(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 (6) tika grozīts Savienības noregulējuma tiesiskais regulējums kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, izdarot grozījumus attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (9). Minētie grozījumi bija nepieciešami, lai Savienībā ieviestu Finanšu stabilitātes padomes 2015. gada 9. novembrī publicēto starptautisko “Kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu” (“TLAC standarts”) globālām sistēmiski nozīmīgām bankām, ko Savienības regulējumā sauc par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI), un lai uzlabotu minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemērošanu visām bankām. Pārskatītajam Savienības banku noregulējuma tiesiskajam regulējumam būtu labāk jānodrošina, ka banku zaudējumu absorbcija un rekapitalizācija notiek, izmantojot privātus līdzekļus, kad šīs bankas kļūst finansiāli dzīvotnespējīgas un pēc tam tām tiek piemērots noregulējums.

(2)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 12.a pantā ir noteikts, ka G-SNI ar noregulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru varētu noregulēt vairāk nekā vienu grupas vienību (“noregulējuma stratēģija ar vairākām noregulējuma iestādēm” jeb “MPE noregulējuma stratēģija”), uz risku balstītā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir jāaprēķina saskaņā ar teorētisku pieņēmumu, ka noregulējums tiktu piemērots tikai vienai grupas vienībai, novirzot minētās grupas meitasuzņēmumu zaudējumu un rekapitalizācijas vajadzības uz noregulējuma vienību (“noregulējuma stratēģija ar vienu noregulējuma iestādi” jeb “SPE noregulējuma stratēģija”). Līdzīga prasība ir noteikta Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktā attiecībā uz papildu prasību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību jomā, kuru noregulējuma iestādes var piemērot, ievērojot minētā panta 3. punktu. Saskaņā ar TLAC standartu minētajos aprēķinos būtu jāņem vērā visas trešo valstu sabiedrības, kas ir G-SNI daļa un kas būtu noregulējuma vienības, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.h panta 2. punkta trešo daļu un atbilstīgi TLAC standartam G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju pašu kapitāla un atbilstīgo saistību faktisko prasību summa nedrīkst būt mazāka par teorētisko prasību attiecībā uz minēto grupu saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju. Lai Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumus saskaņotu ar Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem un lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes vienmēr rīkojas saskaņā ar minēto direktīvu un ņem vērā gan Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, gan jebkādas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d pantu noteiktās papildu prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 575/2013 12.a pants un būtu jāsvītro minētās regulas 92.a panta 3. punkts. Tam nebūtu jāliedz noregulējuma iestādēm secināt, ka jebkāda korekcija, ar kuru līdz minimumam samazinātu vai likvidētu starpību starp G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju faktisko prasību summu attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām un teorētisko prasību attiecībā uz minēto grupu saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju, ja pirmā ir lielāka par otro, būtu nepiemērota vai neatbilstu G-SNI noregulējuma stratēģijai. Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 575/2013 12.a panta un Direktīvas 2014/59/ES 45.h panta 2. punkta saskaņotību, minētās direktīvas 45.h panta 2. punktā minētajā aprēķinā būtu jāņem vērā arī visas trešo valstu vienības, kas ir G-SNI daļa un kas būtu noregulējuma vienības, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā.

(4)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.b pantā ir noteikts, ka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību attiecībā uz ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem, kas nav noregulējuma vienības, cita starpā var izpildīt ar atbilstīgo saistību instrumentiem. Tomēr Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta c), k), l) un m) apakšpunktā noteiktajos kritērijos attiecībā uz atbilstīgo saistību instrumentiem tiek pieņemts, ka emitējošā vienība ir noregulējuma vienība. Būtu jānodrošina, ka minētie svarīgie meitasuzņēmumi var emitēt parāda instrumentus, kas atbilst visiem atbilstības kritērijiem, kā sākotnēji paredzēts.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta 4. punkta pirmo daļu noregulējuma iestādes var atļaut G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju atskaitīt konkrētas līdzdalības tādu meitasuzņēmumu pašu kapitālā un atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, atskaitot mazāku, koriģētu summu, ko nosaka noregulējuma iestāde. Minētās regulas 72.e panta 4. punkta otrajā daļā noteikts, ka šādos gadījumos starpība starp koriģēto summu un sākotnējo summu jāatskaita no attiecīgo meitasuzņēmumu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas. Saskaņā ar TLAC standartu minētajā pieejā būtu jāņem vērā attiecīgā meitasuzņēmuma uz risku balstītās un uz risku nebalstītās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Turklāt minētā pieeja būtu jāpiemēro visiem trešo valstu meitasuzņēmumiem, kas ir minētās G-SNI daļa, ciktāl uz minētajiem meitasuzņēmumiem attiecas noregulējuma režīms, ko attiecīgā noregulējuma iestāde Savienībā uzskata par juridiski piemērojamu un ar ko tiek īstenoti starptautiski pieņemti standarti, konkrētāk – Finanšu stabilitātes padomes 2011. gada oktobrī publicētais dokuments “Efektīvu noregulējuma režīmu pamatelementi finanšu iestādēm” un TLAC standarts.

(6)

Ar Direktīvu (ES) 2019/879 tika grozīta Direktīva 2014/59/ES, lai ieviestu īpašus noteikumus par netiešu parakstīšanos uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, proti, uz pašu kapitālu un saistībām, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 2. punkta nosacījumiem. Minēto noteikumu faktiskai ieviešanai un lai nodrošinātu, ka netiešu parakstīšanos veic prudenciāli pareizā veidā, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (10), ar Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 6. punktu tika pilnvarota izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu metodes attiecībā uz šādu netiešu parakstīšanos uz atbilstīgiem resursiem. Tomēr, kā EBI uzsvēra savā 2021. gada 25. janvāra vēstulē Komisijai, starp Direktīvā 2014/59/ES noteiktajām deleģēšanas prasībām un spēkā esošajiem Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētajiem prudenciālajiem noteikumiem pastāv vairākas neatbilstības, kuras neļauj piemērot prudenciālo režīmu, kas nepieciešams, lai izpildītu pilnvarojumu tā, kā sākotnēji paredzēts. Konkrētāk, EBI norādīja, ka Regula (ES) Nr. 575/2013 neļauj atskaitīt resursus, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, un pēc tam piemērot atbilstīgu riska pakāpi visos tajos gadījumos, kas attiecas uz pilnvarojumu saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES. Līdzīgas problēmas tika identificētas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās sviras rādītāja prasības jomā. Ņemot vērā minētos juridiskos ierobežojumus, EBI izstrādātās metodes būtu tieši jāiestrādā Regulā (ES) Nr. 575/2013. Līdz ar to būtu jāsvītro Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 6. punkts.

(7)

Saistībā ar noregulējuma vienību netiešu parakstīšanos uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, saskaņā ar pārskatīto Savienības banku noregulējuma režīmu vajadzētu pieprasīt, lai starpnieksabiedrības pilnā apmērā atskaita līdzdalību resursos, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām un kurus ir emitējušas vienības, kuras pašas nav noregulējuma vienības un kuras pieder pie tās pašas noregulējuma grupas. Tas nodrošina grupas iekšējo zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas mehānismu pienācīgu darbību un novērš to, ka tiek divkārši uzskaitīti minēto vienību resursi, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ar nolūku, lai starpnieksabiedrība izpildītu savu iekšējo minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Bez minētajiem atskaitījumiem varētu būt apdraudēta izvēlētās noregulējuma stratēģijas pienācīga īstenošana, jo starpnieksabiedrība varētu izmantot ne tikai savu, bet arī citu vienību – kuras pašas nav noregulējuma vienības un kuras pieder pie tās pašas noregulējuma grupas – zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju, pirms starpnieksabiedrība vai minētās citas vienības vairs nav dzīvotspējīgas. Lai nodrošinātu, ka atskaitīšanas pienākums ir saskaņots ar to vienību loku, kuras noregulējuma vienība var izmantot, lai netieši parakstītos uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, un lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas, starpnieksabiedrībām būtu jāatskaita to līdzdalība resursos, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām un kurus ir emitējušas visas vienības, kuras pieder pie vienas un tās pašas noregulējuma grupas un kuras var būt pakļautas minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, nevis tikai līdzdalības to meitasuzņēmumu emitētos resursos. Tādi paši pienākumi attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro tādu resursu netiešai emisijai, kuri ir atbilstīgi, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.b pantā noteiktajai prasībai par pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem.

(8)

Lai nodrošinātu, ka atskaitīšanas režīms saglabājas samērīgs, starpnieksabiedrībām vajadzētu būt iespējai izvēlēties instrumentu kombināciju, kuru veido vai nu pašu kapitāls, vai atbilstīgās saistības, ar ko tie finansē īpašumtiesību iegādi uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Tas ļautu starpnieksabiedrībām pilnībā izvairīties no jebkādiem atskaitījumiem, kas saistīti ar pašu kapitālu, ja vien tās ir emitējušas pietiekamas atbilstīgās saistības. Tādēļ atskaitījumi vispirms būtu jāpiemēro starpnieksabiedrību atbilstīgo saistību posteņiem. Ja starpnieksabiedrībai ir individuāli jāievēro iekšējā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, atskaitījumi būtu jāpiemēro tām atbilstīgajām saistībām, kuras atbilst minētās direktīvas 45.f panta 2. punkta nosacījumiem. Ja atskaitāmā summa pārsniedz starpnieksabiedrību atbilstīgo saistību posteņu summu, atlikusī summa būtu jāatskaita no to pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem, sākot ar otrā līmeņa kapitāla posteņiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 66. panta e) punktu. Šādā gadījumā ir nepieciešams, lai atskaitījumi, kas atbilst atlikušajai summai, tiek piemēroti arī tad, kad tiek aprēķināts pašu kapitāls Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (11) noteikto prasību ievērošanas nolūkā. Pretējā gadījumā to starpnieksabiedrību maksātspējas rādītāji, kuras, lai finansētu īpašumtiesību iegādi uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ir emitējušas pašu kapitāla, nevis atbilstīgo saistību instrumentus, var tikt novērtēti pārāk augstu. Turklāt, saglabājot saskaņota režīma piemērošanu līdzdalībai resursos, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, prudenciālā un noregulēšanas nolūkā, tiek novērsta nevajadzīga sarežģītības palielināšanās, jo iestādes varētu turpināt aprēķināt, paziņot un atklāt vienu kopējās riska darījumu vērtības un kopējās riska darījumu vērtības mēra kopumu prudenciālā un noregulēšanas nolūkā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 2. punkts.

(9)

Lai vēl vairāk uzlabotu atskaitīšanas režīma samērīgumu, to nevajadzētu piemērot izņēmuma gadījumos, kad, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 1. punkta trešo daļu un 4. punktu, iekšējo minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemēro tikai konsolidēti attiecībā uz līdzdalību resursos, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām un kurus ir emitējušas konsolidācijas tvērumā iekļautās vienības. Tas pats izņēmums būtu piemērojams, ja, ievērojot minētās regulas 11. panta 3.a punktu, konsolidēti tiek pildīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.b pantā noteiktā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem.

(10)

Ar netiešo parakstīšanos uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, būtu jānodrošina, ka brīdī, kad meitasuzņēmums ir zaudējis savu dzīvotspēju, zaudējumi tiek faktiski nodoti noregulējuma vienībai un noregulējuma vienība rekapitalizē attiecīgo meitasuzņēmumu. Tādējādi šie zaudējumi nebūtu jāabsorbē starpnieksabiedrībai, kurai vienkārši būtu jākļūst par līdzekli, ar kura palīdzību šos zaudējumus nodod noregulējuma vienībai. Līdz ar to un lai nodrošinātu, ka netiešās parakstīšanās rezultāts ir līdzvērtīgs pilnīgas tiešās parakstīšanās iznākumam, kā paredzēts saskaņā ar pilnvarojumu, kas noteikts Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 6. punktā, lai aprēķinātu starpnieksabiedrības kopējo riska darījumu vērtību, riska pakāpes nebūtu jāpiemēro riska darījumiem, kas atskaitīti atbilstoši jaunajam atskaitīšanas režīmam, ko paredzēts ieviest ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e pantu. Tāpat minētie riska darījumi būtu jāizslēdz no starpnieksabiedrības kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķina. Režīms, kad netiek piemērota riska pakāpe un minētie riska darījumi tiek izslēgti no kopējās riska darījumu vērtības mēra, būtu attiecināms tikai uz tiem riska darījumiem, kurus atskaita saskaņā ar jauno atskaitīšanas režīmu, ko paredzēts ieviest ar minētās regulas 72.e pantu, lai praksē īstenotu pieeju, kas paredz netiešu parakstīšanos uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām.

(11)

Lai atspoguļotu jauno atskaitīšanas režīmu, kas piemērojams resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, būtu jāgroza veidnes saskaņotas informācijas publiskošanai par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām un par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/763 (12). Publiskošanas veidnes būtu jāgroza arī tādēļ, lai iekļautu kopējo riska darījumu vērtību un kopējās riska darījumu vērtības mēru, kāds būtu starpnieksabiedrībām, ja tās neizslēgtu riska darījumus, kas atskaitīti saskaņā ar šo jauno atskaitīšanas režīmu.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, pilnībā saskaņot prudenciālo režīmu resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām un kuros līdzdalība ir starpnieksabiedrībām un kurus emitējušas vienas un tās pašas noregulējuma grupas vienības, un mērķtiecīgi pārskatīt prasības attiecībā uz G-SNI pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām un attiecībā uz ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(13)

Lai pienācīgi izvērtētu iespējamās neparedzētās sekas, kādas var izraisīt netieša parakstīšanās uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, tostarp jaunā atskaitīšanas režīma sekas, un lai nodrošinātu samērīgu režīmu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādām banku grupu struktūrām, it īpaši iestādēm, kurām ir uzņēmums, kas darbojas starp pārvaldītājsabiedrību un tās meitasuzņēmumiem, un vienībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts, ka tās likvidēs saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru maksātnespējas gadījumā, Komisijai pēc iespējas drīz būtu jāpārskata, kā tiek īstenota dažādu veidu banku grupu struktūru netiešā parakstīšanās uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Komisijai būtu pienācīgi jāizvērtē iespējamie strukturālie risinājumi visām konstatētajām problēmām, piemēram, iespēju paplašināšana vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, konsolidēti izpildīt tām noteiktās minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Pievienotajā leģislatīvā akta priekšlikumā, ko Komisija var pieņemt, būtu pienācīgi jāņem vērā datums, kad tiek piemērots īpašais režīms attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, lai to varētu īstenot, pirms kļūst piemērojams Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta 5. punkts. Vēlams, lai šāds leģislatīvā akta priekšlikums būtu specifisks.

(14)

Lai nodrošinātu, ka iestādēm ir pietiekami daudz laika ieviest īpašo režīmu attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, tostarp jauno atskaitījumu režīmu, un ka tirgi nepieciešamības gadījumā var absorbēt tādu resursu papildu emisijas, kuri ir atbilstīgi iekšējai minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, noteikumiem par minēto režīmu būtu jākļūst piemērojamiem 2024. gada 1. janvārī – atbilstoši termiņam, kas noteikts tam, lai izpildītu minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām.

(15)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013 un Direktīva 2014/59/ES,

1)

regulas 4. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

2)

regulas 12.a pantu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 49. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Šo punktu nepiemēro atskaitījumiem, kas noteikti 72.e panta 5. punktā.”;

4)

regulas 72.b panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Šīs regulas 92.b panta nolūkos atsauces uz noregulējuma vienību šā punkta pirmās daļas c), k), l) un m) apakšpunktā saprot arī kā atsauces uz iestādi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgs meitasuzņēmums.”;

5)

regulas 72.e pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4.   Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu vai attiecīgo trešo valstu iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:   mi = max{0; OPi + LPi – max{0; β · [Oi + Li – max{ri · aRWAi; wi · aLREi}]}} kur: i = indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu; OPi = meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu summa, ko tur mātes iestāde; LPi = meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību instrumentu summa, ko tur mātes iestāde; β = to meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu procentuālā daļa, ko tur mātesuzņēmums un ko aprēķina šādi: ; Oi = meitasuzņēmuma i pašu kapitāla summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; Li = meitasuzņēmuma i atbilstīgo saistību summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; ri = attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām; aRWAi = G-SNI vienības i kopējais riska darījumu apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. punktu, ņemot vērā 12.a pantā izklāstītās korekcijas, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem –aprēķināts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem noteikumiem; wi = attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām; aLREi = G-SNI vienības i kopējās riska darījumu vērtības mērs, kas aprēķināts saskaņā ar 429. panta 4. punktu vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – aprēķināts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem noteikumiem. Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu.”;

6)

regulas 92.a panta 3. punktu svītro;

7)

regulas 113. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

8)

regulas 151. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

9)

regulas 429.a panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

10)

regulas desmitās daļas I sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļā iekļauj šādu apakšiedaļu:

“3.a apakšiedaļa

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

1)

direktīvas 45.d panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

2)

direktīvas 45.f panta 6. punktu svītro;

3)

direktīvas 45.h panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

4)

direktīvas 129. pantā pievieno šādu daļu:

“Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim pārskata, kā netieša parakstīšanās uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ietekmē vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažāda veida banku grupu struktūrām, tostarp tad, ja grupām ir uzņēmums, kas darbojas starp pārvaldītājsabiedrību, kura identificēta kā noregulējumu vienība, un tās meitasuzņēmumiem. Tā jo īpaši novērtē:

Komisija par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta 5. punkta piemērošanas dienu.”