21.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/24

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1407/2002 (2002. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (2) termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī.

(2)

Subsidēto ogļu mazais īpatsvars vispārējā enerģētikas kopainā vairs neattaisno šo subsīdiju saglabāšanu, lai nodrošinātu energoapgādi Savienībā.

(3)

Savienības politika, ar kuru veicina atjaunīgu enerģijas avotu izmantošanu un sekmē ilgtspējīgu un drošu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, nepamato nebeidzamu atbalstu nekonkurētspējīgām ogļraktuvēm. Tādēļ nevajadzētu bezgalīgi turpināt to atbalsta kategoriju sniegšanu, kuras atļauj Regula (EK) Nr. 1407/2002.

(4)

Tomēr, ja nav īpašu šīs nozares valsts atbalsta noteikumu, oglēm piemēro tikai vispārīgos valsts atbalsta noteikumus. Tādēļ nekonkurētspējīgās ogļraktuves, kas pašlaik saņem atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1407/2002, vairs nevar būt tiesīgas saņemt atbalstu, un tās drīkst slēgt piespiedu kārtā.

(5)

Neskarot vispārīgos valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstīm būtu jāspēj veikt pasākumus sociālo un reģionālo seku atvieglošanai, ko radīs šo raktuvju slēgšana, proti, pakāpeniski sašaurināt uzņēmējdarbību saskaņā ar neatgriezenisku slēgšanas plānu un/vai finansēt ar to saistītos neparedzētos izdevumus, jo īpaši pārņemtās saistības.

(6)

Šis lēmums iezīmē ogļu rūpniecības pāreju no īpašu nozares noteikumu piemērošanas uz to vispārīgo valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, ko piemēro visām nozarēm.

(7)

Lai mazinātu konkurences traucējumus iekšējā tirgū, kas izriet no valsts atbalsta nekonkurētspējīgo ogļraktuvju slēgšanas sekmēšanai, šis atbalsts būtu pakāpeniski jāsamazina un stingri jāierobežo, attiecinot vienīgi uz tām ogļu ražotnēm, kuras neatgriezeniski paredzēts slēgt.

(8)

Lai mazinātu ietekmi uz vidi, ko rada ogļu ražošana tajās ogļu ražotnēs, kurām piešķirts slēgšanas atbalsts, dalībvalstīm būtu jāizstrādā atbilstīgu pasākumu plāns, piemēram, energoefektivitātes, atjaunīgu enerģijas avotu vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā.

(9)

Uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbalstu, lai segtu izmaksas, kas saskaņā ar parasto grāmatvedības praksi tieši neskar ražošanas izmaksas. Šāds atbalsts ir paredzēts neparedzētu izdevumu segšanai, kas rodas, slēdzot šo uzņēmumu ogļu ražotnes. Lai nepieļautu, ka šādu atbalstu nepamatoti saņem uzņēmumi, kas slēdz tikai dažas savas ražotnes, attiecīgajiem uzņēmumiem katrā no to ogļu ražotnēm būtu jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite.

(10)

Veicot savu uzdevumu saskaņā ar šo lēmumu, Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek izveidoti, uzturēti un ievēroti parastie konkurences apstākļi. Īpaši attiecībā uz elektroenerģijas tirgu atbalstam ogļu rūpniecībai nevajadzētu ietekmēt elektroenerģijas ražotāju primārās energoapgādes avotu izvēli. Tādēļ par ogļu cenām un daudzumiem līgumslēdzējām pusēm būtu brīvi jāvienojas, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus.

(11)

Šī lēmuma piemērošana neizslēdz, ka atbalstu ogļu rūpniecībai var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu citu iemeslu dēļ. Šajā sakarā, ja vien netiek noteikts citādi, un, ievērojot ierobežojumus maksimālā atbalsta apjomam, turpina piemērot citus īpašus noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, atbalstu vides aizsardzībai un atbalstu apmācībām.

(12)

Komisijai būtu jāizvērtē pasākumi, kas paziņoti saskaņā ar šo lēmumu, un jāpieņem lēmumi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3).

(13)

Lai izvairītos no pārtraukuma starp Regulā (EK) Nr. 1407/2002 paredzētajiem pasākumiem un šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra,

a)

“ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles ANO Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē (4);

b)

“slēgšana” ir ogļu ražošanas un tirdzniecības pilnīga pārtraukšana;

c)

“slēgšanas plāns” ir dalībvalsts izstrādāts plāns, kurā ir paredzēti pasākumi, kas noslēdzas ar ogļu ražotņu pilnīgu slēgšanu;

d)

“ogļu ražotne” ir apakšzemes vai virszemes ogļraktuves un saistīta infrastruktūra, kur neatkarīgi no citām uzņēmuma struktūrām var ražot neapstrādātas ogles;

e)

“ogļrūpniecības gads” ir kalendārais gads vai cits 12 mēnešu laikposms, ko izmanto atsaucēm līgumos ogļu rūpniecībā;

f)

“ražošanas izmaksas” ir kopējās izmaksas, kas saistītas ar kārtējo ražošanu, tostarp kalnrūpniecības darbiem, ogļu sagatavošanas darbībām, jo īpaši mazgāšanu, šķirošanu pēc lieluma un citiem parametriem, kā arī transportēšanu uz izmantošanas vietu, parasto amortizāciju un procentiem par aizņemto kapitālu, rēķinot pēc tirgus kursa;

g)

“kārtējie ražošanas zaudējumi” ir pozitīvā starpība starp ogļu ražošanas izmaksām un to pārdošanas cenu izmantošanas vietā, par kuru līgumslēdzējas puses ir brīvi vienojušās, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus.

a)

attiecīgās ogļu ražotnes ir jāietver slēgšanas plānā, kura termiņš nebeidzas vēlāk par 2018. gada 31. decembri;

b)

attiecīgās ogļu ražotnes ir jāslēdz pilnībā un saskaņā ar slēgšanas plānu;

c)

paziņotais atbalsts nedrīkst pārsniegt starpību starp paredzamajām ražošanas izmaksām un paredzamajiem ieņēmumiem ogļrūpniecības gadā. Faktiski izmaksātā atbalsta apjomu, pamatojoties uz kārtējām izmaksām un ienākumiem, precizē katru gadu ne vēlāk kā nākamā ogļrūpniecības gada beigās pēc tā gada, par kuru atbalsts bijis piešķirts;

d)

atbalsta apjoma par tonnu ogļu ekvivalenta rezultātā Savienības ogļu cenas izmantošanas vietā nedrīkst būt mazākas par cenām līdzīgas kvalitātes oglēm no trešām valstīm;

e)

attiecīgai ogļu ražotnei ir jādarbojas 2009. gada 31. decembrī;

f)

dalībvalsts piešķirtā slēgšanas atbalsta kopsumma ir pakāpeniski jāsamazina - līdz 2013. gada beigām ne mazāk kā par 20 %, līdz 2015. gada beigām ne mazāk kā par 40 %, līdz 2016. gada beigām ne mazāk kā par 60 % un līdz 2017. gada beigām ne mazāk kā par 75 % no 2011. gadā piešķirtā atbalsta;

g)

slēgšanas atbalsta kopsumma, ko dalībvalsts piešķir ogļu rūpniecībai, nevienā gadā pēc 2010. gada nedrīkst pārsniegt atbalsta summu, ko šī dalībvalsts piešķīrusi un Komisija apstiprinājusi 2010. gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1407/2002 4. un 5. pantu;

h)

dalībvalstīm jaizstrādā plāns, lai veiktu pasākumus ar mērķi samazināt ietekmi uz vidi, ko rada ogļu ražošana tajās ražotnēs, kurām piešķirts atbalsts, ievērojot šo pantu, piemēram, energoefektivitātes, atjaunīgu enerģijas avotu vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā.

a)

izmaksas, kas radušās vai kas paredzamas tikai tiem uzņēmumiem, kuri slēdz vai ir slēguši ogļu ražotnes, tostarp uzņēmumiem, kuri saņem slēgšanas atbalstu;

b)

izmaksas, kas radušās vairākiem uzņēmumiem.

a)

ogļu ražotņu identifikācija;

b)

katras ogļu ražotnes kārtējās vai paredzamās ražošanas izmaksas vienā ogļrūpniecības gadā;

c)

slēgšanas plānā ietverto ogļu ražotņu paredzamais saražotais ogļu daudzums vienā ogļrūpniecības gadā;

d)

paredzamā slēgšanas atbalsta summa vienā ogļrūpniecības gadā.