1.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/53

(1)

Šis lēmums attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 222. panta (“solidaritātes klauzula”) īstenošanu Savienībā. Tas neattiecas uz solidaritātes klauzulas īstenošanu dalībvalstīs saskaņā ar LESD 222. panta 2. punktu. Saskaņā ar Deklarāciju (Nr. 37) attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantu dalībvalsts var izvēlēties vispiemērotākos līdzekļus savu solidaritātes saistību ievērošanai attiecībā uz citu dalībvalsti.

(2)

Saskaņā ar LESD 222. panta 1. punktu Savienība un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un, ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris. Jebkuras dalībvalsts interesēs, kura pieprasa piemērot solidaritātes klauzulu, un lai izvairītos no pasākumu dublēšanās, būtu jānodrošina Savienības un dalībvalstu rīcības saskaņotība un papildināmība. Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm Padomē jākoordinē sava darbība savu solidaritātes saistību ievērošanai saskaņā ar LESD 222. panta 2. punktu, ir lietderīgi vienoties par koordinēšanas kārtību Padomē solidaritātes klauzulas īstenošanai Savienībā.

(3)

Koordinēšanas kārtībai Padomē būtu jābalstās uz ES integrētajiem krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (“IPCR”) mehānismiem, kurus Padome apstiprināja 2013. gada 25. jūnijā un kuros noteikts, ka ar IPCR arī jāatbalsta kārtība solidaritātes klauzulas īstenošanai. Ir lietderīgi, ka Padome pielāgo IPCR kārtību, jo īpaši pārskatīšanas gadījumā.

(4)

Solidaritātes klauzulas īstenošanai Savienībā pēc iespējas būtu jābalstās uz esošajiem instrumentiem, jāpalielina efektivitāte, pastiprinot koordināciju un novēršot pārklāšanos, jānotiek bez papildu resursu izmantošanas, jāsniedz dalībvalstīm vienkārša un skaidra saskarne Savienības līmenī un jāievēro katrai Savienības iestādei un dienestam piešķirtās pilnvaras.

(5)

Ar solidaritātes klauzulu Savienība tiek aicināta mobilizēt visus tās rīcībā esošos instrumentus. Attiecīgie instrumenti ietver Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģiju, Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (1) (“Savienības mehānisms”), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (2) un struktūras, kas izveidotas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP).

(6)

Solidaritātes klauzulas īstenošanas kārtība Savienībā būtu skaidri jādefinē.

(7)

Kas attiecas uz cīņu pret terorismu, Savienības rīcības stratēģiskais satvars ir Eiropas Savienības terorisma apkarošanas stratēģija. Ir pieejami dažādi instrumenti, piemēram, instrumenti, kas stiprina kritisko infrastruktūru aizsardzību enerģētikā un transportā (3). Ir arī veikti pasākumi atbilstīgi Komisijas paziņojumam “ES Pretterorisma politika – galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi”, piemēram, pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, pastiprina radikalizācijas novēršanu, jo īpaši, izveidojot Radikalizācijas izpratnes tīklu, un ierobežo teroristu piekļuvi finansējumam, kā arī sprāgstvielām (4) un ķīmiskām, bioloģiskām, radioloģiskām un kodolvielām, kā arī pasākumi, kas veicina sprāgstvielu drošību.

(8)

Savienības līmenī būtu jādefinē mehānismi, ar ko pieprasa piemērot šajā lēmumā paredzēto kārtību un to pārtraukt, balstoties uz augsta līmeņa politisku lūgumu no attiecīgās dalībvalsts un izmantojot vienotu kontaktpunktu Savienības līmenī.

(9)

Savienības līmeņa reaģēšanas kārtībai būtu jāuzlabo efektivitāte, pastiprinot koordināciju uz esošo instrumentu pamata.

(10)

Savienības mehānisma mērķis ir stiprināt dalībvalstu un Savienības sadarbību un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā. Ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES izveidoja Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (“ERCC”), kam jānodrošina operatīvās spējas 24 stundas diennaktī un jākalpo dalībvalstīm un Komisijai Savienības mehānisma mērķu sasniegšanai.

(11)

Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) rīcībā ir struktūras ar kompetenci izlūkošanas un militārajā jomā, kā arī delegāciju tīkls, kas arī var sniegt savu ieguldījumu reaģēšanā uz apdraudējumiem vai katastrofām dalībvalstu teritorijā vai krīzēm, kurām ir ārēja dimensija. Atkarībā no krīzes citām struktūrām un Savienības aģentūrām kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā, tostarp KDAP, vajadzības gadījumā būtu jāsniedz ieguldījums atbilstīgi attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(12)

Ja tas ir nepieciešams un praktiski iespējams, ņemot vērā situācijas steidzamību, Savienības līmeņa reaģēšanas kārtība būtu jāpapildina, pieņemot tiesību aktus vai grozot esošos tiesību aktus saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.

(13)

Šis lēmums neietekmēs aizsardzības jomu. Gadījumā, ja krīzes rezultātā ir nepieciešami KĀDP vai KDAP pasākumi, Padomei būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.

(14)

Šis lēmums neskar Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktu.

(15)

Komisijas ziņojumā “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai”, ir noteikts mērķis uzlabot Savienības izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos, veicot vairākas darbības, tostarp pilnībā izmantojot solidaritātes klauzulu. Kā Padome ir atgādinājusi 2011. gada 24. un 25. februāra secinājumos, ir svarīgi uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos, lai turpinātu stiprināt brīvību, drošību un tiesiskumu Savienībā.

(16)

Eiropadomei regulāri jāizvērtē draudi, ar kuriem saskaras Savienība, lai Savienība un tās dalībvalstis spētu efektīvi rīkoties. Pēc Eiropadomes lūguma būtu jāsagatavo ziņojumi par konkrētiem draudiem.

(17)

Saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu.

(18)

Eiropas Parlaments 2012. gada 22. novembrī pieņēma Rezolūciju 2012/2223 “ES savstarpējās aizsardzības un solidaritātes noteikumi – politiskie un darbības aspekti”.

(19)

Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un tas būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(20)

Tā kā šā lēmuma mērķi, proti, solidaritātes klauzulas īstenošana Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

to dalībvalstu teritorijā, kurām piemēro Līgumus, ar to saprotot sauszemi, iekšējos ūdeņus, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu;

b)

ja ir skarta infrastruktūra (piemēram, naftas un gāzes ieguves iekārtas atklātā jūrā), kas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai kontinentālajā šelfā.

a)

“katastrofa” ir jebkura situācija, kas smagi ietekmē vai var smagi ietekmēt cilvēkus, vidi vai īpašumu, tostarp kultūras mantojumu;

b)

“teroristu uzbrukums” ir teroristu nodarījums, kā tas definēts Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (5);

c)

“krīze” ir katastrofa vai teroristu uzbrukums ar tik plašu ietekmi vai politisko nozīmi, ka ir vajadzīga savlaicīga politiska koordinācija un reaģēšana Savienības politiskajā līmenī;

d)

“reaģēšana” ir visi pasākumi, kas īstenoti katastrofas vai teroristu uzbrukuma gadījumā, lai novērstu to tūlītējās nelabvēlīgās sekas.

a)

nosaka visus attiecīgos Savienības instrumentus, ko var vislabāk izmantot reaģēšanai uz krīzi, tostarp nozaru, operatīvos, politikas vai finanšu instrumentus un struktūras, un veic visus vajadzīgos pasākumus, kas paredzēti minētajos instrumentos;

b)

nosaka militārās spējas, ko ar ES Militārā štāba atbalstu var vislabāk izmantot reaģēšanai uz krīzi;

c)

nosaka Savienības aģentūru kompetencē esošos instrumentus un resursus, ko var vislabāk izmantot reaģēšanai uz krīzi, un ierosina tos pielietot;

d)

konsultē Padomi par to, vai esošie instrumenti ir pietiekami, lai palīdzētu skartajai dalībvalstij pēc solidaritātes klauzulas piemērošanas pieprasīšanas;

e)

izstrādā regulārus integrētos situācijas apzināšanās un analīzes ziņojumus, lai saskaņā ar šā lēmuma 6. pantu politiskā līmenī informētu un atbalstītu koordinācijas un lēmumu pieņemšanas procesu Padomē.

a)

lēmumiem par esošajos instrumentos neparedzētiem izņēmuma pasākumiem;

b)

lūgumiem par militārām spējām, kas ir plašākas par esošajiem civilās aizsardzības mehānismiem; vai

c)

pasākumiem dalībvalstu ātras reaģēšanas atbalstam.