22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/8

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1559/2007

(2007. gada 17. decembris),

ar ko izveido daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 520/2007

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas (2) Līgumslēdzēja puse.

(2)	Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā, 2006. gada novembra sanāksmē pieņēma ieteikumu 2006[05] izstrādāt 15 gadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

(3)

Lai atjaunotu attiecīgos krājumus, ICCAT atjaunošanas plānā ir paredzēts no 2007. līdz 2010. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomu, ir noteikti ierobežojumi zvejai konkrētos apgabalos un laikos, jauns mazākais pieļaujamais zilo tunzivju lielums, pasākumi attiecībā uz sporta un atpūtas makšķerēšanu, kā arī kontroles pasākumi, un ir paredzēts īstenot ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu, lai nodrošinātu atjaunošanas plāna efektivitāti.

(4)

Lai ievērotu starptautiskās saistības, kas izriet no ICCAT ieteikuma, ICCAT plāns zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā provizoriski ir iestrādāts Padomes Regulā (EK) Nr. 643/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz zilo tunzivju krājumu atjaunošanas plānu, ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (3), līdz 2007. gadā būs pieņemta Regula par zilo tunzivju krājumu atjaunošanai paredzētu daudzgadu pasākumu īstenošanu.

(5)

Tāpēc ICCAT atjaunošanas plāns ir jāīsteno visu laiku, no 2008. gada 1. janvāra piemērojot Regulu, ar ko izveido atjaunošanas plānu, kā paredzēts 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un atjaunojamu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (4).

(6)	Daži tehniski pasākumi, ko ICCAT pieņēmusi par zilajām tunzivīm, ir iekļauti Kopienas tiesību aktos – Regulā (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (5).

(7)

Tikai finansēšanas vajadzībām līdz 2014. gada 31. decembrimICCAT atjaunošanas plāna īstenošanas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, kā arī tie, kas pieņemti provizoriski saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 643/2007, no Regulas (EK) Nr. 643/2007 spēkā stāšanās brīža būtu jāuzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

(8)	Lai paredzētu jaunus tehniskus pasākumus, ko ICCAT pieņēmusi saistībā ar zilajām tunzivīm, un atjauninātu pasākumus, kas ir spēkā kopš iepriekš minētās regulas pieņemšanas, dažus Regulā (EK) Nr. 520/2007 paredzētos noteikumus vajadzīgs svītrot un aizstāt ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti vispārēji noteikumi, kā Kopienā piemērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikto daudzgadu plānu zilo tunzivju (thunnus thynnus) krājumu atjaunošanai. Šo regulu piemēro zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Atjaunošanas plāna mērķis ir panākt biomasu (Bmsy), kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgajam ieguves apjomam ar varbūtību lielāku par 50 %.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“Konvencijas Līgumslēdzējas puses” ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas Līgumslēdzējas puses, kā arī sadarbības partneri, kas nav Līgumslēdzējas puses, un struktūras vai zvejniecības struktūras;

b)	“zvejas kuģis” ir kuģis, ko lieto vai ko ir paredzēts lietot komerciālai tunzivju resursu izmantošanā, tostarp zivju apstrādes kuģi, transportkuģi, velkoņi un kuģi, kas ir iesaistīti nozveju pārkraušanā citos kuģos;

c)	“kopīga zvejas darbība” ir visas darbības, ko veic divi vai vairāki kuģi, kas peld ar dažādu Konvencijas Līgumslēdzēju pušu vai dažādu dalībvalstu karogiem, kurās viena kuģa nozveju pilnībā vai daļēji uzdod par cita kuģa vai citu kuģu nozveju;

d)

“pārvietošanas darbības” ir darbības, ko veic, pārvietojot zilās tunzivis: i) no zvejas kuģa uz zivjaudzētavu, kur notiek zilo tunzivju galīga uzbarošana, ieskaitot zivis, kas transportējot ir gājušas bojā vai izbēgušas; ii) no zilo tunzivju audzētavas vai tunzivju murda uz apstrādes kuģi, transportkuģi vai krastu;

e)	“tunzivju murds” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots pie grunts un kam parasti ir sēta, kas novirza zivis norobežotā tilpē;

f)	“ievietošana sprostā” nozīmē, ka dzīvas zilās tunzivis neuzņem uz kuģa, un tā ietver gan uzbarošanu, gan audzēšanu;

g)	“uzbarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz īsu laiku (parasti uz diviem līdz sešiem mēnešiem), galvenokārt tādēļ, lai zivīs palielinātu tauku daudzumu;

h)	“audzēšana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz laikposmu, kas ilgāks nekā viens gads, lai palielinātu kopējo biomasu;

i)	“pārkraušana citā kuģī” ir pilnīga vai daļēja zvejas kuģī esošo zivju pārkraušana citā zvejas kuģī;

j)	“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iesaiņošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: fileju gatavošana vai griešana šķēlēs, saldēšana un/vai apstrāde;

k)	“sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kuriem ir izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

l)	“atpūtas zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas nav kādas nacionālas sporta organizācijas biedri vai kuriem nav izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

m)	“II uzdevums” ir II uzdevums, kas noteikts ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu vākšanas praktiskajā rokasgrāmatā” (trešais izdevums, ICCAT, 1990. gads);

n)	“transportkuģis” ir kuģis, kurā uzņem savvaļā nozvejotas zivis un kas tās pārved uz zivjaudzētavām uzbarošanai vai audzēšanai.

II   NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

3. pants

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)

ICCAT Līgumslēdzējām pusēm noteiktā kopējā pieļaujamā nozveja no zilo tunzivju krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir šāda:

—	2008. gadā: 28 500 tonnas;

—	2009. gadā: 27 500 tonnas;

—	2010. gadā: 25 500 tonnas.

Tomēr, ja ICCAT vienojas par jauniem KPN apjomiem, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma attiecīgi groza pirmajā daļā paredzēto KPN.

4. pants

1.   Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās dalībvalsts kuģu un to murdu piepūles atbilstību zilo tunzivju zvejas iespējām, kas attiecīgai dalībvalstij ir pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Katra dalībvalsts sagatavo gada zvejas plānu kuģiem un murdiem, ar kuriem zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Dalībvalstis, kuru zilo tunzivju kvota ir mazāka par 5 % no Kopienas kvotas, var pieņemt īpašu metodi, lai pārvaldītu savu kvotu nozvejas plānā; un šajā gadījumā nepiemēro 3. punkta noteikumus.

3.   Gada zvejas plānā norāda:

a)	inter alia, kuģus, kas garāki par 24 metriem un kas iekļauti 12. pantā minētajā sarakstā, kā arī norāda tiem piešķirto individuālo kvotu;

b)	attiecībā uz kuģiem, kas īsāki par 24 metriem, un murdiem – vismaz piešķirto kvotu tām ražotāju organizācijām vai kuģu grupām, kas zvejo ar līdzīgiem rīkiem.

4.   Gada zvejas plānu nosūta Komisijai ik gadu vēlākais 31. janvārī. Visus vēlākus grozījumus, ko izdara gada zvejas plānā vai īpašā metodē, lai pārvaldītu kvotas, pārsūta Komisijai vismaz desmit dienas pirms tās darbības, kas paredzēta attiecīgajā grozījumā.

5.   Karoga dalībvalsts rīkojas saskaņā ar šo punktu, ja kuģis, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu:

a)	nepilda 17. panta 3. punktā minētās prasības, proti, nesūta ziņojumus;

b)	ir izdarījis 26. pantā minēto pārkāpumu.

Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka tās vadībā ostā tiek veikta fiziska pārbaude, vai citas personas vadībā, kuru norīko karoga dalībvalsts gadījumos, kad kuģis nav Kopienas ostā.

Ja tiek novērtēts, ka individuālā kvota ir pilnībā apgūta, karoga valsts var pieprasīt kuģim nekavējoties braukt uz tās apstiprinātu ostu.

6.   Vēlākais 31. janvārī dalībvalstis ziņo Komisijai par iepriekšējā gada zvejas plānu izpildi.

Ziņojumā ietver:

a)	kuģu skaitu, kuri Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir faktiski iesaistīti zilo tunzivju zvejā;

b)	katra kuģa nozveju; un

c)	kopējo dienu skaitu, ko katrs kuģis zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

7.   Privātus kādas dalībvalsts un Konvencijas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgo tirdzniecības nolīgumus par to, ka zvejas kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, izmanto zvejai saskaņā ar Līgumslēdzējai pusei iedalītu tunzivju kvotu, var slēgt tikai tad, ja saņemta atļauja no attiecīgās dalībvalsts, kura informē Komisiju, kā arī, ja ir saņemta ICCAT Komisijas atļauja.

8.   Ik gadu līdz 1. martam dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par visiem tās valsts piederīgo privātiem tirdzniecības nolīgumiem ar kādu Konvencijas Līgumslēdzēju pusi.

9.   Informācijā, kas minēta 8. punktā, ietver šādas ziņas:

a)	visu zvejas kuģu saraksts, kuri peld ar dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis saskaņā ar privātu tirdzniecības nolīgumu;

b)	kuģa iekšējais numurs, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (6) I pielikumā;

c)	privātu tirdzniecības nolīgumu ilgums;

d)	dalībvalsts dots privāta nolīguma apstiprinājums;

e)	attiecīgās Konvencijas Līgumslēdzējas puses nosaukums.

10.   Komisija tūlīt nosūta šī panta 9. punktā minēto informāciju ICCAT izpildsekretariātam.

11.   Komisija nodrošina, lai Konvencijas Līgumslēdzējas puses zilo tunzivju zvejas kvota, ko var izmantot, fraktējot Kopienas zvejas kuģus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 (7) 8.b pantu, 2007., 2008., un 2009. gadā nepārsniedz attiecīgi 60 %, 40 % un 20 % no kopējās kvotas.

12.   Kopienas zvejas kuģu fraktēšana zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta 2010. gadā un turpmākos gadus.

13.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka fraktēto zilo tunzivju zvejas kuģu skaits un fraktēšanas ilgums atbilst kvotām, kas piešķirtas tai dalībvalstij, kura tos ir nofraktējusi.

III   NODAĻA

TEHNISKI PASĀKUMI

5. pants

Slēgta zvejas sezona

1.   No 1. jūnija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10° W un uz ziemeļiem no 42° N, ir aizliegts zvejot zilās tunzivis, izmantojot liela izmēra kuģus, kas garāki par 24 m un kas ir paredzēti pelaģiskai zvejai ar āķu jedām.

2.   No 1. jūlija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadus.

3.   No 15. novembra līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju zveja izmantojot laivas zvejai ar ēsmu.

4.   No 15. novembra līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā ir aizliegta zilo tunzivju zveja ar pelaģiskiem traleriem.

6. pants

Lidaparātu izmantojums

Konvencijas apgabalā zilo tunzivju meklēšanai ir aizliegts izmantot lidmašīnas un helikopterus.

7. pants

Minimālais pieļaujamais izmērs

1.   Minimālais pieļaujamais Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejoto zilo tunzivju izmērs ir 30 kg jeb 115 cm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 9. pantu, minimālo pieļaujamo izmēru 8 kg vai 75 cm attiecina uz šādām zilām tunzivīm (thunnus thynnus):

a)	zilajām tunzivīm, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas izmantojot laivas zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivas un pelaģiskos tralerus;

b)	zilajām tunzivīm, kas audzēšanai noķertas Adrijas jūrā.

3.   Lai īstenotu šā panta 2. punkta a) apakšpunktu, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma nosaka lielāko pieļaujamo skaitu, cik laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis, un cik pelaģiskiem traleriem ir atļauts piezvejot zilās tunzivis. Laivu zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivu skaitu norāda to Kopienas kuģu skaitā, kas 2006. gadā piedalās specializētā zilo tunzivju zvejā. Pelaģisku traleru kuģu skaits ir norādīts to Kopienas kuģu skaitā, kuriem 2006. gadā ir atļauts piezvejot zilās tunzivis.

4.   Lai īstenotu šī panta 2. punkta a) apakšpunktu, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma dalībvalstu starpā sadala kuģu skaitu, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.

5.   Lai īstenotu šī panta 2. punkta a) apakšpunktu, ne vairāk kā 10 % no Kopienas zilo tunzivju, no 8 kg vai 75 cm līdz 30 kg vai 115 cm, kvotas sadala atļauju saņēmušajiem kuģiem, kas minēti 3. un 4. punktā, paredzot, ka līdz 200 tonnām zilo tunzivju, kas sver vismaz 6,4 kg vai ir vismaz 70 cm garas, noķers ar ēsmām izmantojot laivas, kas nav garākas par 17 m. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par Kopienas kvotas sadalījumu dalībvalstīm.

6.   Ne vairāk kā 2 % no Kopienas zilo tunzivju kvotas, ja attiecīgo tunzivju svars ir no 8 līdz 30 kg, drīkst piešķirt nekomerciālai piekrastes zvejai svaigu zivju iegūšanai Atlantijas okeāna austrumu daļā. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par Kopienas kvotas sadalījumu dalībvalstīm.

7.   Īpaši papildu nosacījumi par zilajām tunzivīm, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas izmantojot laivas zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivas un pelaģiskos tralerus, ir izklāstīti I pielikumā.

8. pants

Zilo tunzivju paraugdatu vākšanas plāns

1.   Katra dalībvalsts izstrādā paraugu vākšanas programmu, lai novērtētu sprostos turēto zilo tunzivju skaitu atkarībā no izmēra.

2.   Lai noteiktu sprostos esošo zivju izmēru, paraugam ņem 100 īpatņus no katrām 100 tonnām dzīvu zivju vai 10 % no sprostā esošā kopējā zivju skaita. Izmēra (t. i., garuma vai svara) paraugus vāc zivju ieguves laikā audzētavā un no transportēšanas laikā mirušām zivīm – saskaņā ar metodi, ko ICCAT izmanto, lai darītu zināmus II uzdevuma izpildei vajadzīgos datus.

3.   Ja zivis ir audzētas ilgāk nekā gadu, jāizstrādā papildu metodes un paraugu ņemšanas sistēma.

4.   Paraugus zivju ieguves laikā vāc pēc nejaušības principa un tiem jāaptver visi sprosti. Katrā gadā savāktos paraugu datus nosūta Komisijai līdz nākamā gada 31. maijam.

9. pants

Piezveja

1.   Visiem zvejas kuģiem, neskarot 7. panta 2. punktu, un neatkarīgi no tā, vai ar tiem aktīvi zvejo zilās tunzivis, ir atļauts piezvejot līdz 8 % zilo tunzivju, kas sver ne vairāk kā 30 kg un ne mazāk kā 10 kg.

2.   Šī panta 1. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz piezvejoto zivju kopskaitu katrā izkrāvumā no attiecīgo kuģu veiktās zilo tunzivju kopējās nozvejas vai arī procentuāli izsakot to svara ekvivalentu.

3.   Piezvejotās zivis ir jāatskaita no karoga dalībvalsts kvotas. Ir aizliegts izmest šā panta 1. punktā minētās piezvejotās mirušās zivis, laikā, kad ir atļauta zilās tunzivs zveja un, nozveju atskaita no karoga dalībvalsts kvotas.

4.   Piezvejoto zilo tunzivju izkrāvumiem piemēro 14. pantu un 18. panta 1. punktu.

10. pants

Atpūtas zveja

1.   Veicot atpūtas zveju, ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut vairāk nekā vienu zilo tunzivi katrā zvejas reisā.

2.   Atpūtas zvejā nozvejotās zilās tunzivis ir aizliegts pārdot, izņemot, ja to dara labdarības nolūkos.

3.   Katra dalībvalsts reģistrē un paziņo Komisijai datus par zivīm, kas noķertas veicot atpūtas zveju. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk atpūtas zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

11. pants

Sporta zveja

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai regulētu sporta zveju, jo īpaši ar zvejas atļaujām.

2.   Sporta zvejas sacensībās nozvejotas zilās tunzivis ir aizliegts pārdot, izņemot, ja to dara labdarības nolūkos.

3.   Katra dalībvalsts reģistrē un paziņo Komisijai datus par zivīm, kas noķertas, veicot sporta zveju. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk sporta zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

IV   NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

12. pants

To kuģu reģistrs, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis

1.   Katra dalībvalsts līdz 2008. gada 31. janvārim elektroniski nosūta Komisijai sarakstu, kurā iekļauti visi kuģi, kas peld ar tās karogu un kam izdota īpaša zvejas atļauja aktīvai zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT izpildsekretariātam, lai attiecīgos kuģus reģistrētu ICCAT reģistrā, kurā uzskaita kuģus, kam atļauts zvejot zilās tunzivis.

3.   Kopienas zvejas kuģi, uz ko attiecas šis pants un kas nav iekļauti ICCAT reģistrā, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, paturēt kuģī, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot vai izkraut zilās tunzivis.

4.   Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktā paredzētos noteikumus par zvejas atļaujām piemēro mutatis mutandis.

13. pants

To tunzivju murdu reģistrs, kurus atļauts izmantot zilo tunzivju zvejā

1.   Katra dalībvalsts līdz 2008. gada 31. janvārim Komisijai elektroniski nosūta sarakstu, kurā ietverti visi murdi, par kuriem izdota īpaša zvejas licence zilo tunzivju aktīvai zvejai Atlantijas Okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda murdu nosaukumu un reģistrācijas numuru.

2.   Komisija nosūta šo sarakstu ICCAT izpildsekretariātam, lai minētos tunzivju murdus varētu reģistrēt ICCAT reģistrā, kurā uzskaita tunzivju murdus, ko atļauts izmantot zilo tunzivju zvejā.

3.   ICCAT reģistrā neiekļautus Kopienas tunzivju murdus nedrīkst izmantot zvejā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, tajos nedrīkst paturēt, no tiem nedrīkst pārkraut vai izkraut zilās tunzivis.

4.   Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro mutatis mutandis.

14. pants

Apstiprinātas ostas

1.   Dalībvalstis norāda vietu, kas izmantojama izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kur atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī.

2.   Dalībvalstis ik gadu līdz 1. aprīlim nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija ik gadu līdz 15. aprīlim minēto informāciju nosūta ICCAT izpildsekretariātam. Visus turpmākus grozījumus sarakstā vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā dara zināmas Komisijai, lai tā attiecīgos grozījumus nosūtītu ICCAT izpildsekretariātam.

3.   Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotas zilās tunzivis jebkādā daudzumā nedrīkst izkraut vai pārkraut no 12. pantā minētajiem kuģiem vietās, kas nav Konvencijas Līgumslēdzējas puses un dalībvalsts apstiprinātas ostas saskaņā ar šī panta 1. un 2. punktu.

4.   Šo noteikumu piemēro to zilo tunzivju izkāvumiem vai pārkrāvumiem citā kuģī, kas nozvejotas Atlantijas okeāna austrumu daļā, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivas un pelaģiskus tralerus saskaņā ar I pielikumā ietvertajiem noteikumiem.

15. pants

Uzskaites prasības

1.   Papildus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (8) 6. un 8. panta izpildei, 12. pantā minēto Kopienas zvejas kuģu kapteiņi II pielikumā noteikto informāciju vajadzības gadījumā ieraksta zvejas žurnālā.

2.   Regulas 12. pantā minēto kopīgās zvejas darbībās iesaistīto Kopienas kuģu kapteiņi zvejas žurnālā reģistrē šādu papildu informāciju:

a)

ja nozveju ieceļ kuģī vai pārvieto sprostos: — kopīgās zvejas darbībās iegūtās nozvejas datumu un laiku, — atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums/ ģeogrāfiskais platums), kur kopīgās zvejas darbībās iegūta nozveja, — uz kuģa iecelto vai sprostos pārvietoto zilo tunzivju nozveju apjomu, — zvejas kuģa nosaukumu un starptautisko radio izsaukuma signālu;

b)

ja kuģis iesaistīts kopīgās zvejas darbībās, bet nepiedalās zivju pārvietošanā: — kopīgās zvejas darbības datumu un laiku, — kopīgās zvejas darbībās veikšanas vietu (ģeogrāfiskais garums/ ģeogrāfiskais platums), — norādi par to, ka attiecīgā kuģī nav ieceltas nozvejas vai veikta tās pārvietošana sprostos, — zivju nozvejotāja(-u) kuģa(-u) nosaukumu(-us) un starptautisko(-os) radio signālu(-us).

3.   Ja kopīgās zvejas darbībās iesaistīts zivju nozvejotāja kuģis paziņo tā zvejas rīkos noķerto zilo tunzivju daudzumu, kapteinis par katru nozveju norāda, no kāda(-u) kuģa(-u) un karoga valsts(-u) kvotām jāatrēķina nozvejotās zivis.

16. pants

Kopīgas zvejas darbības

1.   Kopīgas zilo tunzivju zvejas darbības, kurās piedalās kuģi, kas peld ar vienas vai vairāku dalībvalstu karogiem, atļauj tikai ar attiecīgās karoga dalībvalsts vai attiecīgo karoga dalībvalstu piekrišanu.

2.   Atļaujas pieteikuma iesniegšanas laikā katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai no sava zvejas kuģa, kas piedalās kopīgās zvejas darbībās, saņemtu sīku informāciju par kopīgo zvejas darbību ilgumu, iesaistīto dalībnieku identifikācijas datiem un to, kā kuģu starpā sadala nozveju.

3.   Katra dalībvalsts nosūta Komisijai 2. punktā minēto informāciju. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

17. pants

Ziņojumi par nozveju

1.   Šīs regulas 12. pantā minēta Kopienas zivju nozvejotāja kuģa kapteinis kompetentām karoga valsts iestādēm sūta ziņojumus par nozveju, kuros norāda nozvejoto zilo tunzivju daudzumu; ziņojumu sūta arī tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle.

2.   Pirmo reizi ziņojumu par nozveju nosūta vēlākais desmit dienas pēc ieiešanas Atlantijas okeāna austrumu daļā vai Vidusjūrā, vai pēc zvejas reisa sākuma. Kopīgo zvejas darbību veikšanas gadījumā zivju nozvejotāja kuģa kapteinis norāda, kura kuģa vai kuģu nozvejotās zivis ir jāatskaita no karoga valsts (vai valstu) kvotas.

3.   Katru gadu no 1. jūnija zvejas kuģa kapteinis ik pēc piecām dienām nosūta ziņojumu par nozvejoto zilo tunzivju daudzumiem, arī tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle.

4.   Katra dalībvalsts saņemtos ziņojumus par nozveju elektroniski vai citādi pārsūta Komisijai. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

5.   Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam datorlasāmā formā Komisijai sniedz informāciju par iepriekšējo mēnesi, par to, cik daudz Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā noķertu zilo tunzivju izkrauts, pārkrauts vai pārvietots sprostos no kuģa, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Komisija attiecīgo informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

18. pants

Lomu izkraušana

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. panta, šīs regulas 12. pantā minēta Kopienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis kompetentai tās dalībvalsts (ieskaitot karoga dalībvalsti) vai Konvencijas Līgumslēdzējas puses iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņš vēlas izmantot, vismaz četras stundas pirms paredzētā ostā ierašanās laika dara zināmu šādu informāciju:

a)	paredzamais ierašanās laiks;

b)	paredzamais kuģī paturēto zilo tunzivju daudzums;

c)	informācija par zonu, kurā gūtas nozvejas.

2.   Ja zivis izkrauj citas dalībvalsts, nevis kuģa karoga dalībvalsts kuģis, apstiprinātā ostā, 48 stundās pēc izkraušanas minētās dalībvalsts attiecīga iestāde kuģa karoga valsts iestādei nosūta datus par izkrautajām nozvejām.

3.   Šo noteikumu nepiemēro tādiem tunzivju izkrāvumiem, kas ir nozvejoti Atlantijas okeāna austrumu daļā, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivas un pelaģiskus tralerus.

19. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā aizliedz zilo tunzivju pārkraušanu citā kuģī, izņemot kuģus, kas paredzēti tunzivju liela apjoma zvejai ar āķu jedām un kuri darbojas saskaņā ar grozīto ICCAT Ieteikumu 2005[06], ar ko izveido pārkraušanas programmu zvejas kuģiem, kas ar āķu jedām lielā apjomā zvejo tunzivis.

2.   Pirms ieiešanas jebkurā ostā saņēmēja kuģa (zivju nozvejotāja kuģa vai zivju apstrādes kuģa) kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 48 stundas pirms paredzētās ierašanās kompetentai tās dalībvalsts iestādei, kuras ostu viņš grib izmantot, sniedz šādu informāciju:

a)	paredzamais ierašanās laiks;

b)	paredzamais kuģī paturēto zilo tunzivju daudzums;

c)	informācija par ģeogrāfiskiem apgabaliem, kur iegūtas pārkraušanai paredzētās zilās tunzivis;

d)	tā zivju nozvejotāja kuģa nosaukums, kurš piegādā zilās tunzivis, kā arī tā numurs ICCAT reģistrā, kurā ir iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

e)	saņēmēja kuģa nosaukums un numurs ICCAT reģistrā, kurā ir iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

f)	citā kuģī pārkraujamo zilo tunzivju daudzums tonnās.

3.   Zivju nozvejotāji zvejas kuģi nedrīkst pārkraut nozvejotās zivis, ja tiem iepriekš nav izsniegta karoga valsts atļauja.

4.   Pirms pārkraušanas zivju nozvejotāja kuģa kapteinis sniedz savai karoga valstij šādu informāciju:

a)	zilo tunzivju daudzums, ko paredzēts pārkraut;

b)	datums un osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī;

c)	saņēmēja kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs un karogs, kā arī tā numurs ICCAT reģistrā, kurā iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

d)	ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas tunzivju nozvejas.

5.   Kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana:

a)	pārbauda saņēmēja kuģi pēc tā ierašanās un pārbauda kravu un dokumentus, kas saistīti ar pārkraušanas darbību;

b)	48 stundu laikā pēc pārkraušanas nosūta datus par pārkraušanu zivju nozvejotāja kuģa karoga valsts iestādei.

6.   Šīs regulas 12. pantā minēta Kopienas kuģa kapteinis aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju kompetentām tās dalībvalsts iestādēm, ar kuras karogu peld attiecīgie kuģi. Deklarāciju, kas sagatavota III pielikumā noteiktajā formātā, nosūta vēlākais 15 dienas pēc ostā veiktās pārkraušanas citā kuģī.

20. pants

Ievietošana sprostā

1.   Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, nedēļas laikā pēc tam, kad ievietošana sprostos ir pabeigta, dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, ar kuras karogu peld kuģi, kas ir zvejojuši tunzivis, kā arī Komisijai nosūta novērotāja apstiprinātu ziņojumu par ievietošanu sprostā. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam. Ziņojumā ietver informāciju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā minētajā deklarācijā par ievietošanu sprostā.

2.   Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 1. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavām atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas.

3.   Pirms visām pārvietošanām uz sprostu kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, informē zivju nozvejotāja kuģa karoga dalībvalsti vai KLP par to, cik daudz zilo tunzivju ir paredzēts pārvietot sprostos no tām, ko ir nozvejojuši kuģi, kas brauc ar tās karogu.

Zivju nozvejotāja kuģa karoga dalībvalsts lūdz kompetento tās dalībvalsts iestādi, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, atsavināt nozvejas un atlaist zivis jūrā, ja, saņēmusi minēto informāciju, tā konstatē, ka:

a)	zvejas kuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijusi piešķirta pietiekami liela individuāla ievietoto sprostā zilo tunzivju kvota;

b)	nav pareizi ziņots par zivju daudzumu, un tas nav ņemts vērā, aprēķinot jebkuru kvotu, kas ir piemērojama; vai

c)	zvejas kuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijis atļauts zvejot zilās tunzivis.

4.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi 15 dienās pēc zivju nodošanas velkoņiem vai pārvietošanas sprostos aizpilda un nosūta karoga dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei ICCAT pārvietošanas deklarāciju, kā paredzēts III pielikumā. Pārvietošanas deklarāciju sūta kopā ar zivīm, ko pārved uz sprostu.

21. pants

Darbības ar tunzivju murdiem

1.   Nozvejas ar murdiem reģistrē pēc katras zvejas darbības, kurā izmanto tunzivju murdus, un 48 stundās pēc katras zvejas darbības beigām elektroniski vai citādā veidā nozvejas protokolu nosūta kompetentai iestādei dalībvalstī, kurā atrodas murds.

2.   Pēc nozvejas protokola saņemšanas katra dalībvalsts to elektroniski pārsūta Komisijai. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

22. pants

Pārbaude ostās vai zivjaudzētavās

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ostā pārbauda visus ICCAT reģistrā iekļautos kuģus, kam atļauts zvejot zilās tunzivis, tad, kad attiecīgais kuģis iebrauc apstiprinātā ostā, lai izkrautu un/vai pārkrautu citā kuģī Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotās zilās tunzivis.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu jebkādu ievietošanu sprostos uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavās, kas ir to jurisdikcijā.

3.   Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 2. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavu atbildīgas fiziskas vai juridiskas personas.

23. pants

Kontrolpārbaude

1.   Dalībvalstis pārbauda iesniegtos zvejas žurnālus, cita starpā izmantojot datus, ko iegūst no VMS (kuģu satelītnovērošanas sistēmas), kā arī pārbauda būtisku, kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas/ pārkraušanas citā kuģī dokumentos un nozvejas dokumentos ietvertu informāciju.

2.   Dalībvalstis veic administratīvas kontroles pārbaudes visiem izkrāvumiem un visiem pārkrāvumiem citā kuģī vai ievietošanai sprostos, daudzumiem pa sugām, ko reģistrē kuģa zvejas žurnālā, vai daudzumiem pa sugām, ko reģistrē deklarācijā par pārkraušanu citā kuģī, salīdzinājumā ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai ievietošanas sprostos deklarācijā un citos attiecīgos dokumentos, piemēram, faktūrrēķinos un/vai tirdzniecības pavadzīmēs.

24. pants

ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēma

1.   Kopienā piemēro ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēmu, ko Madridē 1975. gada novembrī notikušajā Ceturtajā kārtējā sanāksmē pieņēmusi ICCAT, un kas ir dota šīs regulas IV pielikumā.

2.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ieceļ inspektorus un saskaņā ar minēto shēmu veic inspekcijas jūrā.

3.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra shēmas izpildei var norīkot Kopienas inspektorus.

4.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra Kopienā koordinē pārraudzības un inspekcijas. Šim nolūkam tā kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai Kopiena varētu izpildīt saistības, kas attiecas uz minēto shēmu. Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo zilās tunzivis, paredz vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēku un materiālu resursiem, kā arī saistībā ar laikiem un zonām, kad un kur tie jāizmanto.

5.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās nākamā gadā paredz iesaistīt shēmā. Izmantojot šo informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo turpmākas rīcības plānu par to, kā Kopiena katru gadu piedalīsies shēmā, un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.

25. pants

Novērotāju programma

1.   Katra dalībvalsts uz saviem zvejas kuģiem, kas ir garāki par 15 m, nodrošina novērotāju klātbūtni, ietverot vismaz:

a)	20 % no aktīvi izmantotiem kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadiem. Veicot kopīgas zvejas darbības, novērotājam jābūt uz kuģa zvejas laikā;

b)	20 % no aktīvi izmantotiem pelaģiskiem traleriem;

c)	20 % no aktīvi izmantotiem kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām;

d)	20 % no aktīvi izmantotām laivām zvejai ar ēsmu;

e)	100 % gadījumu, kad izceļ tunzivis izceļ no murdiem.

Novērotāju uzdevumi ir šādi:

a)	uzraudzīt kuģa atbilstību šīs regulas prasībām;

b)	reģistrēt zvejas darbības un ziņot par tām;

c)	novērot un vērtēt nozvejas, un salīdzināt tās ar ierakstiem zvejas žurnālā;

d)	novērot un reģistrēt kuģus, kas zvejo, iespējams, neievērojot ICCAT paredzētos saglabāšanas pasākumus.

Novērotāji veic arī zinātnisku darbu, piemēram, pamatojoties uz ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vāc ICCAT noteiktos II uzdevuma datus atbilstīgi ICCAT lūgumam.

2.   Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, vienmēr nodrošina novērotāja klātbūtni, kad zilās tunzivis pārvieto sprostos un zivis ved no zivjaudzētavas.

Novērotāju uzdevumi ir šādi:

a)	novērot un uzraudzīt audzēšanas darbību atbilstību Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantam;

b)	apstiprināt šīs regulas 20. pantā minēto ziņojumu par ievietošanu sprostos;

c)	veikt zinātnisku darbu, piemēram, saskaņā ar ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm vākt paraugus atbilstīgi ICCAT lūgumam.

26. pants

Noteikumu izpilde

1.   Dalībvalstis veic noteikumu izpildes pasākumus kuģiem, kas peld ar to karogiem, ja saskaņā ar to tiesību aktiem ir konstatēts, ka attiecīgie kuģi neievēro šīs regulas 4., 5., 7., 14., 15., 16., 17. un 19. pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var būt šādi:

a)	naudassodi;

b)	aizliegto zvejas rīku un nozvejas konfiskācija;

c)	kuģa arests;

d)	zvejas atļaujas apturēšana vai anulēšana;

e)	attiecīgā gadījumā – zvejas kvotas samazināšana vai anulēšana.

2.   Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju audzētava, veic noteikumu izpildes pasākumus konkrētā audzētavā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka minētā zivjaudzētava neievēro šīs regulas 20. panta un 25. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem var būt šādi:

a)	naudassodi;

b)	pagaidu vai galīga izslēgšana no zivju nobarošanas audzētavu reģistra;

c)	aizliegums ievietot sprostos vai pārdot konkrētus zilo tunzivju daudzumus.

27. pants

Tirgus pasākumi

1.   Kopienā ir aizliegta Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju (thunnus thynnus) tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, ievietošana sprostos, lai uzbarotu vai audzētu, reeksports un pārkraušana, ja citā kuģī nav sagatavota precīza, pilnīga un apstiprināta dokumentācija, kas paredzēta šajā regulā.

2.   Kopienā ir aizliegta tādu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju (thunnus thynnus) tirdzniecība, imports, izkraušana, ievietošana sprostos, lai uzbarotu vai audzētu, apstrādātu, eksportētu, reeksportētu un pārkrautu citā kuģī, kuras ir noķēruši zvejas kuģi, kuru karoga valstij nav piešķirta kvota, nozvejas limits vai zvejas piepūle zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā saskaņā ar ICCAT pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, vai arī kuru karoga valsts zvejas iespējas ir izsmeltas. Pamatojoties uz ICCAT sekretariāta saņemto informāciju, Komisija informē visas dalībvalstis par to, ka zvejas kvota ir izsmelta.

3.   Kopienā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, apstrāde un eksports, ja zivis iegūtas uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavās, kas neatbilst ICCAT Ieteikumam 2006[07] par zilo tunzivju audzēšanu.

28. pants

Pārrēķina koeficienti

Aprēķinot apstrādātu zilo tunzivju svaram atbilstošu neapstrādāto zivju kopsvaru, izmanto ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas pieņemtos pārrēķina koeficientus.

29. pants

Finansējums

Atbilstīgi 21. panta a) punkta i) apakšpunktam Padomes Regulā (EK) 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (9) līdz 2014. gada 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras zilo tunzivju daudzgadu atjaunošanas plānu uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Regulas (EK) Nr. 520/2007 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 520/2007 groza šādi:

1)	6. un 11. pantu svītro;

2)	regulas IV pielikumā svītrots ierakstu, kas attiecas uz zilajām tunzivīm.

31. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr 29. pantu piemēro no 2007. gada 13. jūnija.

---

(1)  2007. gada 15. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(3)  OV L 151, 13.6.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(5)  OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

(6)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).

(7)  OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 869/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 8. lpp.).

(8)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

(9)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

---

---

---

---

---