32021R0923

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
Deleģētā regula - 2021/923 - EN - EUR-Lex

Document 32021R0923

Help

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/923 (2021. gada 25. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros noteikti kritēriji, pēc kuriem definē vadītāja atbildību, kontroles funkcijas, būtiskas sabiedrības struktūrvienības un būtisku ietekmi uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu, un noteikti kritēriji to darba ņēmēju vai darba ņēmēju kategoriju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, kas ir salīdzinoši tikpat būtiska kā iepriekš minētās direktīvas 92. panta 3. punktā minētajiem darba ņēmējiem vai darba ņēmēju kategorijām (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2021/1906

OV L 203, 9.6.2021, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2021/923/oj

HTML

PDF

Official Journal

9.6.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/923

(2021. gada 25. marts),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros noteikti kritēriji, pēc kuriem definē vadītāja atbildību, kontroles funkcijas, būtiskas sabiedrības struktūrvienības un būtisku ietekmi uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu, un noteikti kritēriji to darba ņēmēju vai darba ņēmēju kategoriju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, kas ir salīdzinoši tikpat būtiska kā iepriekš minētās direktīvas 92. panta 3. punktā minētajiem darba ņēmējiem vai darba ņēmēju kategorijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (1), un jo īpaši tās 94. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Būtiska ietekme uz iestādes riska profilu var būt ne vien Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto darba ņēmēju profesionālajai darbībai, bet arī citu darba ņēmēju profesionālo darbību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad šādiem darbiniekiem ir vadītāja atbildība par būtiskām sabiedrības struktūrvienībām vai par kontroles funkcijām, jo viņi var pieņemt stratēģiskus vai citus būtiskus lēmumus, kuri ietekmē darījumdarbību vai izmantoto kontroles sistēmu. Šādas kontroles funkcijas parasti ietver riska pārvaldību, atbilstību un iekšējo revīziju. Riski, ko uzņemas būtiskas sabiedrības struktūrvienības, un minēto struktūrvienību pārvaldības veids ir vissvarīgākie iestādes riska profila faktori.

(2)

Tāpēc ir jānosaka kritēriji tādu darba ņēmēju identificēšanai, kuri nav Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie darba ņēmēji un kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Nosakot minētos kritērijus, būtu jāņem vērā šādu darba ņēmēju pilnvaras un pienākumi, iestādes riska profils un darbības rādītāji, iestādes iekšējā struktūra un attiecīgās iestādes darbības veids, mērogs un sarežģītība. Minētajiem kritērijiem būtu arī jāparedz iespēja iestādēm savā atalgojuma politikā noteikt pienācīgus stimulus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie darbinieki, veicot savus uzdevumus, rīkojas piesardzīgi. Visbeidzot, minētajiem kritērijiem būtu jāatspoguļo dažādu darbību riska līmenis iestādē.

(3)	Daži darbinieki ir atbildīgi par tāda iekšējā atbalsta sniegšanu, kam ir būtiska nozīme iestādes darījumdarbībā. Viņu darbībām un lēmumiem arī var būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, jo viņu darbības un lēmumi var pakļaut iestādi būtiskam operacionālam riskam un citiem riskiem.

(4)

Kredītrisku un tirgus risku parasti uzņemas, lai izveidotu darījumdarbību. Atkarībā no summas un riska šādai darījumdarbībai var būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tāpēc ir lietderīgi izmantot kritērijus, kuru pamatā ir pilnvaru ierobežojumi, to darba ņēmēju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Minētie kritēriji būtu jāaprēķina vismaz reizi gadā, pamatojoties uz kapitāla rādītājiem un regulatīvām vajadzībām izmantotajām pieejām. Tomēr, lai nodrošinātu kritēriju samērīgu piemērošanu mazās iestādēs, būtu jāpiemēro de minimis slieksnis kredītriskam.

(5)

Kritērijos to darba ņēmēju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, būtu arī jāņem vērā tas, ka dažām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2) var nepiemērot prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli un ka minētajā regulā iestādēm, kuras izmanto dažādas pieejas, lai aprēķinātu kapitāla prasības, ierobežojumi ir noteikti dažādos veidos.

(6)

Ar attiecīgiem kvalitātes kritērijiem būtu jānodrošina, ka darbiniekus identificē par darba ņēmējiem, kuriem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ja viņi ir atbildīgi par tādu darba ņēmēju grupām, kuru darbībai varētu būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tas ietver situācijas, kad to vadībā strādājošu atsevišķu darbinieku darbībai atsevišķi nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, bet kopējam to darbības diapazonam varētu būt šāda ietekme.

(7)

Darbinieku kopējais atalgojums principā ir atkarīgs no darba, ko darba ņēmēji ieguldījuši, lai veiksmīgi sasniegtu iestādes darbības mērķus. Tādējādi minētais atalgojums ir atkarīgs no darbinieku atbildības jomām, pienākumiem, spējām un prasmēm, kā arī no darbinieku un iestādes snieguma. Ja darbiniekam piešķirtais kopējais atalgojums pārsniedz noteiktu robežvērtību, ir pamatoti uzskatīt, ka šāds atalgojums ir saistīts ar darbinieka ieguldījumu iestādes darbības mērķu sasniegšanā un tādējādi arī ar darbinieka profesionālās darbības ietekmi uz iestādes riska profilu. Tāpēc ir lietderīgi izmantot kvantitātes kritērijus, kas saistīti ar darbinieka kopējo atalgojumu gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret citiem darbiniekiem tajā pašā iestādē, lai noteiktu, vai šāda darbinieka profesionālajai darbībai varētu būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu.

(8)

Būtu jānosaka skaidras un atbilstīgas robežvērtības to darba ņēmēju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Būtu jāparedz, ka iestādes kvantitātes kritērijus piemēro savlaicīgi. Lai kvantitātes kritēriji atbilstu reālajai situācijai, tie būtu jāsaskaņo ar atalgojuma izmaiņām. Pirmā metode, kā ievērot šādas izmaiņas, ir balstīt minētos kritērijus uz kopējo atalgojumu, kas piešķirts iepriekšējā darba izpildes gadā un ietver nemainīgo atalgojumu, kurš izmaksāts par minēto darba izpildes gadu, un mainīgo atalgojumu, kas piešķirts minētajā darba izpildes gadā. Otra metode, kā ievērot šādas izmaiņas, ir balstīt minētos kritērijus uz kopējo atalgojumu, kas piešķirts par iepriekšējo darba izpildes gadu un ietver nemainīgo atalgojumu, kurš izmaksāts par minēto darba izpildes gadu, un mainīgo atalgojumu, kas piešķirts kārtējā darba izpildes gadā par iepriekšējo finanšu gadu. Otrā metode nodrošina labāku identifikācijas procesa saskaņošanu ar faktisko atalgojumu, kas piešķirts par darba izpildes periodu, taču to var piemērot tikai tad, ja vēl arvien ir iespējams savlaicīgi veikt aprēķinus kvantitātes kritēriju piemērošanai. Ja šādu aprēķinu veikt vairs nav iespējams, būtu jāizmanto pirmā metode. Saskaņā ar abām metodēm mainīgais atalgojums var ietvert summas, kas piešķirtas, pamatojoties uz darba izpildes periodiem, kuri pārsniedz vienu gadu, atkarībā no iestādes izmantotajiem darba izpildes kritērijiem.

(9)

Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punktā ir noteikta kvantitatīva robežvērtība 500 000 EUR apmērā apvienojumā ar vadības struktūras un augstākās vadības locekļu vidējo atalgojumu to darba ņēmēju identificēšanai, kuru darbībai ir būtiska ietekme uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu. Tādējādi atalgojums, kas pārsniedz minēto kvantitatīvo robežvērtību vai atbilst vienam no augstākajiem atalgojuma līmeņiem iestādē, veido pamatotu pieņēmumu, ka to darba ņēmēju darbībai, kuri saņem šādu atalgojumu, ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, un tādā gadījumā būtu jāveic rūpīgāka uzraudzības pārbaude, lai noteiktu, vai šādu darbinieku profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu.

(10)

Direktīvas 2013/36/ES 94. pants darbiniekiem nebūtu jāpiemēro, ja iestādes, pamatojoties uz objektīviem papildu kritērijiem, konstatē, ka šādu darbinieku darbībām faktiski nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, ņemot vērā visus riskus, kuriem iestāde ir vai var būt pakļauta. Lai nodrošinātu minēto objektīvo kritēriju efektīvu un konsekventu piemērošanu, kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina saskaņā ar kvantitātes kritērijiem identificēto visaugstāk atalgoto darbinieku izslēgšana. Attiecībā uz darbiniekiem, kuriem piešķirtais atalgojums pārsniedz 1 000 000 EUR (augsta atalgojuma saņēmēji), kompetentajām iestādēm pirms izslēgšanas apstiprināšanas būtu jāinformē Eiropas Banku iestāde (“EBI”), lai EBI varētu novērtēt minēto kritēriju konsekventu piemērošanu.

(11)

Lai kompetentās iestādes un revidenti varētu pārbaudīt iestāžu veiktos novērtējumus nolūkā identificēt šo iestāžu darba ņēmējus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ir ļoti svarīgi, lai iestādes veiktu uzskaiti par novērtējumiem un to rezultātiem, t. sk. par darba ņēmējiem, kuri identificēti saskaņā ar kritērijiem, kas balstīti uz viņu kopējo atalgojumu, bet kuru profesionālā darbība saskaņā ar novērtējumu būtiski neietekmē iestādes riska profilu.

(12)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 604/2014 (3) būtu jāatceļ. Tomēr Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā definētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām nebūtu jāsedz nepamatotas izmaksas, ja tās ievēro šīs regulas prasības. Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 604/2014 būtu jāturpina piemērot šādām sabiedrībām līdz 2021. gada 26. jūnijam – datumam, līdz kuram dalībvalstīm jāpieņem un jāpublicē pasākumi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 (4) prasības.

(13)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(14)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi konsultāciju no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“vadītāja atbildība” ir situācija, kad darbinieks:

a)	vada sabiedrības struktūrvienību vai kontroles funkciju un ir tieši pārskatatbildīgs vadības struktūrai kopumā vai vadības struktūras loceklim, vai augstākajai vadībai;

b)	vada vienu no 5. panta a) punktā minētajām funkcijām;

c)	vada pakārtotu sabiedrības struktūrvienību vai pakārtotu kontroles funkciju lielā iestādē, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 146. apakšpunktā, un ir pakļauts darbiniekam, kuram ir a) apakšpunktā minētie pienākumi;

“kontroles funkcija” ir funkcija, kas ir neatkarīga no sabiedrības struktūrvienībām, kuras tā kontrolē, un kas ietver atbildību par iestādes risku objektīvu novērtējumu nodrošināšanu, šādu risku analizēšanu vai ziņošanu par tiem, kas cita starpā ietver riska pārvaldības funkciju, atbilstības funkciju un iekšējās revīzijas funkciju;

“būtiska sabiedrības struktūrvienība” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 142. panta 1. punkta 3) apakšpunktā definētā uzņēmējdarbības vienība, kas atbilst kādam no šādiem kritērijiem:

a)	tai ir piešķirts iekšējais kapitāls vismaz 2 % apmērā no iestādes iekšējā kapitāla, kas minēts Direktīvas 2013/36/ES 73. pantā, vai iestāde ir kaut kā citādi novērtējusi, ka struktūrvienībai ir būtiska ietekme uz iestādes iekšējo kapitālu;

b)	tā ir galvenā darbības joma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (6) 2. panta 1. punkta 36) apakšpunktā.

2. pants

Kritēriju piemērošana

1. Ja šo regulu piemēro individuāli saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 109. panta 1. punktu, atbilstību šīs regulas 3.–6. pantā noteiktajiem kritērijiem novērtē, ņemot vērā iestādes individuālo riska profilu.

2. Ja šo regulu piemēro konsolidēti vai subkonsolidēti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 109. panta 2.–6. punktu, atbilstību šīs regulas 3.–6. pantā noteiktajiem kritērijiem novērtē, ņemot vērā attiecīgās mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības riska profilu konsolidēti vai subkonsolidēti.

3. Ja 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro individuāli, ņem vērā iestādes piešķirto atalgojumu. Ja 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro konsolidēti vai subkonsolidēti, konsolidētās uzraudzības iestāde ņem vērā atalgojumu, ko piešķīrusi konsolidācijas tvērumā iekļauta sabiedrība.

4. Regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro tikai individuāli.

3. pants

Kritēriji, lai noteiktu, vai darbinieku profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz attiecīgās būtiskās sabiedrības struktūrvienības riska profilu, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Iestādes saskaņā ar savu atalgojuma politiku piemēro visus turpmāk minētos kritērijus, lai noteiktu, vai darbinieku profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu:

a)	būtiskās sabiedrības struktūrvienības riska profils;

b)	iekšējā kapitāla sadale atbilstoši risku būtībai un līmenim, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 73. pantā;

c)	būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska ierobežojumi;

d)	riska un darbības rādītāji, ko iestāde izmanto, lai identificētu, pārvaldītu un uzraudzītu būtiskas sabiedrības struktūrvienības riskus saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 74. pantu;

e)	attiecīgie darba izpildes kritēriji, ko iestāde noteikusi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu;

f)	attiecīgās būtiskās sabiedrības struktūrvienības darba ņēmēju vai darba ņēmēju kategoriju pienākumi un pilnvaras.

4. pants

Darba ņēmēji vai darba ņēmēju kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, kas ir salīdzinoši tikpat būtiska kā Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punktā minētajiem darba ņēmējiem

Iestādes identificē darba ņēmējus vai darba ņēmēju kategorijas, kuriem ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, kas ir salīdzinoši tikpat būtiska kā Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punktā minētajiem darba ņēmējiem, ja minētie darba ņēmēji vai darba ņēmēju kategorijas atbilst kādam no šīs regulas 5. vai 6. pantā paredzētajiem kritērijiem.

5. pants

Kvalitātes kritēriji

Papildus darba ņēmējiem, kuri identificēti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, darbiniekus uzskata par darba ņēmējiem, kuriem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ja ir izpildīts viens vai vairāki šādi kvalitātes kritēriji:

darba ņēmējam ir vadītāja atbildība par:

i)	juridiskiem jautājumiem;

ii)	grāmatvedības politikas un procedūru pamatotību;

iii)	finansēm, ieskaitot nodokļus, un budžeta plānošanu;

iv)	ekonomiskās analīzes veikšanu;

v)	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu;

vi)	cilvēkresursiem;

vii)	atalgojuma politikas izstrādi vai īstenošanu;

viii)

informācijas tehnoloģiju;

ix)	informācijas drošību;

x)	ārpakalpojumu pārvaldību attiecībā uz kritiskajām vai svarīgajām funkcijām, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 (7) 30. panta 1. punktā;

b)	darba ņēmējam ir vadītāja atbildība attiecībā uz kādu no Direktīvas 2013/36/ES 79.–87. pantā minētajām riska kategorijām vai viņš ir balsstiesīgs loceklis komitejā, kas ir atbildīga par kādu no minētajos pantos noteikto riska kategoriju pārvaldību;

attiecībā uz kredītriska riska darījumiem, kuru nominālvērtība uz vienu darījumu veido 0,5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un ir vismaz 5 miljoni EUR, darba ņēmējs atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

i)	darba ņēmējs ir pilnvarots pieņemt, apstiprināt un aizliegt vai apturēt lēmumus par šādiem kredītriska riska darījumiem;

ii)	darba ņēmējs ir balsstiesīgs loceklis komitejā, kas ir pilnvarota pieņemt šā c) punkta i) apakšpunktā minētos lēmumus;

attiecībā uz iestādi, uz kuru neattiecas izņēmums par maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 94. pantā, darba ņēmējs atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

darba ņēmējs ir pilnvarots pieņemt, apstiprināt un aizliegt vai apturēt lēmumus par tirdzniecības portfeļa darījumiem, kas kopā atbilst vienai no šādām robežvērtībām:

—	ja piemēro standartizēto pieeju, tāda pašu kapitāla prasība attiecībā uz tirgus riskiem, kas veido 0,5 % vai vairāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla,

—	ja regulatīvām vajadzībām ir apstiprināta uz iekšējiem modeļiem balstīta pieeja, 5 % vai vairāk no iestādes iekšējā riska vērtības ierobežojuma attiecībā uz tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja tajos tiek piemērota 99. procentile (vienpusējs ticamības intervāls);

ii)	darba ņēmējs ir balsstiesīgs loceklis komitejā, kas ir pilnvarota pieņemt šā punkta i) apakšpunktā minētos lēmumus;

darba ņēmējs vada tādu darbinieku grupu, kuriem ir atsevišķas pilnvaras noslēgt darījumus iestādes vārdā, un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

i)	minēto pilnvaru summa ir vienāda ar vai lielāka par c) punkta i) apakšpunktā vai d) punkta i) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minēto robežvērtību;

ii)

ja regulatīvām vajadzībām ir apstiprināta uz iekšējiem modeļiem balstīta pieeja, minētās pilnvaras veido 5 % vai vairāk no iestādes iekšējā riska vērtības ierobežojuma attiecībā uz tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja tajos tiek piemērota 99. procentile (vienpusējs ticamības intervāls); ja iestāde neaprēķina riska vērtības ierobežojumus minētā darba ņēmēja līmenī, summē tādu darba ņēmēju riska vērtības ierobežojumus, kuri ir šā darba ņēmēja pakļautībā;

darba ņēmējs atbilst vienam no šādiem kritērijiem attiecībā uz lēmumu par jaunu produktu ieviešanas apstiprināšanu vai aizliegšanu:

i)	darba ņēmējs ir pilnvarots pieņemt šādus lēmumus;

ii)	darba ņēmējs ir balsstiesīgs loceklis komitejā, kas ir pilnvarota pieņemt šādus lēmumus.

6. pants

Kvantitātes kritēriji

1. Papildus darba ņēmējiem, kuri identificēti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, darbiniekus uzskata par darba ņēmējiem, kuriem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ja ir izpildīts kāds no šādiem kvantitātes kritērijiem:

a)	darba ņēmējiem, ieskaitot Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētos darba ņēmējus, iepriekšējā finanšu gadā vai par iepriekšējo finanšu gadu piešķirts kopējais atalgojums, kas sasniedz vai pārsniedz 750 000 EUR;

b)	ja iestādē ir vairāk nekā 1 000 darbinieku, darba ņēmēji ietilpst 0,3 % no darbinieku skaita, kas noapaļots uz augšu līdz nākamajam veselajam skaitlim, kuriem iestādē iepriekšējā finanšu gadā vai par iepriekšējo finanšu gadu individuāli piešķirts vislielākais kopējais atalgojums.

2. Šā panta 1. punktā noteiktos kritērijus nepiemēro, ja iestāde konstatē, ka darba ņēmēja profesionālajai darbībai nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, jo darba ņēmējs vai darba ņēmēju kategorija, kurā darba ņēmējs ietilpst, atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	darba ņēmējs vai darba ņēmēju kategorijas veic tikai profesionālo darbību un tam/tai ir pilnvaras sabiedrības struktūrvienībā, kas nav būtiska sabiedrības struktūrvienība;

b)	darba ņēmēja vai darba ņēmēju kategorijas profesionālajai darbībai nav būtiskas ietekmes uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu, ņemot vērā 3. pantā noteiktos kritērijus.

3. Šā panta 2. punkta piemērošanu iestādei iepriekš apstiprina kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par minētās iestādes prudenciālo uzraudzību. Kompetentā iestāde to iepriekš apstiprina tikai tad, ja iestāde var pierādīt, ka ir izpildīts viens no 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

4. Ja darba ņēmējam tika piešķirts kopējais atalgojums, kas iepriekšējā finanšu gadā vai par iepriekšējo finanšu gadu sasniedza vai pārsniedza 1 000 000 EUR, kompetentā iestāde to saskaņā ar 3. punktu iepriekš apstiprina tikai izņēmuma gadījumos. Lai nodrošinātu saskaņotu šā punkta piemērošanu, kompetentā iestāde informē EBI, pirms sniedz apstiprinājumu attiecībā uz šādu darba ņēmēju.

Iestāde pierāda, ka pastāv ārkārtas apstākļi, un to novērtē kompetentā iestāde. Ārkārtas apstākļi ir situācijas, kas ir neparastas un ļoti retas vai tālu no parastās situācijas. Ārkārtas apstākļi ir saistīti ar darba ņēmēju.

7. pants

Vadības struktūras un augstākās vadības locekļu vidējā kopējā atalgojuma un piešķirtā mainīgā atalgojuma aprēķināšana

1. Vidējo kopējo atalgojumu visiem vadības struktūras un augstākās vadības locekļiem aprēķina, ņemot vērā visu vadības struktūras locekļu kā vadības funkcijas un uzraudzības funkcijas veicēju, kā arī visu Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktā definētās augstākās vadības kategorijai piederošo darba ņēmēju kopējo nemainīgo un mainīgo atalgojumu.

2. Šajā regulā mainīgo atalgojumu, kas piešķirts, bet vēl nav izmaksāts, novērtē pēc piešķiršanas datuma, neņemot vērā diskonta likmes piemērošanu, kura minēta Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) punktā, vai izmaksāšanas samazinājumus, izmantojot atlikto summu (malus metodi), izmaksāto summu atgūšanas mehānismus vai citādi.

3. Visas mainīgā un nemainīgā atalgojuma summas aprēķina bruto un uz pilna laika ekvivalenta pamata.

4. Iestādes atalgojuma politikā nosaka atsauces gadu mainīgajam atalgojumam, ko tā ņem vērā, aprēķinot kopējo atalgojumu. Minētais atsauces gads ir vai nu gads pirms finanšu gada, kurā piešķirts mainīgais atalgojums, vai gads pirms finanšu gada, par kuru piešķirts mainīgais atalgojums.

8. pants

Deleģētās regulas (ES) Nr. 604/2014 atcelšana

Deleģēto regulu (ES) Nr. 604/2014 atceļ. Tomēr minēto deleģēto regulu līdz 2021. gada 26. jūnijam turpina piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 25. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 604/2014 (2014. gada 4. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par kvalitātes un attiecīgiem kvantitātes kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu (OV L 167, 6.6.2014., 30. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(7) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).

Top