīšanas izmaksas pārsvarā nav atkarīgas no tā lieluma. Tādējādi MVU varētu būt nepieciešams ieviest vairākus atsevišķus risinājumus, kad lielākajam uzņēmumam ir tikai viens.

4.1.6.1

Komisijai ir vairākas MVU atbalsta iniciatīvas saistībā ar e-uzņēmējdarbību. Komiteja tās atbalsta un vēlas iedrošināt Komisiju papildināt un veicināt iniciatīvas, kas ņem vērā īpašās MVU vajadzības pēc pielāgotām programmatūrām un standartiem.

4.1.7

EESK arī vēlas īpaši atzīmēt vajadzību veicināt MVU vēlmi mācīties par dalību elektroniskajā uzņēmējdarbībā. Elektroniskā komercija un elektroniskā uzņēmējdarbība ātri attīstās. MVU rosināšana mūža izglītībai ir jāizskata kā iespēja.

4.1.7.1

Tas ir saskaņā ar rekomendācijām, ko Komiteja izteikusi savā nesen pieņemtajā atzinumā par mūža izglītību (5). Šajā atzinumā EESK iesaka nostiprināt mūža izglītības programmas, kas paredzētas iedzīvotajiem, kas pašreiz veido darbaspēku, tai pašā laikā veidojot tūlītēju saikni starp šīm programmām un uz zinātnes atzinumiem balstītas ekonomikas sasniegumiem. EESK uzskata par īpaši svarīgu MVU iespēju piekļūt šai programmai.

5.   Īpašas piezīmes

5.1   Uzņēmumu tiešās tirdzniecības platformas internetā.

5.1.1

Ekspertu grupa savā noslēguma ziņojumā norāda uz atšķirību starp dažādiem tirdzniecības platformu veidiem. Komiteja atbalsta ekspertu piezīmi, ka nebūtu pareizi koncentrēties tikai uz e-tirgus vietām. E-uzņēmējdarbības sabiedrībā var piedalīties daudzos un dažādos veidos. Dažādiem uzņēmumiem ir dažādas vajadzības un dažādi uzņēmējdarbības principi. Kā atzīmē ekspertu grupa, “tā kā vairums MVU problēmu ir saistītas ar e-tirgus vietām un jo īpaši apvērstajām izsolēm, šim īpašajam uzņēmumu tiešās tirdzniecības interneta platformu veidam....ir veltīta vislielākā vērība”

5.1.2

Komiteja šobrīd tomēr vēlas pievērst uzmanību arī pašreiz notiekošajai divu publiskā iepirkuma direktīvu ieviešanai nacionālajā līmenī. Abas direktīvas paver jaunu elektroniskā iepirkuma veidu iespēju un, lai gan dažādās valstīs ieviešana nenotiek vienādi, uzņēmumiem, protams, ir ļoti svarīgi, ka publiskais iepirkums var rosināt jauno elektronisko līdzekļu izmantošanu. Komisija ir arī uzsākusi “rīcības plānu elektroniskā publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma ieviešanai”, kam ir svarīga loma MVU pievēršanai elektroniskajai uzņēmējdarbībai.

5.1.3

Komiteja piekrīt domai, ka e-tirgus vietām ir īpašas iespējas un nebūtu gudri tās neatbalstīt. Paziņojums tiek vērtēts atzinīgi. Komiteja tomēr uzskata, ka uzticības un paļāvības trūkums, lai gan tas ir ievērojams, nav vienīgais iemesls atturīgajai MVU attieksmei pret e-tirgus vietnēm vai arī pret koncepciju par uzņēmumu tiešās tirdzniecības platformām internetā vispār.

5.1.3.1

Saskaņā ar ekspertu grupas teikto, uzņēmumu politikai veicinot tirgus pārlūkojamību, savietojamību un godīgumu, tai var būt nopietna loma, palīdzot MVU pielāgoties jaunajiem interneta tirdzniecības platformu izaicinājumiem. .....valsts varas iestādēm nav jāatbalsta atsevišķas e-komercijas formas, bet tām ir jāsaglabā neitralitāte attiecībā uz dažādiem tirdzniecības kanāliem un dažādām interneta tirdzniecības platformu funkcijām. Ir noteikta turpmākās rīcības nepieciešamība, jo īpaši tādās jomās kā izpratnes veidošana, tirgus pārlūkojamība, standartizācija un uzticība.

5.1.3.2

Uzņēmumu tirdzniecības platformas internetā jāuztur, ievadot informāciju no MVU. Jo attīstītākas tās ir, jo nepieciešamāka ir standartizācija. Šie standarti vēl nebūt nav pilnīgi, bet, kad tie būs pilnīgi, to izmantošanai būs nepieciešama MVU pielāgota programmatūra.

5.1.3.3

Pastāv ne vien tehnisku standartu trūkums, bet arī cilvēka-mašīnas interfeisa trūkums. Ņemot vērā tirdzniecības platformu daudzumu, kā arī daudzvalodības radītos sarežģījumus, var saprast, kādēļ MVU ir atturīgi. Šī joma standartizācijas iestādēm, kā arī Komisijai jāizskata dziļāk, jo īpaši, ja ir vēlēšanās veicināt pārrobežu tirdzniecību. Tas attiecināms arī uz produktu vai pakalpojumu klasifikācijas un formulējumu standartizāciju, kur sasniegumus CEN/ISSS atbalsta EESK.

5.1.3.4

Zināmā mērā MVU ir grūti piedalīties elektroniskajās izsolēs un citu elektronisko tirgu vietās pieprasītā piedāvājuma apjoma dēļ. MVU ir ierobežotas iespējas apmierināt liela apjoma pasūtījumus. Šim jautājumam jo īpaši jāpievērš uzmanība publiskā pasūtījuma sakarā.

5.1.3.5

Interneta tirdzniecības platformu izmantošanu var neļaut arī dažādā nacionālā likumdošana un atšķirības ES direktīvu ieviešanā. Diemžēl — saistībā ar saskaņošanu — daudzas direktīvas pieļauj nacionālās atšķirības, pie tam galvenā problēma šajā ziņā ir e-paraksts. Komiteja atzinīgi vērtē un stingri atbalsta Komisijas iniciatīvu, kas saistīta ar esošās likumdošanas izvērtēšanu.

5.2   Elektroniskie tirgi, ieskaitot elektroniskās izsoles.

5.2.1

Dažādās uzņēmumu tirdzniecības platformas internetā ir piemērotas dažādiem mērķiem. Elektroniskajiem tirgiem ir tendence veicināt “viszemāko cenu”. Daudzos gadījumos tas nav vissvarīgākais faktors. Piegāde tieši laikā, apkalpes izmaksas un individuāla pieeja ir tikpat svarīga vai pat svarīgāka. Šos faktorus ir grūti iekļaut samērā automatizētos e-tirgos, un tas varētu daļēji izskaidrot e-tirgu automatizētāko versiju diezgan lēno attīstību.

5.2.2

MVU bieži vien konkurē nevis galvenokārt ar zemāko cenu, bet arī ar elastību un individuālu pieeju. MVU ir svarīgas personiskas attiecības. E-tirgu izmantošana nozīmē jaunu uzņēmējdarbības kultūru, kam MVU ne vienmēr ir pielāgojušies. MVU var atbaidīt interneta anonimitāte. Atturīgumam attīstītāko elektronisko tirgu izmantošanā svarīgi var būt arī psiholoģiski iemesli. Šie apstākļi jāņem vērā rīcības kodeksā.

5.2.3

Debatēs par uzņēmumu tiešo e-tirgu konkurences noteikumiem ir atsauce uz bažām par to, ka tā sauktie “tīkla efekti” kādu tīkla operatoru var novest dominējošā stāvoklī. Nav skaidrs, cik lielā mērā tas ir iemesls bažām. Šķiet, ka šāda dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vairumā gadījumu ir ierobežota. Komiteja tomēr atbalsta to, ka Komisija seko šim jautājumam, lai pamanītu iespējamos ievērojamas ietekmes izraisītus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, bet tā stingri aizstāv viedokli, ka šajā sakarā nav jāievieš īpašas elektronisko tirgu regulas. E-tirgu regulai pēc iespējas jābūt tādai pašai kā likumiem, kas paredzēti parastajiem tirgiem. Attiecībā uz tehnoloģiju un pakalpojumu sniegšanas mehānismiem noteikumiem un direktīvām jābūt neitrāliem.

5.3   Uzticība

5.3.1

Komiteja atbalsta to, ka Komisija veicina ieinteresētas puses vienoties par vai pārskatīt rīcības kodeksus. Tā arī vēlas atbalstīt ekspertu grupas izvirzīto ideju par pārbaudes sarakstu.

5.3.2

Komisija savā paziņojumā atzīmē (4. lpp.), ka daudziem uzņēmumiem varētu būt “grūti atšķirt izmaiņas tirgus spēkos, kas jāpieņem ekonomisku iemeslu dēļ, no negodīgas prakses, kas neatbilst rīcības kodeksā iekļautajām tiesību normām”. Kad tiek ieviesti jauni uzņēmējdarbības modeļi, bieži vien ir vajadzīgs laiks, lai tirgus varētu tiem pielāgoties. Komisijas piezīme noteikti ir pamatota, un vajadzētu vairāk censties izskaidrot jaunos tirgus mehānismus.

5.3.3

Lai gan atsevišķi piegādātāji var noraidoši izturēties pret apvērstajām izsolēm, tas ir instruments ar lielām iespējām preču jomā (ļoti labi definēti produkti, kam nepieciešams zems apkalpošanas līmenis un zema markas piešķiršanas iespēja). Komiteja piekrīt Komisijai, ka šāda veida izsolēs — vai tās notiek elektroniski vai citādi — jābūt stingrākiem noteikumiem.

5.3.4

Uzticība ir saistīta ar vairākiem elementiem:

uzticība tirgus vietu koncepcijai — tas nes labumu manam uzņēmumam;

konkrētā tirgus vieta, kas ir “labākā” tirgus vieta manam mērķim;

uzticība tam, ka nav “maziem burtiem rakstītā teksta” (slēptu nosacījumu);

uzticība tirgus vietas noteikumiem un tam, ka tos ievēro visi dalībnieki;

uzticība atbalsta tehnoloģijai, tai skaitā drošībai;

uzticība pieejai attiecīgajai informācijai par pārdevēju vai pircēju;

uzticība tam, ka attiecīgie elementi ir elementi, kas nosaka iznākumu.

Šie un citi uzticības elementi ir jāņem vērā.

5.4

Apkopojot iepriekšminēto, Komitejai nevienā no galvenajiem jautājumiem nav iebildumu pret Paziņojumā izteiktajiem secinājumiem. Tā tomēr uzskata par svarīgu apzināties, ka šis varētu būt svarīgs vai pat nepieciešamas solis uzņēmumu tiešās tirdzniecības interneta platformu un jo īpaši e-tirgu izmantošanas veicināšanā, bet tas nav vienīgais nepieciešamais solis. Citas jomas ir standarti, piemērota programmatūra, izpratnes veidošana, nacionālā un ES likumdošana.

Briselē, 2005. gada 6. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  Ekspertu grupas gala ziņojums par uzņēmumu tirdzniecības platformām internetā

http://europa.eu.int/comm/enterprise/ict/policy/b2b/wshop/fin-report.pdf

(2)  OV C 169, 1999. gada 16. jūnijā

(3)  OV C 80, 03.04.2002.

(4)  OV C 108, 30.04.2004.

(5)  OV C 133, 06.06.2003.


Top