Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010R0744

Komisijas Regula (ES) Nr. 744/2010 ( 2010. gada 18. augusts ), ar ko attiecībā uz halonu kritiskajiem lietojumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 218, 19.8.2010, p. 2–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 10/03/2024; Iesaist. atcelta ar 32024R0590

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/744/oj

19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 218/2


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 744/2010

(2010. gada 18. augusts),

ar ko attiecībā uz halonu kritiskajiem lietojumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (1) un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Halons 1301, halons 1211 un halons 2402 (turpmāk “haloni”) ir vielas, kas noārda ozona slāni, un tās ir ietvertas Regulas (EK) Nr. 1005/2009 I pielikuma III grupā kā kontrolējamas vielas. To ražošana dalībvalstīs ir aizliegta kopš 1994. gada saskaņā ar Monreālas protokola prasībām. Tomēr tās joprojām ir atļauts izmantot konkrētiem kritiskiem lietojumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1005/2009 VI pielikumā.

(2)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (2), 4. panta 4. punkta iv) apakšpunktam Komisija ir pārskatījusi minētās regulas VII pielikumu. Šim nolūkam tā ir izvērtējusi pašreizējos halonu lietojumus un to, vai ir pieejamas un īstenojamas tehniski un ekonomiski realizējamas alternatīvas vai tehnoloģijas, kas ir pieņemamas no vides un veselības viedokļa (turpmāk “alternatīvas”). Tikmēr Regula (EK) Nr. 2037/2000 ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 un Regulas (EK) Nr. 2037/2000 VII pielikums bez kādiem grozījumiem ir kļuvis par Regulas (EK) Nr. 1005/2009 VI pielikumu.

(3)

Pārskatīšanā ir konstatēts, ka dalībvalstis zināmā mērā atšķirīgi interpretē to, kādi halonu lietojumi ir uzskatāmi par kritiskiem lietojumiem, kas aprakstīti Regulas (EK) Nr. 1005/2009 VI pielikumā. Tādēļ katrs halonu lietojums būtu jāapraksta sīkāk, nosakot iekārtas vai objekta kategoriju, lietojuma mērķi, halonu ugunsdzēsības ierīces veidu un halona veidu.

(4)

Pārskatīšanā arī konstatēts, ka ar dažiem izņēmumiem haloni vairs nav nepieciešami, lai izpildītu ugunsaizsardzības prasības jauniem iekārtu projektiem un jauniem objektiem, un ka tagad ierasts izmantot alternatīvas. Tomēr halonu ugunsdzēsības aparāti un ugunsaizsardzības sistēmas joprojām ir nepieciešamas dažās iekārtās, kas tiek vai tiks ražotas pēc esošajiem projektiem.

(5)

Pārskatīšanā arī atklājies, ka laika gaitā ar mērenām izmaksām vairumā ugunsaizsardzības lietojumu haloni tiek aizstāti un var tikt aizstāti ar alternatīvām, tās iestrādājot gan esošajās iekārtās un objektos, gan iekārtās, ko ražo pēc esošajiem projektiem.

(6)

Tādēļ, ņemot vērā alternatīvu pieaugošo pieejamību un ieviešanu, ir ieteicams katram lietojumam noteikt lietošanas izbeigšanas termiņu, pēc kura halonu izmantošana jaunās iekārtās un jaunos objektos nebūs kritisks lietojums un halonu ugunsdzēsības aparāta vai ugunsaizsardzības sistēmas uzstādīšana tādējādi nebūs pieļaujama. Definējot “jaunas iekārtas” un “jaunus objektus”, pienācīgi jāņem vērā iekārtas un objekta dzīves cikla posms, kurā faktiski tiek pabeigts projektēt telpas, kam nepieciešama ugunsaizsardzība.

(7)

Ir ieteicams katram lietojumam noteikt arī beigu datumu, pēc kura halonu izmantošana ugunsdzēsības aparātos vai ugunsaizsardzības sistēmās pārstātu būt kritiska lietošana visās iekārtās un objektos – gan esošajās iekārtās un objektos, gan iekārtās, kas tiek vai tiks ražotas pēc esošajiem projektiem. Tādējādi lietot halonus nebūtu atļauts un visi halonu ugunsdzēsības aparāti un ugunsaizsardzības sistēmas līdz beigu datumam būtu aizstājamas, pārveidojamas vai izņemamas no lietošanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2009 13. panta 3. punktu.

(8)

Nosakot lietošanas izbeigšanas datumus, ir jāņem vērā, vai ir pieejamas alternatīvas jaunām iekārtām un objektiem un šķēršļi to ieviešanai. Ir arī jāatvēl pietiekami daudz laika alternatīvu izstrādei nepieciešamības gadījumos, reizē nosakot pamudinājumu veikt šādu izstrādi. Attiecībā uz gaisa kuģiem – tā kā civilo aviāciju reglamentē starptautiskā līmenī – pienācīgi ir jāņem vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) iniciatīvas, kas saistās ar halonu uzstādīšanu un lietošanu ugunsdzēsības aparātos gaisa kuģos.

(9)

Beigu datumi turklāt ir jānosaka tā, lai kārtējās vai plānotās iekārtu vai objektu apkopes vai modernizācijas programmās tiktu dots pietiekams laiks halonu aizstāšanas vai pārveidošanas darbību pabeigšanai, netiktu nepamatoti skarta attiecīgo iekārtu un objektu darbība un nerastos pārmērīgas izmaksas. Tāpat jāņem vērā laiks, kas vajadzīgs, lai saņemtu sertifikātus, atļaujas vai apstiprinājumus, kas var būt vajadzīgi alternatīvu ieviešanai attiecīgajās iekārtās vai objektos.

(10)

Attiecībā uz lielāko daļu lietojumu jaunās iekārtās un objektos, kur halonu ugunsdzēsības aparāti un ugunsaizsardzības sistēmas vairs nav nepieciešamas vai netiek ierīkotas, ir lietderīgi par lietošanas izbeigšanas termiņu noteikt 2010. gadu. Bet noteikt 2011. gadu par lietošanas izbeigšanas termiņu ir lietderīgi dažiem militārajiem sauszemes transportlīdzekļu un gaisa kuģu lietojumiem, par kuriem tiek uzskatīts, ka tiem alternatīvas ir pieejamas, taču nav īstenotas izstrādes programmās, kuras pašlaik tuvojas nobeigumam, un kuriem pārveidojumi vairs nav tehniski un ekonomiski realizējami. Ir lietderīgi noteikt 2014. gadu par lietošanas izbeigšanas termiņu lietojumiem gaisa kuģu dzinēju gondolās un salona pārnēsājamajos ugunsdzēsības aparātos, jo tas atbilstu līdzvērtīgu ICAO ierobežojumu paredzamās ieviešanas grafikam. Ir lietderīgi noteikt 2018. gadu par lietošanas izbeigšanas termiņu lietojumam gaisa kuģu kravas nodalījumos, kur alternatīvas vēl nav apzinātas, bet kur ir paredzams, ka pēc tālākiem pētījumiem un izstrādes alternatīvas uz to laiku būs pieejamas, lai tās varētu ierīkot jaunos gaisa kuģos, par kuriem iesniedz tipa sertificēšanas pieteikumus.

(11)

Attiecībā uz daudziem lietojumiem ir lietderīgi beigu datumu paredzēt laikā no 2013. līdz 2025. gadam atkarā no tehniskajām un ekonomiskajām grūtībām, ko rada halonu aizstāšana vai pārveidošana. Tādi beigu datumi dotu pietiekami daudz laika halonu aizstāšanai kārtējās apkopes programmās vairumā iekārtu un objektu, kur tagad ir pieejamas alternatīvas. Ir lietderīgi noteikt 2030. vai 2035. gadu par beigu datumu atsevišķiem lietojumiem militārajos sauszemes transportlīdzekļos un karakuģos, kur halonu aizstāšana būtu tehniski un ekonomiski realizējama ar plānotajām iekārtu modernizācijas vai nomaiņas programmām un kur dažās dalībvalstīs var būt nepieciešami papildu pētījumi un izstrāde, lai verificētu alternatīvu piemērotību.

(12)

Alternatīvas vēl nav apzinātas dažiem lietojumiem esošajos militārajos transportlīdzekļos, virsūdens kuģos un zemūdenēs un militārajos transportlīdzekļos, virsūdens kuģos un zemūdenēs, kas tiek vai tiks ražoti pēc esošajiem projektiem. Tomēr var paredzēt, ka līdz 2040. gadam liela daļa attiecīgo iekārtu būs savu mūžu nokalpojušas vai ka līdz tam laikam būs pieejamas alternatīvas, jo būs veikta tālāka izpēte un izstrāde. Tādēļ ir lietderīgi šiem lietojumiem par pamatotu beigu datumu noteikt 2040. gadu.

(13)

Alternatīvas vēl nav apzinātas arī lietojumiem ugunsaizsardzības sistēmās kravas nodalījumos, gondolās un spēka palīgiekārtās esošajos civilajos gaisa kuģos vai civilajos gaisa kuģos, ko ražo saskaņā ar esošo tipa sertificēšanas kārtību. Turklāt pārredzamā nākotnē tiks saražots ievērojams skaits civilo gaisa kuģu, kuros šiem lietojumiem tiks izmantoti haloni un kuri būs atkarīgi no tiem. Lai gan tiek atzīts, ka ir ievērojami tehniski, ekonomiski un normatīvi apgrūtinājumi, kas ietekmē halonu aizstāšanu šajos lietojumos, ir arī lietderīgi noteikt 2040. gadu par pamatotu beigu datumu, ņemot vērā neskaidrības sakarā ar pārstrādāto halonu ilgtermiņa pieejamību un vajadzību veikt papildu izpēti un izstrādi, lai apzinātu un izstrādātu piemērotas alternatīvas.

(14)

VI pielikums un kritisko lietojumu pakāpeniskās atcelšanas grafiki pastāvīgi tiks revidēti, ņemot vērā alternatīvu pastāvīgo izpēti un izstrādi un jaunu informāciju par to pieejamību. Bez tam īpašos gadījumos var tikt piešķirti izņēmumi no beigu datumiem un lietošanas izbeigšanas termiņiem, ja tiks pierādīts, ka alternatīvas nav pieejamas.

(15)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1005/2009.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko pieņēmusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1005/2009 25. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1005/2009 VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 18. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.


PIELIKUMS

“VI PIELIKUMS

HALONU KRITISKIE LIETOJUMI

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1.

“Lietošanas izbeigšanas termiņš” ir diena, pēc kuras ugunsdzēsības aparātos vai ugunsaizsardzības sistēmās attiecīgajam lietojumam halonus vairs nedrīkst izmantot jaunās iekārtās un jaunos objektos.

2.

“Jauna iekārta” ir iekārta, ar kuru līdz lietošanas izbeigšanas termiņam nav veikta neviena no šīm darbībām:

a)

attiecīgā pirkuma līguma vai izstrādes līguma parakstīšana;

b)

tipa apstiprināšanas vai tipa sertifikācijas pieteikuma iesniegšana attiecīgajai pārvaldes iestādei.

3.

“Jauni objekti” ir objekti, ar kuriem līdz lietošanas izbeigšanas termiņam nav veikta neviena no šīm darbībām:

a)

attiecīgā izstrādes līguma parakstīšana;

b)

plānošanas atļaujas pieteikuma iesniegšana attiecīgajai pārvaldes iestādei.

4.

“Beigu datums” ir diena, pēc kuras attiecīgajam lietojumam vairs nedrīkst izmantot halonus un līdz kurai ugunsdzēsības aparāti vai ugunsaizsardzības sistēmas, kas satur halonus, ir jāizņem no lietošanas.

5.

“Inertizācija” ir degtspējīga vai sprādzienbīstama maisījuma aizdegšanās novēršana, pievienojot inhibitoru vai atšķaidītāju.

6.

“Kravas kuģis” ir kuģis, kas nav pasažieru kuģis un kura bruto tonnāža pārsniedz 500 t, un kurš dodas starptautiskā reisā saskaņā ar šo terminu definīcijām Konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS). SOLAS konvencijā “pasažieru kuģis” definēts kā “kuģis, kas ved vairāk nekā divpadsmit pasažierus” un “starptautisks reiss” definēts kā “reiss no valsts, uz kuru attiecas šī konvencija, uz ostu, kas atrodas ārpus šādas valsts, vai otrādi”.

7.

“Telpa, kurā parasti uzturas personāls” ir aizsargāta telpa, kurā visu vai gandrīz visu laiku jāatrodas personālam, lai nodrošinātu iekārtas vai objekta efektīvu funkcionēšanu. Attiecībā uz militāriem lietojumiem to, vai aizsargātajā telpā parasti uzturas personāls, nosaka pēc tā, vai personālam tajā jāuzturas kaujas apstākļos.

8.

“Telpa, kurā parasti neuzturas personāls” ir aizsargāta telpa, kurā uzturas tikai ierobežotu laiku, jo īpaši – lai veiktu apkopi, un kur iekārtas vai objekta efektīvai funkcionēšanai nav nepieciešama personāla pastāvīga klātbūtne.

HALONU KRITISKIE LIETOJUMI

Lietojums

Lietošanas izbeigšanas termiņš

(norādītā gada 31. decembris)

Beigu datums

(norādītā gada 31. decembris)

Iekārtas vai objekta kategorija

Mērķis

Ugunsdzēsības līdzeklis

Halona tips

1.

Militārie sauszemes transportlīdzekļi

1.1.

Dzinēja nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2010

2035

1.2.

Apkalpes nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2402

2011

2040

1.3.

Apkalpes nodalījumu aizsardzība

Pārnēsājams ugunsdzēsības aparāts

1301

1211

2011

2020

2.

Militārie virsūdens kuģi

2.1.

Tādu mašīntelpu aizsardzība, kurās parasti uzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

2402

2010

2040

2.2.

Tādu mašīntelpu aizsardzība, kurās parasti neuzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2010

2035

2.3.

Tādu elektroiekārtu telpu aizsardzība, kurās parasti neuzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

1211

2010

2030

2.4.

Komandcentru aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2030

2.5.

Degvielas sūkņu telpu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2030

2.6.

Degtspējīgu šķidrumu glabāšanas nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2010

2030

2.7.

Gaisa kuģu aizsardzība angāros un apkopes zonās

Pārnēsājams ugunsdzēsības aparāts

1301

1211

2010

2016

3.

Militārās zemūdenes

3.1.

Mašīntelpu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2040

3.2.

Komandcentru aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2040

3.3.

Dīzeļģeneratoru telpu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2040

3.4.

Elektroiekārtu nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2040

4.

Gaisa kuģi

4.1.

Tādu kravas telpu aizsardzība, kurās parasti neuzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2018

2040

4.2.

Kabīņu un apkalpes telpu aizsardzība

Pārnēsājams ugunsdzēsības aparāts

1211

2402

2014

2025

4.3.

Dzinēja gondolu un spēka palīgiekārtu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2014

2040

4.4.

Degvielas tvertņu inertizācija

Stacionāra sistēma

1301

2402

2011

2040

4.5.

Tualetes tvertņu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2011

2020

4.6.

Sauso nodalījumu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

1211

2402

2011

2040

5.

Naftas, gāzes un naftas ķīmijas objekti

5.1.

Tādu telpu aizsardzība, kur varētu izdalīties degtspējīgs šķidrums vai gāze

Stacionāra sistēma

1301

2402

2010

2020

6.

Komerciālie kravas kuģi

6.1.

Tādu telpu inertizācija, kurās parasti uzturas personāls un kur varētu izdalīties degtspējīgs šķidrums vai gāze

Stacionāra sistēma

1301

2402

1994

2016

7.

Sauszemes komandpunkti un sakaru objekti, kas ir būtiski valsts drošībai

7.1.

Tādu telpu aizsardzība, kurās parasti uzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

2402

2010

2025

7.2.

Tādu telpu aizsardzība, kurās parasti uzturas personāls

Pārnēsājams ugunsdzēsības aparāts

1211

2010

2013

7.3.

Tādu telpu aizsardzība, kurās parasti neuzturas personāls

Stacionāra sistēma

1301

2402

2010

2020

8.

Lidlauki un lidostas

8.1.

Ugunsdzēšanas un glābšanas transportlīdzekļi

Pārnēsājams ugunsdzēsības aparāts

1211

2010

2016

8.2.

Gaisa kuģu aizsardzība angāros un apkopes zonās

Pārnēsājams ugunsdzēsības aparāts

1211

2010

2016

9.

Kodolenerģijas un kodolpētniecības objekti

9.1.

Tādu telpu aizsardzība, kur jāminimalizē radioaktīvo daļiņu dispersijas risks

Stacionāra sistēma

1301

2010

2020

10.

Lamanša tunelis

10.1.

Tehnisko objektu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2016

10.2.

Lamanša tuneļa vilcienu motorvagonu un piekabvagonu aizsardzība

Stacionāra sistēma

1301

2010

2020

11.

Citi

11.1.

Sākotnējie dzēšanas darbi, ko veic ugunsdzēsēji, ja tas ir svarīgi cilvēku drošībai

Pārnēsājams ugunsdzēsības aparāts

1211

2010

2013

11.2.

Personu aizsardzība, ko veic militārais un policijas personāls

Pārnēsājams ugunsdzēsības aparāts

1211

2010

2013


Top