20.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/111

1.1

Pirms sāka darboties iekšējais tirgus, sistēmas un vietējie nodokļi, kādus piemēroja ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm, bija ļoti atšķirīgi, kas izrietēja no vēsturiskajām un kultūras atšķirībām dalībvalstu starpā. Direktīva 92/12/EEC apstiprināja vispārējo pasākumu attiecībā uz izstrādājumiem, kas apliekami ar akcīzes nodokli, (1) un šādu izstrādājumu turēšanu, pārvietošanu un monitoringu (2) saskaņošanu.

1.2

Šīs direktīvas 27. pants prasīja, lai Padome līdz 1997. gada 1. janvārim vēlreiz pārbaudītu 7., 8., 9. un 10. panta noteikumus un pieņemtu jebkādus nepieciešamos grozījumus (3). Izrādījās, ka termiņš — 1997. gada 1. janvāris — bija pārlieku agrs, lai sniegtu pamatotu spriedumu par grūtībām, kādas pieredzētas un joprojām tiek pieredzētas, piemērojot šos pantus.

1.3

Kopš direktīva stājusies spēkā, interese par šo ar akcīzes nodokli apliekamo izstrādājumu pārvietošanu, par kuriem nodoklis ir jau nomaksāts, ko nosaka Direktīvas 7. — 10. pants, ir ievērojami pieaugusi. Tas noveda — pēc tirgotāju pieprasījuma — pie tā, ka dažās dalībvalstīs ieviesa dažas vienkāršotas procedūras. Arī šajā ziņā saņemtas daudzas sūdzības no sabiedrības — par veidu, kādā attiecīgos pantus piemēro.

1.4

Komisija uzskata, ka tagad ir pietiekami daudz izpratnes par šīm problēmām, kas pastāv dažādās konkrētās pārvietošanas kategorijās (4), lai ierosinātu nepieciešamos grozījumus.

2.1

Vienotā tirgus darbība attiecībā uz precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, savās detaļās bijusi sarežģīta, ar izrietošu nenoteiktību par to, kā dažos gadījumos regulas piemērot, un attiecīgajās nozarēs uzlikusi ievērojamus administratīvus apgrūtinājumus. Komisijas priekšlikumi attiecas uz komerciāliem darījumiem, pārdošanu privātpersonām un attālināto tirdzniecību, un priekšlikumu mērķis ir izskaidrot, vienkāršot un saskaņot esošos noteikumus attiecībā uz tādu izstrādājumu pārvietošanu ES iekšienē, par kuriem kādā dalībvalstī akcīzes nodoklis jau ir nomaksāts, un liberalizēt šādu pārvietošanu tā, lai ES patērētāji varētu gūt lielāku labumu no iekšējā tirgus. Komiteja apsveic abus šos mērķus.

2.2

Dalībvalstu akcīzes nodokļu ieņēmumu vērtības dēļ (5) un to atšķirību dēļ, kādā veidā dalībvalstis noteikumus ievieš, Komisijai ir bijušas grūtības saskaņot grozījumus ar dalībvalstīm. Jāatzīmē, ka 10 “jaunās” dalībvalstis netika iesaistītas to jautājumu apspriešanā ar Komisiju, kas noveda pie priekšlikumu izstrādes. Komiteja atzīst dalībvalstu vajadzību izmantot akcīzes nodokli kā daļu no savu ieņēmumu palielināšanas, taču apšauba, vai šie priekšlikumi mainīs patērētāju ieradumus tādā mērā, ka tas būtiski ietekmēs vispārējos ieņēmumus.

2.3

Attiecībā uz precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, patērētāju cenas bieži lielā mērā ietekmē piemērotie nodokļu tarifi. Tas it īpaši attiecas uz saražotajiem tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem (6). Kopš vienotā tirgus darbības uzsākšanas notikusi zināma atšķirību mazināšana dalībvalstu piemērotajos akcīzes nodokļu tarifos; taču, ja vien piemērotie tarifi nav pakļauti vismaz nozīmīgam harmonizācijas pasākumam, joprojām pastāvēs motīvs meklēt izdevīgākus darījumus šajā jomā, tāpat kā šajā jomā turpinās pastāvēt organizētās noziedzības darbība.

2.4

ES pilsoņi vēlas gūt labumu no vienotā tirgus visos veidos, un tiesības iegādāties jebkādus izstrādājumus, kur vien viņi vēlas ES par vietējām cenām, ir svarīga priekšrocība. Liegt pilsoņiem šādas tiesības nerosina viņus skatīt ES pozitīvā gaismā.

2.5

Kā Komisija norāda, pārvietošanas veids, kad par preci nodoklis jau nomaksāts, ko nosaka attiecīgie panti, galvenokārt attiecas uz privātpersonām vai mazajiem tirgotājiem, kuriem nav pietiekamu finansiālo līdzekļu vai komerciālas infrastruktūras. Ir būtiski, lai visi pasākumi, par kuriem notikusi vienošanās, būtu skaidri, vienkārši izprotami un, cik vien tas iespējams, vienkārši piemērojami. Šiem pasākumiem jābūt arī reāliem un piemērojamiem.

2.6

Īstā iekšējā tirgū jāliberalizē arī noteikumi attiecībā uz tabakas precēm. Tomēr Komiteja atzīst, ka, pieņemot lēmumu par to, kuras preces ietvert grozītajā direktīvā, dalībvalstīm būs pilnībā jāapsver visa veida saistības, kas varētu novest pie tā, ka dalībvalstis dažus izstrādājumus izslēdz.

2.7

Komiteja atzīmē arī to, ka minerāleļļas reti kad tiek pārvietotas citādi, kā vien komerciālā nolūkā. Tādēļ ir skaidrs, ka priekšlikumi tā, kā tie formulēti, galvenokārt ietekmēs alkoholisko dzērienu pārvietošanu.

2.8

Komiteja lielā mērā priecājas par faktu, ka daudzi priekšlikumi ir balstīti uz šajos jautājumos iesaistīto uzņēmējdarbības organizāciju padomiem un lūgumiem un ka tajos ņemta vērā šo priekšlikumu ietekme uz mazākiem uzņēmumiem.

3.1

7. pants. Tas būtiski attiecas uz to, kuram jāmaksā akcīzes nodokļi dažādos apstākļos, saskaņā ar dažādām administratīvajām formalitātēm, pārdošanu pasažieriem, kuri ceļo ES ietvaros ar kuģi vai lidmašīnu, un veidu, kādā jāapejas ar zaudējumiem, kādus rada preces, par kurām nodoklis ir nomaksāts, un kādi rodas ceļojumos ES ietvaros.

3.1.1

Komiteja apsveic Komisijas priekšlikumu nodrošinātos skaidrojumus un saskaņojumu. Komisija priecājas arī par atzinumu, ka nepieciešams samazināt milzīgo administratīvā darba apjomu, kāds vajadzīgs, lai pilnībā ievērotu esošos noteikumus. Komiteja atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm pieļaut vienkāršotas procedūras, kādas jāievieš ar vienkāršu divpusēju administratīvo nolīgumu starpniecību dalībvalstu starpā.

3.2

8. pants. Šis pants attiecas uz izstrādājumiem, ko iegādājas privātpersonas savam lietojumam. Galvenais šajā jautājumā ir nepieciešamība attiecīgās preces konkrētajai personai pārvietot personīgi.

3.2.1

Komiteja apsveic Komisijas priekšlikumu liberalizēt sistēmu, ko šobrīd piemēro attālinātajiem pirkumiem, kādus veic privātpersonas, lai personai vairs nevajadzētu iegādātās preces transportēt personīgi.

3.2.2

Komiteja saprot, ka jaunais priekšlikums par to, ka privātpersonai būs personīgi jāorganizē tas, kā nogādāt preces citā dalībvalstī (un šo organizēšanas darbu nevar veikt pārdevējs) atbilst pašreizējiem vispārējiem noteikumiem attiecībā uz PVN, kādus piemēro attālinātajiem pirkumiem. Tomēr grūti saprast, kā to varētu ieviest. Piemēram, iespējams, ka pārdevēji varētu ieteikt vietējo pārstāvi, kurš organizētu transportu, tādējādi ievērojot tiesisko nepieciešamību neorganizēt šādu darbību pašiem; taču gala rezultāts būtu tāds pats. Jānosaka skaidri un nepārprotami, ka šāda veida padoms saskaņā ar grozīto direktīvu nebūs pretrunā ar noteikumiem.

3.3

Komiteja apsveic priekšlikumu atcelt “indikatīvos limitus” (7) kā iespējamu apliecinājumu tam, vai preces paredzētas privātam vai komerciālam lietojumam. Sabiedrība galvenokārt uztver šos skaitļus kā kvantitatīvos limitus, un dažās dalībvalstīs pārlieku bieži šie limiti tiek ļoti brīvi skaidroti. Komiteja atzīst, ka šo limitu atcelšana apgrūtinās cīņu ar kontrabandas darbību, taču limiti nekad nav bijuši paredzēti kā kaut kas vairāk par vienu norādi attiecībā uz to, vai pārvietošana ir drīzāk komerciāla rakstura, nevis domāta individuālam lietojumam; šie limiti paši par sevi arī nav pietiekams pierādījums juridiskā ziņā.

3.3.1

Taču Komiteja ierosina, ka nebūt nebūs nevietā piemērot kāda veida kvantitatīvus ierobežojumus attiecībā uz attālinātajiem pirkumiem (t.i., kad pašas konkrētās privātpersonas preces nepārvieto).

3.4

9. pants. Priekšlikumi attiecībā uz minerāleļļu pārvietošanu personiskām vajadzībām, visticamāk neradīs nekādas nopietnas problēmas.

3.5

10. pants. Komiteja apsveic ierosināto skaidrojumu par to, kur ir jānomaksā akcīzes nodoklis.

4.1

Komiteja apsveic Komisijas izvirzītos priekšlikumus šajā sarežģītajā un jutīgajā jomā.

4.2

Priekšlikumi ir reāli, skaidrojumi un vienkāršojumi ir visnotaļ atbalstāmi, saskaņošana ir nepieciešama, un liberalizāciju ļoti atbalstīs ES pilsoņi, jo vienotā tirgus priekšrocības tādējādi tiks pastiprinātas.