3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/3

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka jāparedz pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, un jo īpaši Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) sagatavoto ziņojumu, kā arī ņemot vērā visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā gadījumā jāparedz ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, ko ieinteresētās personas paudušas apspriešanās gaitā, jo īpaši sanāksmēs ar Zvejniecības un akvakultūras padomdevēju komiteju un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Krājumiem, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc mencas krājumu nozvejas limiti un zvejas piepūles limiti Baltijas jūrā būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (2) (turpmāk “Baltijas jūras mencu plāns”).

(6)

Ņemot vērā visjaunākos zinātniskos ieteikumus, ir iespējams uzsākt elastīgu Baltijas jūras mencu krājumu zvejas piepūles pārvaldi, neapdraudot Baltijas jūras mencu plāna mērķus un neradot lielāku zvejas izraisītu mirstību. Tāds elastīgums ļautu efektīvāk pārvaldīt zvejas piepūli gadījumos, kad kvotas dalībvalsts flotē nav vienlīdzīgi sadalītas, un veicinātu ātru reakciju uz kvotu apmaiņu. Tāpēc dalībvalstij būtu jāatļauj kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, piešķirt papildu dienas, ko kuģis drīkst pavadīt ārpus ostas, ja vienlīdzīgs dienu skaits ir noņemts citiem kuģiem, kas kuģo ar minētās dalībvalsts karogu.

(7)

Ņemot vērā visjaunākos zinātniskos ieteikumus, ir lietderīgi jau 2011. gadā ieviest šādu elastīgumu Baltijas jūras mencu krājuma zvejas piepūles pārvaldē. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regulas (ES) Nr. 1124/2010 (2010. gada 29. novembris), ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā (3), II pielikums.

(8)

Uz šajā regulā paredzēto zvejas iespēju izmantošanu būtu jāattiecina Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (4), un jo īpaši tās 33. un 34. pants attiecīgi par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un informāciju par zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datiem. Tālab ir jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, sūtot Komisijai datus.

(9)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (5), ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādi regulā minētie pasākumi.

(10)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju sākt 2012. gada 1. janvārī. Tomēr, tā kā Regulu (ES) 1124/2010 piemēro no 2011. gada 1. janvāra, šīs regulas noteikumi, kas atļauj elastīgumu Baltijas jūras mencu krājuma zvejas piepūles pārvaldē, būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

a)

“Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas definēti I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (6);

b)

“Baltijas jūra” ir ICES 22.–32. apakšrajons;

c)

“ES kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

d)

“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu drīkst iegūt no katra krājuma;

e)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)

“diena ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad kuģis neatrodas ostā.

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

a)

nozveju guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)

nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.