30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 414/95

(1)

Kopš 1963. gada Eiropas Investīciju banka (“EIB”) ir veikusi darbības ārpus Kopienas, atbalstot Kopienas politiku ārējās darbības jomā.

(2)

Lielākā daļa minēto darbību ir veiktas pēc Padomes lūguma, un tām ir dota Komisijas pārvaldīta Kopienas budžeta garantija. Pēdējā Kopienas garantija laikposmam no 2000. gada līdz 2007. gadam bija paredzēta ar Padomes Lēmumu 2000/24/EK (1999. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķirta Kopienas garantija zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem ārpus Kopienas (Centrāleiropā un Austrumeiropā, Vidusjūras valstīs, Latīņamerikā un Āzijā un Dienvidāfrikas Republikā) (2), un ar Lēmumiem 2001/777/EK (3), un 2005/48/EK (4) attiecībā uz aizdevumu darbībām konkrētos reģionos.

(3)

Lai atbalstītu ES ārējas darbības, neskarot EIB kredītspēju, darbībām, ko EIB veic ārpus Kopienas, būtu jādod Kopienas budžeta garantija. Būtu jārosina EIB palielināt apjomu tādām darbībām, ko tā bez Kopienas garantijas veic ārpus Kopienas, jo īpaši pirmspievienošanās valstīs un Vidusjūras reģionā, kā arī citu reģionu investīciju kategoriju valstīs, kaut arī būtu jāprecizē, kāds būs Kopienas garantijas segums, jo tas attieksies uz politiskiem un ar valstu suverenitāti saistītiem riskiem.

(4)

Kopienas garantijai būtu jāattiecas uz zaudējumiem, ko rada aizdevumi un aizdevumu garantijas, kuras EIB piešķir finansēšanai piemērotiem investīciju projektiem valstīs, uz ko attiecas Pirmspievienošanās atbalsta instruments (5) (“IPA”), Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecības instruments (6) (“ENPT”) un attīstības sadarbības instruments (“DCI”), ja aizdevums vai garantija piešķirta saskaņā ar parakstītu nolīgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kas nav atcelts (“EIB finansēšanas darbības”).

(5)

Summām, uz ko saskaņā ar šo lēmumu attiecas Kopienas garantija, vajadzētu būt maksimālajam apjomam, ko EIB var finansēt ar Kopienas garantiju. Tām nevajadzētu būt mērķlielumiem, kas EIB būtu obligāti jāsasniedz.

(6)

ES ārējo attiecību politika pēdējos gados ir pārskatīta un paplašināta. Tas īpaši attiecas uz pirmspievienošanās stratēģiju, kas izklāstīta Komisijas 2005. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentā, uz Eiropas Kaimiņattiecību politiku, kas izklāstīta Komisijas 2004. gada 12. maija stratēģijas dokumentā, un uz atjaunotām partnerattiecībām ar Latīņameriku un Dienvidaustrumāziju, kā arī uz ES stratēģisko partnerattiecību ar Krieviju, Ķīnu un Indiju.

(7)

ES ārējās attiecības no 2007. gada atbalstīs arī ar jauniem finanšu instrumentiem, t.i., ar IPA, ENPI un DCI, kā arī ar Stabilitātes instrumentu (7).

(8)

EIB finansēšanas darbībām vajadzētu būt saderīgām ar ES politiku ārējās darbības jomā un tā jāatbalsta, tajā ietverot arī īpašus, reģionālus mērķus. Nodrošinot vispārēju saderību ar ES darbībām, EIB finansējumam būtu jāpapildina attiecīga Kopienas palīdzības politika, programmas un instrumenti dažādos reģionos. Turklāt apkārtējās vides aizsardzībai un dalībvalstu energodrošībai būtu jāpieder pie EIB finansēšanas mērķiem visos finansēšanai piemērotos reģionos. EIB finansēšanas darbībām būtu jānotiek valstīs, kas atbilst attiecīgiem nosacījumiem, kuri ir paredzēti ES augsta līmeņa nolīgumos par politikas un makroekonomikas aspektiem.

(9)

Būtu jāstiprina Komisijas politikas dialogs ar EIB, kā arī EIB un Komisijas piešķirtā finansējuma stratēģiska plānošana un saderība. EIB ārpuskopienas darbību saikne ar ES politiku būtu jāstiprina ar uzlabotu EIB un Komisijas sadarbību gan centralizēti, gan vietējā mērogā. Tādai pastiprinātai koordinācijai, inter alia, būtu jāattiecas uz savlaicīgām savstarpējām konsultācijām par politikas jautājumiem, savstarpēji nozīmīgu dokumentu un projektu informācijas kanālu gatavošanu. Īpaši nozīmīgas būs savlaicīgas konsultācijas par Komisijas vai EIB sagatavotiem stratēģiskas plānošanas dokumentiem, vairojot EIB un Komisijas darbību sinerģiju un vērtējot attiecīgu ES politikas mērķu sasniegšanā gūtos panākumus.

(10)

Pirmspievienošanās valstu sakarā – EIB finansēšanas darbībām tajās būtu jāatspoguļo pievienošanās partnerattiecībās, Eiropas partnerattiecībās, stabilizācijas un asociācijas nolīgumos un sarunās ar ES paredzētās prioritātes. Veicot ES darbības Rietumbalkānos, pakāpeniski būtu jāpāriet no atjaunošanas atbalsta uz pirmspievienošanās atbalstu. Tādā sakarā EIB darbībām būtu jācenšas arī rosināt iestāžu veidošanas aspektu, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar citām reģionā aktīvām starptautiskām finanšu iestādēm (“SFI”). Laikā no 2007. līdz 2013. gadam kandidātvalstu (Horvātijas, Turcijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas) finansēšanai būtu arvien jānotiek, aizvien konsekventāk ievērojot EIB pirmspievienošanās mehānismu, kas laika gaitā būtu jāpaplašina, aptverot potenciālās Rietumbalkānu kandidātvalstis, ņemot vērā to pievienošanās procesa gaitu.

(11)

Sakarā ar valstīm, uz ko attiecas ENPI, EIB būtu jāturpina un jākonsolidē darbības Vidusjūras reģionā, īpaši pievēršoties privātā sektora attīstībai. Šajā sakarā ir vajadzīga arī partnervalstu sadarbība, lai atvieglotu privātā sektora attīstību un rosinātu strukturālu reformu, jo īpaši finanšu sektora reformu, kā arī citas darbības, kas atvieglotu EIB darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka EIB var izdot parādzīmes vietējos tirgos. Austrumeiropas, Dienvidkaukāza un Krievijas sakarā EIB būtu jāizvērš darbības attiecīgajās valstīs saskaņā ar attiecīgiem nosacījumiem, kas ir paredzēti ar attiecīgām valstīm noslēgtos ES augsta līmeņa nolīgumos par politikas un makroekonomikas aspektiem. Minētajā reģionā EIB būtu jāfinansē Eiropas Savienībai nozīmīgi transporta, enerģētikas, tālsakaru un apkārtējās vides infrastruktūras projekti. Priekšroka būtu jādod projektiem, kas attiecas uz galvenajām Eiropas tīkla asīm, projektiem ar pārrobežu ietekmi vienā vai vairākās dalībvalstīs, un lieliem projektiem, kas veicina reģionālu integrāciju, izmantojot ciešu savstarpēju saistāmību. Apkārtējās vides jomā EIB būtu īpaša prioritāte jāpiešķir Krievijā īstenojamiem projektiem saskaņā ar apkārtējās vides partnerattiecību ziemeļu dimensiju. Enerģētikā īpaši svarīgi ir stratēģiskas energoapgādes un enerģijas pārvades projekti. EIB finansēšanas darbības minētajā reģionā būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (“ERAB”), jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, ko noteiks trīspusējā Komisijas, EIB un ERAB saprašanās memorandā.

(12)

EIB finansējumu Āzijas un Latīņamerikas valstīm pakāpeniski saskaņos ar ES sadarbības stratēģiju minētajiem reģioniem, un papildinās no Kopienas budžeta finansētos instrumentus. EIB būtu jācenšas pakāpeniski pastiprināti izvērst darbības vairākās minēto reģionu valstīs, arī nabadzīgākajās valstīs. Lai atbalstītu ES mērķus, ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm piešķirto EIB finansējumu būtu galvenā uzmanība jāpievērš apkārtējās vides stabilitātes uzlabošanai (ietverot klimata pārmaiņu seku mazināšanu) un enerģijas drošības projektiem, kā arī konsekventam atbalstam ES klātbūtnei Āzijā un Latīņamerikā, izmantojot tiešas ārvalstu investīcijas un tehnoloģiju un prasmju nodošanu. Ņemot vērā rentabilitāti, EIB būtu jāspēj strādāt tieši ar vietējām uzņēmējsabiedrībām, konkrēti – apkārtējās vides stabilitātes un energodrošības jomā. Starpposma pārskatīšanā pārskatīs EIB mērķus, finansējot Āzijā un Latīņamerikā.

(13)

Vidusāzijā EIB būtu īpaši jāpievēršas lieliem energoapgādes un energopārvades projektiem, kas rada pārrobežu sekas. EIB finansējums Vidusāzijā būtu jāveic ciešā sadarbībā ar ERAB, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, ko paredzēts noteikt trīspusējā Komisijas, EIB un ERAB saprašanās memorandā.

(14)

Papildinot darbības, ko saskaņā ar Kotonū Nolīgumu EIB veic ĀKK valstīs, Dienvidāfrikā EIB būtu galvenokārt jāpievēršas sabiedriskas nozīmes infrastruktūras projektu (arī pilsētu infrastruktūras, energoapgādes un ūdens apgādes projektu) un privātā sektora, arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. ES un Dienvidāfrikas Tirdzniecības un attīstības sadarbības nolīgumā ietverto ekonomiskās sadarbības noteikumu īstenošana palīdzēs veicināt EIB darbības minētajā reģionā.

(15)

Lai attiecīgos reģionos stiprinātu visa ES sniegtā atbalsta saderību, būtu jāmeklē iespējas EIB finansējumu pēc vajadzības apvienot ar ES budžeta resursiem dotāciju, riska kapitāla un procentu likmju subsīdiju formā – līdztekus tehniskai palīdzībai projektu sagatavošanā un īstenošanā vai tiesiskās un normatīvās bāzes uzlabošanā, izmantojot IPA, ENPI, stabilitātes instrumentu un – Dienvidāfrikai – DCI.

(16)

EIB jau cieši sadarbojas ar starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējām Eiropas iestādēm. Sadarbība rit saskaņā ar konkrētiem reģioniem pieņemtiem saprašanās memorandiem, kas būtu jāapstiprina EIB vadības struktūrām. Finansēšanas darbībās ārpus ES, uz ko attiecas šā lēmuma darbības joma, EIB būtu jācenšas arī turpmāk vajadzības gadījumos stiprināt koordināciju un sadarbību ar starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējām Eiropas iestādēm, vajadzības gadījumos ietverot sadarbību, ievērojot konkrētu nozaru prasības, pastiprinātu līdzfinansējuma izmantojumu un citu starptautisku finanšu iestāžu iesaisti plaša mēroga ierosmēs, piemēram, tādās, kas veicina palīdzības koordināciju un efektivitāti.

(17)

EIB un Komisijas pārskati par EIB finansēšanas darbībām būtu jāstiprina. Komisijai, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņem no EIB, ik gadu būtu jāsniedz pārskats Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo lēmumu. Konkrēti, pārskatā būtu jāietver iedaļa par pievienoto vērtību saskaņā ar ES politikas jomām, un iedaļa par sadarbību ar Komisiju, citām starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējiem līdzekļu devējiem, kā arī par līdzfinansēšanu.

(18)

Ar šo lēmumu izveidotai Kopienas garantijai būtu jāattiecas uz EIB finansēšanas darbībām, kas parakstītas termiņā, kurš sākas 2007. gada 1. februārī, un beidzas 2013. gada 31. decembrī. Lai varētu izvērtēt notikumus minētā termiņa pirmā pusē, EIB un Komisijai būtu jāveic lēmuma starpposma pārskatīšana. Jo īpaši pārskatīšanā būtu jāietver ārējs izvērtējums, kura noteikumi precizēti šā lēmuma pielikumā.

(19)

EIB finansēšanas darbības būtu jāturpina apsaimniekot saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām, veicot pareizus kontroles pasākumus, kā arī ievērojot atbilstīgus noteikumus un procedūras, kas attiecas uz Revīzijas palātu un OLAF.

(20)

Ārēju darbību garantiju fondam (“Garantiju fonds”), kas izveidots ar Padomes 1994. gada 31. oktobra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94 (8), arī turpmāk būtu jānodrošina likviditātes rezerve Kopienas budžetam pret EIB veiktajās finansēšanas darbībās radītiem zaudējumiem.

(21)

Apspriežoties ar Komisiju, EIB būtu jāsagatavo indikatīva daudzgadu programma par EIB parakstīto finansēšanas darbību apjomu, lai nodrošinātu pareizu budžeta plānošanu attiecībā uz Garantiju fonda finansējumu. Sagatavojot regulārus budžeta plānus, ko nosūta budžeta lēmējinstitūcijai, Komisijai būtu jāņem vērā minētais plāns,

a)

pamata maksimālais pieļaujamais apjoms ar fiksētu maksimālo pieļaujamo summu EUR 25 800 miljoni, ietverot 4. punktā noteikto reģionālo sadalījumu, un tas attiecas uz visu 6. punktā minēto laikposmu;

b)

fakultatīvas pilnvaras EUR 2 000 miljonu apjomā. Lēmumu par minētās fakultatīvās summas pilnīgu vai daļēju aktivēšanu un par tās reģionālo sadalījumu pieņems Padome saskaņā ar Līguma 181.a panta 2. punktā noteikto procedūru. Lēmuma pamatā būs 9. pantā minētās starpposma pārskatīšanas rezultāti.

a)

pirmspievienošanās valstis: EUR 8 700 miljoni;

b)

kaimiņattiecību un partnerattiecību valstis: EUR 12 400 miljoni,

kas ir sadalīti šādos indikatīvos apakšapjomos:

c)

Āzija un Latīņamerika: EUR 3 800 miljoni,

kas sadalīti šādos indikatīvos apakšapjomos:

d)

Dienvidāfrikas Republika: EUR 900 miljoni.

a)

Komisijas sagatavotiem stratēģijas dokumentiem, piemēram, valstu un reģionu stratēģijas dokumentiem, rīcības plāniem un pirmspievienošanās dokumentiem;

b)

EIB stratēģiskās plānošanas dokumentiem un projektu informācijas kanāliem;

c)

citiem politikas un darbības aspektiem.

a)

valūtas nepārvešana;

b)

īpašuma ekspropriācija;

c)

karš vai pilsoņu nemieri;

d)

tiesiskuma neievērošana, laužot līgumu.