Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015D2240

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/2240 (2015. gada 25. novembris), ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 318, 4.12.2015, p. 1–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/2240/oj

4.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/2240

(2015. gada 25. novembris),

ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2 ) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Vairākās ministru deklarācijās (pieņemtas Mančestrā 2005. gada 24. novembrī, Lisabonā 2007. gada 19. septembrī, Malmē 2009. gada 18. novembrī un Granadā 2010. gada 19. aprīlī) ministri aicināja Komisiju veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, ieviešot pārrobežu un starpnozaru sadarbspējas risinājumus, kuri nodrošinātu efektīvāku un drošāku publisko pakalpojumu sniegšanu. Turklāt dalībvalstis atzina, ka ir jāsniedz uzlaboti publiskie pakalpojumi, tērējot mazāk resursu, un ka e-pārvaldes potenciālu var paaugstināt, Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs veicinot sadarbības kultūru un uzlabojot sadarbspējas apstākļus.

(2)

Komisija savā 2010. gada 19. maija paziņojumā “Digitālā programma Eiropai” (DPE), kas ir viena no Komisijas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, uzsvēra, ka sadarbspēja ir būtiska informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sociālā un ekonomiskā potenciāla maksimālai realizēšanai un ka tādējādi digitālā programma var būt efektīva tikai tad, ja tiek nodrošināta sadarbspēja.

(3)

Komisija ar 2010. gada 16. decembra paziņojumu “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju” ieviesa Eiropas sadarbspējas stratēģiju (EIS) un Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF).

(4)

Sadarbspēja sekmē politikas veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu vispārēju publisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Sadarbspēja īpaši nepieciešama turpmākajos apsvērumos minētās politikas efektīvai un rezultatīvai īstenošanai.

(5)

Iekšējā tirgus jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (4) uzliek dalībvalstīm par pienākumu piedāvāt pakalpojumu sniedzējiem iespēju elektroniski pāri robežām nokārtot visas procedūras un formalitātes, kuras vajadzīgas, lai sniegtu pakalpojumus ārpus uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts.

(6)

Uzņēmējdarbības tiesību jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/17/ES (5) prasa nodrošināt dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru sadarbspēju, izmantojot centrālo platformu. Uzņēmumu reģistru savienojamība nodrošinās informācijas pārrobežu apmaiņu starp reģistriem, kā arī Savienības līmenī atvieglos uzņēmumu un iedzīvotāju piekļuvi datiem par uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vides juridisko noteiktību Savienībā.

(7)

Vides jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (6) uzliek pienākumu pieņemt kopīgus īstenošanas noteikumus, kas paredz tehniskās sadarbspējas kārtību. Jo īpaši minētā direktīva prasa pielāgot dalībvalstu infrastruktūru, lai Savienībā nodrošinātu telpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēju un pieejamību.

(8)

Tieslietu un iekšlietu jomā uzlabota Eiropas datu bāzu sadarbspēja ir pamats Vīzu informācijas sistēmai (7), Šengenas Informācijas sistēmai II (8), Eiropas daktiloskopijas sistēmai (9) un Eiropas e-tiesiskuma portālam (10). Turklāt Padome 2012. gada 24. septembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja ieviest Eiropas tiesību aktu identifikatoru un uzsvēra, ka vajadzīgs sadarbspējīgs risinājums dalībvalstu oficiālajos vēstnešos un oficiālajos valdības laikrakstos publicētās juridiskās informācijas meklēšanai un apmaiņai, izmantojot unikālus identifikatorus un strukturētus metadatus. Sadarbība starp Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un ar šo lēmumu izveidoto programmu varētu radīt sinerģiju, kas palīdzētu sasniegt attiecīgos šo struktūru mērķus.

(9)

Vietējo, valsts un Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēja palīdz sasniegt mērķus, ko Eiropas Parlaments izvirzījis 2012. gada 29. marta rezolūcijā par 2010. gada ziņojumu par ES pilsonību: likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai.

(10)

Sadarbspēja ir bijis būtisks panākumu priekšnosacījums muitas, nodokļu un akcīzes nodokļu jomā, nodrošinot Eiropas IKT sistēmu darbību dalībvalstīs un atbalstot sadarbspējīgus uzņēmējdarbības pakalpojumus, kam finansējumu piešķir saskaņā ar programmām “Fiscalis 2013” un “Muita 2013”. Minētās programmas ievieš un izmanto Komisija un publiskās pārvaldes iestādes. Instrumenti, kas izveidoti, īstenojot programmas “Fiscalis 2013” un “Muita 2013”, ir pieejami apmaiņai un atkalizmantošanai citās politikas jomās. Turklāt Padomes 2014. gada 26. maija secinājumos par ES muitas savienības pārvaldības reformu dalībvalstis un Komisija tika aicinātas izstrādāt stratēģiju par kopīgi pārvaldītām un ekspluatētām IT sistēmām visās ar muitu saistītajās jomās.

(11)

Veselības jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/24/ES (11) ir paredzēti noteikumi drošu, augstas kvalitātes pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Ar minēto direktīvu tiek izveidots e-veselības tīkls, lai risinātu elektronisko veselības sistēmu sadarbspējas problēmu. E-veselības tīkla dalībnieki var pieņemt pamatnostādnes par minimālo datu kopumu, ar ko var apmainīties pāri robežām neparedzētas un ārkārtas aprūpes gadījumā, un par e-recepšu pakalpojumiem pāri robežām.

(12)

Saistībā ar Eiropas fondiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (12) 122. pantā iekļauts pienākums informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm, revīzijas iestādēm un starpniekstruktūrām veikt, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas. Minētajām sistēmām jāveicina sadarbspēja ar dalībvalstu un Savienības sistēmām un jānodrošina iespēja, ka atbalsta saņēmēji visu nepieciešamo informāciju iesniedz tikai vienreiz.

(13)

Publiskā sektora informācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/37/ES (13) ir uzsvērts, ka publiskā sektora iestādēm, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, dokumenti būtu jādara pieejami atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem cik vien iespējams augstā precizitātes un detalizācijas līmenī tādā formā, kas nodrošina sadarbspēju, atkalizmantošanu un pieejamību.

(14)

Elektroniskās identifikācijas jomā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 (14) valstu elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspējas nolūkā izveido sadarbspējas sistēmu.

(15)

IKT standartizācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (15) norādīta atsauce uz sadarbspēju kā standartizācijas būtisku rezultātu.

(16)

Pētniecības un inovācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1291/2013 (16), ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, skaidri norādīts, ka sadarbspējas risinājumi un standarti IKT jomā ir nozaru partnerību izšķirošie veicinātāji Savienības līmenī. Sadarbība, kas vērsta uz vienotām, atvērtām tehnoloģiju platformām, kurām ir plašāka un līdzsvarojoša ietekme, ļaus plašam ieinteresēto personu lokam gūt labumu no jauniem sasniegumiem un radīt papildu inovācijas.

(17)

Publiskā iepirkuma jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (17), 2014/24/ES (18) un 2014/25/ES (19) prasa dalībvalstīm ieviest elektronisko iepirkumu. Tajās paredzēts, ka līdzekļi un iekārtas, kuri izmantojami saziņai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskie parametri ir savietojami ar vispārēji izmantotiem IKT produktiem. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (20) paredz Eiropas standartu izstrādi attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu publiskā iepirkuma jomā, lai nodrošinātu elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēmu sadarbspēju Savienībā.

(18)

Tāpēc ir būtiski, lai ar sadarbspēju un tās iespējamiem izmantošanas veidiem saistītā politika pēc iespējas visefektīvākā un galalietotājam visatbilstošākajā veidā būtu saskaņota Savienības līmenī. Lai sadarbspējas jomā Savienībā likvidētu sadrumstalotību, būtu jāveicina vienota izpratne par sadarbspēju Savienībā un holistiska pieeja sadarbspējas risinājumiem.

(19)

Sadarbspēja ir būtisks elements arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (21) platjoslas tīklu infrastruktūras un pakalpojumu jomā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 283/2014 (22) par pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā skaidri noteikts, ka viena no EISI darbības prioritātēm ir sadarbspēja, savienojamība, Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūras ilgtspējīga ekspluatācija, darbība un pilnveidošana, kā arī koordinēšana Savienības līmenī. Lai veicinātu pārrobežu sadarbspēju, Regulā (ES) Nr. 283/2014 jo īpaši ir paredzēti tā dēvētie moduļi, tādi kā e-identifikācija, e-piegāde un automatizētā tulkošana.

(20)

Politiskā līmenī Padome vairākkārt ir aicinājusi nodrošināt aizvien labāku sadarbspēju Eiropā un turpināt centienus modernizēt Eiropas publiskās pārvaldes iestādes. Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobrī pieņēma secinājumus, kuros tika uzsvērts, ka publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija būtu jāturpina, nekavējoties ieviešot uz sadarbspēju balstītus pakalpojumus, piemēram, e-pārvaldi, e-veselību, e-rēķinus un e-iepirkumu. Dalībvalstu apņemšanās ir būtiska, lai nodrošinātu strauju sadarbspējīgas e-sabiedrības izveidi Savienībā un panāktu valsts pārvaldes iestāžu iesaistīšanos, mudinot izmantot tiešsaistes procedūras. Turklāt, lai izveidotu efektīvāku, vienkāršotu un lietotājiem draudzīgu e-pārvaldi, varētu būt, ka Eiropas publiskajā pārvaldē ar dalībvalstu atbalstu ir jāveic atsevišķi pielāgojumi. Lai veicinātu uzņēmumu un iedzīvotāju uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem, izšķiroša nozīme ir efektīviem tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem.

(21)

Vienas nozares sadarbspējas perspektīva ir saistīta ar risku, ka atšķirīgu vai nesaderīgu risinājumu pieņemšana dalībvalstu vai nozaru līmenī radīs jaunas elektroniskas barjeras, kuras traucētu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un ar to saistītajām pārvietošanās brīvībām un negatīvi ietekmētu tirgu atvērtību un konkurētspēju, kā arī vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Lai mazinātu šo risku, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpastiprina kopīgie centieni izvairīties no tirgus sadrumstalotības. Tām būtu jānodrošina pārrobežu vai starpnozaru sadarbspēja tiesību aktu īstenošanā, vienlaikus mazinot administratīvos šķēršļus un izmaksas un uzlabojot efektivitāti, kā arī tām būtu jāveicina kopīgi saskaņoti IKT risinājumi, tai pašā laikā nodrošinot atbilstīgu pārvaldību.

(22)

Visās iniciatīvās par kopīgu risinājumu izveidošanu, uzlabošanu vai ekspluatāciju attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā vai papildus jānodrošina pieredzes un risinājumu apmaiņa, kā arī apmaiņa un popularizēšana paraugprakses, tehnoloģiskās neitralitātes un pielāgojamības jomā, vienlaikus vienmēr piemērojot drošības, privātuma un personas datu aizsardzības principus. Šajā ziņā būtu jāveicina atbilstība EIF, kā arī specifikāciju un standartu atvērtība.

(23)

Izmantojot vairākas secīgas programmas, ir mēģināts panākt, ka saskaņoti tiek izstrādātas un īstenotas vispārējās un nozaru sadarbspējas stratēģijas, tiesiskie regulējumi un pamatnostādnes, kā arī pakalpojumi un rīki, lai nodrošinātu atbilstību Savienības mēroga politikas prasībām, piemēram, i) ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumiem Nr. 1719/1999/EK (23) un Nr. 1720/1999/EK (24) izveidotā programma datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (1999.–2004. gadam) (“programma IDA”); ii) ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/387/EK (25) izveidotā programma Viseiropas elektroniskās vadības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanai valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (2005.–2009. gadam) (“programma IDABC”) un iii) ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 922/2009/EK (26) izveidotā programma Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (2010.–2015. gadam) (“programma ISA”). Ar šo lēmumu izveidotajai programmai vajadzētu būt balstītai uz minēto programmu īstenošanā gūto pieredzi.

(24)

Programmās IDA, IDABC un ISA paredzētās darbības ir devušas nozīmīgu ieguldījumu sadarbspējas nodrošināšanā, īstenojot informācijas elektronisku apmaiņu starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm. Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks (2012. gada 20. aprīlis) atzina programmas ISA ieguldījumu un būtisko lomu, definējot, veicinot un atbalstot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu un sistēmu ieviešanu, nodrošinot sinerģiju un veicinot risinājumu atkalizmantošanu, kā arī pārvēršot publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas prasības digitālo pakalpojumu specifikācijās un standartos.

(25)

Lēmuma Nr. 922/2009/EK darbība beidzas 2015. gada 31. decembrī. Tāpēc ir vajadzīga jauna Savienības programma sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem (“programma ISA 2”) nolūkā izstrādāt, saglabāt un veicināt holistisku pieeju sadarbspējai, lai novērstu sadarbspējas jomas sadrumstalotību un nepieļautu elektroniskās barjeras Savienībā, lai veicinātu efektīvu un rezultatīvu pārrobežu vai starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, no otras puses, lai identificētu, izstrādātu un ekspluatētu sadarbspējas risinājumus, ar kuriem palīdz īstenot Savienības politiku un darbības, un lai veicinātu sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs.

(26)

Līdzās Eiropas publiskajām pārvaldes iestādēm uzņēmumi un iedzīvotāji arī ir sadarbspējas risinājumu galalietotāji, jo tie izmanto publiskās pārvaldes iestāžu nodrošinātos publiskos elektroniskos pakalpojumus. Principu, atbilstīgi kuram uzsvaru liek uz lietotāju, jo īpaši piemēro attiecībā uz sadarbspējas risinājumu galalietotājiem. Attiecībā uz uzņēmumiem jo īpaši būtu jānodrošina, ka tiek iekļauti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un mikrouzņēmumi, ņemot vērā to lielo ieguldījumu Savienības ekonomikā.

(27)

Kopīgām sistēmām un risinājumiem, kurus izveido vai ekspluatē programmā ISA 2, cik vien iespējams būtu jāveido sadarbspējas joma ar mērķi atvieglot mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kā arī nodrošināt, atvieglot un sniegt iespējas īstenot pārrobežu vai starpnozaru sadarbspēju.

(28)

Vajadzētu būt iespējai programmā ISA 2 paredzētās darbības īstenot, izmantojot “iteratīvo metodoloģiju”.

(29)

Tā kā aizvien lielāks skaits publisko pakalpojumu kļūst “automātiski digitāli”, ir svarīgi publiskos izdevumus IKT risinājumiem izmantot pēc iespējas efektīvāk. Šāda efektivitāte būtu jāveicina, nodrošinot, ka šādu pakalpojumu ieviešana tiek plānota pietiekami agrīnā posmā, un, ja iespējams, nodrošinot apmaiņu ar risinājumiem un to atkalizmantošanu, lai publisko izdevumu izlietojums būtu pēc iespējas lietderīgāks. Programmai ISA 2 vajadzētu veicināt šā mērķa īstenošanu.

(30)

Sadarbspēja un attiecīgi arī risinājumi, kas izveidoti un tiek ekspluatēti saskaņā ar programmu ISA 2, palīdz pilnībā izmantot e-pārvaldes un e-demokrātijas potenciālu, ļaujot ieviest vienas pieturas aģentūras un sniegt savienotus un pārredzamus publiskos pakalpojumus, tādējādi mazinot administratīvo slogu un pazeminot izmaksas.

(31)

Tāpat kā galalietotājiem, arī uzņēmumiem un iedzīvotājiem būtu jāgūst labums no kopīgiem, atkalizmantojamiem un sadarbspējīgiem apkalpošanas risinājumiem, kurus nodrošina procesu labāka integrācija un datu apmaiņa starp Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tehniskām struktūrvienībām.

(32)

Savās darbībās Savienībai būtu jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips. Savienības iedzīvotājiem Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās vajadzētu būt tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi. Savienībai būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar cīņu pret sociālo atstumtību. Šajā ziņā visā Savienībā ar publisko pakalpojumu sadarbspēju saistīto stratēģiju izstrādē būtu jāiekļauj princips “pieejamība visiem”, ņemot vērā visneaizsargātākos iedzīvotājus un vismazapdzīvotākos apgabalus, lai novērstu digitālo plaisu un atstumtību, kā aicināts Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks. Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm ieviešot elektroniskos publiskos pakalpojumus, ir jāizmanto iekļaujoša (e-iekļautības) pieeja, ar kuru vajadzības gadījumā sniegs tehnisku atbalstu un apmācību, lai mazinātu atšķirības IKT risinājumu izmantošanā, un kura paredzēs pakalpojumu daudzkanālu sniegšanas sistēmu, tostarp vajadzības gadījumā saglabājot tradicionālos piekļuves veidus.

(33)

Atbilstīgi programmai ISA 2 izstrādātajiem sadarbspējas risinājumiem vajadzētu būt saskaņā ar galalietotāju tiesībām piekļūt informācijai un saturam un to izplatīt, izmantot un nodrošināt lietojumprogrammas un pakalpojumus un izmantot savu izraudzīto galiekārtu neatkarīgi no galalietotāja vai pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietas vai no informācijas, satura, lietojumprogrammas vai pakalpojuma sniegšanas, izcelsmes vai piegādes vietas, izmantojot savus interneta piekļuves pakalpojumus, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (27).

(34)

Programmai ISA 2 vajadzētu būt vienam no Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizēšanas instrumentiem. Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizēšana un to sadarbspējas palielināšana ir nozīmīgs ieguldījums digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanā, lai iedzīvotājiem sniegtu iespēju pilnībā izmantot ieguvumus, ko piedāvā sadarbspējīgi e-pakalpojumi, no e-pārvaldes līdz e-veselībai, par prioritāti nosakot tādu šķēršļu novēršanu kā nesavienoti e-pakalpojumi. Sadarbspējas trūkums bieži vien apgrūtina digitālo savienoto pakalpojumu ieviešanu un uzņēmumiem un iedzīvotājiem paredzētu vienas pieturas aģentūru izveidi.

(35)

Sadarbspēja ir tieši saistīta ar atvērtām specifikācijām un standartiem un ir atkarīga no to izmantošanas. Programmai ISA 2 būtu jāveicina un attiecīgā gadījumā jāatbalsta pašreizējo sadarbspējas risinājumu daļēja vai pilnīga standartizācija. Šāda standartizācija būtu jāpanāk atbilstīgi citām standartizācijas darbībām Savienības līmenī, sadarbojoties ar Eiropas standartizācijas organizācijām un citām starptautiskām standartizācijas organizācijām.

(36)

Nodrošinot sadarbspēju, Eiropas publiskās pārvaldes iestādes paliks pietiekami atvērtas un elastīgas, lai attīstītos un spētu aptvert jaunus uzdevumus un jomas. Sadarbspēja ir priekšnoteikums tam, lai neradītu tehnoloģiskas barjeras un lai būtu iespējama tehniskā attīstība un tiktu sekmēta inovācija. Izstrādājot sadarbspējas risinājumus un kopīgas sistēmas, ar programmu ISA 2 būtu jāveicina sadarbspēja starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, ievērojot tehnoloģisko neitralitāti, lai neradītu tehnoloģiskas barjeras un varētu palielināt konkurenci un sekmēt inovāciju, kas uzlabos Savienības vispārējo konkurētspēju.

(37)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” un digitālo vienoto tirgu (DVT). Šajā kontekstā Komisijas 2011., 2012. un 2013. gadā publicētie gada izaugsmes pētījumi norāda uz to, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitātei ir tieša ietekme uz ekonomikas vidi un tādēļ tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tas skaidri noteikts konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kuros pausts aicinājums veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu reformu.

(38)

Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts tematiskais mērķis “uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi”. Šajā kontekstā programma ISA 2 būtu jāsaista ar citām iniciatīvām, ar kurām tiek veicināta Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija, jo īpaši saistībā ar darbu sadarbspējas jomā, un būtu jācenšas panākt sinerģiju ar tām.

(39)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēja attiecas uz visiem pārvaldes līmeņiem, proti, Savienības, valsts, reģionālo un vietējo līmeni. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka līdzdalība programmā ISA 2 ir pēc iespējas plašāka un ka risinājumos ņem vērā visu pārvaldes līmeņu vajadzības un attiecīgā gadījumā arī uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzības.

(40)

Valsts, reģionālo un vietējo publiskās pārvaldes iestāžu centienus var atbalstīt, izmantojot konkrētus instrumentus, kurus paredz Eiropas strukturālie un investīciju fondi, jo īpaši daļa attiecībā uz institucionālās spējas palielināšanu, kas vajadzības gadījumā ietver Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku apmācību. Ciešai sadarbībai programmas ISA 2 īstenošanā būtu jāpalielina sagaidāmie ieguvumi no šādu instrumentu izmantošanas, nodrošinot, ka finansētie projekti ir pielāgoti Savienības mēroga sadarbspējas sistēmām un specifikācijām, piemēram, EIF.

(41)

Ar šo lēmumu tiek noteikts visam programmas ISA 2 darbības laikam paredzētais finansējums, kas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (28) 17. punkta nozīmē Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā.

(42)

Būtu jāapsver iespēja izmantot pirmspievienošanās fondus, lai veicinātu kandidātvalstu dalību programmā ISA 2 un tādu risinājumu pieņemšanu un turpmāku ieviešanu šajās valstīs, kuri nodrošināti saskaņā ar šo programmu.

(43)

Programmai ISA 2 būtu jāveicina jebkādu turpmāku iniciatīvu īstenošana saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un DPE. Lai izvairītos no centienu dublēšanās, programmā ISA 2 būtu jāņem vērā citas Savienības programmas un iniciatīvas IKT risinājumu, pakalpojumu un infrastruktūras jomā, jo īpaši instruments EISI, programma “Apvārsnis 2020” un Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam, kas paredzēts Komisijas 2010. gada 15. decembra paziņojumā. Komisijai minētās darbības būtu jākoordinē, īstenojot programmu ISA 2, kā arī plānojot turpmākās iniciatīvas, kas varētu ietekmēt sadarbspēju. Plānojot programmas ISA 2 komitejas sanāksmes, racionalizācijas nolūkā būtu pēc iespējas jāņem vērā to sanāksmju grafiks, kas saistītas ar citām attiecīgajām Savienības iniciatīvām un programmām.

(44)

Savienības tiesību aktos par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (29), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (30) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (31) paredzētie principi un noteikumi būtu jāpiemēro risinājumiem, kas tiek ekspluatēti saskaņā ar programmu ISA 2 un ir saistīti ar personas datu apstrādi. Ar šādiem risinājumiem attiecīgi būtu jāīsteno tehniski un organizatoriski pasākumi, lai ievērotu Savienības tiesību aktos noteiktās datu aizsardzību prasības. Jo īpaši būtu automātiski jānodrošina, ka personas datus apstrādā tikai tad, ja tie ir atbilstīgi, būtiski un to apmērs nav pārmērīgs salīdzinājumā ar nolūkiem, kādiem dati ir vākti. Izstrādājot un ieviešot sadarbspējas risinājumus, pienācīgi būtu jāņem vērā ietekme uz personas datu aizsardzību.

(45)

Izvērtējot programmu ISA 2, Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, vai izstrādātie un ieviestie risinājumi atstāj pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz publiskā sektora modernizēšanu un uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, piemēram, samazinot tiem uzlikto administratīvo slogu un izmaksas un uzlabojot vispārējo mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, un iedzīvotājiem, no otras puses.

(46)

Ja programmas ISA 2 mērķiem ir jārīko iepirkuma konkurss par ārpakalpojumu sniegšanu, tad ir jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (32) un Direktīvas 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pastāvīgo darba programmu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (33).

(48)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar pastāvīgo darba programmu, piemēram, ja pastāv risks, ka varētu tikt pārtraukta pakalpojumu sniegšana, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(49)

Šā lēmuma mērķi ir izstrādāt, saglabāt un veicināt holistisku pieeju sadarbspējai, sekmēt efektīvu un rezultatīvu pārrobežu vai starpnozaru elektronisko mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, no otras puses, identificēt, izstrādāt un ekspluatēt sadarbspējas risinājumus, ar kuriem palīdz īstenot Savienības politiku un darbības, un veicināt sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs. Ņemot vērā to, ka minētos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo dalībvalstīm valstu līmenī būtu sarežģīti un dārgi ieviest Savienības līmeņa koordinēšanas funkciju, bet ierosinātās rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un mērķi

1.   Ar šo lēmumu laikposmam no 2016. līdz 2020. gadam izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (“programma ISA 2”).

Programmas ISA 2 mērķi ir šādi:

a)

izstrādāt, saglabāt un veicināt holistisku pieeju sadarbspējai Savienībā, lai novērstu sadarbspējas jomas sadrumstalotību Savienībā;

b)

sekmēt efektīvu un rezultatīvu pārrobežu vai starpnozaru elektronisko mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, un iedzīvotājiem, no otras puses, un veicināt efektīvākas, vienkāršotas un lietotājam draudzīgas e-pārvaldes izveidi publiskās pārvaldes valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

c)

identificēt, izstrādāt un ekspluatēt sadarbspējas risinājumus, ar kuriem palīdz īstenot Savienības politiku un darbības;

d)

veicināt sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs.

Lai uzlabotu mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, un iedzīvotājiem, no otras puses, programmā ISA 2 ņem vērā sadarbspējas sociālos, ekonomiskos un citus aspektus, kā arī MVU un mikrouzņēmumu īpašo situāciju.

2.   Programma ISA 2 nodrošina, ka ar EIF starpniecību sadarbspēja un tās īstenošana tiek vienoti izprasta dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēs. Komisija ar programmas ISA 2starpniecību pārrauga EIF īstenošanu.

3.   Programma ISA 2 ir programmas ISA pēctece un nostiprina, sekmē un paplašina programmas ISA darbības.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“sadarbspēja” ir dažādu un atšķirīgu organizāciju spēja mijiedarboties savstarpēji izdevīgu un saskaņotu kopīgu mērķu sasniegšanā, un tā ietver informācijas un zināšanu apmaiņu starp organizācijām atbilstīgi to darbības procesiem, izmantojot datu apmaiņu starp to attiecīgām IKT sistēmām;

2)

“sadarbspējas sistēma” ir tādu organizāciju saskaņota pieeja sadarbspējai, kuras vēlas sadarboties, lai nodrošinātu publisko pakalpojumu kopīgu sniegšanu, un kas šīs sistēmas piemērojamības jomā ar to nosaka tādu kopīgu elementu kopumu kā vārdu krājums, jēdzieni, principi, politika, pamatnostādnes, ieteikumi, standarti, specifikācijas un prakse;

3)

“kopīgas sistēmas” ir atsauces arhitektūra, specifikācijas, jēdzieni, principi, politika, ieteikumi, standarti, metodoloģija, pamatnostādnes, semantiskie aktīvi un līdzīgas pieejas un dokumenti, tos izmantojot gan atsevišķi, gan apvienoti kā kopumu;

4)

“kopīgi pakalpojumi” ir organizatoriskās un tehniskās iespējas nodrošināt vienotu iznākumu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, tostarp vispārīga veida operatīvās sistēmas, lietojumprogrammas un digitālo infrastruktūru, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos, kā arī tos atbalstošo operacionālo pārvaldību;

5)

“vispārīgi rīki” ir sistēmas, etalona platformas, koplietošanas un sadarbības platformas un vispārēji komponenti, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos;

6)

“sadarbspējas risinājumi” ir vai nu neatkarīgi finansēti un saskaņā ar programmu ISA 2 izstrādāti, vai arī sadarbībā ar citām Savienības iniciatīvām izstrādāti kopīgi pakalpojumi un vispārīgi rīki, kuri sekmē dažādu un atšķirīgu organizāciju sadarbību un kuru pamatā ir Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu identificētās prasības;

7)

“darbības” ir projekti, risinājumi ekspluatācijas posmā un papildpasākumi;

8)

“projekts” ir laikā ierobežota precīzi noteiktu uzdevumu secība, kurus veic, lai apmierinātu identificētas lietotāju vajadzības, izmantojot pakāpenisku pieeju;

9)

“apturētas darbības” ir programmas ISA 2 darbības, kuru finansēšana uz noteiktu laikposmu ir apturēta, bet kuru mērķis joprojām ir spēkā un kuru pārraudzība un novērtēšana programmā ISA 2 turpinās;

10)

“papildpasākumi” ir šādi pasākumi:

a)

stratēģiski pasākumi;

b)

informēšanas, programmas ISA 2 priekšrocību popularizēšanas un izpratnes veidošanas pasākumi, kas paredzēti Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un vajadzības gadījumā arī uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

c)

pasākumi programmas ISA 2 pārvaldības atbalstam;

d)

pasākumi saistībā ar pieredzes apmaiņu, kā arī paraugprakses apmaiņu un veicināšanu;

e)

pasākumi pašreizējo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanas veicināšanai;

f)

pasākumi interešu kopienas veidošanai un veiktspējas palielināšanai; kā arī

g)

pasākumi sinerģijas veidošanai ar iniciatīvām, kuras ir būtiskas sadarbspējai citās Savienības politikas jomās;

11)

“publiskās pārvaldes iestādēm paredzēti atbalsta instrumenti” ir sadarbspējas rīki, sistēmas, pamatnostādnes un specifikācijas, kas sniedz atbalstu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm sadarbspējas risinājumu izstrādē, ieviešanā un ekspluatācijā;

12)

“Eiropas publiskās pārvaldes iestādes” ir publiskās pārvaldes iestādes Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

13)

“galalietotāji” ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi, tostarp MVU un mikrouzņēmumi, un iedzīvotāji;

14)

“būtiskākie sadarbspējas veicinātāji” ir sadarbspējas risinājumi, kas ir nepieciešami, lai publiskās pārvaldes iestādes varētu efektīvi un rezultatīvi sniegt publiskos pakalpojumus;

15)

“Eiropas sadarbspējas atskaites arhitektūra” jeb “EIRA” ir vispārīga struktūra, kas sastāv no principiem un pamatnostādnēm, ko piemēro sadarbspējas risinājumu īstenošanai Savienībā;

16)

“Eiropas sadarbspējas kartogrāfija” jeb “EIC” ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm paredzēta tādu sadarbspējas risinājumu krātuve, kurus nodrošinājušas Savienības iestādes un dalībvalstis, kas pieejami vienotā formātā un kuri atbilst īpašiem atkalizmantošanas un sadarbspējas kritērijiem, ko var iekļaut EIRA.

3. pants

Darbības

Ar programmu ISA 2 atbalsta un veicina:

a)

pašreizējo pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu izvērtēšanu, pilnveidi, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

b)

jaunu pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu izstrādi, ieviešanu, pabeigšanu, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

c)

ierosināto vai pieņemto Savienības tiesību aktu ietekmes uz IKT novērtēšanu;

d)

tādu trūkumu atklāšanu Savienības un valsts līmeņa tiesību aktos, kuri traucē Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējai;

e)

tādu mehānismu izstrādi, ar kuriem mēra un kvantificē sadarbspējas risinājumu priekšrocības, tostarp metodoloģijas izmaksu ietaupījumu izvērtēšanai;

f)

kopējās sadarbspējas jomas kartēšanu un analīzi Savienībā, izveidojot, uzturot un pilnveidojot EIRA un EIC kā instrumentus, ar kuriem veicina pašreizējo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu un identificē jomas, kurās šādu risinājumu joprojām trūkst;

g)

EIS, EIF un EIRA uzturēšanu, atjaunināšanu, veicināšanu un īstenošanas pārraudzību;

h)

pašreizējo kopīgo specifikāciju un standartu izvērtēšanu, atjaunināšanu un izplatīšanu, kā arī jaunu kopīgo specifikāciju un atvērto specifikāciju un standartu izstrādi, ieviešanu un izplatīšanu, izmantojot Savienības standartizācijas platformas un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām;

i)

tādas platformas uzturēšanu un publiskošanu, kas ļauj piekļūt paraugpraksei un sadarboties šajā jomā, un šāda platforma darbojas kā līdzeklis izpratnes veidošanai un pieejamo risinājumu – tostarp drošības un drošuma sistēmu – izplatīšanai, un platforma palīdz novērst centienu dublēšanos, vienlaikus mudinot risinājumu un standartu atkalizmantošanu;

j)

jaunu sadarbspējas pakalpojumu un rīku pabeigšanu un pašreizējo sadarbspējas pakalpojumu un rīku pagaidu uzturēšanu un ekspluatāciju;

k)

paraugprakses identificēšanu un popularizēšanu nolūkā izstrādāt pamatnostādnes, ar ko koordinēt sadarbspējas iniciatīvas un mudināt un atbalstīt kopienas, kas strādā ar jautājumiem saistībā ar pārrobežu vai starpnozaru elektronisko mijiedarbību galalietotāju starpā.

Līdz 2016. gada 8. septembrim Komisija izstrādā komunikācijas stratēģiju nolūkā uzlabot informēšanu un palielināt izpratni par programmu ISA 2 un tās priekšrocībām, stratēģijas mērķauditorijā iekļaujot uzņēmumus, tostarp MVU, un iedzīvotājus, un šim nolūkam izmantojot lietotājam draudzīgus līdzekļus programmas ISA 2 tīmekļa vietnē.

4. pants

Vispārīgi principi

Darbības, ko uzsāk vai turpina saskaņā ar programmu ISA 2:

a)

ir lietderīgas un pamatotas uz identificētām vajadzībām un programmas mērķiem;

b)

atbilst šādiem principiem:

subsidiaritāte un proporcionalitāte,

uzsvars uz lietotāju,

iekļautība un pieejamība,

publisko pakalpojumu sniegšana tādā veidā, kas novērš digitālo plaisu,

drošība, privātuma ievērošana un datu aizsardzība,

daudzvalodība,

administratīvā vienkāršošana un modernizēšana,

pārredzamība,

informācijas saglabāšana,

atklātums,

atkalizmantojamība un dublēšanās nepieļaušana,

tehnoloģiskā neitralitāte, risinājumi, kas pēc iespējas lielākā mērā atbilst nākotnes vajadzībām, un pielāgojamība,

efektivitāte un rezultativitāte;

c)

ir elastīga, paplašināma un attiecināma uz citām darbības vai politikas jomām; un

d)

ir finansiāli, organizatoriski un tehniski ilgtspējīga.

5. pants

Darbības

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un saskaņā ar 8. pantu īsteno darbības, kas izklāstītas pastāvīgajā darba programmā, kura izveidota saskaņā ar 9. pantu.

2.   Darbības, ko īsteno kā projektus, attiecīgā gadījumā sastāv no šādiem posmiem:

uzsākšana,

plānošana,

izpilde,

pabeigšana un galīgā novērtēšana,

pārraudzība un kontrole.

Konkrētu projektu posmus nosaka un precizē tad, kad attiecīgo darbību iekļauj pastāvīgajā darba programmā. Komisija regulāri pārrauga projektu attīstības gaitu.

3.   Īstenot programmu ISA 2 palīdz papildpasākumi.

6. pants

Atbilstības kritēriji

Visas darbības, ko plānots finansēt saskaņā ar programmu ISA 2, atbilst visiem turpmāk minētajiem atbilstības kritērijiem:

a)

programmas ISA 2 mērķiem, kas noteikti 1. panta 1. punktā;

b)

vienai vai vairākām programmas ISA 2 darbībām, kas noteiktas 3. pantā;

c)

programmas ISA 2 vispārīgajiem principiem, kas noteikti 4. pantā;

d)

finansēšanas nosacījumiem, kas noteikti 11. pantā.

7. pants

Prioritarizācija

1.   Ņemot vērā 2. punktu, visas darbības, kas atbilst atbilstības kritērijiem, tiek sakārtotas prioritārā secībā saskaņā ar šādiem prioritarizācijas kritērijiem:

a)

darbības ieguldījums sadarbspējas jomā, ko mēra pēc tā, cik svarīga un nepieciešama ir attiecīgā darbība nolūkā pilnveidot sadarbspējas jomu Savienībā;

b)

darbības tvērums, ko mēra pēc tā, kāda ir darbības horizontālā ietekme uz attiecīgajām nozarēm pēc tam, kad attiecīgā darbība ir pabeigta;

c)

darbības ģeogrāfiskais mērogs, ko mēra pēc tā, cik dalībvalstu un Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu ir iesaistītas;

d)

darbības steidzamība, ko mēra pēc tās potenciālās ietekmes, ņemot vērā citu finansējuma avotu trūkumu;

e)

darbības atkalizmantojamība, ko mēra pēc tā, cik lielā mērā tās rezultātus var atkalizmantot;

f)

pašreizējo kopīgo sistēmu un sadarbspējas risinājumu elementu atkalizmantošana darbībā;

g)

darbības saikne ar Savienības iniciatīvām, ko mēra pēc tā, kāds attiecīgajai darbībai ir sadarbības un ieguldījuma apmērs attiecībā pret Savienības iniciatīvām, tādām kā DVT.

2.   Šā panta 1. punktā minētie prioritarizācijas kritēriji ir līdzvērtīgi. Tās kritērijiem atbilstīgās darbības, kas atbilst lielākam skaitam kritēriju nekā citas kritērijiem atbilstīgās darbības, pastāvīgajā darba programmā iekļauj prioritārā kārtā.

8. pants

Īstenošanas noteikumi

1.   Programmas ISA 2 īstenošanā pietiekami ņem vērā Eiropas sadarbspējas stratēģiju un EIF.

2.   Lai nodrošinātu valstu un Savienības informācijas sistēmu sadarbspēju, sadarbspējas risinājumus nosaka, ņemot vērā spēkā esošus un jaunus Eiropas standartus vai publiski pieejamas vai atvērtas specifikācijas par informācijas apmaiņu un pakalpojumu integrāciju.

3.   Sadarbspējas risinājumu izveidē vai pilnveidē pēc iespējas izmanto vai ievēro viedokļu un pieredzes apmaiņu, kā arī paraugprakses apmaiņu un veicināšanu. Šajā nolūkā Komisija organizē attiecīgo ieinteresēto personu tikšanās un rīko konferences, darbseminārus un citas sanāksmes par programmā ISA 2 iekļautajiem jautājumiem.

4.   Īstenojot sadarbspējas risinājumus saskaņā ar programmu ISA 2, vajadzības gadījumā pienācīgi ņem vērā EIRA.

5.   Tādēļ sadarbspējas risinājumus un to atjauninājumus iekļauj EIC un attiecīgā gadījumā dara pieejamus atkalizmantošanai Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm.

6.   Komisija vienmēr mudina dalībvalstis un dod tām iespēju iesaistīties darbībā vai projektā jebkurā tā posmā.

7.   Lai izvairītos no dublēšanās, programmas ISA 2 finansētajos sadarbspējas risinājumos vajadzības gadījumā atsaucas uz rezultātiem, kas gūti attiecīgajās Savienības vai dalībvalstu iniciatīvās, un atkalizmanto pašreizējos sadarbspējas risinājumus.

8.   Lai panāktu pēc iespējas lielāku sinerģiju un nodrošinātu komplementārus un apvienotus centienus, darbības vajadzības gadījumā koordinē ar citām attiecīgajām Savienības iniciatīvām.

9.   Saskaņā ar programmu ISA 2 izveidotos vai uzlabotos sadarbspējas risinājumus balsta uz pieredzes apmaiņu, kā arī paraugprakses apmaiņu un veicināšanu. Programma ISA 2 veicina darbības kopienu veidošanai saistībā ar kopīgu interešu sistēmām un risinājumiem, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp nevalstiskās organizācijas un augstskolas.

9. pants

Pastāvīgā darba programma

1.   Lai īstenotu darbības, Komisija līdz 2016. gada 8. jūnijam pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido pastāvīgo darba programmu visam šā lēmuma piemērošanas laikposmam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 12. panta 2. punktā. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem vismaz reizi gadā groza minēto pastāvīgo darba programmu.

Pastāvīgajā darba programmā identificē, prioritarizē, dokumentē, atlasa, izstrādā, īsteno, ekspluatē un novērtē darbības, popularizē to rezultātus un, ievērojot 11. panta 5. punktu, aptur vai izbeidz to finansēšanu.

2.   Lai darbības iekļautu pastāvīgajā darba programmā, tām jāatbilst 6. un 7. pantam.

3.   Projektu, kas uzsākts un izstrādāts saskaņā ar programmu ISA vai citu Savienības iniciatīvu, var iekļaut pastāvīgajā darba programmā jebkurā tā īstenošanas posmā.

10. pants

Budžeta noteikumi

1.   Līdzekļus dara pieejamus, ja projekts vai risinājums tā ekspluatācijas posmā ir iekļauts pastāvīgajā darba programmā vai pēc projekta posma veiksmīgas pabeigšanas, kā noteikts pastāvīgajā darba programmā un tās grozījumos.

2.   Grozījumus pastāvīgajā darba programmā attiecībā uz budžeta piešķīrumiem, kuri pārsniedz EUR 400 000 vienai darbībai, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Programmas ISA 2 darbībām var būt nepieciešams ārējo pakalpojumu iepirkums, uz ko attiecas Savienības iepirkuma noteikumi, kuri noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

11. pants

Darbību finansēšana

1.   Kopīgo sistēmu un vispārīgo rīku izstrādi, ieviešanu un pilnveidi finansē no programmas ISA 2 līdzekļiem. Šādu sistēmu un rīku lietošanu finansē Eiropas publiskās pārvaldes iestādes.

2.   Kopīgo pakalpojumu izstrādi, ieviešanu, pabeigšanu un pilnveidi finansē no programmas ISA 2 līdzekļiem. Minēto pakalpojumu centralizētu ekspluatāciju Savienības līmenī arī var finansēt no programmas ISA 2 līdzekļiem, ja šāda darbība kalpo Savienības interesēm un ja tā ir pienācīgi pamatota pastāvīgajā darba programmā. Visos pārējos gadījumos šādu pakalpojumu lietošanu finansē no citiem avotiem.

3.   Sadarbspējas risinājumus, kuri pārņemti programmā ISA 2 vai nu lai tos pabeigtu, vai arī lai uzturētu pagaidu kārtā, finansē no programmas ISA 2 līdzekļiem, līdz tos pārņem citas programmas vai iniciatīvas.

4.   Papildpasākumus finansē no programmas ISA 2 līdzekļiem.

5.   Darbības finansēšanu var apturēt vai izbeigt saskaņā ar pārraudzības un kontroles rezultātiem atbilstīgi 5. pantam, kā arī pamatojoties uz izvērtējumu par to, vai darbība joprojām apmierina identificētās vajadzības, un uz darbības efektivitātes un rezultativitātes izvērtējumu.

12. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu komiteja (ISA 2 komiteja). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar procedūru kura minēta Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties. Minētie akti paliek spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

13. pants

Pārraudzība un novērtēšana

1.   Komisija regulāri pārrauga programmas ISA 2 īstenošanu un ietekmi, lai izvērtētu to, vai programmas ISA 2 darbības joprojām apmierina identificētās vajadzības. Komisija apzina arī sinerģiju ar komplementārām Savienības programmām.

2.   Komisija katru gadu ziņo ISA 2 komitejai, Eiropas Parlamenta atbildīgajai komitejai vai komitejām, Padomei un Reģionu komitejai par programmas ISA 2 īstenošanu un rezultātiem.

Komisija saskaņā ar 9. panta 1. punktu izveidotās pastāvīgās darba programmas īstenošanas gaitā regulāri pārrauga sadarbspējas risinājumu īstenošanu un atkalizmantošanu Savienībā.

3.   Komisija veic programmas ISA 2 starpposma novērtējumu līdz 2019. gada 30. septembrim un galīgo novērtējumu līdz 2021. gada 31. decembrim, un minēto novērtējumu rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei līdz tiem pašiem datumiem. Šajā sakarā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja vai komitejas var aicināt Komisiju iesniegt novērtējumu rezultātus un atbildēt uz komitejās darbojošos deputātu uzdotajiem jautājumiem.

4.   Šā panta 3. punktā minētajās novērtēšanās analizē inter alia programmas ISA 2 darbību būtiskumu, efektivitāti, rezultativitāti, lietderību, tostarp attiecīgā gadījumā uzņēmumu un iedzīvotāju apmierinātību, ilgtspēju un saskaņotību. Galīgajā novērtējumā analizē arī to, kādā mērā programma ISA 2 ir sasniegusi savus mērķus, proti, sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu paustajām vajadzībām.

5.   Novērtējumos programmas ISA 2 rezultātus vērtē pēc tā, vai ir sasniegti 1. panta 1. punktā noteiktie mērķi, un pēc tā, vai ir ievēroti 4. panta b) punktā izklāstītie principi. Mērķu sasniegšanu jo īpaši mēra pēc būtiskāko sadarbspēju veicinošo faktoru un atbalsta instrumentu skaita, kuri ir nodrošināti publiskās pārvaldes iestādēm un kurus lieto Eiropas publiskās pārvaldes iestādes. Programmas ISA 2 rezultātu un ietekmes mērījumu rādītājus definē pastāvīgajā darba programmā.

6.   Novērtējumos analizē to darbību ieguvumus, kas veicina Savienības kopīgās politikas attīstību, identificē iespējamo pārklāšanos un analizē saistību ar jomām, kurās jāveic uzlabojumi, un pārliecinās, vai pastāv sinerģija ar citām Savienības iniciatīvām, jo īpaši ar EISI.

Novērtējumos izvērtē to, vai programmas ISA 2 darbības ir būtiskas vietējām un reģionālajām iestādēm nolūkā uzlabot publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēju un publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti.

7.   Novērtējumos attiecīgā gadījumā iekļauj šādu informāciju:

a)

kvantificējami un kvalificējami ieguvumi, ko sadarbspējas risinājumi nodrošina, saistot IKT ar galalietotāju vajadzībām;

b)

kvantificējāmā un kvalificējamā ietekme, ko rada uz IKT balstīti sadarbspējas risinājumi.

8.   Programmas vispārējā novērtējumā apskata arī pabeigtas vai apturētas darbības. Tās pārrauga, ņemot vērā šo darbību vietu Eiropas sadarbspējas jomā, un vērtē, pamatojoties uz popularitāti lietotāju vidū, pielietojumu un atkalizmantojamību.

14. pants

Starptautiskā sadarbība

1.   Eiropas Ekonomikas zona citas valstis un kandidātvalstis var iesaistīties programmā ISA 2, pamatojoties uz to attiecīgajiem nolīgumiem ar Savienību.

2.   Tiek veicināta sadarbība ar citām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām vai struktūrām, jo īpaši saistībā ar Eiropas un Vidusjūras partnerību un Austrumu partnerību, un ar kaimiņvalstīm, jo īpaši Rietumbalkānu un Melnās jūras reģiona valstīm. Programma ISA 2 nesedz saistītās izmaksas.

3.   Ja nepieciešams, ISA 2 programma sekmē tās nodrošināto risinājumu atkalizmantošanu trešās valstīs.

15. pants

Ārpussavienības iniciatīvas

Neskarot Savienības citas politikas jomas, sadarbspējas risinājumus, kuri izveidoti vai darbojas saskaņā ar programmu ISA 2, var izmantot ārpussavienības iniciatīvās nekomerciāliem nolūkiem, ciktāl nerodas papildu izmaksas Savienības vispārējam budžetam un netiek apdraudēta sadarbspējas risinājuma galvenā Savienības mērķa sasniegšana.

16. pants

Datu aizsardzība

Ja personas datu apstrādē izmanto programmas ISA 2 risinājumus, ievēro Direktīvās 95/46/EK un 2002/58/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētos principus un noteikumus.

17. pants

Finanšu noteikumi

1.   Finansējums programmas ISA 2 īstenošanai tās piemērošanas laikposmā ir EUR 130 928 000.

2.   Gada apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

3.   No programmai ISA 2 paredzētā finanšu piešķīruma var segt arī izdevumus, kuri saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuras regulāri veicamas, lai programmu pārvaldītu un sasniegtu tās mērķus.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Neatkarīgi no šā panta otrās daļas, 13. pantu piemēro no 2016. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.

Strasbūrā, 2015. gada 25. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā–

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā–

priekšsēdētājs

N. SCHMIT


(1)  OV C 12, 15.1.2015., 99. lpp.

(2)  OV C 140, 28.4.2015., 47. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta nostāja 2015. gada 11. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 23. novembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/17/ES (2012. gada 13. jūnijs), ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību (OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.).

(10)  https://e-justice.europa.eu

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/37/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013/ES (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (2014. gada 11. marts) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1719/1999/EK (1999. gada 12. jūlijs), ar ko definē pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) (OV L 203, 3.8.1999., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1720/1999/EK (1999. gada 12. jūlijs), ar ko pieņem vairākas darbības un pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) būtu savietojami un pieejami (OV L 203, 3.8.1999., 9. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 2004/387/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) (OV L 144, 30.4.2004., 62. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 922/2009/EK (2009. gada 16. septembris) par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

(28)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


Top