4.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/1

(1)

Vairākās ministru deklarācijās (pieņemtas Mančestrā 2005. gada 24. novembrī, Lisabonā 2007. gada 19. septembrī, Malmē 2009. gada 18. novembrī un Granadā 2010. gada 19. aprīlī) ministri aicināja Komisiju veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, ieviešot pārrobežu un starpnozaru sadarbspējas risinājumus, kuri nodrošinātu efektīvāku un drošāku publisko pakalpojumu sniegšanu. Turklāt dalībvalstis atzina, ka ir jāsniedz uzlaboti publiskie pakalpojumi, tērējot mazāk resursu, un ka e-pārvaldes potenciālu var paaugstināt, Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs veicinot sadarbības kultūru un uzlabojot sadarbspējas apstākļus.

(2)

Komisija savā 2010. gada 19. maija paziņojumā “Digitālā programma Eiropai” (DPE), kas ir viena no Komisijas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, uzsvēra, ka sadarbspēja ir būtiska informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sociālā un ekonomiskā potenciāla maksimālai realizēšanai un ka tādējādi digitālā programma var būt efektīva tikai tad, ja tiek nodrošināta sadarbspēja.

(3)

Komisija ar 2010. gada 16. decembra paziņojumu “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju” ieviesa Eiropas sadarbspējas stratēģiju (EIS) un Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF).

(4)

Sadarbspēja sekmē politikas veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu vispārēju publisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Sadarbspēja īpaši nepieciešama turpmākajos apsvērumos minētās politikas efektīvai un rezultatīvai īstenošanai.

(5)

Iekšējā tirgus jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (4) uzliek dalībvalstīm par pienākumu piedāvāt pakalpojumu sniedzējiem iespēju elektroniski pāri robežām nokārtot visas procedūras un formalitātes, kuras vajadzīgas, lai sniegtu pakalpojumus ārpus uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts.

(6)

Uzņēmējdarbības tiesību jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/17/ES (5) prasa nodrošināt dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru sadarbspēju, izmantojot centrālo platformu. Uzņēmumu reģistru savienojamība nodrošinās informācijas pārrobežu apmaiņu starp reģistriem, kā arī Savienības līmenī atvieglos uzņēmumu un iedzīvotāju piekļuvi datiem par uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vides juridisko noteiktību Savienībā.

(7)

Vides jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (6) uzliek pienākumu pieņemt kopīgus īstenošanas noteikumus, kas paredz tehniskās sadarbspējas kārtību. Jo īpaši minētā direktīva prasa pielāgot dalībvalstu infrastruktūru, lai Savienībā nodrošinātu telpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēju un pieejamību.

(8)

Tieslietu un iekšlietu jomā uzlabota Eiropas datu bāzu sadarbspēja ir pamats Vīzu informācijas sistēmai (7), Šengenas Informācijas sistēmai II (8), Eiropas daktiloskopijas sistēmai (9) un Eiropas e-tiesiskuma portālam (10). Turklāt Padome 2012. gada 24. septembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja ieviest Eiropas tiesību aktu identifikatoru un uzsvēra, ka vajadzīgs sadarbspējīgs risinājums dalībvalstu oficiālajos vēstnešos un oficiālajos valdības laikrakstos publicētās juridiskās informācijas meklēšanai un apmaiņai, izmantojot unikālus identifikatorus un strukturētus metadatus. Sadarbība starp Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un ar šo lēmumu izveidoto programmu varētu radīt sinerģiju, kas palīdzētu sasniegt attiecīgos šo struktūru mērķus.

(9)

Vietējo, valsts un Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēja palīdz sasniegt mērķus, ko Eiropas Parlaments izvirzījis 2012. gada 29. marta rezolūcijā par 2010. gada ziņojumu par ES pilsonību: likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai.

(10)

Sadarbspēja ir bijis būtisks panākumu priekšnosacījums muitas, nodokļu un akcīzes nodokļu jomā, nodrošinot Eiropas IKT sistēmu darbību dalībvalstīs un atbalstot sadarbspējīgus uzņēmējdarbības pakalpojumus, kam finansējumu piešķir saskaņā ar programmām “Fiscalis 2013” un “Muita 2013”. Minētās programmas ievieš un izmanto Komisija un publiskās pārvaldes iestādes. Instrumenti, kas izveidoti, īstenojot programmas “Fiscalis 2013” un “Muita 2013”, ir pieejami apmaiņai un atkalizmantošanai citās politikas jomās. Turklāt Padomes 2014. gada 26. maija secinājumos par ES muitas savienības pārvaldības reformu dalībvalstis un Komisija tika aicinātas izstrādāt stratēģiju par kopīgi pārvaldītām un ekspluatētām IT sistēmām visās ar muitu saistītajās jomās.

(11)

Veselības jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/24/ES (11) ir paredzēti noteikumi drošu, augstas kvalitātes pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Ar minēto direktīvu tiek izveidots e-veselības tīkls, lai risinātu elektronisko veselības sistēmu sadarbspējas problēmu. E-veselības tīkla dalībnieki var pieņemt pamatnostādnes par minimālo datu kopumu, ar ko var apmainīties pāri robežām neparedzētas un ārkārtas aprūpes gadījumā, un par e-recepšu pakalpojumiem pāri robežām.

(12)

Saistībā ar Eiropas fondiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (12) 122. pantā iekļauts pienākums informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm, revīzijas iestādēm un starpniekstruktūrām veikt, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas. Minētajām sistēmām jāveicina sadarbspēja ar dalībvalstu un Savienības sistēmām un jānodrošina iespēja, ka atbalsta saņēmēji visu nepieciešamo informāciju iesniedz tikai vienreiz.

(13)

Publiskā sektora informācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/37/ES (13) ir uzsvērts, ka publiskā sektora iestādēm, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, dokumenti būtu jādara pieejami atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem cik vien iespējams augstā precizitātes un detalizācijas līmenī tādā formā, kas nodrošina sadarbspēju, atkalizmantošanu un pieejamību.

(14)

Elektroniskās identifikācijas jomā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 (14) valstu elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspējas nolūkā izveido sadarbspējas sistēmu.

(15)

IKT standartizācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (15) norādīta atsauce uz sadarbspēju kā standartizācijas būtisku rezultātu.

(16)

Pētniecības un inovācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1291/2013 (16), ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, skaidri norādīts, ka sadarbspējas risinājumi un standarti IKT jomā ir nozaru partnerību izšķirošie veicinātāji Savienības līmenī. Sadarbība, kas vērsta uz vienotām, atvērtām tehnoloģiju platformām, kurām ir plašāka un līdzsvarojoša ietekme, ļaus plašam ieinteresēto personu lokam gūt labumu no jauniem sasniegumiem un radīt papildu inovācijas.

(17)

Publiskā iepirkuma jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (17), 2014/24/ES (18) un 2014/25/ES (19) prasa dalībvalstīm ieviest elektronisko iepirkumu. Tajās paredzēts, ka līdzekļi un iekārtas, kuri izmantojami saziņai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskie parametri ir savietojami ar vispārēji izmantotiem IKT produktiem. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (20) paredz Eiropas standartu izstrādi attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu publiskā iepirkuma jomā, lai nodrošinātu elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēmu sadarbspēju Savienībā.

(18)

Tāpēc ir būtiski, lai ar sadarbspēju un tās iespējamiem izmantošanas veidiem saistītā politika pēc iespējas visefektīvākā un galalietotājam visatbilstošākajā veidā būtu saskaņota Savienības līmenī. Lai sadarbspējas jomā Savienībā likvidētu sadrumstalotību, būtu jāveicina vienota izpratne par sadarbspēju Savienībā un holistiska pieeja sadarbspējas risinājumiem.

(19)

Sadarbspēja ir būtisks elements arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (21) platjoslas tīklu infrastruktūras un pakalpojumu jomā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 283/2014 (22) par pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā skaidri noteikts, ka viena no EISI darbības prioritātēm ir sadarbspēja, savienojamība, Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūras ilgtspējīga ekspluatācija, darbība un pilnveidošana, kā arī koordinēšana Savienības līmenī. Lai veicinātu pārrobežu sadarbspēju, Regulā (ES) Nr. 283/2014 jo īpaši ir paredzēti tā dēvētie moduļi, tādi kā e-identifikācija, e-piegāde un automatizētā tulkošana.

(20)

Politiskā līmenī Padome vairākkārt ir aicinājusi nodrošināt aizvien labāku sadarbspēju Eiropā un turpināt centienus modernizēt Eiropas publiskās pārvaldes iestādes. Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobrī pieņēma secinājumus, kuros tika uzsvērts, ka publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija būtu jāturpina, nekavējoties ieviešot uz sadarbspēju balstītus pakalpojumus, piemēram, e-pārvaldi, e-veselību, e-rēķinus un e-iepirkumu. Dalībvalstu apņemšanās ir būtiska, lai nodrošinātu strauju sadarbspējīgas e-sabiedrības izveidi Savienībā un panāktu valsts pārvaldes iestāžu iesaistīšanos, mudinot izmantot tiešsaistes procedūras. Turklāt, lai izveidotu efektīvāku, vienkāršotu un lietotājiem draudzīgu e-pārvaldi, varētu būt, ka Eiropas publiskajā pārvaldē ar dalībvalstu atbalstu ir jāveic atsevišķi pielāgojumi. Lai veicinātu uzņēmumu un iedzīvotāju uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem, izšķiroša nozīme ir efektīviem tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem.

(21)

Vienas nozares sadarbspējas perspektīva ir saistīta ar risku, ka atšķirīgu vai nesaderīgu risinājumu pieņemšana dalībvalstu vai nozaru līmenī radīs jaunas elektroniskas barjeras, kuras traucētu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un ar to saistītajām pārvietošanās brīvībām un negatīvi ietekmētu tirgu atvērtību un konkurētspēju, kā arī vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Lai mazinātu šo risku, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpastiprina kopīgie centieni izvairīties no tirgus sadrumstalotības. Tām būtu jānodrošina pārrobežu vai starpnozaru sadarbspēja tiesību aktu īstenošanā, vienlaikus mazinot administratīvos šķēršļus un izmaksas un uzlabojot efektivitāti, kā arī tām būtu jāveicina kopīgi saskaņoti IKT risinājumi, tai pašā laikā nodrošinot atbilstīgu pārvaldību.

(22)

Visās iniciatīvās par kopīgu risinājumu izveidošanu, uzlabošanu vai ekspluatāciju attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā vai papildus jānodrošina pieredzes un risinājumu apmaiņa, kā arī apmaiņa un popularizēšana paraugprakses, tehnoloģiskās neitralitātes un pielāgojamības jomā, vienlaikus vienmēr piemērojot drošības, privātuma un personas datu aizsardzības principus. Šajā ziņā būtu jāveicina atbilstība EIF, kā arī specifikāciju un standartu atvērtība.

(23)

Izmantojot vairākas secīgas programmas, ir mēģināts panākt, ka saskaņoti tiek izstrādātas un īstenotas vispārējās un nozaru sadarbspējas stratēģijas, tiesiskie regulējumi un pamatnostādnes, kā arī pakalpojumi un rīki, lai nodrošinātu atbilstību Savienības mēroga politikas prasībām, piemēram, i) ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumiem Nr. 1719/1999/EK (23) un Nr. 1720/1999/EK (24) izveidotā programma datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (1999.–2004. gadam) (“programma IDA”); ii) ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/387/EK (25) izveidotā programma Viseiropas elektroniskās vadības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanai valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (2005.–2009. gadam) (“programma IDABC”) un iii) ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 922/2009/EK (26) izveidotā programma Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (2010.–2015. gadam) (“programma ISA”). Ar šo lēmumu izveidotajai programmai vajadzētu būt balstītai uz minēto programmu īstenošanā gūto pieredzi.

(24)

Programmās IDA, IDABC un ISA paredzētās darbības ir devušas nozīmīgu ieguldījumu sadarbspējas nodrošināšanā, īstenojot informācijas elektronisku apmaiņu starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm. Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks (2012. gada 20. aprīlis) atzina programmas ISA ieguldījumu un būtisko lomu, definējot, veicinot un atbalstot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu un sistēmu ieviešanu, nodrošinot sinerģiju un veicinot risinājumu atkalizmantošanu, kā arī pārvēršot publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas prasības digitālo pakalpojumu specifikācijās un standartos.

(25)

Lēmuma Nr. 922/2009/EK darbība beidzas 2015. gada 31. decembrī. Tāpēc ir vajadzīga jauna Savienības programma sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem (“programma ISA 2”) nolūkā izstrādāt, saglabāt un veicināt holistisku pieeju sadarbspējai, lai novērstu sadarbspējas jomas sadrumstalotību un nepieļautu elektroniskās barjeras Savienībā, lai veicinātu efektīvu un rezultatīvu pārrobežu vai starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, no otras puses, lai identificētu, izstrādātu un ekspluatētu sadarbspējas risinājumus, ar kuriem palīdz īstenot Savienības politiku un darbības, un lai veicinātu sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs.

(26)

Līdzās Eiropas publiskajām pārvaldes iestādēm uzņēmumi un iedzīvotāji arī ir sadarbspējas risinājumu galalietotāji, jo tie izmanto publiskās pārvaldes iestāžu nodrošinātos publiskos elektroniskos pakalpojumus. Principu, atbilstīgi kuram uzsvaru liek uz lietotāju, jo īpaši piemēro attiecībā uz sadarbspējas risinājumu galalietotājiem. Attiecībā uz uzņēmumiem jo īpaši būtu jānodrošina, ka tiek iekļauti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un mikrouzņēmumi, ņemot vērā to lielo ieguldījumu Savienības ekonomikā.

(27)

Kopīgām sistēmām un risinājumiem, kurus izveido vai ekspluatē programmā ISA 2, cik vien iespējams būtu jāveido sadarbspējas joma ar mērķi atvieglot mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kā arī nodrošināt, atvieglot un sniegt iespējas īstenot pārrobežu vai starpnozaru sadarbspēju.

(28)

Vajadzētu būt iespējai programmā ISA 2 paredzētās darbības īstenot, izmantojot “iteratīvo metodoloģiju”.

(29)

Tā kā aizvien lielāks skaits publisko pakalpojumu kļūst “automātiski digitāli”, ir svarīgi publiskos izdevumus IKT risinājumiem izmantot pēc iespējas efektīvāk. Šāda efektivitāte būtu jāveicina, nodrošinot, ka šādu pakalpojumu ieviešana tiek plānota pietiekami agrīnā posmā, un, ja iespējams, nodrošinot apmaiņu ar risinājumiem un to atkalizmantošanu, lai publisko izdevumu izlietojums būtu pēc iespējas lietderīgāks. Programmai ISA 2 vajadzētu veicināt šā mērķa īstenošanu.

(30)

Sadarbspēja un attiecīgi arī risinājumi, kas izveidoti un tiek ekspluatēti saskaņā ar programmu ISA 2, palīdz pilnībā izmantot e-pārvaldes un e-demokrātijas potenciālu, ļaujot ieviest vienas pieturas aģentūras un sniegt savienotus un pārredzamus publiskos pakalpojumus, tādējādi mazinot administratīvo slogu un pazeminot izmaksas.

(31)

Tāpat kā galalietotājiem, arī uzņēmumiem un iedzīvotājiem būtu jāgūst labums no kopīgiem, atkalizmantojamiem un sadarbspējīgiem apkalpošanas risinājumiem, kurus nodrošina procesu labāka integrācija un datu apmaiņa starp Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tehniskām struktūrvienībām.

(32)

Savās darbībās Savienībai būtu jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips. Savienības iedzīvotājiem Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās vajadzētu būt tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi. Savienībai būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar cīņu pret sociālo atstumtību. Šajā ziņā visā Savienībā ar publisko pakalpojumu sadarbspēju saistīto stratēģiju izstrādē būtu jāiekļauj princips “pieejamība visiem”, ņemot vērā visneaizsargātākos iedzīvotājus un vismazapdzīvotākos apgabalus, lai novērstu digitālo plaisu un atstumtību, kā aicināts Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks. Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm ieviešot elektroniskos publiskos pakalpojumus, ir jāizmanto iekļaujoša (e-iekļautības) pieeja, ar kuru vajadzības gadījumā sniegs tehnisku atbalstu un apmācību, lai mazinātu atšķirības IKT risinājumu izmantošanā, un kura paredzēs pakalpojumu daudzkanālu sniegšanas sistēmu, tostarp vajadzības gadījumā saglabājot tradicionālos piekļuves veidus.

(33)

Atbilstīgi programmai ISA 2 izstrādātajiem sadarbspējas risinājumiem vajadzētu būt saskaņā ar galalietotāju tiesībām piekļūt informācijai un saturam un to izplatīt, izmantot un nodrošināt lietojumprogrammas un pakalpojumus un izmantot savu izraudzīto galiekārtu neatkarīgi no galalietotāja vai pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietas vai no informācijas, satura, lietojumprogrammas vai pakalpojuma sniegšanas, izcelsmes vai piegādes vietas, izmantojot savus interneta piekļuves pakalpojumus, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (27).

(34)

Programmai ISA 2 vajadzētu būt vienam no Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizēšanas instrumentiem. Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizēšana un to sadarbspējas palielināšana ir nozīmīgs ieguldījums digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanā, lai iedzīvotājiem sniegtu iespēju pilnībā izmantot ieguvumus, ko piedāvā sadarbspējīgi e-pakalpojumi, no e-pārvaldes līdz e-veselībai, par prioritāti nosakot tādu šķēršļu novēršanu kā nesavienoti e-pakalpojumi. Sadarbspējas trūkums bieži vien apgrūtina digitālo savienoto pakalpojumu ieviešanu un uzņēmumiem un iedzīvotājiem paredzētu vienas pieturas aģentūru izveidi.

(35)

Sadarbspēja ir tieši saistīta ar atvērtām specifikācijām un standartiem un ir atkarīga no to izmantošanas. Programmai ISA 2 būtu jāveicina un attiecīgā gadījumā jāatbalsta pašreizējo sadarbspējas risinājumu daļēja vai pilnīga standartizācija. Šāda standartizācija būtu jāpanāk atbilstīgi citām standartizācijas darbībām Savienības līmenī, sadarbojoties ar Eiropas standartizācijas organizācijām un citām starptautiskām standartizācijas organizācijām.

(36)

Nodrošinot sadarbspēju, Eiropas publiskās pārvaldes iestādes paliks pietiekami atvērtas un elastīgas, lai attīstītos un spētu aptvert jaunus uzdevumus un jomas. Sadarbspēja ir priekšnoteikums tam, lai neradītu tehnoloģiskas barjeras un lai būtu iespējama tehniskā attīstība un tiktu sekmēta inovācija. Izstrādājot sadarbspējas risinājumus un kopīgas sistēmas, ar programmu ISA 2 būtu jāveicina sadarbspēja starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, ievērojot tehnoloģisko neitralitāti, lai neradītu tehnoloģiskas barjeras un varētu palielināt konkurenci un sekmēt inovāciju, kas uzlabos Savienības vispārējo konkurētspēju.

(37)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” un digitālo vienoto tirgu (DVT). Šajā kontekstā Komisijas 2011., 2012. un 2013. gadā publicētie gada izaugsmes pētījumi norāda uz to, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitātei ir tieša ietekme uz ekonomikas vidi un tādēļ tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tas skaidri noteikts konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kuros pausts aicinājums veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu reformu.

(38)

Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts tematiskais mērķis “uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi”. Šajā kontekstā programma ISA 2 būtu jāsaista ar citām iniciatīvām, ar kurām tiek veicināta Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija, jo īpaši saistībā ar darbu sadarbspējas jomā, un būtu jācenšas panākt sinerģiju ar tām.

(39)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēja attiecas uz visiem pārvaldes līmeņiem, proti, Savienības, valsts, reģionālo un vietējo līmeni. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka līdzdalība programmā ISA 2 ir pēc iespējas plašāka un ka risinājumos ņem vērā visu pārvaldes līmeņu vajadzības un attiecīgā gadījumā arī uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzības.

(40)

Valsts, reģionālo un vietējo publiskās pārvaldes iestāžu centienus var atbalstīt, izmantojot konkrētus instrumentus, kurus paredz Eiropas strukturālie un investīciju fondi, jo īpaši daļa attiecībā uz institucionālās spējas palielināšanu, kas vajadzības gadījumā ietver Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku apmācību. Ciešai sadarbībai programmas ISA 2 īstenošanā būtu jāpalielina sagaidāmie ieguvumi no šādu instrumentu izmantošanas, nodrošinot, ka finansētie projekti ir pielāgoti Savienības mēroga sadarbspējas sistēmām un specifikācijām, piemēram, EIF.

(41)

Ar šo lēmumu tiek noteikts visam programmas ISA 2 darbības laikam paredzētais finansējums, kas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (28) 17. punkta nozīmē Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā.

(42)

Būtu jāapsver iespēja izmantot pirmspievienošanās fondus, lai veicinātu kandidātvalstu dalību programmā ISA 2 un tādu risinājumu pieņemšanu un turpmāku ieviešanu šajās valstīs, kuri nodrošināti saskaņā ar šo programmu.

(43)

Programmai ISA 2 būtu jāveicina jebkādu turpmāku iniciatīvu īstenošana saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un DPE. Lai izvairītos no centienu dublēšanās, programmā ISA 2 būtu jāņem vērā citas Savienības programmas un iniciatīvas IKT risinājumu, pakalpojumu un infrastruktūras jomā, jo īpaši instruments EISI, programma “Apvārsnis 2020” un Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam, kas paredzēts Komisijas 2010. gada 15. decembra paziņojumā. Komisijai minētās darbības būtu jākoordinē, īstenojot programmu ISA 2, kā arī plānojot turpmākās iniciatīvas, kas varētu ietekmēt sadarbspēju. Plānojot programmas ISA 2 komitejas sanāksmes, racionalizācijas nolūkā būtu pēc iespējas jāņem vērā to sanāksmju grafiks, kas saistītas ar citām attiecīgajām Savienības iniciatīvām un programmām.

(44)

Savienības tiesību aktos par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (29), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (30) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (31) paredzētie principi un noteikumi būtu jāpiemēro risinājumiem, kas tiek ekspluatēti saskaņā ar programmu ISA 2 un ir saistīti ar personas datu apstrādi. Ar šādiem risinājumiem attiecīgi būtu jāīsteno tehniski un organizatoriski pasākumi, lai ievērotu Savienības tiesību aktos noteiktās datu aizsardzību prasības. Jo īpaši būtu automātiski jānodrošina, ka personas datus apstrādā tikai tad, ja tie ir atbilstīgi, būtiski un to apmērs nav pārmērīgs salīdzinājumā ar nolūkiem, kādiem dati ir vākti. Izstrādājot un ieviešot sadarbspējas risinājumus, pienācīgi būtu jāņem vērā ietekme uz personas datu aizsardzību.

(45)

Izvērtējot programmu ISA 2, Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, vai izstrādātie un ieviestie risinājumi atstāj pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz publiskā sektora modernizēšanu un uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, piemēram, samazinot tiem uzlikto administratīvo slogu un izmaksas un uzlabojot vispārējo mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, un iedzīvotājiem, no otras puses.

(46)

Ja programmas ISA 2 mērķiem ir jārīko iepirkuma konkurss par ārpakalpojumu sniegšanu, tad ir jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (32) un Direktīvas 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pastāvīgo darba programmu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (33).

(48)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar pastāvīgo darba programmu, piemēram, ja pastāv risks, ka varētu tikt pārtraukta pakalpojumu sniegšana, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(49)

Šā lēmuma mērķi ir izstrādāt, saglabāt un veicināt holistisku pieeju sadarbspējai, sekmēt efektīvu un rezultatīvu pārrobežu vai starpnozaru elektronisko mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, no otras puses, identificēt, izstrādāt un ekspluatēt sadarbspējas risinājumus, ar kuriem palīdz īstenot Savienības politiku un darbības, un veicināt sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs. Ņemot vērā to, ka minētos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo dalībvalstīm valstu līmenī būtu sarežģīti un dārgi ieviest Savienības līmeņa koordinēšanas funkciju, bet ierosinātās rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

a)

izstrādāt, saglabāt un veicināt holistisku pieeju sadarbspējai Savienībā, lai novērstu sadarbspējas jomas sadrumstalotību Savienībā;

b)

sekmēt efektīvu un rezultatīvu pārrobežu vai starpnozaru elektronisko mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, un iedzīvotājiem, no otras puses, un veicināt efektīvākas, vienkāršotas un lietotājam draudzīgas e-pārvaldes izveidi publiskās pārvaldes valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

c)

identificēt, izstrādāt un ekspluatēt sadarbspējas risinājumus, ar kuriem palīdz īstenot Savienības politiku un darbības;

d)

veicināt sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs.

1)

“sadarbspēja” ir dažādu un atšķirīgu organizāciju spēja mijiedarboties savstarpēji izdevīgu un saskaņotu kopīgu mērķu sasniegšanā, un tā ietver informācijas un zināšanu apmaiņu starp organizācijām atbilstīgi to darbības procesiem, izmantojot datu apmaiņu starp to attiecīgām IKT sistēmām;

2)

“sadarbspējas sistēma” ir tādu organizāciju saskaņota pieeja sadarbspējai, kuras vēlas sadarboties, lai nodrošinātu publisko pakalpojumu kopīgu sniegšanu, un kas šīs sistēmas piemērojamības jomā ar to nosaka tādu kopīgu elementu kopumu kā vārdu krājums, jēdzieni, principi, politika, pamatnostādnes, ieteikumi, standarti, specifikācijas un prakse;

3)

“kopīgas sistēmas” ir atsauces arhitektūra, specifikācijas, jēdzieni, principi, politika, ieteikumi, standarti, metodoloģija, pamatnostādnes, semantiskie aktīvi un līdzīgas pieejas un dokumenti, tos izmantojot gan atsevišķi, gan apvienoti kā kopumu;

4)

“kopīgi pakalpojumi” ir organizatoriskās un tehniskās iespējas nodrošināt vienotu iznākumu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, tostarp vispārīga veida operatīvās sistēmas, lietojumprogrammas un digitālo infrastruktūru, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos, kā arī tos atbalstošo operacionālo pārvaldību;

5)

“vispārīgi rīki” ir sistēmas, etalona platformas, koplietošanas un sadarbības platformas un vispārēji komponenti, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos;

6)

“sadarbspējas risinājumi” ir vai nu neatkarīgi finansēti un saskaņā ar programmu ISA 2 izstrādāti, vai arī sadarbībā ar citām Savienības iniciatīvām izstrādāti kopīgi pakalpojumi un vispārīgi rīki, kuri sekmē dažādu un atšķirīgu organizāciju sadarbību un kuru pamatā ir Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu identificētās prasības;

7)

“darbības” ir projekti, risinājumi ekspluatācijas posmā un papildpasākumi;

8)

“projekts” ir laikā ierobežota precīzi noteiktu uzdevumu secība, kurus veic, lai apmierinātu identificētas lietotāju vajadzības, izmantojot pakāpenisku pieeju;

9)

“apturētas darbības” ir programmas ISA 2 darbības, kuru finansēšana uz noteiktu laikposmu ir apturēta, bet kuru mērķis joprojām ir spēkā un kuru pārraudzība un novērtēšana programmā ISA 2 turpinās;

10)

“papildpasākumi” ir šādi pasākumi:

11)

“publiskās pārvaldes iestādēm paredzēti atbalsta instrumenti” ir sadarbspējas rīki, sistēmas, pamatnostādnes un specifikācijas, kas sniedz atbalstu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm sadarbspējas risinājumu izstrādē, ieviešanā un ekspluatācijā;

12)

“Eiropas publiskās pārvaldes iestādes” ir publiskās pārvaldes iestādes Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

13)

“galalietotāji” ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi, tostarp MVU un mikrouzņēmumi, un iedzīvotāji;

14)

“būtiskākie sadarbspējas veicinātāji” ir sadarbspējas risinājumi, kas ir nepieciešami, lai publiskās pārvaldes iestādes varētu efektīvi un rezultatīvi sniegt publiskos pakalpojumus;

15)

“Eiropas sadarbspējas atskaites arhitektūra” jeb “EIRA” ir vispārīga struktūra, kas sastāv no principiem un pamatnostādnēm, ko piemēro sadarbspējas risinājumu īstenošanai Savienībā;

16)

“Eiropas sadarbspējas kartogrāfija” jeb “EIC” ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm paredzēta tādu sadarbspējas risinājumu krātuve, kurus nodrošinājušas Savienības iestādes un dalībvalstis, kas pieejami vienotā formātā un kuri atbilst īpašiem atkalizmantošanas un sadarbspējas kritērijiem, ko var iekļaut EIRA.

a)

pašreizējo pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu izvērtēšanu, pilnveidi, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

b)

jaunu pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu izstrādi, ieviešanu, pabeigšanu, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

c)

ierosināto vai pieņemto Savienības tiesību aktu ietekmes uz IKT novērtēšanu;

d)

tādu trūkumu atklāšanu Savienības un valsts līmeņa tiesību aktos, kuri traucē Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējai;

e)

tādu mehānismu izstrādi, ar kuriem mēra un kvantificē sadarbspējas risinājumu priekšrocības, tostarp metodoloģijas izmaksu ietaupījumu izvērtēšanai;

f)

kopējās sadarbspējas jomas kartēšanu un analīzi Savienībā, izveidojot, uzturot un pilnveidojot EIRA un EIC kā instrumentus, ar kuriem veicina pašreizējo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu un identificē jomas, kurās šādu risinājumu joprojām trūkst;

g)

EIS, EIF un EIRA uzturēšanu, atjaunināšanu, veicināšanu un īstenošanas pārraudzību;

h)

pašreizējo kopīgo specifikāciju un standartu izvērtēšanu, atjaunināšanu un izplatīšanu, kā arī jaunu kopīgo specifikāciju un atvērto specifikāciju un standartu izstrādi, ieviešanu un izplatīšanu, izmantojot Savienības standartizācijas platformas un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām;

i)

tādas platformas uzturēšanu un publiskošanu, kas ļauj piekļūt paraugpraksei un sadarboties šajā jomā, un šāda platforma darbojas kā līdzeklis izpratnes veidošanai un pieejamo risinājumu – tostarp drošības un drošuma sistēmu – izplatīšanai, un platforma palīdz novērst centienu dublēšanos, vienlaikus mudinot risinājumu un standartu atkalizmantošanu;

j)

jaunu sadarbspējas pakalpojumu un rīku pabeigšanu un pašreizējo sadarbspējas pakalpojumu un rīku pagaidu uzturēšanu un ekspluatāciju;

k)

paraugprakses identificēšanu un popularizēšanu nolūkā izstrādāt pamatnostādnes, ar ko koordinēt sadarbspējas iniciatīvas un mudināt un atbalstīt kopienas, kas strādā ar jautājumiem saistībā ar pārrobežu vai starpnozaru elektronisko mijiedarbību galalietotāju starpā.

a)

ir lietderīgas un pamatotas uz identificētām vajadzībām un programmas mērķiem;

b)

atbilst šādiem principiem:

c)

ir elastīga, paplašināma un attiecināma uz citām darbības vai politikas jomām; un

d)

ir finansiāli, organizatoriski un tehniski ilgtspējīga.

—

uzsākšana,

—

plānošana,

—

izpilde,

—

pabeigšana un galīgā novērtēšana,

—

pārraudzība un kontrole.

a)

programmas ISA 2 mērķiem, kas noteikti 1. panta 1. punktā;

b)

vienai vai vairākām programmas ISA 2 darbībām, kas noteiktas 3. pantā;

c)

programmas ISA 2 vispārīgajiem principiem, kas noteikti 4. pantā;

d)

finansēšanas nosacījumiem, kas noteikti 11. pantā.

a)

darbības ieguldījums sadarbspējas jomā, ko mēra pēc tā, cik svarīga un nepieciešama ir attiecīgā darbība nolūkā pilnveidot sadarbspējas jomu Savienībā;

b)

darbības tvērums, ko mēra pēc tā, kāda ir darbības horizontālā ietekme uz attiecīgajām nozarēm pēc tam, kad attiecīgā darbība ir pabeigta;

c)

darbības ģeogrāfiskais mērogs, ko mēra pēc tā, cik dalībvalstu un Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu ir iesaistītas;

d)

darbības steidzamība, ko mēra pēc tās potenciālās ietekmes, ņemot vērā citu finansējuma avotu trūkumu;

e)

darbības atkalizmantojamība, ko mēra pēc tā, cik lielā mērā tās rezultātus var atkalizmantot;

f)

pašreizējo kopīgo sistēmu un sadarbspējas risinājumu elementu atkalizmantošana darbībā;

g)

darbības saikne ar Savienības iniciatīvām, ko mēra pēc tā, kāds attiecīgajai darbībai ir sadarbības un ieguldījuma apmērs attiecībā pret Savienības iniciatīvām, tādām kā DVT.

a)

kvantificējami un kvalificējami ieguvumi, ko sadarbspējas risinājumi nodrošina, saistot IKT ar galalietotāju vajadzībām;

b)

kvantificējāmā un kvalificējamā ietekme, ko rada uz IKT balstīti sadarbspējas risinājumi.