32004R0638

Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 638/2004

(2004. gada 31. marts)

par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [2],

tā kā:

(1) Ar Padomes 1991. gada 7. novembra Regulu (EEK) Nr. 3330/91 par dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības statistiku [3] ieviesa pilnīgi jaunu datu vākšanas sistēmu, kas ir divas reizes vienkāršota. Lai uzlabotu šīs sistēmas pārredzamību un uzlabotu izpratni par to, Regula (EEK) Nr. 3330/91 jāaizstāj ar šo regulu.

(2) Minētā sistēma jāsaglabā, jo pietiekami sīki izstrādāta statistikas informācija joprojām vajadzīga ar iekšējā tirgus attīstību saistītās Kopienas politikas īstenošanai un Kopienas uzņēmumiem, lai tie varētu analizēt attiecīgos tirgus. Apkopotajiem datiem jābūt ātri pieejamiem, lai varētu analizēt Ekonomikas un monetārās savienības attīstību. Dalībvalstīm vajadzīga iespēja savākt informāciju, kas atbilst to vajadzībām.

(3) Tomēr jāuzlabo to noteikumu formulējums, kuri reglamentē dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības statistikas datu vākšanu, lai par datu sniegšanu atbildīgie uzņēmumi, valstu iestādes, kas datus apkopo, un lietotāji tos varētu vieglāk saprast.

(4) Robežvērtību sistēma jāsaglabā, bet nedaudz jāvienkāršo, lai tā pietiekamā mērā atbilstu lietotāju vajadzībām, vienlaikus samazinot par statistikas informācijas sniegšanu atbildīgo personu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, slodzi.

(5) Jāsaglabā cieša saikne starp statistikas informācijas vākšanas sistēmu un fiskālajām formalitātēm, kas pastāv dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā. Šī saikne konkrēti ļauj pārbaudīt savāktās informācijas kvalitāti.

(6) Sniegtās statistikas informācijas kvalitāte, tās izvērtēšana, izmantojot vienotus rādītājus, un pārredzamība minētajā jomā ir svarīgi mērķi, kas jāreglamentē Kopienas līmenī.

(7) Plānotās darbības mērķi, t.i., vienotas juridiskas sistēmas radīšana sistemātiskai Kopienas statistikas datu apkopošanai dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā, nevar pietiekami sasniegt valsts līmenī un to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, tādēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(8) Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku [4] ir paredzēts pamatprincipu kopums, kas attiecas uz šo regulu. Tomēr ļoti sīkās datu detalizācijas pakāpes dēļ preču tirdzniecības statistikas jomā vajadzīgi īpaši noteikumi par konfidencialitāti.

(9) Ir svarīgi nodrošināt vienotu šīs regulas piemērošanu un, lai to īstenotu, paredzēt Kopienas procedūru, kura palīdzētu noteikt īstenošanas kārtību saskaņā ar piemērotu grafiku un veikt vajadzīgos tehniskos pielāgojumus.

(10) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [5],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vienotu sistēmu sistemātiskai Kopienas statistikas apkopošanai par preču tirdzniecību starp dalībvalstīm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) "preces" – viss kustamais īpašums, tostarp elektriskā strāva;

b) "īpašas preces vai pārvadājumi" – preces vai pārvadājumi, par kuriem to veida dēļ jāparedz īpaši noteikumi, un jo īpaši rūpnieciskas iekārtas, kuģi un gaisa kuģi, jūras produkti, preces, ko piegādā kuģiem un gaisa kuģiem, sūtījumi pa daļām, militārās preces, preces, ko sūta iekārtām atklātā jūrā vai no tām, kosmosa kuģu, mehānisko transportlīdzekļu un lidaparātu daļas, atkritumi;

c) "valsts iestādes" – valsts statistikas institūti un citas iestādes, kas katrā dalībvalstī atbild par Kopienas statistikas apkopošanu dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā;

d) "Kopienas preces":

i) preces, kas pilnībā iegūtas Kopienas muitas teritorijā, neizmantojot preces, kuras ievestas no trešām valstīm vai teritorijām, kas nav Kopienas muitas teritorijas daļa;

ii) preces, kas ievestas no trešām valstīm vai teritorijām, kuras nav Kopienas muitas teritorijas daļa, un kādā dalībvalstī laistas brīvā apgrozībā;

iii) preces, kas Kopienas muitas teritorijā iegūtas no precēm, kuras minētas tikai ii) punktā, vai precēm, kuras minētas i) un ii) punktā;

e) "nosūtītāja dalībvalsts" – dalībvalsts, kas atbilst tās statistikas teritorijai, no kuras preces sūta uz galamērķi citā dalībvalstī;

f) "saņēmēja dalībvalsts" – dalībvalsts, kas atbilst tās statistikas teritorijai, kurā preces ieved no citas dalībvalsts;

g) "preces, kas ir vienkāršā apgrozībā dalībvalstīs" – Kopienas preces, ko sūta no vienas dalībvalsts uz citu un ko ceļā uz galamērķa dalībvalsti ved tieši caur citu dalībvalsti vai kā pārvadāšanas laikā notiek apstāšanās, kas saistīta tikai ar preču pārvadāšanu.

3. pants

Darbības joma

1. Dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības statistika attiecas uz preču nosūtīšanu un saņemšanu.

2. Nosūtīšana attiecas uz šādām precēm, ko ved no nosūtītājas dalībvalsts uz galamērķi citā dalībvalstī:

a) Kopienas preces, izņemot preces, kas ir vienkāršā apgrozībā dalībvalstīs;

b) preces, uz ko nosūtītājā dalībvalstī attiecina ievešanas pārstrādei muitas procedūru vai pārstrādei muitas kontrolē procedūru.

3. Saņemšana attiecas uz šādām precēm, ko ieved saņēmējā dalībvalstī un kas sākotnēji sūtītas no citas dalībvalsts:

a) Kopienas preces, izņemot preces, kas ir vienkāršā apgrozībā dalībvalstīs;

b) preces, kuras sākotnēji nosūtītājā dalībvalstī ievestas saskaņā ar ievešanas pārstrādei muitas procedūru vai pārstrādes muitas kontrolē procedūru, kuras glabā saskaņā ar ievešanas pārstrādei muitas procedūru vai pārstrādes muitas kontrolē procedūru vai kuras laistas brīvā apgrozībā saņēmējā dalībvalstī.

4. Īpašām precēm vai pārvadājumiem var piemērot atšķirīgus vai īpašus noteikumus, ko nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Dažas preces, kuru sarakstu izveido saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru, statistikā neiekļauj metodisku iemeslu dēļ.

4. pants

Statistikas teritorija

1. Dalībvalstu statistikas teritorija atbilst to muitas teritorijai, kas noteikta Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 [6] par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Vācijas statistikas teritorija ietver Helgolandi.

5. pants

Datu avoti

1. Lai sniegtu statistikas informāciju par tādu Kopienas preču nosūtīšanu un saņemšanu, uz ko neattiecas vienots administratīvs dokuments muitas vai nodokļu vajadzībām, izmanto īpašu datu vākšanas sistēmu, še turpmāk – "Intrastat sistēma".

2. Statistikas informāciju par citu preču nosūtīšanu un saņemšanu vismaz reizi mēnesī muita sniedz tieši attiecīgajām valsts iestādēm.

3. Attiecībā uz īpašām precēm vai pārvadājumiem var izmantot citus informācijas avotus, kas nav Intrastat sistēma, vai muitas deklarācijas.

4. Katra dalībvalsts paredz veidu, kādā par informācijas sniegšanu atbildīgās personas sniedz Intrastat datus. Lai atvieglotu šo personu uzdevumu, dalībvalstis un Komisija (Eurostat) veicina aizvien plašāku automātiskās datu apstrādes un elektroniskās datu pārraides izmantošanu.

6. pants

Pārskata periods

1. Pārskata periods informācijai, kas jāsniedz saskaņā ar 5. pantu, ir preču nosūtīšanas vai saņemšanas kalendārais mēnesis.

2. Pārskata periodu var pielāgot, lai ņemtu vērā saistību ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un muitas saistībām, ievērojot noteikumus, kurus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. pants

Par informācijas sniegšanu atbildīgās personas

1. Personas, kas atbild par informācijas sniegšanu Intrastat sistēmai, ir

a) fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta PVN maksātāju reģistrā nosūtītājā dalībvalstī un kas

i) ir noslēgusi līgumu, izņemot pārvadājumu līgumus, ar kuriem saskaņā notiek preču nosūtīšana vai, ja nav,

ii) nosūta preces vai liek tās nosūtīt vai, ja ne,

iii) kā valdījumā ir nosūtāmās preces;

b) fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta PVN maksātāju reģistrā saņēmējā dalībvalstī un kas

i) ir noslēgusi līgumu, izņemot pārvadājumu līgumus, ar kuriem saskaņā notiek preču piegāde vai, ja nav,

ii) saņem preces vai liek tās saņemt vai, ja ne,

iii) kuras valdījumā ir piegādājamās preces.

2. Personas, kas atbild par informācijas sniegšanu, var nodot šo uzdevumu trešai personai, bet šāda nodošana nekādā ziņā nemazina attiecīgās personas atbildību.

3. Ja kāda par informācijas sniegšanu atbildīgajā persona nepilda saistības, kas izriet no šīs regulas, tai var piemērot sankcijas, ko nosaka dalībvalstis.

8. pants

Reģistri

1. Valsts iestādes izveido un pārvalda Kopienas iekšējā tirgus dalībnieku reģistru, kurā reģistrē vismaz nosūtītājus, tiem veicot nosūtīšanu, un saņēmējus, tiem saņemot preces.

2. Lai noteiktu 7. pantā minētās par informācijas sniegšanu atbildīgās personas un pārbaudītu sniegto informāciju, katras dalībvalsts atbildīgā nodokļu administrācija attiecīgajai valsts iestādei nosūta

a) vismaz reizi mēnesī to fizisko un juridisko personu sarakstu, kas ir paziņojušas, ka attiecīgajā laika posmā tās ir piegādājušas preces citām dalībvalstīm vai ir saņēmušas preces no citām dalībvalstīm. Minētajos sarakstos norāda to preču kopējo vērtību, ko katra fiziskā vai juridiskā persona ir deklarējusi fiskālām vajadzībām;

b) pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgās valsts iestādes pieprasījuma visu informāciju, kas sniegta fiskālām vajadzībām un kas varētu uzlabot statistikas kvalitāti.

Minētās informācijas paziņošanas metodes nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šo informāciju valsts iestāde apstrādā saskaņā ar noteikumiem, ko tai piemēro nodokļu administrācija.

3. Nodokļu administrācija vērš PVN maksātāju reģistrā reģistrēto tirgotāju uzmanību uz saistībām, kas tiem var rasties kā personām, kuras atbild par Intrastat vajadzīgās informācijas sniegšanu.

9. pants

Apkopojamā Intrastat informācija

1. Valsts iestādes apkopo šādu informāciju:

a) identifikācijas numurs, kas par informācijas sniegšanu atbildīgajai personai piešķirts saskaņā ar 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze [7], tās 28.h panta redakcijā;

b) pārskata periods;

c) plūsma (preču saņemšana, nosūtīšana);

d) prece, kas apzīmēta ar kombinētās nomenklatūras astoņu ciparu kodu, kas noteikts Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu [8];

e) partnerdalībvalsts;

f) preču vērtība;

g) preču daudzums;

h) darījuma veids.

To statistikas datu definīcijas, kas minēti e) līdz h) punktā, ir šīs regulas pielikumā. Vajadzības gadījumā noteikumus par šīs informācijas apkopošanu, jo īpaši par izmantojamiem kodiem, nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Dalībvalstis var apkopot arī papildu informāciju, piemēram,

a) par preču sīkāku identifikāciju nekā paredzēts kombinētajā nomenklatūrā;

b) par izcelsmes valsti, preces saņemot;

c) par izcelsmes reģioni, preces nosūtot, un galamērķa reģionu, preces saņemot;

d) par piegādes noteikumiem;

e) par pārvadājuma veidu;

f) par statistikas procedūru.

To statistikas datu definīcijas, kas minēti b) līdz f) punktā, ir šīs regulas pielikumā. Vajadzības gadījumā noteikumus par šīs informācijas apkopošanu, jo īpaši par izmantojamiem kodiem, nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

10. pants

Vienkāršošana Intrastat sistēmā

1. Lai nodrošinātu lietotājiem vajadzīgo statistikas informāciju, neuzliekot tirgus dalībniekiem pārmērīgi lielu slodzi, dalībvalstis katru gadu nosaka robežvērtības, ko izsaka Kopienas iekšējās tirdzniecības gada vērtībās, un ja minētās robežvērtības nav pārsniegtas, atbildīgajām personām nav jāsniedz Intrastat informācija vai tās var sniegt vienkāršotu informāciju.

2. Minētās robežvērtības nosaka katra dalībvalsts, atsevišķi preču saņemšanai un nosūtīšanai.

3. Lai noteiktu robežvērtības, kuras nepārsniedzot, atbildīgajām personām nav jāsniedz Intrastat informācija, dalībvalstis nodrošina, ka 9. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz f) apakšpunktā minētā informācija, ko sniegušas par informācijas sniegšanu atbildīgās personas, ir tāda, ka tā attiecas uz vismaz 97 % no attiecīgās dalībvalsts kopējās tirdzniecības apjoma.

4. Dalībvalstis var noteikt citas robežvērtības, kuras nepārsniedzot, atbildīgajām personām informācijas sniegšana ir vienkāršota:

a) var nesniegt informāciju par preču daudzumu;

b) var nesniegt informāciju par darījuma veidu;

c) var ziņot par ne vairāk kā 10 sīkāka iedalījuma attiecīgām kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām, kas ir visvairāk izmantotās vērtības ziņā, un pārgrupēt citus ražojumus atbilstīgi noteikumiem, ko paredz saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

Visas dalībvalstis, kas piemēro robežvērtības, nodrošina, lai minēto tirgus dalībnieku veiktā tirdzniecība aptvertu ne vairāk kā 6 % no dalībvalsts kopējā tirdzniecības apjoma.

5. Ievērojot zināmus nosacījumus, kas atbilst kvalitātes prasībām un ko nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru, dalībvalstis var vienkāršot informāciju, kas jāsniedz par maziem atsevišķiem darījumiem.

6. Informāciju par dalībvalstu piemērotajām robežvērtībām nosūta Komisijai (Eurostat) ne vēlāk kā 31. oktobrī iepriekšējā gadā pirms gada, uz kuru attiecas robežvērtības.

11. pants

Statistikas datu konfidencialitāte

Ja personas, kas ir sniegušas informāciju, to prasa, attiecīgās valsts iestādes lemj, vai statistikas rezultāti, kas ļauj netieši noteikt minēto(-os) informācijas sniedzēju(-us), ir izplatāmi vai ir pielāgojumi tā, lai to izplatīšana neapdraudētu statistikas datu konfidencialitāti.

12. pants

Informācijas nosūtīšana Komisijai

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) savus dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības statistikas mēneša rezultātus ne vēlāk kā

a) 40 kalendārās dienas pēc pārskata mēneša beigām attiecībā uz kopējiem datiem, kas jānosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru;

b) 70 kalendārās dienas pēc pārskata mēneša beigām attiecībā uz sīkākiem rezultātiem, tostarp informāciju, kas minēta 9. panta 1. punkta pirmās daļas b) līdz h) apakšpunktā.

Attiecībā uz preču vērtību rezultāti ietver tikai statistisko vērtību, kas noteikta pielikumā.

Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) konfidenciālus datus.

2. Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) mēneša statistikas rezultātus, kas raksturo to kopējo preču tirdzniecību, vajadzības gadījumā izmantojot aprēķinus.

3. Dalībvalstis Komisijai (Eurostat) datus nosūta elektroniski saskaņā ar datu apmaiņas standartu. Praktiskos datu nosūtīšanas paņēmienus nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants

Kvalitāte

1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nosūtāmo datu kvalitāti saskaņā ar spēkā esošajiem kvalitātes rādītājiem un standartiem.

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) gada ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti.

3. Rādītājus un standartus, kuriem atbilstīgi var novērtēt datu kvalitāti, to kvalitātes ziņojumu struktūru, kas dalībvalstīm jāiesniedz, un pasākumus, kas vajadzīgi datu kvalitātes novērtēšanai vai uzlabošanai, nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

14. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības statistikas komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

15. pants

Atcelšana

1. Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 3330/91.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2004. gada 31. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] OV C 32, 5.2.2004., 92. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta 2003. gada 16. decembra Atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2004. gada 22. marta Lēmums.

[3] OV L 316, 16.11.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[4] OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

[5] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[6] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

[7] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/15/EK (OV L 52, 21.2.2004., 61. lpp.).

[8] OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2344/2003 (OV L 346, 31.12.2003., 38. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

STATISTIKAS DATU DEFINĪCIJAS

1. Partnerdalībvalsts

a) Preces saņemot, partnerdalībvalsts ir nosūtītāja dalībvalsts. Tā ir paredzētā nosūtītāja dalībvalsts gadījumos, kad preces ieved tieši no citas dalībvalsts. Ja pirms nonākšanas saņēmējā dalībvalstī preces ir vestas tranzītā caur vienu vai vairākām dalībvalstīm un šajās valstīs ir aizturētas vai ar tām ir veiktas tiesiskas darbības, kas nav saistītas ar preču pārvadāšanu (piem., īpašumtiesību maiņa), nosūtītāju dalībvalsti uzskata par pēdējo dalībvalsti, kur ir veikta šāda aizturēšana vai darbības.

b) Preces nosūtot, partnerdalībvalsts ir saņēmēja dalībvalsts. Tā ir nosūtīšanas laikā zināmā pēdējā dalībvalsts, kurā jānogādā preces.

2. Preču daudzums

Preču daudzumu var izteikt divējādi:

a) kā tīro svaru, kas ir preču faktiskais svars bez visa iepakojuma;

b) kā papildu vienības, kas ir iespējamās daudzuma mērvienības, izņemot tīro svaru, un kas noteiktas Komisijas gada regulā, ar ko atjaunina kombinēto nomenklatūru.

3. Preču vērtība

Preču vērtību var izteikt divējādi:

a) kā ar nodokli apliekamo summu, kas ir vērtība, kura nosakāma nodokļu vajadzībām saskaņā ar Direktīvu 77/388/EEK;

b) kā statistisko vērtību, kas ir vērtība, kuru aprēķina pie dalībvalstu robežām. Tā ietver tikai papildu izmaksas (pārvadāšana, apdrošināšana), kas, attiecībā uz preču nosūtīšanu, radušās pārvadājuma daļā nosūtītājas dalībvalsts teritorijā un, attiecībā uz preču saņemšanu, radušās tajā pārvadājuma daļā, kas ir ārpus saņēmējas dalībvalsts teritorijas. To sauc par FOB vērtību (franko uz kuģa klāja) attiecībā uz preču nosūtīšanu un CIF vērtību (cena, apdrošināšana un frakts) attiecībā uz preču saņemšanu.

4. Darījuma veids

Darījuma veids ir dažādas raksturīgās pazīmes (pirkšana/pārdošana, darbs saskaņā ar līgumu utt.), ko uzskata par noderīgām, lai atšķirtu dažādus darījumus.

5. Izcelsmes valsts

a) Izcelsmes valsts tikai attiecībā uz preču saņemšanu ir valsts, kur preces cēlušās.

b) Preces, kas ir pilnībā iegūtas vai ražotas kādā valstī, šajā valstī ir cēlušās.

c) Izcelsmes valsts precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotnē notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna ražojuma saražošanu vai ir svarīgs tā ražošanas posms.

6. Izcelsmes vai galamērķa reģions

a) Izcelsmes reģions, preces nosūtot, ir nosūtītājas dalībvalsts reģions, kurā preces ir ražotas vai uzstādītas, samontētas, apstrādātas, remontētas vai tām izdarīta apkope; ja ne, izcelsmes reģions ir reģions, no kura preces ir nosūtītas, vai, ja ne, reģions, kurā noticis tirdzniecības process.

b) Galamērķa reģions, preces saņemot, ir saņēmējas dalībvalsts reģions, kurā preces paredzēts patērēt vai uzstādīt, samontēt, apstrādāt, remontēt vai izdarīt tām apkopi; ja ne, galamērķa reģions ir reģions, uz kuru preces ir jānosūta, vai, ja ne, reģions, kurā ir jāveic tirdzniecības process.

7. Piegādes noteikumi

Piegādes noteikumi ir pirkuma līguma noteikumi, kas attiecīgi nosaka pārdevēja un pircēja saistības saskaņā ar Starptautiskās Tirdzniecības palātas Incoterms noteikumiem (CIF, FOB utt.).

8. Pārvadājuma veids

Preces nosūtot, pārvadājuma veidu nosaka pēc izmantojamā transportlīdzekļa, ar kuru preces paredzēts izvest no nosūtītājas dalībvalsts statistikas teritorijas, un, preces saņemot, — pēc izmantojamā transportlīdzekļa, ar kuru preces iecerēts ievest saņēmējas dalībvalsts statistikas teritorijā.

9. Statistikas procedūra

Statistikas procedūra ir dažādās raksturīgās pazīmes, ko uzskata par derīgām, lai statistikas vajadzībām atšķirtu dažādus preču saņemšanas un nosūtīšanas veidus.

--------------------------------------------------